Galvaspilsētas uzņēmums Rīgas satiksme sācis izsniegt Rīdzinieka kartes, kuras kalpos, lai diferencētu biļešu cenas sabiedriskajā transportā.

Rīdzinieka karšu izsniegšana sākusies otrdien, 19. novembrī. Lai tās saņemtu, Rīgas iedzīvotājiem ir jāaizpilda pieteikums un, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, jādodas uz klientu apkalpošanas centru.

Plkst. 15.00 kartes saņems Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Db.lv jau informēja, ka karšu saņemšanas kārtība atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām.

Galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme noteicis kārtību, kādā Rīgā deklarētie varēs saņemt Rīdzinieka kartes, kas nodrošinās divreiz lētākus braucienus nekā ārpus Rīgas dzīvojošajiem. Saņemšanas kārtība atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām.

Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc ar atlaidēm vai bez maksas, līdz personalizētā e-talona derīguma termiņa beigām var lietot esošos personalizētos e-talonus un šobrīd viņiem nav jādodas pēc Rīdzinieka kartes. Tā tiks izsniegta brīdī, kad būs jāmaina esošais e-talons.

Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc bez atlaidēm, no 8. oktobra jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centriem un jāaizpilda rīdzinieka statusa pieteikuma anketa. Dodoties uz klientu apkalpošanas centru, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Decembrī minētajiem klientiem būs jādodas pie e-talona biļešu automāta un jāievieto tajā e talons, lai Rīdzinieka statuss tiktu aktivizēts.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Sākusies pieteikšanās Rietumu Bankas labdarības fonda konkursam Latvijas sakrālais mantojums, aicinot baznīcas pieteikt arhitektūras un mākslas pieminekļus to restaurācijai un saglabāšanai turpmākiem gadiem, informē bankā.

Projektus konkursam, kas tiek rīkots sadarbībā ar Nacionālo kultūras un mantojuma pārvaldi, var pieteikt līdz šī gada 15.aprīlim.

Jau astoto gadu pēc kārtas Rietumu Bankas labdarības fonds rīko atbalsta projektu sakrāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, šo gadu laikā saglabājot un restaurējot vairāk nekā 45 baznīcu mantojumus. Atbalstam var pieteikt gan vitrāžu, kroņlukturu, ērģeļu un altārgleznu restaurāciju, gan arī neatliekamos remonta darbus, kupolu un baznīcas gaiļu restaurāciju, altārgleznu, lustru, kroņlukturu saglabāšanu u.c. Viens projekts var saņemt finansiālu atbalstu apmērā līdz 5 000 eiro, savukārt kopējais konkursa finansējuma apjoms ir 25 000 eiro.

Rīgas vispārizglītojošo skolu skolēniem no rītdienas, 15.augusta, bez maksas tiks dalītas jaunas e-kartes, kas darbosies kā e-talona un skolēna apliecības apvienojums.

Plānots, ka sākotnēji karte darbosies kā e-talons sabiedriskajā transportā, tad, skolās to papildinot ar uzlīmi, e-karte iegūs skolēnu apliecības funkcijas. Saņemot karti, tā jau darbosies pašvaldības SIA Rīgas satiksme sistēmā kā brīvbiļete braukšanai sabiedriskajā transportā. Jau ziņots, ka no 1.septembra visi Rīgā deklarētie vispārizglītojošo skolu skolēni no 1. līdz 12.klasei sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Jauno e-karšu izplatīšana tiks sākta jau no rītdienas, 15.augusta. Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis uzsvēra, ka bērniem nebūs jāstāv garās rindās pēc jaunās kartes, jo, sākoties mācību gadam, uzņēmums pats ar 10 mobilajām klientu apkalpošanas stacijām tās piegādās skolām un izdalīs skolēniem. Tā kā vienlaikus nomainīt personalizētos e-talonus pret e-kartēm 65 000 skolēnu būtu ļoti sarežģīti, vispirms tiks pagarināti esošie personalizētie e-taloni, bet jaunās e-kartes vispirms tiks izsniegtas pirmo klašu skolēniem. Tikmēr skolām būs jāsagatavo kolektīvie pieteikumi, pēc kuriem Rīgas satiksme izgatavos jaunās e-kartes un tās piegādās izglītības iestādēm.

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Otrdien ar profesionālu alpīnistu palīdzību no Rīgas Doma torņa smailes nocelts gailis un lode, lai turpmākā mēneša laikā restauratori veiktu virsmu attīrīšanu, bojāto vietu speciālo apstrādi un zeltījuma atjaunošanu, informē būvniecības uzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa.

Gaiļa zeltījuma atjaunošanas procesu finansē būvniecības uzņēmums Arčers, kas Rīgas Domā turpina torņa nostiprināšanas un restaurācijas projekta īstenošanu.

Speciālisti, apsekojot apzeltītā gaiļa stāvokli, konstatējuši fragmentārus lapiņu zeltījuma zudumus, putnu nagu skrāpējumus, atmosfēras un putnu radītus netīrumu slāņus, sodrēju satecējumus. Sekstes un spārnu augšējai daļai konstatēta viegla erozija, sānu daļas zeltījums laika gaitā kļuvis matēts.

Gaiļa virsma tiks attīrīta no netīrumiem, bojātās daļas atjaunotas un virsma pilnībā pārzeltīta ar lapiņu zeltu. Gaiļa restaurācijas process varētu ilgt apmēram mēnesi. Pēc tam tas līdz ar lodi atgriezīsies Doma torņa smailē.

Paziņojums presei

2015. gada 17.februārī

Šā gada 12.februārī AS «Pasažieru vilciens» (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns medijiem paziņojis, ka PV gatavojas biļešu tirdzniecības revolūcijai, ieviešot zonu sistēmu. Projekta plānotais ieguldījums lēšams nepilna miljona eiro apmērā. SIA «Rīgas karte» (RK) atzīmē, ka šādu sistēmu būtu iespējams ieviest nekavējoties un bez papildus ieguldījumiem, izmantojot jau iepriekš PV vilcienos lietoto RK aprīkojumu.

RK atzīmē, ka zonu sistēma nav nekas jauns – citu valstu praksē sistēmu, kad pasažieris pārvietojas starp attālumiem dažādās zonās, sauc par uz nobrauktā attāluma balstītu sistēmu jeb OD (origin-destination), aprēķinot tarifu pēc nobraukto kilometru skaita. Šobrīd RK ir atvērta, sadarbojoties ar PV, turpināt līdzšinējo projektu, un uzsākt zonu sistēmas lietošanu nekavējoties, kas neprasītu papildus ieguldījumus jaunas aparatūras un programmnodrošinājuma iegādē, kā arī cilvēkresursu piesaistē. RK atzīmē, ka tās rīcībā esošais aprīkojums un programmnodrošinājums jau šobrīd pilnībā atbalsta esošo PV tarifu sistēmu vai plānoto jauno tarifu zonas sistēmu, līdz ar to jaunas sistēmas ieviešana no PV puses nav nedz nepieciešama, nedz ekonomiski izdevīga ne klientam, ne pārvadātajam.

Lielajos konkurences apstākļos 15 gadi ir ievērojams skaitlis restorānu biznesā. Klienti ir ļoti izvēlīgi un pieprasa arvien augstāku kvalitāti gan ēdienu piedāvājumā un pasniegšanas veidos, gan apkalpošanas līmenī. Un, protams, interjerā un kopējā atmosfērā.

2016. gada pavasarī terase piedzīvoja lielas pārmaiņas. Solimu ģimene kopā ar Latvijas dizaineru Armandu Vecvanagu, salona Ticians radošo komandu un būvuzņēmēju Vilni Gavaru pārvērta šo vietu līdz nepazīšanai. Pēc rekonstrukcijas atvērtā Gutenberga terase strādā tagad cauru gadu, arī ziemā.

Terase ir sadalīta divās daļās: restorāna telpas, kas mājīguma un siltuma nodrošināšanai ir aprīkotas ar kamīnu, un vasaras āra terases daļa, kas paver brīnišķīgu panorāmas skatu uz Rīgas ievērojamākām celtnēm un objektiem – Rīgas Domu, Nacionālo bibliotēku, Rīgas pili, Saules akmeni, Melngalvju namu, Vanšu tiltu, Pulvertorni, Radio un televīzijas torni, Sāpju dievmātes baznīcu, Anglikāņu baznīcu, Sv. Pētera baznīcu, Sv. Jēkaba katedrāli un, protams, visu Vecrīgas torņu burvību.

Lielākā rosība kvartālā ap Veco Ģertrūdes baznīcu Rīgā ir tieši darba dienās; veikaliņu, salonu un kafejnīcu klienti galvenokārt ir tuvējo biroju darbinieki

Rīgas Veco Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luterisko baznīcu ieskauj Baznīcas un Ģertrūdes iela. Ja vien nav izvēlēta tūristu gaita, skatoties uz augšu un apbrīnojot Rīgas arhitektūru, kvartālu ap baznīcu var izstaigāt visai ātri.

Tas nav plašs, gājēju plūsma arī nav liela, tomēr šo vietu biznesam par atbilstošu uzskata daudzi: tūrisma aģentūra First Class Lounge, Ginta Budes Modes nams, pieredzes apmaiņas centrs muki.lv, pusdienotava StockPot Riga, ķīmiskā tīrītava Oranžā tīrītava, dzērienu veikals Vintage, viesnīca Sēnīte, ierāmēšanas studija, grāmatnīca Polaris u.c.

Labdarības koncerts «Uzcel savu baznīcu!» Bruknas muižā pulcēs mūziķus, dziedātājus un māksliniekus.

Svētdien, 10. jūnijā, pirms koncerta no plkst. 14.00 Bruknas muižas dārzā būs atvērtas radošās darbnīcas, kuras vadīs mākslinieces Elita Patmalniece un Ilze Patmalniece, kā arī gleznotāja Ieva Bondare. Ieplānota arī cepļa atvēršana. Par to parūpēsies podnieks Artis Kleinbergs. Savukārt biedrība «homo ecos:» piedāvās radošas darbnīcas - veidu, kā apgūt jaunas dabai draudzīga dzīvesveida zināšanas.

Pirms lielā koncerta operdziedātāja Ilona Bagele plkst. 15.00 Bruknas baznīcā uzstāsies kopā ar ērģelnieci Larisu Carjkovu. Plkst. 16.00 Bruknas muižā koncertā «Uzcel savu baznīcu!» piedalīsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Olga Rajecka, Aivars Hermanis, Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle, Ieva Akurātere, Jānis Lūsēns, Atis Ieviņš, grupa «Putnu Balle», koris «Laiks» un citi Latvijā pazīstami mākslinieki. Koncertu vadīs Maija Kalniņa.

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

«Esmu sava priekšteča, 1595. g. dzimušā, 1666. g. uzpostā, 1776. g. ugunī apzeltītā Doma Gaiļa kopija,» vēsta uzraksts uz Rīgas Doma gaiļa sekstes. Krāšņais putns nesen noņemts apzeltīšanai un šobrīd atrodas a/s Būvuzņēmums Restaurators telpās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Gaiļa un lodes apzeltīšanu finansē būvuzņēmums Arčers, kas ir Doma baznīcas rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs. Uzņēmuma sagatavotajā informācijā citēts tā valdes loceklis Kaspars Garkanis: «Nebūtu pareizi neizmantot lielisku iespēju, lai šobrīd Domā notiekošo rekonstrukcijas procesu ietvaros ar šeit koncentrētiem profesionāliem resursiem netiktu pienācīgi sakopts arī viens no Rīgas atpazīstamākajiem simboliem.» Savukārt a/s Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs Dienai stāsta, ka šī uzņēmuma zeltītāji jau strādājuši Doma baznīcas iekštelpās, kā arī nesen pabeiguši darbus Rīgas pils Baltajā zālē. Septembra beigās gailim un lodei jābūt gataviem.

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Vecrīgā, Miesnieku ielā 13, 15 un 17, šovasar sākušies rekonstrukcijas darbi, kuru laikā trīs vēsturiskās noliktavu ēkas iecerēts pārbūvēt par dzīvojamām ēkām ar sabiedrisko funkciju ēku pirmajos stāvos, informēja pašvaldībā.

Būvniecības iecere Rīgas domē apstiprināta jau pirms diviem gadiem.

Nekustamais īpašums Miesnieku ielā 13 sastāv no trim zemesgabaliem kopumā 875 kvadrātmetru platībā, uz tā atrodas divas noliktavas ar jumta izbūvi, kā arī viena noliktavas ēkas. Kopš 2010.gada nogales īpašumus iegādājusies SIA Luxury Living Latvia.

Rīgas austrumu izpilddirekcija 2011.gadā bija ierosinājusi administratīvo lietvedību par ēku nesakopšanu, uz ko īpašnieks paskaidroja, ka tuvākajā laikā paredzami rekonstrukcijas darbi, bet, tā kā ēkas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, to rekonstrukcija prasīs «zināmu laiku».

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Savulaik izpostītajā Lestenes baznīcā pakāpeniski atgriežas interjera priekšmeti, kas kādreiz šo baznīcu darīja slavenu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas Amatniecības vidusskolā tapuši pēc vēsturiskām fotogrāfijām atjaunotie baznīcas soli, kas pagaidām būs tikai apskatāmi, bet ar laiku ieņems tiem domāto vietu baznīcā.

«Tā nebūs 100% kopija, bet par 95% pietuvināta rekonstrukcija,» jaunos solus raksturojis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kurš kopā ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani baznīcas interjera fotogrāfijas sadabūjuši Vācijā. No vecajiem soliem Rundāles pilī paglābušās tikai vienas sola durvis, ko iedzīvotāji savulaik nebija sacirtuši malkā. Pēc šo durvju izmēriem projektētāji izstrādāja skices jaunajiem soliem, kurus trīsdesmit Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi izgatavoja kā mācību uzdevumu - bez maksas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

#«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. »

Latviešu nācijai ir sāpīga pagātne, un Tetera nams ir saistīts ar daļu no tās, tāpēc, lemjot par šā objekta nākotni, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik tiek izskatīts scenārijs par ēkas dalīšanu divās daļās - «Stūra mājas» daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.

«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt, pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību,» norāda Neimanis.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Rīgas dome 4.aprīlī nolēma vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Domes sēdē koalīcijas pārstāvji lielākoties uzsvēra VARAM lēmuma nesamērīgumu, apturot visu attīstības plānu, nevis tikai tās daļas, pret kurām ministrijai ir iebildumi.

Daudz laika tika veltīts pārmetumiem par ministra Artūra Toma Pleša (AP) partijas saistību ar azartspēļu biznesu un šī biznesa interešu lobēšanu.

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas...

Opozīcija arī kritizēja Rīgas domes koalīcijas nespēju pildīt savu solījumu, sadarboties ar valdību, kurā pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā esošās partijas.

Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī koalīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis (LRA/NA), kurš norādīja, ka ir jāstrādā pie sadarbības ar valdību uzlabošanas.

Savukārt vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka pēc šī gadījuma vērtēt Rīgas domes sadarbību ar valdību nevajag. Viņa ieskatā, galvaspilsētas un valdības sadarbība esot laba, pašvaldībai esot izdevies piesaistīt dažādiem projektiem 300 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

Slikta sadarbība esot tikai ar vienu ministriju - VARAM, piebilda politiķis.

Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps aicināja domes deputātus paskatīties pašiem uz savu darba kvalitāti. Viņš atgādināja, ka Rīgas domes deputātus sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par lēmumu ziedot "Rīgas satiksmes" līdzekļu basketbola klubam "TTT". Viņš atgādināja, ka Saeima ir nolēmusi Svētā Pētera baznīcu nodot draudzei, nevis pašvaldībai, kā arī pašvaldība ir zaudējusi tiesās par darbinieku atbrīvošanu.

Zeps aicināja sēsties pie galda un runāt ar kolēģiem no VARAM.

Arī balsojumā Zeps nolēma nepiedalīties. Tāpat darīja viņa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota un deviņi "Saskaņas" deputāti.

Latvijas Krievu savienības deputāti balsoja pret, bet visas pārējās koalīcijas partijas un opozīcijas partija "Gods kalpot Rīgai", atbalstīja lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Kopumā šo lēmumu atbalstīja 40 deputāti, pret bija četri, bet 11 nebalsoja.

Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Savukārt pašvaldība informē, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā trīs reizes notikusi plānojuma redakciju publiskā apspriešana. VARAM Rīkojumā neesot iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 plānojuma apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls plānojuma apturēšanai.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018.gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem neesot bijis iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu plānojuma darbības apturēšanai. Izņēmums esot jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā, apgalvo pašvaldība.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Polijas zārku ražotājs Lindner saniknojis katoļu baznīcu. Garīdznieki nav mierā ar to, ka Lindner mārketinga nolūkos vairākus gadus pēc kārtas izdod kalendāru, kurā pie kompānijas ražotajiem zārkiem pozē puskailas modeles, kuru apģēbms ik gadu kļūst arvien trūcīgāks vai pazūd vispār.

«Manam dēlam bija ideja izveidot kompānijas kalendāru, kas būtu pa pusei nopietns, krāsains un skaists – Polijas meiteņu un mūsu ražoto zārku skaistumu,» ziņu aģentūrai Reuters stāsta Zbigņevs Lindners, zārkus ražojošā uzņēmuma īpašnieks.

«Mēs vēlējāmies parādīt, ka zārks nav reliģisks simbols – tas ir produkts,» norādīja Lindner īpašnieks. «Kādēļ cilvēki baidās no zārkiem, bet nebīstas no uzvalkiem, kosmētikas vai juvelierizstrādājumiem?» jautā Z. Lindners.

Kalendārs firmai nodrošina ne vien papildus publicitāti, bet arī ir viens no ieņēmumu avotiem. To var iegādāties zārku ražotāja mājas lapā. Ikviens, kas pasūta kalendāru ar zārkiem un meitenēm, saņem arī zīmoggredzenu zārka formā.