SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Nenotikušā festivāla Pestivals organizētāji SIA Ideju parks sola naudu biļešu pircējiem atdot gada laikā, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka viena gada termiņš nav adekvāts.

Jāatgādina, ka festivāls Pestivals bija paredzēts 12. un 13. jūlijā Mežaparkā, tomēr aptuveni nedēļu pirms norises laika Mežaparka apsaimniekotājs SIA Rīgas meži izplatīja paziņojumu, ka pasākums nenotiks. Uzņēmums skaidroja, ka jau pērn, organizējot pasākumu, SIA Ideju parks pieļāva būtiskas organizatoriskas kļūdas, piemēram, netika laicīgi veikta samaksa par apsardzes firmas pakalpojumiem, kā rezultātā apsardzes darbinieki neieradās savlaicīgi, kā arī ar lielu kavējumu tika veikta samaksa par pasākumam iznomāto Lielās estrādes teritoriju. Tādēļ starp festivāla rīkotājiem un SIA Rīgas meži radās nopietnas domstarpības.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Amatu zaudējis SIA "Rīgas meži" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatu zaudējis ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī vēl viens valdes loceklis Juris Buškevics.

Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē. Pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir pašvaldību izpilddirektori.

Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka no šodienas ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.

Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par "Rīgas mežu" vides izglītības projektu "Zaļā klase".

Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm".

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Trešdien, 25.novembrī, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības SIA Rīgas meži kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks apmeklēja uzņēmuma Daugavas mežniecību, kā arī kokaudzētavu un kokzāģētavu Norupe, informē Rīgas dome.

Vizītes laikā Daugavas mežniecībā tika novērtēts SIA Rīgas meži mežizstrādes darbs - cirsmas izstrāde ar hārvesteru un kokmateriālu pievešana ar forvarderu. Uzņēmums iegādājies savu mežizstrādes komplektu un kopš šā gada aprīļa cirsmu izstrādi un kokmateriālu pievešanu nodrošina saviem spēkiem. Mežniecības apmeklējuma ietvaros apskatīja arī ceļmalu un grāvju apauguma pļaujmašīnas darbu, kā arī iepazinās ar uzņēmuma kokaudzētavas teritorijā izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju. Savukārt SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe klātesošie iepazinās ar kokmateriālu ražošanas ciklu, ražošanas iekārtu darbību, jaudām un saražoto produkciju – apdares dēļiem un mēbeļu sagatavēm.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

2023. gadā atbilstoši Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center datiem (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), Latvija pēc eglīšu un citu lapotu koku un koku zaru eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē.

Arī šogad daudzi Latvijas iedzīvotāji gatavojas svinēt Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus pie izpušķotas eglītes. Šo tradīciju ilgstoši atbalsta AS Latvijas Valsts meži, kas katru gadu decembrī Latvijas iedzīvotājiem atļauj uzņēmuma apsaimniekotajos mežos - meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās un zem elektrolīnijām - nocirst vienu eglīti savām vajadzībām.

Tomēr jāatzīmē, ka latviešu tradīcijās izpušķotai eglītei kā Ziemassvētku svinību sastāvdaļai nav ļoti sena vēsture. Savulaik vairāki uzņēmumi savas Ziemassvētku laika reklāmas kampaņas balstīja uz saukli, ka Rīga ir Ziemassvētku eglītes dzimtene. Tika atrastas senāko hroniku liecības par to, ka vēl 15. gadsimta laikā šad un tad Rīgas zemākās kārtas ļaudis esot decembrī dejojuši ap izpušķotu eglīti. Rīga tika pozicionēta kā Eiropas Ziemassvētku galvaspilsēta, kā vieta, kur pirmoreiz pasaules vēsturē bija pušķota un dedzināta Ziemassvētku egle. Tomēr šādas vai līdzīgas ziemas laika karnevālu izdarības ar un ap dažādiem kociņiem var atrast teju vai visu senāku Eiropas pilsētu hronikās. Ziemassvētku svinēšana, ienesot telpās izpušķotu egli, nav ļoti sena latviešu tradīcija.

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pērn pārsniedzis 18 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Operatīvā informācija rāda, ka apgrozījuma faktiskā izpilde ir 18,4 miljoni eiro,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka vēl ir iespējamas nelielas apgrozījuma korekcijas.

Viņš piebilda, ka salīdzinājumā ar laika periodu pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums sāka darboties tādā apmērā, kā tas ir šobrīd, tika izveidota kokzāģētava «Norupe» un kompānijas atbildība sasniedza šā brīža līmeni, «Rīgas mežu» apgrozījums ir teju pieckāršojies.

Pēc Vaikuļa teiktā, apgrozījums galvenokārt audzis, pateicoties dziļākai pārstrādei un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Daļēji apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, pateicoties kompānijas apsaimniekoto dārzu un parku teritoriju skaita palielinājumam, kā arī Lielo kapu pievienošanai apsaimniekojamo teritoriju skaitam.

«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku, var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,» laikraksta Diena uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.

Tas ir darbs, kuru Rīgas mežu aprūpētajos dārzos un parkos profesionāļi tēlaini raksturo kā pogu piešūšanu pie mēteļa – sakopta, prasmīgi kārtībā uzturēta daba ir krāšņa poga pie mēteļa jeb pamata, ko veido katra parka teritorija.

2012. gadā SIA Rīgas meži pārņēma tobrīd likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas un sāka apsaimniekot zaļās teritorijas galvaspilsētā. «Galvenais aģentūras likvidēšanas mērķis bija vēlme atslogot Rīgas pašvaldības budžetu, dārzu un parku apsaimniekošanas funkcijas nododot jau strādājošai pašvaldības kapitālsabiedrībai,» skaidro U. Zommers.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks kopā ar Bērnu slimnīcas fonda vadītāju Lieni Dambiņu un uzņēmuma Rīgas meži pārstāvjiem dosies uz SIA Rīgas meži Olaines - Tīreļu mežniecību, lai izvēlētos pilsētas Ziemassvētku egles.

Šogad domes vadība izvēlēsies trīs Ziemassvētku egles. Viena no tām atradīsies Doma laukumā, otra šogad tiks novietota 11. novembra krastmalā (tuvāk Akmens tiltam), bet trešo uzstādīs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā, Vienības gatvē 45.

Ziemassvētku egle bērnu slimnīcai tiks dāvināta Saulaino dienu labdarības akcijas ietvaros. Akcijas mērķis ir rekonstruēt slimnīcas vēsturiskā korpusa pirmo stāvu atbilstoši hematoonkoloģijas pacientu vajadzībām, lai mazajiem pacientiem nevajadzētu mērot ceļu no vienas ēkas, kur atrodas palātas, uz citu, kur atrodas procedūru kabineti.

Tīreļu mežniecības teritorijā, Tīreļu iecirknī, gandrīz pie pašas mežniecības robežas, starp Cenu tīreli un Gailīšu purvu aug 16 metru augstas un 50 gadus vecas egles. Koki, kas aug šajā teritorijā, savulaik tikuši stādīti speciāli Slokas celulozes fabrikas ražošanas vajadzībām. Mežs te kopts šaurās joslās, kuras tagad veido vecāku un jaunāku egļu audzes. Blakus atrodas vecas pļavas, kas vēlāk apstādītas un aizaugušas ar mežu.

Lai popularizētu Rīgu kā interesantu un tradīcijām bagātu galamērķi, šodien, 14.novembrī, ceļojumu no Pierīgas meža uz Briseli uzsākusi īpaša egle. Izrotāta ar latviskiem simboliem, Rīgas egle būs centrālais objekts Briseles Ziemassvētku festivālā, kuru apmeklē tūkstošiem cilvēku no visas pasaules, informēja Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja pārstāve Anna Blaua.

18,3 metrus garā egle augusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži Tīreļu mežniecībā Babītes novadā. Savu galamērķi tā sasniegs 20.novembrī, kad svinīgā gaisotnē tā tiks sagaidīta un izgreznota. Savukārt, 28.novembrī Briseles Lielajā laukumā (Grand Place) notiks Rīgas egles oficiālā atklāšana, kas būs daļa no lielā ziemas festivāla Plaisirs D’Hiver atklāšanas pasākuma.

Lai akcentētu tradīcijām bagāto Rīgas vēsturi, par egles rotājumiem izvēlēti vairāki simboli – katrs ar savu nozīmi un vēstījumu Briselei. Māras krusts – laimes simbols, kas izsenis izmantots, lai sargātu materiālo labklājību; Atslēga, kas vizuāli atgādina lāsteku, vienlaicīgi simbolizējot leģendām apvīto Rīgas atslēgu; Rīgas ģērboņa sakrustotās atslēgas, kas gādā par aizsardzību, kā arī rotājums Rīga.

Turpinot uzlabot korporatīvo pārvaldību pašvaldības kapitālsabiedrībās, no 1. septembra SIA “Rīgas meži” darbu sāks padome - pārraudzības institūcija, kas pārstāv dalībnieka intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību, informē Rīgas domē.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci bioekonomikas un zemes resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā ievēlēts Toms Auškāps, kurš Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībzinātnē, kā arī ir AS “Balticovo” valdes loceklis.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ievēlēts Viktors Troicins, kurš Rīgas Aviācijas universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un Rīgas Ekonomikas augstskolā - maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. V. Troicins bijis SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis, un patlaban ir OU “Tonybet” valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Tūkstošiem Beļģijas galvaspilsētas Briseles iedzīvotāju sociālajā portālā Facebook parakstījuši petīciju pret abstrakto Ziemassvētku egli, kas šogad izvietota pilsētas centrā.

Kritiski noskaņotie iedzīvotāji norāda, ka pilsētas varasiestādes izlēmušas tradicionālas Ziemassvētku egles vietā izvietot mākslas instalāciju, lai neaizskartu musulmaņu reliģiskās jūtas, vēsta BBC. Pilsētas pašvaldība savukārt apgalvo, ka šāda Ziemassvētku egle izvēlēta saskaņā ar šā gada svētku gaismas motīvu.

Tradicionāli Briseles galvenā egle tiek izvēlēta Ardēnu kalnos. Šogad to aizstājusi 25 metrus augsta konstrukcija, kuru Beļģijas iedzīvotāji jau paguvuši nodēvēt par «aptieku», tādējādi norādot uz līdzību ar farmaceitu simboliku.

Beļģijas iedzīvotāji arī pauž pārliecību, ka šāda Ziemassvētku egles izvēle notikusi kultūras apsvērumu dēļ. «Ziemassvētku egle ir kristiešu simbols, bet pilsētā dzīvo arī daudz musulmaņu. Tāpēc, lai izvairītos no liekām diskusijām, viņi egli aizstājuši ar pāris kubiem,» BBC klāstīja kāds Briseles iedzīvotājs.