Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.
No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.
Jau tagad iespējams izdarīt pirmos secinājumus par minēto grozījumu piemērošanu. Maksātnespējas administratori diezgan aktīvi izmanto ieviesto tiesību institūtu un ceļ prasības pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu piedziņu, ja valdes locekļi maksātnespējas administratoram nav nodevuši grāmatvedības dokumentus vai tie nodoti nepilnīgi. Tiesas minētās prasības vairumā gadījumu apmierina un piedzen no bijušajiem valdes locekļiem nodarītos zaudējumus. Izpētot pieejamo tiesu praksi, jānorāda, ka ar spēkā stājušiem tiesas spriedumiem piedzītās summas ir vērā ņemamas un atsevišķos gadījumos tās pat pārsniedz miljona eiro apmēru. Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma tiesisko regulējumu minētās prasības tiek izskatītas saīsinātos termiņos, tādējādi līdz tiesvedības rezultātam nav ilgstoši jāgaida. Jānorāda, ka maksātnespējas administratori šādās prasībās ir atbrīvoti no valsts nodevas samaksas, turpretim, ja bijušais valdes loceklis vēlēsies pārsūdzēt sev nelabvēlīgu pirmās instances tiesas spriedumu, būs jāsamaksā valsts nodeva atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.
Minēto apsvērumu dēļ valdes locekļu atbildības par dokumentu nenodošanu regulējumam ir vērts pievērst īpašu uzmanību. Pirmkārt, tas attiecas uz bijušajiem valdes locekļiem, kuriem jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, cita starpā īpašu uzmanību pievēršot grāmatvedības dokumentu kārtošanai un valdes sastāva izmaiņu gadījumā būtu ieteicams sastādīt (nodrošināties ar) detalizētu dokumentu un informācijas pieņemšanas un nodošanas aktu. Otrkārt, arī maksātnespējīgā komersanta kreditoriem valdes atbildības institūts ir interesants, jo tieši no pašu kreditoru aktīvas iesaistes maksātnespējas procesa norisē ir atkarīga kreditora interešu ievērošana parādnieka maksātnespējas procesā. Kā jau iepriekš tika norādīts, tad valdes locekļu atbildības institūts pēc būtības nodrošina to, lai maksātnespējas procesā pēc iespējas pilnīgāk tiktu segti kreditoru prasījumi, t.i., no parādnieka valdes locekļiem piedzītie zaudējumi pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai. Turklāt Maksātnespējas administratoram ir pienākums informēt kreditorus par nodomu vērsties pret parādnieka valdi, attiecīgi kreditoriem ir tiesības pieprasīt administratoram informāciju par apstākļiem un apsvērumiem, kas kalpojuši par pamatu administratora pieņemtajam lēmumam. Ja administrators ir cēlis šādu prasību, kreditoram ir tiesības iestāties lietā kā trešajai personai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un jau aktīvāk un tiešāk nodrošināt savu interešu realizēšanu tiesvedības procesā. Ja administrators nav cēlis šādu prasību, gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību ir tiesīgs celt kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā.