Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

Vācijas aviokompānija Lufthansa apstiprinājusi savus nodomus pārpirkt savu Skandināvijas konkurentu SAS, Lufthansa vadītājam Jurgenam Vēberam abu kompāniju apvienošanos raksturojot kā «perfektu pāri», vēsta The Local.

Iepriekš J. Vēbers izvairīgi runājis par Lufthansa iespējamo interesi attiecībā uz SAS iegādi, taču tagad viņš skaidri pateicis, ka Vācijas aviokompānija ir ieinteresēta SAS iegādē.

«Mēs būtu ļoti priecīgi par SAS integrāciju,» sacījis Luftansa vadītājs piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban esot attiecībā uz SAS parādiem.

SAS pašreizējos ekonomiskajos apstākļos cieš no konkurences ar zemo cenu aviokompānijām, tāpēc Skandināvijas aviokompānijas pasažieru skaits ir ievērojami sarucis.

Šā gada otrajā ceturksnī SAS izdevies nedaudz samazināt savus zaudējumus, taču kompānija joprojām ir lielos parādos, ko galvenokārt izraisīja lidojumu haoss Eiropā Īslandes vulkāna izvirduma laikā.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Skandināvu aviokompānija SAS plāno piedāvāt 21 jaunu lidojuma galamērķi, un jaunie lidojuma maršruti varētu tikt iesviesti nākamgad, raksta thebaltic-course.com.

Tik daudz jaunu lidojuma galamērķu piedāvājums ir daļa no SAS jaunās 4Excellence stratēģijas. «Avionozarē kopumā mēs paredzam ievērojamu to pasažieru skaita pieaugumu, kuru lidojumu mērķis ir atpūtas brauciens, un arī SAS vēlas piedāvāt vairāk lidojumu «atpūtniekiem»,» norādīja SAS izpilddirektors un prezidents Rikards Gustavsons (Rickard Gustavson).

Aviokompānija SAS jau paplašināja piedāvāto galamērķu skaitu šī gada martā, kad lidsabiedrība nāca klajā ar 17 jauniem lidojuma maršrutiem.

Laikrakstam DB tagadējais Estonian Air prezidents un bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila norādīja, ka skandināvu lidsabiedrības Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic savulaik zaudējumus radīja greizais biznesa plāns, kas paredzēja pārāk daudz galamērķu tā vietā, lai fokusētos uz pelnošiem tirgiem. «Taču kompānija izdzīvoja, pateicoties SAS naudai. To daudzi šodien cenšas aizmirst,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda airBaltic viceprezidents Ginters Solingers.

Pastāstiet, lūdzu, par airBaltic pirmsākumiem. Jūs esat pirmā airBaltic biznesa plāna autors...

Pēc divu pirmo Latvijas aviokompāniju Latavio un Baltic International Airlines ne visai veiksmīgās darbības lietas sāka mainīties 1993. gadā, kad SAS dzima ideja paplašināt savu darbību Baltijas aviācijas tirgū, iespējams, dibinot jaunu kompāniju. 1993. gadā mans pienākums bija izstrādāt pirmo airBaltic biznesa plānu, ko es arī darīju. Attieksme pret mums, ārzemniekiem, tolaik bija zināmā mērā negatīva, jo sabiedrībā valdīja noskaņojums - «mēs tikko esam atbrīvojušies no Krievijas, tagad nāk rietumnieki un mēģina te visu pārņemt». Šīs bailes bija ļoti stipras. Taču, neskatoties uz visu, biznesa plānu mēs izstrādājām un 1993. gada decembrī to prezentējām toreizējam premjeram Valdim Birkavam. Viņš arī deva zaļo gaismu - turpināt strādāt pie mūsu idejas. Jau 1994. gadā tika pieņemts SAS lēmums par šī projekta attīstīšanu. 1995. gada oktobrī airBaltic tika oficiāli nodibināta. Jāsaka, ka tobrīd vēl arvien nebija līdz galam noskaidroti jautājumi ar Baltic International Airlines un lidošanas tiesībām, bet airBaltic sāka savu darbību ar dažām mazu izmēru lidmašīnām, kas tika ņemtas līzingā. Kompānija sākumā tika nodibināta ar nelielu vērienu un sāka ar maršruta Stokholma - Rīga apkalpošanu. Kopumā mums sākumā bija pieci lidojumu galamērķi, galvenokārt Skandināvijā, kā arī Tallina. Protams, airBaltic tolaik strādāja bez peļņas, Rīgas tirgus bija pārāk blīvs.

Scandinavian Airlines (SAS) atgriežas Latvijā un 2015.gada 29. martā uzsāks tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu.

Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā: trīs ikdienas reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem dienā brīvdienās.

No 2015.gada 29.marta lidmašīna ik dienu pacelsies no Stokholmas Arlandas lidostas plkst. 8:25, 16:00 un 19:35 pēc vietējā laika, lai dotos ceļā uz Latvijas galvaspilsētu, savukārt pasažieri, kas izceļo no Rīgas uz Zviedrijas galvaspilsētu izlidos plkst. 06:55, 11:10 un 18:45.

Jaunā reisa atklāšana starp Rīgu un Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma: iepriekšējā SAS lidmašīna no Latvijas pacēlās 2008.gada jūlijā.

Lufthansa vadītājs Kristofs Francs (Christoph Franz) ceturtdien izteicies, ka, iespējams, tiks apsvērta iespēja izteikt Skandināvijas aviokompānijas SAS iegādes piedāvājumu, vēsta thelocal.se.

«Vadītājs Rikards Gustafsons patiešām ir izdarījis iespaidīgu darbu,» viņš sacījis. «Tas nozīmē, ka mēs, iespējams, varētu atkārtoti izvērtēt, vai apvienošanās varētu būt iespējama,» piebildis K. Francs.

Lufthansa jau sen uzskatīta par galveno pretendenti šīs aviokompānijas iegādei.

Francs gan nav atklājis, vai Lufthansa sākusi sarunas ar trīs Skandināvijas valstīm (Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju), kas kopā kontrolē 50 procentus no uzņēmuma.

Stjuartu streiks, kas piektdien notiks 24 stundas, Vācijas aviokompānijai Lufthansa liek atcelt divas trešdaļas jeb aptuveni 1200 lidojumus sešās lielākajās Vācijas lidostās, raksta thelocal.de. Lidostā Rīga Db.lv uzzināja, ka streiku dēļ nenotiks arī Lufthansa lidojumi no Rīgas.

Ziņa papildināta ar 3. rindkopu.

Piektdien Lufthansa streiks notiks Frankfurtes, Berlīnes, Hamburgas, Minhenes, Diseldorfas un Štutgartes lidostās, pauda arodbiedrības pārstāvis.

Saistībā ar streiku piektdien atcelti arī visi Lufthansa reisi maršrutā Rīga-Frankfurte. Ceturtdien lidojumi notiks, kā iepriekš plānots, bet patlan lidsabiedrība vēl nesniedz informāciju par to, vai streiks ietekmēs arī Lufthansa lidojumus no Rīgas sestdienā, Db.lv pauda lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Mēs arvien vēl ceram, ka ir iespējams izvairīties no streika un atgriezties pie pārrunu galda,» norādīja Lufthansa runasvīrs. Arodbiedrības pārstāvji pauda, ka viņiem «ļoti žēl, ka jādodas streikā, tomēr sarunas sasniedz tādu punktu, kad stjuartiem vairs nebija citas alternatīvas».

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Sakarā ar Vācijas lidsabiedrības Lufthansa stjuartu streiku no lidostas Rīga piektdien, 7. septembrī, atcelti abi lidojumi no Rīgas uz Frankfurti, Db.lv noskaidroja Lufthansa Latvijas birojā.

Lielākajai daļai pasažieru, kuru reiss ticis atcelts, lidsabiedrība piedāvājusi alternatīvu lidojumu ar citu aviokompāniju. Lai nodrošinātu savu pasažieru lidojumus no Rīgas uz Vāciju, Lufthansa izmantojusi vairākas citas aviokompānijas, Db.lv stāstīja Lufthansa birojā.

Alternatīva nav atrasta vien nedaudziem pasažieriem, kas nebija atstājuši savu kontaktinformāciju, kā arī nesazinājās ar Lufthansa biroju.

Sestdien no Rīgas notiks abi Lufthansa lidojumi uz Frankfurti.

Db.lv jau rakstīja, ka piektdien Lufthansa stjuarti devušies 24 stundu ilgā streikā, lai panākto no lidsabiedrības algas palielināšanu 5% apmērā, kā arī to, ka darbā netiek pieņemti zemāk atalgoti pagaidu stjuarti. Patlaban stjuartu streiks nav licis aviosabiedrībai piekāpties. «Ir bijusi komunikācija, bet to nevar saukt par sarunām,» piektdien pauda arodbiedrības pārstāvji. Kā jau vēstīts iepriekš, paziņojums par streiku izplatīts pēc ilgām Lufthansa un arodbiedrības pārstāvju diskusijām, kas rezultātu nav devušas.

Sākoties Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam, aviokompānija trešdien, ceturtdien un piektdien atcels kopumā 3800 reisus. Lufthansa pārstāvji informē, ka streiks ietekmēs ap 425 000 pasažieru.

Informācija lidostas Rīga interneta vietnē liecina, ka 2., 3. un 4. aprīlī atcelti aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas mājas lapā.

«Trīs secīgu dienu streiks varētu būt viens no lielākajiem Lufthansa vēsturē,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Cenšoties nepieļaut, ka lidostās izceļas haoss, lidsabiedrība saviem klientiem nosūtījusi 100 000 īsziņu un e-pastu, brīdinot par gaidāmajām neērtībām.

Lielākajās lidostās ierīkotas papildu iespējas pārnakšņošanai un sagatavota pārtika.

Lufthansa piloti šonedēļ rīko trīs dienu streiku, tādējādi pieprasot lielāku atalgojumu un pabalstus.

Eiropas Komisija gatavojas sodīt Skandināvijas aviokompāniju SAS par tās lomu gaisa kravas cenu noteikšanas kartelī, ziņo thelocal.se.

SAS Group «meitai» SAS Cargo - vienai no 12 aviokompānijām, kas iesaistītas šajā lietā, jāmaksā 70 miljonu eiro liels sods. Kopumā iesaistītajām aviokompānijām piemērots 800 miljonu eiro sods, vēstījis Francijas izdevums Le Monde.

Air France-KLM piespriests samaksāt 340 miljonu eiro sodu, bet British Airways - 104 miljonus eiro.

«Tās ir spekulācijas un neapstiprināta informācija. Mēs nevaram komentēt spekulācijas,» TT ziņu aģentūrai sacījusi SAS pārstāve Elizabete Manzi.

SAS plānojot izsūtīt preses relīzi tūlīt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs publicējusi savu spriedumu.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Tikai dažus mēnešus pēc SAS izglābšanās no bankrota, aviokompānijas topmenedžeri saņēmuši bonusus pusgada algas apmērā, ziņo portāls thelocal.se.

Tas ticis darīts ar pamatojumu, lai šie vadītāji paliktu strādāt aviokompānijā, taču šādas prēmijas saņēmis tikai «ļoti neliels atslēgas personu loks, kas radījis lielu sašutumu citos strādājošajos, kam jāsamierinās ar sliktākiem darba apstākļiem izmaksu mazināšanas dēļ. «Šim ļoti ierobežotajam personu lokam ir jāatrod veidi, kā samazināt kompānijas izmaksas, kas faktiski nozīmē, ka viņi paši var zaudēt darbu,» portālam norādījusi SAS preses sekretāre Mailna Selandere. Neoficiāla informācija liecina, ka prēmijas saņēmuši 18 SAS topmenedžeri trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā, kas kopā veido 15 milj. kronas jeb 2,3 miljonus ASV dolārus.

Zviedrijas valdība vairs nieguldīs kapitālu grūtībās nonākušajā Skandināvijas valstu aviokompānijā SAS, otrdien paziņoja valsts rūpniecības ministrs Karls-Peters Torvaldsons.

Šāds paziņojums izplatīts nedēļu pēc tam, kad SAS pavēstīja, ka plāno jaunā kapitālā piesaistī 9,5 miljardus kronu (908,9 miljoni eiro).

"Ņemot vērā valdības plānu samazināt sev piederošos SAS akciju daļu, mēs neatbalstām jauna kapitāla iepludināšanu lidsabiedrībā," preses konferencē norādīja Torvaldsons.

Viņš piebilda, ka Zviedrijas valsts nebūs aviokompānijas ilgtermiņa akcionārs.

Torvaldsons sacīja, ka Zviedrijas valdība ierosinās parlamentam piešķirt SAS tiesības pārvērst tās parādu valstij lidsabiedrības kapitālā.

Kopš pandēmijas sākuma SAS saņēmusi atbalstu vairākos palīdzības un rekapitalizācijas plānos, kurus finansējusi galvenokārt Zviedrija un Dānijai. Katrai valstij pieder 21,8% SAS akciju.

Pēdējā laika negadījumi, kuros iesaistītas Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic piederošās Bombardier Q400 lidmašīnas, atgādina par šā tipa lidmašīnu neveiksmēm arī agrāk, turklāt Skandināvijas lidsabiedrība SAS no šīm lidmašīnām jau atteikusies pilnībā.

2007. gadā SAS uz laiku nosēdināja visas tās īpašumā esošās Bombardier Q400 lidmašīnas pēc tam, kad ar šīm lidmašīnām aviokompānija bija spiesta veikt divas avārijas nosēšanās – Lietuvā un Vācijā. Šajos incidentos bojā gājušo nebija.

Atsākot lidojumus, jau tā paša gada oktobrī ķibeles ar Q400 šasijām lika veikt vēl vienu avārijas nosēšanos Kopenhāgenas lidostā. Neilgi pēc šī incidenta SAS pilnībā atteicās savos lidojumos izmantot Bombardier Q400 lidmašīnas, aizstājot šīs lidmašīnas ar citiem kompānijas Bombardier ražotiem gaisa kuģiem.