Secinot, ka jaunā e-talonu sistēma tomēr izrādījusies neefektīva, Rīgas satiksme nolēmusi atgriezties pie iepriekšējās, kompostieru sistēmas. Iegādāto e-talonu tehnoloģiju plānots pārdot.

Jau šī gada jūnija otrajā pusē paredzēta pakāpeniska e-talonu tehnoloģiju nomaiņa ar kompostieriem.

Atgriežoties pie kompostieru sistēmas, tiks radītas aptuveni 300 jaunu darbavietu, jo atkal nepieciešami būs biļešu tirgotāji sabiedriskajā transportā, kuri arī dos ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, maksājot nu jau augstākus nodokļus nekā iepriekš – pirms šī štata vieta uzņēmumā tika likvidēta.

Jāpiemin, ka līdzšinējais Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens izteicis vēlēšanos ieņemt jaunizveidotā kompostieru departamenta vadītāja amatu

Lai gan dažiem tas varētu šķist solis atpakaļ, tas tā nav. Atgriežoties pie kompostieriem, pirmkārt, jau tiek atgūta daļa zaudēto darbavietu, turklāt šī sistēma, kas Rīgas sabiedriskajā transportā darbojusies visilgāk, ir sava veida vēstures zīmogs, kas varētu galvaspilsētā piesaistīt tūristus, uzskata eksperti.

VAS Pasažieru vilciens pakāpeniski gatavs ieviest Rīgas Satiksmes norēķinu sistēmu ar e-taloniem, papildu izmaksas šis projekts Pasažieru vilcienam neradīšot.

Par to šodien žurnālistus informēja VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs. Jau pašlaik Rīgas vilciena stacijās var nopirkt e-talonu braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. Paredzēts, ka no maija to varēs arī izmantot braukšanai vilcienos Rīgas robežās, nopirkto e-talonu validējot vai nu stacijā vai pie konduktora. Pakāpeniski e-talonu sistēma tikšot ieviesta braukšanai visā Latvijā. E-talona ieviešana vilcienos nebūšot dārga un izmaksās «dažus desmitus tūkstošu latu», taču faktiski Pasažieru vilcienam neko, jo par e-talonu tirgošanu Pasažieru vilciens no Rīgas Satiksmes saņems starpniecības procentus, kas ieviešanas izmaksas nosegšot, skaidroja A. Židkovs. Perspektīvā paredzēts pāriet uz automatizētu e-talonu tirgošanu automātos un e-talonu automatizētu validāciju vilcienu vagonos, atsakoties no dzelzceļa staciju kasieriem, skaidroja pasažieru vilciens pasažieru departamenta vadītājs Ivars Zaļais. Jautāts, kas notiks ar vilcienu biļešu automātiem, ja tādas ziemas dēļ kā šī stacijās nebūs elektrība, I. Zaļais norādīja, ka visām stacijām ir elektrības ģeneratori, savukārt katram konduktoram izsniegs divus akumulatorus, līdz ar to ar e-talonu iegādi un validāciju pat «bezelektrības» gadījumā problēmu nebūšot.

Ar SIA Rīgas satiksme (RS) elektroniskām biļetēm jeb e-taloniem nākotnē varēs apmaksāt braucienus AS Pasažieru vilciens (PV) vilcienos pa visu Latviju un pastāvīgos (zilos) talonus izmantot kā elektroniskus makus, lai veiktu nelielus pirkumus veikalos un kioskos, kas atrodas dzelzceļa staciju un RS maršrutu pieturu tuvumā, norāda SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs.

«Vēl viena lietojumprogramma, kuru ceram ieviest, ir «maks vilcienā». Kas tas ir? Tas ir zilais, atjaunojamais e-talons, kuru varēs e-talonu pārdošanas vietās «uzpildīt» ar naudu un izmantot maziem pirkumiem, kā to patlaban dara Honkongā un Singapūrā. Ar to varēs nopirkt kādu laikrakstu vai sīku preci. Taču vilcienā ar šo talonu varēs pirkt biļetes braucieniem ārpus e-talona zonas, paziņojot konduktoram, ka vēlas maksāt ar talonā atrodamo kredītu,» intervijā portālam Nozare.lv skaidroja Morizurs.

Intervijas laikā Morizurs demonstrēja nelielu portatīvu termināli, ar kuru PV darbinieki varēs pārbaudīt, vai pasažiera e-talons ir reģistrēts braucienam, iekasēt sodu un izrakstīt kvīti, ja tas nav noticis, kā arī pārdot vienreizēja brauciena biļetes, kā to patlaban dara RS sabiedriskā transporta līdzekļos. Vēlāk ar termināli, izmantojot elektronisko «maku», varēs arī nopirkt biļetes braucieniem ārpus zonas, kurā ir derīgi e-taloni.

Pasažieru vilciens un Rīgas karte panāk mierizlīgumu; e-talonu var ieviest pāris mēnešu laikā.

Jau šodien vai rīt varētu tikt parakstīts mierizlīgums starp uzņēmumiem VAS Pasažieru vilciens (PV) un e-talonu ieviesēju Rīgā SIA Rīgas karte (RK), DB norādīja RK mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs. Viņš gan atzina, ka procesa virzība paātrinājusies līdz ar prasības iesniegšanu pret PV tiesā. To, ka PV ir gatavs mierizlīgumam ar pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas satiksme (RS) un vēlas atgriezties pie e-talona projekta, DB apstiprināja arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Viņš gan atzina, ka vienošanās varētu tik panākta tuvākajās dienās, taču norādīja, ka tas varētu notikt arī nākamnedēļ. DB jau rakstījis, ka 2010. gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva Pasažieru vilcienam slēgt 1,2 milj. Ls vērto līgumu ar Rīgas satiksmi un Rīgas karti par Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu.

Iegādāties vienreizējo braukšanas biļeti jaunajos mikroautobusos, kas jau no maija pārņems pirmos trīs minibusu maršrutus, būs lētāk, nekā pie vadītāja autobusā, trolejbusā vai tramvajā. Proti, cena par biļeti, neatkarīgi no tā, vai tā tiek pirkta pie busiņa vadītāja vai citās biļešu tirdzniecības vietās, būs 50 santīmi, to DB apstiprināja SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

^{Papildināts viss teksts.}

Jānorāda, ka šobrīd, iegādājoties e-talonu, piemēram, 20 braucieniem, viena brauciena izmaksas būs 45 santīmi. Savukārt, nopērkot e-talonu 50 braucieniem, viena brauciena cena ir 44 santīmi.

Jāmin, ka pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme pilnībā pārņems SIA DMK apkalpotos minibusu maršrutus 200., 224. un 267., kas attiecīgi brauc Vecmilgrāvja, Mangaļsalas un Sarkandaugavs virzienos. Minibusa maršrutiem būs jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme noslēgtais līgums uz pieciem gadiem paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus 35 maršrutos Rīgā.

SIA Rīgas satiksme sabiedriskā transporta galapunktos un klientu apkalpošanas centros uzsākusi nepersonalizēto viedkaršu jeb tā saucamo zilo e-talonu tirdzniecību.

Lai kļūtu par nepersonalizētā e-talona lietotāju, jāiemaksā 2 latu garantijas maksājums, kuru iespējams atgūt, atdodot e-talonu. Plastikāta viedkarte būs derīga piecus gadus. Nepersonalizētajā e-talonā var glabāt gan mēneša biļetes, gan atsevišķu braucienu biļetes, tai skaitā vienam braucienam, norādīja SIA Rīgas satiksme preses sekretāre Iluta Bērziņa.

Pirmajā nedēļā, kopš par sabiedrisko transportu var norēķināties, iegādājoties dzelteno e-talonu noteiktam braucienu skaitam vai laika periodam, pārdoti vairāk nekā 28 tūkstoši viedbiļešu. „Tikai 2.5 % iedzīvotāju, lietojot viedbiļeti, saskārās ar neatbilstībām, no tiem lielākā daļa pirmajā dienā. Iedzīvotāji, kuri veic braucienu reģistrāciju ar personalizēto e-talonu, nav saskārušies ar neatbilstībām,” apgalvoja I.Bērziņa.

Patlaban e-talonus joprojām nevar iegādāties daļā no SIA Plus punkts kioskiem, un arī Preses serviss vēl nav atjaunojis piegādes uz tiem, portāls db.lv uzzināja uzņēmumos.

E-talonu ieviesēja Rīgā SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs pastāstīja, ka e-talonu tirdzniecība ir apturēta 70% Plus Punkts kiosku. E-talonu pārdošanas termināli tiks pieslēgti brīdī, kad Plus Punkts būs pilnībā nokārtojis savas parādsaistības, kas mērāmas aptuveni 100 tūkstošu latu apmērā.

Arī SIA Preses serviss pārstāvji norādīja, ka pagaidām samaksa nav saņemta, taču kompānijas pārstāvji cer, ka drīzumā maksājumus saņems un varēs atsākt piegādes.

Db.lv jau ziņoja, ka par SIA Plus Punkts 100% daļu īpašnieku ir kļuvis SIA Plus Punkts Holding Ltd, kuru kontrolē Dānijas investori.

Ja Latvijai neizdosies samazināt izdevumus un saņemt starptautisko aizdevumu, jau rudenī valstī var nākties ieviest talonu sistēmu, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics vizītes laikā Liepājā.

«Latvija ir krustcelēs. Vai nu valdība samazina izdevumus un saņem starptautisko aizdevumu, vai arī izvēlas ceļu, kad gada otrajā pusē mūs sagaida jau talona sistēma, jo valsts nespēj no valsts budžeta izmaksāt nepieciešamos maksājumus,» sacīja Latvijas Bankas prezidents, lūgts raksturot pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā.

«Ar talonu sistēmu var saprast gan talonus burtiskā nozīmē, kad daļai cilvēku pret taloniem izsniedz preces, gan arī kā talonu/obligāciju, pat aizejot līdz surogātnaudai,» Db skaidroja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Tomēr tie esot tikai teorētiski scenāriji, kas nenozīmē, ka kāda konkrēta darba grupa jau izstrādā talonu ieviešanas sistēmu Latvijā. Katrā ziņā, tā noteikti nebūšot Latvijas Banka, kas ar to nodarbosies.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valde izsvērs iespēju piesaistīt ekspertus, kas izvērtētu sadarbības līgumu ar «Rīgas karti», lai gan konkrēts lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa uzsvēra, ka šis jautājums ir viens no daudzajiem valdes darba kārtībā, taču vienlaikus atgādināja, ka jaunā valde vēl nestrādā pat nedēļu. «Lēmumi par sadarbību ar »Rīgas karti«, »Rīgas mikroautobusu satiksmi« un citiem jautājumiem, ir laikietilpīgi un nedrīkst būt sasteigti. Ir virkne steidzamu lietu, kas jārisina. Valdes locekļi visus šos jautājumus pēta un mēģina virzīt uz priekšu,» skaidroja Bartaševiča. Tikmēr partijas «Latvijas attīstībai» (LA) Rīgas domes frakcija nolēmusi pieprasīt Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) nekavējoties grozīt līgumu ar «Rīgas karti», lai e-talonu sistēma vairs neradītu zaudējumus, pastāstīja frakcijas pārstāve Ieva Graudiņa-Šutko.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Paziņojums presei

2015. gada 17.februārī

Šā gada 12.februārī AS «Pasažieru vilciens» (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns medijiem paziņojis, ka PV gatavojas biļešu tirdzniecības revolūcijai, ieviešot zonu sistēmu. Projekta plānotais ieguldījums lēšams nepilna miljona eiro apmērā. SIA «Rīgas karte» (RK) atzīmē, ka šādu sistēmu būtu iespējams ieviest nekavējoties un bez papildus ieguldījumiem, izmantojot jau iepriekš PV vilcienos lietoto RK aprīkojumu.

RK atzīmē, ka zonu sistēma nav nekas jauns – citu valstu praksē sistēmu, kad pasažieris pārvietojas starp attālumiem dažādās zonās, sauc par uz nobrauktā attāluma balstītu sistēmu jeb OD (origin-destination), aprēķinot tarifu pēc nobraukto kilometru skaita. Šobrīd RK ir atvērta, sadarbojoties ar PV, turpināt līdzšinējo projektu, un uzsākt zonu sistēmas lietošanu nekavējoties, kas neprasītu papildus ieguldījumus jaunas aparatūras un programmnodrošinājuma iegādē, kā arī cilvēkresursu piesaistē. RK atzīmē, ka tās rīcībā esošais aprīkojums un programmnodrošinājums jau šobrīd pilnībā atbalsta esošo PV tarifu sistēmu vai plānoto jauno tarifu zonas sistēmu, līdz ar to jaunas sistēmas ieviešana no PV puses nav nedz nepieciešama, nedz ekonomiski izdevīga ne klientam, ne pārvadātajam.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

VAS Pasažieru vilciens (PV), RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA Rīgas karte (RK) ir vienojušās par izlīgumu, ka turpinās pildīt noslēgto līgumu par e-talona sistēmas ieviešanu vilcienos Rīgas robežās.

Izlīgums paredz, ka 2010. gada oktobrī noslēgtais līgums par elektroniskās biļešu sistēmas aprīkojuma uzstādīšanu un ar to saistītiem pakalpojumiem tiek atjaunots un puses aktīvi uzsāk darbu pie sistēmas tehniskās ieviešanas darbiem.

Par to, ka šāds mierizlīgums «tuvākajā laikā» varētu tikt parakstīts, DB rakstīja jau 18. aprīlī. RK mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs tobrīd atzina, ka procesa virzība paātrinājusies līdz ar prasības iesniegšanu pret PV tiesā, lai atgūtu gan ieguldītos līdzekļus 700 tūkst. Ls apmērā, gan negūto peļņu. Jāatgādina, ka 2010. gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva PV slēgt 1,2 milj. Ls vērto līgumu ar RS un RK par Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu. Taču 2011. gada augustā PV, ko vadīja Nils Freivalds, līgumu lauza. RS uzskatīja, ka līgums joprojām ir spēkā, jo tā laušanai paredzēta speciāla procedūra. Savukārt PV ilgstoši analizēja, vai līgums ir spēkā.

Trīspusējais līgums starp SIA Rīgas karte (RK), SIA Rīgas satiksme (RS) un AS Pasažieru vilciens (PV) no PV puses lauzts šķietami iracionālu, iespējams, politisku iemeslu dēļ un par tā neizpildīšanu RK varētu prasīt vismaz miljona latu kompensāciju, informē RK valdes priekšsēdētājs Ēriks Morizurs.

Morizurs izteica neizpratni par PV rīcību, jo, viņaprāt, paša PV veikts pētījums «apstiprināja, ka pat sliktākajā gadījumā līguma izpilde nenestu zaudējumus». Morizurs gan piebilda, ka tas attiecas uz visu līgumā paredzēto projektu īstenošanu, tostarp PV biļešu tirdzniecību braucieniem pa visu Latviju, izmantojot RK elektroniskās sistēmas, kā arī elektroniskā maka funkcijas pievienošanu e-talonam, lai ar to varētu iepirkties kioskos un veikalos RS transporta pieturu un PV staciju apkaimē.

Morizurs, kurš strādājis Latvijā vairākus gadus, arī teica, ka nevarot iedomāties, kādiem politiskajiem spēkiem ārkārtas Saeimas vēlēšanu priekšvakarā šāds solis varētu nākt par labu.

Kopš oktobra, kad tika slēgta tirdzniecība Plus punkts kioskos, konkurentu Narvesen tirdzniecības rādītāji nav būtiski mainījušies, audzis vien pārdotais e-talonu skaits, Db.lv informē Narvesen Baltija Personāla un komunikāciju departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

E-talonu tidzniecības rādītāji kopš oktobra ir auguši par 10%.

«Kopumā šī situācija neatstāj nozīmīgu ietekmi uz Narvesen tirdzniecības vietu apgrozījumu, jo Latvijā ir labi attīstīts mazumtirdzniecības tirgus ar daudzām alternatīvām iepirkšanās vietām,» norāda A. Aleksandrovs.

Jau rakstīts, ka šā gada 15. oktobrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturējusi SIA Plus punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

Septembrī Plus punkta veikalos atkal tika apturēta e-talonu tirdzniecība, kā arī preses izdevumu piegādes, jo uzņēmums atkārtoti nav nokārtojis finansiālās saistības pret pakalpojumu sniedzējiem. Kopējā parādsaistību summa, ko Plus punkts ir parādā uzņēmumiem Preses serviss un Rīgas kartes, varētu būt mērāma ap 200 tūkst. latu.

Visdažādāko neskaidrību un šķietami sīku, tomēr kaitinošu starpgadījumu virkne ir rīdzinieku ikdiena kopš lēmuma ieviest Rīdzinieka kartes un noteikt atšķirīgu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā rīdziniekiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, raksta Diena.

Jezga ar diferencētajām biļešu cenām sākās pēc Rīgas mēra Nila Ušakova pirmā paziņojuma pagājušā gada 24. septembrī, kam sekoja domes lēmums. Ap pašu Rīdzinieka karšu statusu vēl aizvien valda neskaidrība, jo Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sniegusi noraidošu atzinumu par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, un tie joprojām nav stājušies spēkā.

Viena no problēmām, kuras noskaidrošana Dienas žurnālistam prasīja ilgāku laiku, ir – cik ilgi būs derīgas biļetes, kuras patlaban, izmantojot atlaidi, pērk visi pasažieri neatkarīgi no deklarēšanās vietas. Sākotnēji Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis pieļāva, ka tad, ja pats tarifs netiks mainīts (tas arī šobrīd oficiāli ir 1,20 eiro, tikai netiek piemērots), biļetēm derīguma termiņš būs viens gads. Kad laikraksts šo jautājumu uzdeva Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājam Vadimam Baraņikam, arī viņš sākumā nevarēja atbildēt, tomēr pēcāk noskaidroja, ka «noteiktais pārejas periods ir vienu mēnesi pēc mobilitātes programmas beigām», tātad visu martu vēl varēs braukt par 60 centiem, pat ja nerīdziniekiem stāsies spēkā 1,20 eiro tarifs.

«Staigā pa pieturu un meklē vecos talonus. Pēc tam aiznes mājās, logā saules gaismā izbalina un lieto atkal,» šādu ieteikumu reģionālais laikraksts Kursas Laiks noklausījies kādā sabiedriskā transporta pieturā Liepājā.

«Jau vairākus gadus tā vien braucu,» laikrakstam pastāstījusi kāda liepājniece, kura izmanto talonu balināšanas metodi. Kontrolieri ne reizes viņas talonus nav atpazinuši kā vairākkārt lietotus.

Pēc dzirdētā redakcija nolēmusi izmēģināt, kā šāda metode darbojas. Izlietotie taloni tika ar skoču pielipināti redakcijā pie loga. Pēc nedēļas redakcijas kolektīvs secināja, ka viens no taloniem vizuāli līdzinās jaunam talonam. Gaidot eksperimenta rezultātu, laikraksts pamanījis vēl dažos liepājnieku logos rindiņā salīmētus talonus un secinājis, ka tie tiek «žāvēti», lai atgrieztos apritē.

Pašvaldības aģentūras Liepājas sabiedriskais transports (LST) direktors Gints Lūsis laikrakstam apliecinājis, ka par talonu tintes kompostrējuma balināšanas metodi gan viņš, gan kontroles dienestā ir informēti. Taču, viņaprāt, uzņēmums ir pietiekami nodrošinājies pret talonu balinātājiem.

Ieviešot jauno norēķinu sistēmu jeb e-talonu sabiedriskajā transportā, SIA Rīgas satiksme publiski nodemonstrēja iespēju izgatavot personalizētu e-talonu pāris minūtēs, taču šāda ekstra pieejama tikai dažiem deputātiem reklāmas nolūkos.

Rīgas domes deputāti Andrejs Požarnovs un Imants Rākins (abi TB/LNNK) kļuva par Rīgas sabiedriskā transporta norēķinu sistēmas jeb e-talona reklāmas sejām, jo tieši viņiem žurnālistu klātbūtnē izgatavoja personalizētos e-talonus. Īpaši organizētā pasākumā, reklamējot jaunā klientu centra atvēršanu Rīgas starptautiskajā autoostā, Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam A.Požarnovam un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētājam I.Rākinam pāris minūšu laikā izgatavoja jaunos personalizētos e-talonus. Deputātus uz vietas nofotografēja, pieņēma viņu aizpildītās anketas un turpat uz vietas izgatavoja plastikāta viedkartes. Taču visiem iedzīvotājiem serviss šādā ātrumā nebūs pieejams — aizpildīt anketu un nofotografēties ir iespējams, bet karti izgatavos divu nedēļu laikā un sūtīs pa pastu. Tūkstošiem iedzīvotāju jauno talonu gaida kopš rudens, jo tos gatavojot Francijā. Jau vēstīts, ka e-talona ieviešana izmaksā 14 miljonus latu, bet uzturēšana – 5.5 milj. Ls gadā.

No šodienas, 9.jūlija, visās e talona tirdzniecības vietās pakāpeniski būs iespējams iegādāties e talonu ar jaunu dizainu – uz fotogrāfijas redzama Rīgas Doma baznīca un salūts.

Jaunā dizaina e talonu kopējā tirāža ir četri miljoni.

Dzeltenajam e talonam dizains tiek mainīts divas reizes gadā. Vienreiz uz tā tiek izvietota fotogrāfija ar kādu no Rīgas skatiem – 2010. gadā bija fotogrāfija ar klasisko Rīgas panorāmu, savukārt 2011. gadā bija fotogrāfija ar Melngalvja namu. Otro reizi uz e talona izvieto bērna zīmējumu – 2010. gadā uz e talona izvietoja Vinetas Siliņas zīmēto zemās grīdas tramvaju, bet 2011. gadā Kristofera Krūmiņa zīmēto tramvaju.

Lai arī dzeltenais e talons ieguvis jaunu dizainu, nav mainījušās tā funkcijas – e talonu iespējams papildināt ar biļetēm noteiktam braucienu skaitam, laika biļetēm un grupu biļetēm.

Darbu sācis jauns Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centrs, kas atrodas Rīgā, Spīķeru ielā 1.

Lēmums par vēl viena klientu apkalpošanas centra atvēršanu Spīķeros pieņemts, jo nemitīgi paplašinās e talona lietošanas iespējas. Tāpat septembrī un oktobrī ir liels klientu pieplūdums, un līdzšinējie klientu apkalpošanas centri ir ļoti noslogoti, informē uzņēmums.

Jaunā klientu apkalpošanas centra atrašanās vieta izvēlēta netālu no noslogotākajām sabiedriskā transporta pieturvietām, kur ir liela pasažieru plūsma. Tāpat līdzās atrodas centrālā dzelzceļa stacija, kurā ikdienas ir liels iedzīvotāju skaits, kuri izmanto pārsēšanās iespējas Rīgas satiksmes apkalpotajos sabiedriskā transporta maršrutos. Līdz šim Rīgas centrā bija tikai viens klientu apkalpošanas centrs Autoostā, kurā tiek apkalpoti vidēji 50% no visiem klientiem, kuriem ir nepieciešams risināt jautājumus, kas saistīti ar e talonu.

Pavasarī Rīgas domes amatpersonas lepojās, ka beidzot kaut daļēji atrisināta tualešu problēma, jo uzstādītas desmit jaunas tualetes. Prieki bija īsi - aprīlī ekspluatācijā nodotās desmit tualetes izrādījušās iekārojamas vandaļiem, un šobrīd praktiski neviena no tām nestrādā, sabojātas to naudas kastes, vēsta laikraksts Diena.

Lai risinātu situāciju, Mājokļu un vides departaments piedāvājot trīs risinājumus - ļaut izmantot tualetes bez maksas, ieviest e-talonu vai norēķinu sistēmu ar mobilo sakaru palīdzību, noskaidrojis laikraksts.

Pagājušajā nedēļā domes Mājokļu un vides komiteja lēmumu par risinājumu vēl neesot pieņēmusi, uzdodot atbildīgajām amatpersonām veikt aprēķinus par visu triju variantu izmaksām un ziņot nākamajā komitejas sēdē. No aprīļa līdz oktobrim desmit tualetēs ar divām kabīnēm un divās, kur kabīņu skaits ir lielāks, - RTU pagalmā un Radio ielā - kopā iekasēti vairāk nekā 10 500 latu, apmeklējumu skaitu lēš ap 41 tūkstoti. Tomēr notikušas arī deviņas zādzības no tualešu naudas kastēm, par kurām ierosinātas krimināllietas. No 19. augusta līdz 25. septembrim bijis noslēgts līgums ar apsardzes firmu, un šajā laikā zādzības nav notikušas. Kolīdz līgums beidzies, zagļi atkal uzdarbojušies. Tā kā tualetes regulāri tiek bojātas un šobrīd bezmaz visas ir padarītas nederīgas (22. oktobrī darbojās tikai viena), ir secināts, ka tā vairs nevar turpināties, raksta Diena.

Sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas Satiksme (RS) varētu pārdot reklāmas lauku uz e-taloniem un iegūt papildu ieņēmumus, atklāj SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs, kura uzņēmums RS ieviesis e-talonu sistēmu.

Šajā ziņā RS varētu kļūt par sava veida celmlauzi starp pasaules sabiedriskā transporta organizācijām, jo tikai nedaudzas patlaban uz elektroniskām biļetēm izvieto trešās puses reklāmu, Morizurs sacīja.

Vaicāts, vai RK klients un līdzīpašnieks RS varētu izvietot reklāmu uz e-taloniem, kurus patlaban grezno Rīgas Rātslaukuma attēls, RK vadītājs teica: «Kāpēc ne? Šos e-talonus pārdod 20 000 eksemplāru katru dienu. Bet te arī jāsaka, ka e-talons pieder RS, un tas ir to kompetencē. Redzu, ka tie izvieto reklāmu tramvajos un, manuprāt, dzeltenais e-talons varētu tam arī noderēt.»

Starp RK ārzemju līdzīpašnieka Affiliated Computer Services klientiem arī neesot daudzi, kas liek reklāmas uz savām biļetēm un mēnešbiļetēm. «Daži to dara. Bet šķiet, ka šāda domāšana vēl nav izplatījusies sabiedriskā transporta organizāciju aprindās. Tās uzskata, ka biļete ir transporta pakalpojumu saņemšanai. Varbūt tur var uzlikt pilsētas attēlu, bet tas arī viss,» Morizurs teica.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Pēc optimisma viļņa, kas bija vērojams pirmajos pavasara mēnešos, maijā iedzīvotāju noskaņojums kļuvis nedaudz pesimistisks, liecina DNB barometra jaunākā aptauja.

Lai gan kopējā noskaņojuma indekss palicis aprīļa līmenī, vairākums apakšindeksu maijā ir vērtēti kritiskāk. Izņēmumi ir Kopējās situācijas attīstības vērtējums un Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes, kuri maijā ir vērtēti pozitīvāk nekā aprīlī.

Kopējās situācijas attīstība maijā ir vērtēta pozitīvāk nekā aprīlī: uzskatu, ka situācija attīstās pareizā virzienā, pauda 32% (aprīlī tā domāja 28%). Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā ir pakāpies par trīs punktiem un šobrīd ir augstākais novērotais kopš 2008.gada.

Nedaudz retāk kā aprīlī maijā iedzīvotāji ir teikuši, ka pašreizējā ekonomikas situācija Latvijā ir laba (aprīlī: 5%, maijā: 4%). Gan aprīlī, gan maijā pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli par sliktu dēvēja 53%.