Kaut arī SIA Rīgas satiksme joprojām apliecina gatavību ieviest elektronisko norēķinu sistēmu Rīgas sabiedriskajā transportā no 1. marta, joprojām netiek sniegtas pietiekami skaidras atbildes, kā tas notiks.
Rīgas domes satiksmes un transporta lietu komiteja šim jautājumam veltīja stundu, uzklausot Rīgas satiksmes un tās meitas uzņēmuma SIA Rīgas karte pārstāvjus, taču deputāti palika neapmierināti ar dzirdēto un izteica ierosinājumus sistēmas uzlabošanai.
Jau ziņots, ka jaunās sistēmas ieviešana izmaksās 14 miljonus eiro, bet to koordinēs SIA Rīgas karte, kuras pamatkapitālā Rīgas satiksme ieguldījusi 1.3 miljonus latu. SIA Rīgas satiksme elektroniskās biļešu sistēmas ieviešanas koordinācijas grupas vadītājs Edgars Kreits pavēstīja, ka iedzīvotājiem, kam pienākas atlaides, izsniegtas 227 tūkst. anketas, bet uz 10. janvāri atpakaļ saņemtas 150 tūkst. anketas, kas garantē karšu izgatavošanu līdz 1. martam. Tiem, kas izvēlēsies pirkt neindividualizētas kartes, tiks iekārtoti 4 klientu centri, uzstādīti 46 biļešu pārdošanas automāti, no tiem puse pieturvietās un puse lielveikalos. Bez tam tirdzniecības vietās uzstādīs 300 biļešu pārdošanas terminālus. Tomēr diskusijas gaitā atklājās, ka elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas gaitā var rasties sarežģījumi, īpaši iedzīvotājiem.
No 1. marta, iekāpjot sabiedriskajā transportā, reģistrēt braucienu jaunajā sistēmā ar jauno karti vajadzēs arī tiem iedzīvotājiem, kas drīkst braukt bez maksas – pensionāriem, kas vecāki par 75 gadiem, 1. – 4. klašu skolēniem u.c kategorijām. Ja cilvēks nebūs ar karti reģistrējies, viņu drīkstēs sodīt, kaut arī pasažieris drīkst braukt bez maksas. Pēc partijas Jaunais laiks ierosinājuma komiteja atbalstīja noteikumu punktu, kas trīs mēnešus ļauj nesodīt šīs iedzīvotāju kategorijas, kamēr viņi pierod pie jaunās kārtības. Tika skaidrots, ka šī reģistrēšanās nepieciešama, lai veiktu braucēju uzskaiti un pēc reālajiem datiem varētu piešķirt Rīgas satiksmei dotāciju.
Līdz šim ar viena maršruta mēnešbiļeti drīkstēja braukt citā maršrutā tajā posmā, kas abiem maršrutiem dublējas, piemēram, ar 11. maršruta tramvaja kartiņu braukt 6. tramvajā no Radio ielas līdz Bērnu pasaulei. Jaunā sistēma šo iespēju liegs, jo nevarēšot to atrisināt tehniski un arī kontrolieri nespēšot izkontrolēt. Deputāts Jānis Zaržeckis gan brīnījās, kāpēc tramvajā vajadzīga GPS sistēma, ja kontrolieris var vienkārši paskatīties pa logu, kā tas notiek līdz šim. Pēc ilgstošām debatēm komiteja uzdeva Rīgas satiksmei izstrādāt priekšlikumus šīs problēmas novēršanai.
Deputāti arī kritizēja Rīgas satiksmes nesteidzību, izstrādājot biļeti konkrētam laika periodam, piemēram, vienai vai trim stundām, jo tāda esot solīta jau pirms diviem gadiem. Taču nav veikti pētījumi, cik šādi biļetei vajadzētu maksāt, lai Rīgas satiksme neciestu zaudējumus. Tāpat neapmierinoša ir situācija, ka karti varēs papildināt internetā, taču tādā gadījumā to lietot varēs tikai nākamajā dienā, jo Wi-Fi sistēma, karšu lasītājiem atjaunojot informāciju, darbosies tikai depo teritorijā. Karti papildināt varēs tikai konkrētam braucienu skaitam vai mēnesim, tajā nevarēs ieskaitīt jebkuru summu.
Deputātu jautājumi liecināja, par sistēmas ieviešanu šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību. Rīgas karte gan mārketinga pasākumiem iztērējusi 300 tūkstošus latu un sola šo izskaidrošanu vēl turpināt. Rīgas satiksmes preses sekretāre Iluta Bērziņa Db solīja, ka katrs klients, kas pasūtījis personalizēto viedkarti, reizē ar to saņems arī instrukciju, kā jārīkojas tālāk. Februāra sākumā tiek solīta preses konference, kurā tikšot izskaidrots, kādā veidā jaunā sistēma katrai iedzīvotāju kategorijai stāsies spēkā. I.Bērziņa arī atzina, ka kontrolieriem, kas pieraduši sodīt bezbiļetniekus, būšot «liels izaicinājums» izskaidrot jaunās sistēmas darbību iedzīvotājiem, kuri to nebūs izpratuši.