Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

«Tie raksti, kuros teikts, ka viņš [bijušais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks] radījis airBaltic un to tik labi attīstījis, ir pilnīgs nonsenss. Aviosabiedrības ir kompānijas ar komplicētu struktūru, kuras vada cilvēku komandas, nevis viena atsevišķa persona,» intervijā Dienas Bizness norāda Latvijas lidsabiedrības airBaltic viceprezidents Ginters Solingers.

Viņš skaidro, ka iemesls tam, kāpēc airBaltic Flika laikā piedzīvoja uzplaukumu, saistāms ar dramatiskām tirgus situācijas izmaiņām. «2004. gadā tiešām bija īsts tirgus attīstības sprādziens. Pievienošanās ES, NATO, arī ekonomika gāja uz augšu - šie faktori attīstīja mūsu biznesu,» tā Solingers.

Runājot par airBaltic pašreizējo darbīnu, kompānijas viceprezidents norāda, ka pēdējā laika aviokompānijas attīstība nav bijusi īsti tāda, kādai tai vajadzētu būt.

«Protams, daudz ko nosaka ekonomiskā situācija, kas ir sarežģīta. Taču te nav tik daudz runa par kompānijas izmaksām, cik par ieņēmumiem. Es domāju, ka mūsu pasažieru apjomi vēl arvien ir salīdzinoši labi, taču mēs negūstam tos ieņēmumus, kas nepieciešami, lai spētu uzturēt esošo tīklu. Es nešaubos, ka airBaltic var darboties ar peļņu, taču tam ir jāsper vairāki izšķiroši soļi,» saka Solingers.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic līdz 2016. gadam jārod veidi, kā konsolidēt 330 miljonus latu, žurnālistiem pastāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Saskaņā ar valdībai zināšanai pieņemto airBaltic biznesa plānu līdz 2016. gadam aviokompānijai, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus, būs jārod šie 330 miljoni latu.

Runājot par to, kā airBaltic varētu palielināt ieņēmumus, A. Matīss minēja lidojumu maršrutu un cenu politikas efektivitātes palielināšanu. Viņš arī norādīja, ka airBaltic maršrutu tīkls saglabāsies stabils – ar aptuveni 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS valstīs. Tas ir ļoti svarīgi Rīgai kā Baltijas reģiona vienīgajam funkcionējošam aviācijas tranzītmezglam.

Izstrādātais attīstības plāns neparedz šogad aviokompānijā veikt papildu finanšu injekcijas. Plānā arī paredzēts, ka 2014.gadā airBaltic jāsāk strādāt ar peļņu.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Uz laikraksta Dienas Bizness jautājumiem atbild aviācijas eksperts, bijušais AirBaltic komercdirektors Ginters Solingers.

Ar ko atšķīrās Latvijas aviācija 90. gados un pēc 2000. gada, kad jūs bijāt AirBaltic komercdirektors?

Vispirms jārunā par to, kas ar AirBaltic ir noticis pēdējos četros gados – ir krities pasažieru skaits, sarukusi kompānijas tirgus daļa, izmisīgi ir meklēts AirBaltic privātais investors, bijuši paziņojumi par jaunām lidmašīnām, aviokompānijas vadītājs nemitīgi ir turpinājis uzsvērt, ka uzņēmums strādā ar peļņu utt. – tas viss man liek uzdot jautājumu, kas patiesībā notiek aiz aizvērtajām durvīm AirBaltic.

Kā jums kā aviācijas ekspertam, vērtējot no ārpuses, šķiet – kas AirBaltic šodien pietrūkst?

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, vietnē "LinkedIn" raksta "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Lai izpildītu saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, "airBaltic" nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu, norāda Vasks, piebilstot, ka tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.

Vasks arī atzīmē, ka pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.

Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ airBaltic atcels 4670 lidojumus 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada vasaras sezonā ir spiesta atcelt kopumā 4...

Vienlaikus Vasks raksta, ka pašlaik "airBaltic" IPO agrākais iespējamais datums ir 2025.gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas. Tomēr Vasks atzīst, ka laiks nav "airBaltic" sabiedrotais.

Tāpat Vasks atzīst, ka sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā "airBaltic" biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts.

Vasks norāda, ka šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs min, ka "neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību". Vaska ieskatā "airBaltic" atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.

Tāpat Vasks skaidro, ka aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs "airBaltic" ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams, uzsver Vasks.

Viņš norāda, ka stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka, nekā iespēja to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus.

Tāpēc Vasks aicina visus iesaistītos izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām. "Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai "airBaltic" panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi," pauž Vasks.

Jau ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO procesam, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču līdz šim izmaiņas atbilstoši "Firmas.lv" datiem nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Vasku. "Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem," pauda ministrs.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic konsolidētie auditētie zaudējumi 2010. gadā bija 35,91 miljons latu, tajā skaitā airBaltic zaudējumu apjoms bija 34,21 miljons latu.

Tā liecina Lursoft pieejamie airBaltic 2010. gada pārskati. Saskaņā ar tajos sniegto informāciju, koriģēta ir arī airBaltic 2009. gada peļņa – ja iepriekš 2009.gada pārskatā kompānijas konsolidētā peļņa bija minēta 11,09 miljoni latu (mātes kompānijas peļņa 10,62 miljoni latu), tad 2010. gada pārskatā peļņas apjoms samazināts par 4,6 miljoniem latu, līdz 6,52 miljoniem latu airBaltic grupas gadījumā un līdz 6,004 miljoniem airBaltic kā mātes sabiedrības gadījumā.

Peļņas korekcija saistīta ar airBaltic noslēgto aizņēmuma līgumu ar SAS Group. Gada pārskatā skaidrots, 2010. gadā airBaltic noslēdza aizņēmuma līgumu ar tās bijušo akcionāru SAS Group par 10,7 miljoniem ASV dolāru – šī summa atspoguļo samaksu par degvielas nākotnes darījumu pakalpojumiem, ko SAS Group sniedza airBaltic 2009. gada laikā. Tomēr airBaltic vadība uzskatīja, ka tā nav saņēmusi minētos pakalpojumu kā to uzrādīja SAS Group, tāpēc šo pakalpojumu vērtība netika atzīta 2009. gada pārskatā kā izmaksas. Minētās saistības nebija atzītas 2009. gada pārskatā, jo airBaltic vadība līdz 2009. gada pārskata apstiprināšanai nezināja, ka minētais līgums ir parakstīts. Tomēr līdz 2010. gada pārskata parakstīšanas brīdim minētās saistības pret SAS Grupu ir pilnībā dzēstas.

Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" grupā ietilpstošā Austrijas nacionālā aviokompānija "Austrian Airlines" no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" iznomātās trīs lidmašīnas "Airbus 220-300" sāks izmantot šā gada vasaras sezonā, ziņo portāls "Aviation Direct".

Lēmums izmantot trīs lidmašīnas Airbus "A220-300" lidmašīnas ar apkalpi ir "Austrian Airlines" stratēģisks solis, lai apmierinātu vasaras sezonas pieprasījumu. Līgums par nomu ar apkalpi nozīmē, ka "airBaltic" nodrošina ne tikai lidmašīnas, bet arī apkalpi, apkopi un apdrošināšanu. Tādējādi "Austrian Airlines" var īsā laikā nodrošināt papildu jaudu, neieguldot līdzekļus lidaparātos vai personālā, norāda "Austrian Airlines".

No "airBaltic" nomātās lidmašīnas tiks izmantotas vairākos maršrutos no Vīnes, tostarp lidojumos uz Berlīni, Diseldorfu, Frankfurti, Amsterdamu, Stokholmu, Romu, Nicu, Sevilju un Salonikiem.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēgtais "airBaltic" un "Lufthansa" līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic" lidmašīnai A220-300" izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesā šobrīd tiek gaidīts gala lēmums no potenciālā investora par dalību aviokompānijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

"Sporta terminoloģijā - šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs," teica "airBaltic" padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. "Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās," sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai "airBaltic" akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. "Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu," teica Vasks.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) sagaida piedāvājumu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskās attīstības virzībai, tostarp, redzējumu par uzņēmuma vadību.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, Siliņa uzsver, ka Satiksmes ministrijai kā aviokompānijas kontrolpaketes turētājai ir jāīsteno valdības dotie uzdevumi.

"Tā ir arī pašas kapitālsabiedrības atbildība izvērtēt riskus un rīkoties saimnieciski kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tā kā politiski esam devuši satiksmes ministram rīcības brīvību, sagaidu no viņa piedāvājumu šī jautājuma virzībai, tai skaitā arī par uzņēmuma vadību," pauž Siliņa.

Politiķe atzīmē, ka runa ir par Latvijas valstij un "airBaltic" svarīgām biznesa interesēm. "Tā ir kompānija, kas katru dienu pārvadā tūkstošiem cilvēku no daudzām pasaules vietām," norāda Ministru prezidente.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).