Līdz ar apdrošinātāju gada pārskatu pieejamību, aktuāla kļūst to analīze. Visbiežāk finanšu darbības rezultātu apskatītājus interesē divi rādītāji – uzņēmuma stabilitāte, proti, vai var uzticēties apdrošinātājam, un uzņēmuma darbības panākumi.
Runājot par stabilitāti, nereti tā tiek interpretēta vienkāršotā veidā – uzņēmumam ir peļņa vai zaudējumi. Diemžēl šāds skatījums pilnīgi neparāda esošo paša apdrošinātāja kapitālā lielumu pretim riskiem, kas rodas no uzņemtajām saistībām. Tāpēc finanšu tirgus uzraugi seko līdzi apdrošinātāju stabilitātes rādītājam, izmantojot „Maksātspējas norma I”. Lai to aprēķinātu, tiek ņemts parakstīto prēmiju vai izmaksāto atlīdzību lielums un salīdzināts ar koriģēto paša kapitālu. Uzraugi tad nosaka minimālo lielumu, bet, ja aprēķins pārsniedz noteikto minimumu, tad tas tiek koriģēts atbilstoši apdrošināšanas portfelim. Piemēram, „Baltas” gadījumā šī norma ir 5.3 miljoni LVL uz 2012. gada pirmā ceturkšņa beigām, kas nosaka, ka pašu kapitālam jābūt tādā pašā lielumā. „Baltas” klients var mierīgi gulēt, jo mūsu kapitāls maksātspējas aprēķinam ir 12.1 miljoni LVL, kas ievērojami pārsniedz prasīto – par 2.26 reizēm.
Tajā pašā laikā Eiropas finanšu tirgus uzraugi ir veikuši finanšu institūciju bankrotu iemeslu analīzi un secinājuši, ka prasībām pret apdrošinātājiem ir jābūt specifiskākām, iekļaujot precīzāku katra apdrošinātāja individuālo risku analīzi un to attieksmi pret risku vadību. Tāpēc ir izstrādātas jaunas prasības „Maksātspējas norma II”. Pēc pēdējiem aprēķiniem „Baltas” gadījumā arī „Maksātspējas norma II” tiek pārsniegta vairāk kā divas reizes. Tas ir pateicoties konservatīvai investīciju politikai (lielākā daļa ieguldījumu drošu Eiropas valstu vērtspapīros vai bankās ar investīciju reitingu), kā arī balansētai apdrošināšanas portfeļa struktūrai. Gadījumā, ja investīciju darbība ir agresīvāka un līdz ar to vairāk pakļauta riskiem (ieguldījumi akcijās, izsniegti aizdevumi utt.) vai apdrošināšanas portfelī ir liels īpatsvars riska veidiem, kur var gadīties lielāki negaidīti zaudējumi (piemēram, OCTA un citi atbildības veidi), tad kapitāla prasība būtu daudz augstāka.
Turklāt, runājot par apdrošinātāja stabilitāti, ir jāatzīmē, ka daļai apdrošinātāju ir konservatīvāk sagatavoti gada pārskati, citiem mazāk. Proti, konservatīvāks pārskats ietver un paredz visus notikušos zaudējumus, arī tos, par kuriem vēl nav paziņots. Tāpat aktīviem tiek uzmanīgi pārvērtēta to reālā tirgus vērtība (vai, ja tirgus nav aktīvs, tiek novērtēts labums, ko var gūt no aktīva). Skatoties nozares pārskatus ir redzams, ka īpašumiem, atrodoties vienā valstī, vērtējumi ir ļoti dažādi, kas demonstrē atšķirības to vērtēšanas pieejā. Pieredzējis gada pārskatu pētnieks atrastu arī daudz interesantu atšķirību tehnisko rezervju aprēķinu metodēs un metožu izmaiņās, iesniegto aizdevumu un to uzkrājumu attīstībā u.c..
Latvijas banku sektora pieredze parāda mums, ka veiksmīgāk ir darbojušās tieši tās bankas, kas izmantojušas konservatīvāku pieeju pārskatu sastādīšanā. Ir piemēri, kas parāda, ka peļņa iepriekšējos periodos ļoti ātri var pārvērsties par lieliem zaudējumiem satricinājumu gadījumos. Parasti bankām ar konservatīvu finanšu pārskatu novērtēšanu arī ir stabils un investīciju klases reitings, kas palīdzēja nodrošināt kapitālu, lai segtu krīzes radītos zaudējumus. Domāju, ka te var būt līdzības ar apdrošināšanas nozari. Tāpēc arī „Baltai” ir svarīga gan konservatīva pieeja, gan arī priekšrocība, ka šī gada februārī Standard & Poor’s mūsu mātes uzņēmuma „RSA Grupa” reitingu paaugstināja uz A+ ar stabilu nākotnes vērtējumu.
Tagad apskatīsim otru visbiežāk izmantoto rādītāju – uzņēmuma darbības snieguma vērtējumu. Salīdzinot uzņēmumu darbību starp konkurentiem, svarīgi ir apskatīt tādus rādītājus, kas ir tiešām salīdzināmi, lai vienā grozā neliktu ābolus un bumbierus. Piemēram, „Balta” strādā tikai Latvijas tirgū un par to arī ziņo, kamēr citi apdrošinātāji darbojas arī citās Baltijas valstīs (vai pat ārpus tām) un informē par kopējiem rezultātiem. Ja salīdzinām apdrošināšanas tirgus spēlētāju sniegumu Latvijā, tad ir jāapskata visu spēlētāju rezultāti tieši mūsu valstī. Bet, ja vēlamies skatīties Baltijas reģiona vai pat Eiropas un pasaules mērogā, tad „Baltas” gadījumā ir jāvērtē tās starptautiskās apdrošināšanas grupas „RSA Grupa” sniegums šajos ģeogrāfiskajos mērogos. Piemēram, Baltijas valstīs „RSA Grupa” pirmo gada ceturksni ir noslēgusi ar 1 820 019 LVL peļņu. Tā joprojām ir pārliecinošs Baltijas apdrošināšanas līderis ar 21,2% tirgus daļu.
Esošā pārskata periodā tām apdrošināšanas sabiedrībām, kas paraksta apdrošināšanas prēmijas ārpus Latvijas citās Baltijas valstīs, ir iespēja sniegt labākus rezultātus, jo ekonomiskā krīze citās valstīs apdrošināšanas tirgu nav tik dramatiski ietekmējusi kā Latvijā, kur tirgus prēmiju apjoms samazinājās divas reizes, kas ietvēra arī būtisku produktu cenu samazinājumu. Citi Baltijas valstu tirgi nav tik ievērojami cietuši, tāpēc apdrošinātājiem, kuri darbojas arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, ir iespēja saglabāt peļņu līdzīgi, kā tas ir mūsu grupai Lietuvā un Latvijā kopā.
Apdrošinātājam var būt dažādas stratēģijas – uzrādīt lielāku peļņu īstermiņā vai aktīvi strādāt pie uzņēmuma stabilitātes nodrošināšanas, lai veiksmīgi varētu darboties ilgtermiņā. Mēs atbalstām otru pieeju un iestājamies par caurspīdīgu finanšu datu pieejamību un nepieciešamību vērtēt uzņēmumus pēc maksātspējas normām, lai klientiem būtu drošības sajūta, ka nepieciešamības gadījumā viņa apdrošinātājs būs finansiāli spējīgs izpildīt savas saistības.
