Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Analizējot SIA Plus punkts finanšu rādītājus, konstatēts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā, kad uzņēmumu kontrolēja dāņu investors Lars Lundgārds Simonsens (Lars Lundgaard Simonsen), kurš pārstāv SIA Plus punkts pircējus SIA Plus Punkts Holding Ltd, uzņēmums darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem, no uzņēmuma neskaidrā virzienā ir aizplūduši ievērojami finanšu līdzekļi, kā arī nav veikti maksājumi preču un pakalpojumu piegādātājiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, SIA Plus Punkts šobrīd gatavo dokumentus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai tiesā, Db.lv informēja SIA Plus punkts valdes locekle Tatjana Takčidi.

2012. gada decembrī SIA Plus punkts Īpašnieks Ibofa Establishment noslēdza līgumu par SIA Plus punkts 100% kapitāla daļu pārdošanu Dānijas investoram, kuru pārstāvēja minētais L. L. Simonsens. Darījuma nodrošināšanai L.L.Simonsens piesaistīja AS SEB banka finansējumu. Kopējā darījuma summa saskaņā ar līgumu bija 6,5 miljoni eiro. Uz šo brīdi pirkuma līguma noteikumi nav izpildīti. Sakarā ar saistību neizpiles situāciju Ibofa Establishment apturēja darījumu un atjaunoja kontroli pār SIA Plus punkts kapitāla daļām, paziņojumā presei skaidro Takčidi.

SEB banka impulsīvo preču mazumtirdzniecības ķēdes SIA Plus Punkts jaunajam īpašniekam SIA Plus Punkts Holding Ltd izsniegusi ilgtermiņa finansējumu, informēja bankas pārstāvji.

SEB bankas aizdevums tika izsniegts iegādes darījuma nodrošināšanai un Plus Punkts apgrozāmam kapitālam.

Kopējo aizdevuma summu puses neatklāj.

Šā gada martā par SIA Plus Punkts vienīgo īpašnieku kļuva SIA Plus Punkts Holding Ltd. Mazumtirdzniecības ķēdes iegāde veikta, SIA Plus Punkts Holding Ltd atpērkot kapitāldaļas no iepriekšējiem dalībniekiem.

Plus punkts valdes priekšsēdētaja Svetlana Kiseļova skaidro, ka iegādes darījuma mērķis un stratēģija ir attīstīt Plus Punkts Latvijā un uzbūvēt platformu turpmākai attīstībai Baltijas valstīs. Plus Punkts izaugsmes paaugstināšanai ir izvirzīti vairāki darbības virzieni: izveidot ātro uzkodu līniju, paplašināt privātā zīmola produktu loku, pārskatīt produktu klāstu, atvērt jaunas tirdzniecības vietas, kā arī veikt citas aktivitātes.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma Plus punkts veikalos pirms vairākām dienām atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, jo uzņēmums atkārtoti nav atmaksājis SIA Rīgas karte naudu, kas iekasēta par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm.

Kā norāda Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Plus punktam uzkrājies aptuveni 90 000 latu liels parāds, kas izveidojies dažu dienu laikā. Kamēr uzņēmums šo parādu neatmaksās, biļešu tirdzniecības termināļi tajos būs slēgti.

Brandavs atzina, ka ir grūti prognozēt, kad e-talonu tirdzniecība Plus punkta veikalos varētu tikt atsākta, jo šī uzņēmuma vadību plosa nesaskaņasun "Rīgas kartei grūti atrast kādu, kas uzņēmumā vēlētos un spētu uzsākt sarunas par parāda atmaksu. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi ar Plus punkta veikaliem, Rīgas karte vēlas, lai uzņēmums ne tikai atmaksā parādu, bet arī veido depozītu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Mazumtirdzniecības kiosku tīkls Plus Punkts atkal pieder bijušajam īpašniekam - par tā 100% īpašnieku kļuvis uzņēmums Ibofa Establishment, liecina Lursoft dati.

Jāatgādina, ka martā 100% uzņēmuma kapitāldaļas nonāca Rīgas un Dānijas uzņēmumiem piederošās SIA Plus Punkts Holding Ltd pārvaldībā un tika iecelta jauna uzņēmuma valde un padome.

Savukārt augusta beigās valdē iecelta Tatjana Takčidi, nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Kiseļovu un Raiti Kvēpu.

Ibofa Establishment reģistrēta Lihtenšteinā, un tās īpašumā Plus punkts bija no 2003. gada līdz pat šā gada sākumam.

Uzņēmuma pārstāvji komentārus pagaidām nesniedz, bet sola sniegt tuvāko dienu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Plus Punkts jaunie īpašnieki pēc uzņēmuma iegādes nāca klajā ar uzņēmuma attīstības plānu tuvākajiem pieciem gadiem, kas paredz Baltijas valstīs palielināt kopējo tirdzniecības vietu skaitu līdz 600 vienībām, bet pēc tam tika plānota uzņēmuma akciju emisija un to kotēšana vienā no oficiālajiem publiskiem sarakstiem.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte vērsies policijā, lai no SIA Plus punkts atgūtu 64 e-talona tirdzniecības termināļus, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aleksadrs Brandavs.

Plus punkts joprojām nav atmaksājis naudu par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm 87 000 latu apmērā, tāpēc Rīgas karte, visticamāk, pieteiksies kā viens no kreditoriem uzņēmuma ierosinātajā maksātnespējas procesā.

Brandavs norādīja, ka Rīgas kartei patlaban visvairāk rūp 64 e-talona tirdzniecības termināļu atgūšana, kas nodoti Plus punktam. Tā kā uzņēmums pats izvairās no jebkādas komunikācijas, Rīgas karte septembra nogalē vērsusies policijā, lai lūgtu palīdzību iekārtu atgūšanā un tos varētu izvietot citās vietās, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pasažieriem plašākas un ērtākas iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā.

Uzņēmums SIA Plus Punkts nomainījis savu juridisko adresi, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma jaunā juridiskā adrese atrodas Ogrē, Druvas iela 10.

Šī nav pirmā reize šogad, kad tiek mainīta uzņēmuma juridiskā adrese. Martā tā nomainīta no Ernesta Birznieka-Upīša ielas 18 Rīgā uz Aviācijas ielu 4.

SIA Plus Punkts reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitālu veido 1,572 miljoni latu.

2011.gadā SIA Plus Punkts strādājis ar 22,839 milj.Ls apgrozījumu un 358,828 tūkst.Ls peļņu. Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārskatu par 2012.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Plus punkts nonācis atpakaļ pie iepriekšējā īpašnieka - Lihtenšteinas kompānijas Ibofa Establishment, liecina Firmas.lv informācija.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl 15 jaunas Narvesen mazumtirdzniecības vietas, rekonstruēt 15 esošās un tā tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīt vēl trīs miljonus eiro. Jaunos veikalus uzņēmums plāno atvērt vietās, kuras ir cilvēkiem pa ceļam, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc ēdieniem un dzērieniem, biznesa portālam Db.lv skaidroja SIA Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs.

Jaunās tirdzniecības vietas attīstības kartē iezīmētas gan Rīgā, gan tādās apdzīvotās vietās kā Tukums, Olaine, Ogre, Ķekava un Daugavpils. Šogad trīs jauni veikali jau atvērti Rīgā – Valdemāra Centrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Kr. Barona ielā. Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā darbojas 36 pilsētās.

Rekonstrukciju plānā tuvāko trīs gadu laikā ir veikali Rīgā, Jelgavā, Saldū un Valmierā.

«Vajadzību pēc rekonstrukcijas lielā mērā nosaka mūsu pircēji, balsojot ar savu produktu izvēli. Līdz ar veikalu rekonstrukciju Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā, izceļot savu arvien pieaugošo fokusu uz mūsdienīga un daudzveidīga pārtikas sortimenta un tirdzniecības vietu attīstību,» norāda A.Aleksandrovs.

#Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

«Mēs redzam, ka tā niša, kas, runājot par pārtiku, kļūst arvien svarīgāka īpaši steidzīgajiem pilsētniekiem, ir kvalitatīvs, svaigs un daudzveidīgs līdzņemamo ēdienu piedāvājums. Tāpēc pērn ieviesām aptuveni 60 jaunus produktus ar zīmolu Fresh & Tasty, un arī šogad turpināsim pie tā strādāt,» uzņēmuma plānus komentē Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Mūsu jaunā grafiskā identitāte ir stāsts par plūsmu.»

«Par kustību, kurā nav vietas gulēšanai uz pagātnes lauriem vai dīkstāvei, gaidot, ko atnesīs rītdiena. Mēs esam kustībā, lai šodien paši radītu savu rītdienu. Un tieši tāpēc arī logotipa grafiskā izpildījuma un filozofijas pamatā ir izmantots plūsmas princips. Logo ir kļuvis mūsdienīgāks, dinamiskāks gan krāsās, gan formās un pielāgojams dažādiem veikalu formātiem un vidēm, kur darbojas Narvesen. Vienlaikus šajā logotipā viegli atpazīstam Narvesen veikaliem aktuālo lielo N burtu,» skaidro K.Judovica.

Mazumtirdzniecības tīkls Narvesen šogad attīstībā investēs ap diviem miljoniem eiro, teica Narvesen zīmola pārvaldītāja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Investīcijas paredzēts ieguldīt trīs attīstības virzienos - vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, produktu attīstībā un informācijas tehnoloģiju (IT) pilnveidošanā.

Judovica sacīja, ka vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukciju laikā paredzēts mainīt veikalu plānojumu, kā arī ieviest jaunas iekārtas.

Tāpat šogad sadarbībā ar vairākiem Latvijas ražotājiem plānots ieviest 30 jaunus produktus. Kā liecina Narvesen pārdošanas dati, pirktākais produkts ir līdzi ņemamā kafija, bet, piemēram, pieprasījums pēc sviestmaizēm pēdējā gada laikā ir palielinājies par 50%. Pieprasījums aug arī gatavo salātu un svaigu augļu un dārzeņu segmentā, bet svaigi spiesto sulu apjoms ir audzis par gandrīz 30%.

Mazumtirdzniecības tīkla Narvesen attīstībā un jaunu tirdzniecības vietu izveidē šogad kopumā paredzēts investēt ap vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA stāsta Narvesen tīkla pārvaldītājas SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Patlaban ar zīmolu Narvesen visā Latvijā kopumā darbojas 252 veikali un kioski. Līdz šī gada beigām plānots atvērt vai rekonstruēt vēl deviņas tirdzniecības vietas, no kurām lielākā daļa atrodas Rīgā. Šis skaits gan var mainīties atkarībā no aktuālās situācijas tirgū un klientu pieprasījuma.

Piemēram, patlaban Narvesen franšīzes veikalā Rīgā, Marijas ielā 2, notiek rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek paplašinātas tirdzniecības vietas telpas, lai no 6.novembra Narvesen klienti varētu novērtēt divkārt plašākas telpas ar atjaunotu iekārtojumu.

«Rekonstruētajā veikalā būs pieejama vieta, kur būs iespējams baudīt iegādātās uzkodas un dzērienus, kā arī klientiem piedāvāsim daudz plašāku uzkodu klāstu nekā līdz šim,» informē Judovica.

Lielo tirgus spēlētāju ienākšana «conveniece store» jeb mazā formāta veikalu sektorā ir likumsakarīga, un saistīta ar pircēju paradumu maiņu, sacīja «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Viņa teica, ka mazā formāta veikali, kuros pieejamas aktīvajiem un steidzīgajiem klientiem nepieciešamās lietas, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla pasaules tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā ir vērojama nemitīga attīstība, kuru vērtējam kā «dzīva» tirgus iezīmi, tādēļ arī uz lielo spēlētāju - degvielas uzpildes staciju veikalu, straujo attīstību un «Maxima» un «Rimi» ienākšanu «conveniece store» sektorā raugāmies kā likumsakarīgu,» pauda Judovica.

Pēc viņas minētā, Latvijā jau esošās lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes raugās mazā formāta veikalu virzienā un attīstībā saistībā ar pircēju paradumu maiņu, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Narvesen līdz nākamā gada aprīlim veiks uzņēmuma juridiskā statusa reorganizāciju un apvienos vienā uzņēmumā SIA Narvesen Baltija un AS Preses apvienība, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi uzņēmums mazumtirdzniecības darbību Latvijā turpmāk veiks zem viena juridiskā nosaukuma - SIA Narvesen Baltija. Šāds solis tiek sperts, lai atvieglotu uzņēmuma darbību un vienkāršotu tā organizatorisko struktūru.

Narvesen struktūrvienību saplūšana nozīmēs mātes un meitas uzņēmumu apvienošanu, kuras rezultātā Narvesen Baltija pārņems visas Preses apvienības saistības. Savukārt Preses apvienība pārstās eksistēt kā atsevišķa juridiska persona. Narvesen un tā sadarbības partneru attiecībās nekas nemainīsies, un visi iepriekš noslēgtie līgumi saglabās savu spēku.

Pašlaik pieteikums par uzņēmuma reorganizāciju ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā un sagaidāms, ka visas nepieciešamās juridiskās procedūras noslēgsies 2014. gada aprīlī.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Skandināvijas kompānija Reitan grupa, tajā skaitā arī Latvijā pārstāvētais Narvesen franšīzes veikalu tīkls, plāno atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos, aģentūru LETA informēja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Apzināmies, ka šādam lēmumam ir nepieciešams sagatavoties un pie tā strādāt, lai veicinātu sabiedrības izpratni, izglītotu sabiedrību un lai to pieņemtu arī pārtikas ražošanas uzņēmumi - mūsu sadarbības partneri, tādēļ pāreju plānojam īstenot pakāpeniski laikā līdz 2025.gadam,» sacīja Judovica.

Jautāta, vai Narvesen lūgs sadarbības partneriem, lai tie garantē, ka piegādātajos produktos izmantotās olas nav no sprostos turētām vistām, vai arī iepirks produktus tikai no tādiem ražotājiem, kuri šādas olas neizmanto, Judovica sacīja, ka sadarbības modelis, visticamāk, būs atkarīgs no iesaistīto pušu iespējām, interesēm un vajadzībām. «Sarunas vēl tikai plānojam sākt,» sacīja Judovica.

No 2019. gada aprīļa līdzšinējā SIA «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atstās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, bet turpinās darbu kā uzņēmuma padomes locekle.

Jaunā uzņēmuma vadītāja piesaiste notiks līdz 2019.gada aprīlim.

Katrīne Judovica uzņēmumā «Narvesen Baltija» ir strādājusi kopš 1998. gada. Pirmos piecus gadus viņa bija iepirkumu un mārketinga direktore. 2003. gada septembrī viņa tika izvirzīta par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Jau pirmajā gadā Katrīnes Judovicas vadībā uzņēmums spēja uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus. Šajā laikā veiksmīgi noritējusi uzņēmumu «Narvesen» un «Preses Apvienība» apvienošana vienotā struktūrā un izveidota uzņēmuma franšīzes sistēma. Pateicoties veiksmīgai īstenošanai un stratēģiski pareiziem attīstības soļiem, šī apvienošana bruģēja ceļu straujai uzņēmuma izaugsmei. Vērtībās un cilvēkos balstīta uzņēmuma vadības pieeja, kas stiprina franšīzes devēju un atbalsta personāla individuālo potenciālu, ir «Narvesen» sasniegumu pamatā. Uzņēmums plāno 5% izaugsmi arī šogad. Tuvāko divu gadu laikā «Narvesen» attīstībā tiks investēti kopumā 3,5 miljoni eiro.

Nolūkā izmainīt lielā nomināla eiro banknotes pircēji tirdzniecības vietas izmanto kā naudas maiņas punktus, atzīst SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs.

Viņš norāda - lai arī darbinieki patlaban ir pieraduši pie eiro, turklāt klienti lielākoties jau norēķinās ar eiro, tomēr pircēji salīdzinoši bieži maksā ar 20 un 50 eiro banknotēm. «Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka bankomātos lielākoties nav pieejamas piecu eiro banknotes, tāpēc iedzīvotāji izmanto tirdzniecības vietas kā valūtas maiņas punktus.»

A. Aleksandrovs stāsta, ka visvairāk pārdevēju darbu pēc eiro ieviešanas kopumā apgrūtina naudas skaitīšana, kad pircēji ļoti bieži vēlas norēķināties ar uzkrātajām santīmu monētām vai arī lielas nominālvērtības banknotēm.

Gada pirmajās pāris dienās, salīdzinot ar parastu ikdienu, skaidras naudas norēķinu īpatsvars Narvesen tirdzniecības vietās pieauga par aptuveni pieciem procentpunktiem un aptuveni puse no skaidras naudas norēķiniem tika veikti latos.

Vidēji ik dienu decembrī Narvesen tirdzniecības vietās iedzīvotāji iegādājas 3000 apsveikumu kartītes un šī mēneša laikā tiek iegādāta vairāk nekā viena piektdaļu no visa gada laikā pārdotajām kartītēm, liecina mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen apkopotie pārdošanas dati.

Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, Latvijas iedzīvotāji joprojām svētkos izvēlas sev tuvos cilvēkus iepriecināt, nosūtot pa pastu ar roku rakstītas apsveikuma kartītes – šī gada decembra pirmajās 10 dienās pastkaršu un pastmarku pieprasījums audzis divkārt, pārspējot pat pērnā gada decembra rādītājus.

Iepriekšējo gadu pārdošanas rādītāji liecina, ka ik gadu decembrī strauji aug pieprasījums pēc apsveikumu kartītēm un tas šim produktu segmentam ir ražīgākais mēnesis. Piemēram, pērn decembrī Narvesen klientu iegādāto apsveikumu kartīšu daudzums gada izskaņā pieauga divarpus reizes un pārsniedza 120 tūkstošus. Šogad šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo jau pirmajās 10 decembra dienās iedzīvotāji iegādājušies par 10% vairāk kartītes nekā šajā pašā periodā pērn.