Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Vita Liberte, zvērināta advokāte, biroja Varul partnere

Dobeles Vēsturiskajā tirgus laukumā ir uzstādīts 9 metrus augsts, no polimēru materiāla darināts vides dizaina objekts - Ziemassvētku egle, kas ir Dobeles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja arhitekta Jāņa Kukšas idejas realizācija. Viņš pats ir arī objekta dizaina autors, inform Dobeles novada pašvaldībā.

J.Kukša skaidro, ka šī egle ir oriģināldarbs un ikvienam mākslas objektam vajadzētu likt cilvēkiem aizdomāties par vērtībām. Kā uzsver autors, līdz ar šīs idejas īstenošanu dabai tiek saglabāta viena liela, spēcīga un zaļojoša pusaugu egle.

Vides dizaina objekta materiāls, izgatavošana un uzstādīšana Dobeles novada pašvaldībai kopā izmaksāja ap 2500 eiro, turklāt šo objektu pēc vēlēšanās būs iespējams izmantot vairākus gadus. Dizaina egle tiek krāsaini izgaismota diennakts tumšajā laikā, izmantojot programmējamas gaismas iekārtas, kas jau iepriekš bija pašvaldības rīcībā.

Ceturtdienas, 20. novembra, rītā Briselē ieradās Ziemassvētku egle no Rīgas, un rīta agrumā tika uzstādīta Briseles centrālajā laukumā Grand Palace, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ceļu no Rīgas uz Briseli tā uzsāka 14. novembrī, kad tika izraudzīta un nocirsta Pierīgas mežos.

Lai iepazīstinātu Briseles iedzīvotājus un tās apmeklētājus ar leģendu par pirmo rotāto Ziemassvētku egli Eiropā, kuras saknes meklējamas Latvijas galvaspilsētā Rīgā, no šā gada 28. novembra līdz 4. janvārim Ziemassvētku egle no Rīgas būs Beļģijas galvenā egle un rotāsies Briseles Lielajā laukumā (Grande Place). Tas būs arī atgādinājums par Rīgu kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Rīgas egles oficiālā atklāšana Briseles Lielajā laukumā notiks 28. novembrī. Egli iedegs Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs, Briseles mērs Ivans Maijers (Yvan Mayeur), Briseles pilsētas Kultūras vicemēre Karina Laljē (Karine Lalieux) un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce -Līcīte. Par kultūras programmu rūpēsies Briseles latviešu koris.

Ziemassvētku egle LIDO Atpūtas centrā Krasta ielā šogad rotāta, izmantojot 21. gadsimta sniegtās iespējas un, apvienojot dabu ar tehnoloģiju risinājumiem, informē uzņēmumā.

22 metrus augsta svētku egle, taupot dabas resursus un domājot ilgtspējīgi, veidota no mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem - no 1300 īstiem egļu zariem, kuri iegūti, tīrot ZS "Andulaiši" mežus.

Apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām vērienīgās projekcijās uz svētku egles tiek stāstīts Latvijas Ziemassvētku stāsts, ko īpaši šim projektam radījis multimediju mākslinieks Māris Kalve.

"Galvenais varonis šajā stāstā ir cilvēka sirds, kas piecu minūšu laikā izdzīvo veselu Ziemassvētku un patiesībā arī dzīves ceļa stāstu: māju mieru ar tikko ceptu piparkūku smaržu nomaina pasaules plašumi gan ar žilbinošu svētku spožumu, gan aukstām ledus pilīm, un mēs nekad nevaram būt droši, kur kurā brīdī nonāksim. Taču svētku sajūta dzimst sirdī, un arī mājas ir tur, kur ir sirds. Tāpēc cilvēks pats ir brīnuma radītājs, un es ceru, ka to ikvienam atgādinās gan LIDO egle, gan manis veidotās projekcijas," skaidro multimediju mākslinieks Māris Kalve.

LIDO lielā Ziemassvētku egle pirmo reizi tika uzstādīta 2000.gadā uz LIDO Atpūtas centra atklāšanas svētkiem. Lielās Ziemassvētku egles idejas autors ir AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, stāsta AS LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

2000.gadā, kad Rīgā Ziemassvētku rotājumi vēl nebija sasnieguši tādu popularitāti kā šobrīd un nebija iespēju smelties idejas no citiem Latvijā, LIDO mākslinieki devās iegūt pieredzi pat uz ASV.

LIDO Ziemassvētku egle ir 23 m augsta - rotāta, izmantojot dažādu krāsu lampiņas, zvaniņus, bantītes un lentas. To izvietošanai patērētas vairāk nekā 2000 darba stundas - egles uzstādīšanas un rotāšanas darbi ilgst 3 - 4 nedēļas.

Šogad Ziemassvētkos LIDO mākslinieki iekštelpu un teritorijas dekorācijās un noformējumā akcentē dabīgos materiālus, dekorācijas top no zariem, lapām, vilnas kamolīšiem, rudzu un miežu vārpām, pļavas puķēm un citiem materiāliem. LIDO Atpūtas centra teritorijā ziemas laikā arī tiek izstādītas aptuveni 2000 mazas dzīvās eglītes, kuras iegūst no mežsaimniekiem pēc tam, kad tie attīra grāvju un stigu malas. Eglītes noder gan svētku un ziemas sajūtu radīšanai, gan arī pasargā LIDO Atpūtas centra dārza puķu stādus no sala. Ik gadu labākajiem LIDO māksliniekiem uzņēmums sniedz iespēju apmeklēt lielāko vispasaules izstādi Vācijā CHRISTMASWORD.

Sagaidot pirmo Adventi – svētdien, 30. novembrī, Rīgā sāks darboties Ziemassvētku tirdziņi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ziemassvētku tirdziņos tiek piedāvāti īpaši svētku laikam darināti tautas lietišķās mākslas izstrādājumi, ierastie ziemas sezonas cienasti un svētku dāvanas, bet nedēļu nogalēs plānot koncerti un atrakcijas. Tirdziņi kā allaž atradīsies Doma laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē un būs atvērti no 29. novembra līdz 9. janvārim.

Pašvaldībā piebilst, ka svētdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 Doma laukumā tiks iedegta Rīgas galvenā Ziemassvētku egle.

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Latvijā reģistrētais lietuviešu personālvadības projekts Pulsetip ražo skārienjutīgus ekrānus, kuros atbildēt uz dažādiem jautājumiem, tādējādi papildinot vai aizstājot ikgadējās darbinieku apmierinātības aptaujas

Biroju darbiniekiem ir datori un viedtālruņi, ko visbiežāk tiem ir piešķīris darba devējs, un viņus ir viegli aptaujāt. SIA Pulsetip līdzīpašnieks Gītenis Galkis (Gytenis Galkis) uzsver, ka uzņēmums vēlas dot iespēju izteikties arī darbiniekiem ražošanas uzņēmumos, jo viņi visbiežāk tiek atstāti novārtā. Ražotņu darbinieki un personāla nodaļa bieži vien atrodas dažādās ēkās un dzīvo teju uz divām dažādām planētām. «Starp viņiem ir liela aiza,» viņš saka.

Eiropā ir lieli ražotāji ar vairākiem tūkstošiem darbinieku, kurus personāla nodaļa aptaujā reizi gadā vai divos, izmantojot papīra aptaujas ar 60 jautājumiem. Nereti cilvēkiem šķiet, ka šim procesam nav jēgas, un viņi netic, ka kaut kas mainīsies. Un savā ziņā tā ir tiesa, jo, lai apstrādātu desmit tūkstošus atbilžu, paiet vairāki mēneši. Šādas aptaujas parasti tiek veiktas septembrī vai oktobrī un, kad to rezultāti tiek apkopoti, ir pienākuši Ziemassvētki, un saistībā ar visiem svētku pasākumiem kaut kas reāli tiek darīts vien pēc Jaunā gada. Tipiski tad tiek secināts, ka ir trīs visaktuālākie jautājumi, kuru risināšanai tiek sasaukta darba grupa vai tamlīdzīgi. Reālās izmaiņas tiek ieviestas labi ja pavasarī, bet tas ir par vēlu – daļa jau ir aizgājuši no darba, bet citi jautājumi ir atrisinājušies paši no sevis. «Ikgadējās aptaujas var salīdzināt ar medicīnu. Ja pacientam, kurš sūdzas par sāpēm sirdī, analīžu rezultātus paziņotu pēc mēneša, bet to izklāstu vēl pēc mēneša, pa šo laiku cilvēks var nomirt,» spriež Gītenis.

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Kravas automašīnu šoferu deficīts Lielbritānijā draud ar sūtījumu aizkavēšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vismaz dāvaniņu ziņā Ziemassvētki Apvienotajā Karalistē šogad varētu pienākt pa daļām, jo esošais kravas auto vadītāju daudzums diez vai tiks galā ar paredzamo pirmssvētku e-komercijas darījumu apjomu. Briti, kā ierasts, savās problēmās vaino Eiropas Savienību (ES).

Pieminot Rūdolfu

Senākos laikos, kad dāvanas piegādāja Salavecis ar Sniegbaltīti, šāda problēma atkrita, bet nu, paredzot rekordaugstu iepirkšanās kāpumu internetā, tiek paredzētas pirkumu piegādes problēmas. «Ziemassvētkiem var tikt nospiestas bremzes,» Financial Times (FT) radušos situāciju komentē loģistikas darbinieku rekrutēšanas kompānijas 24-7 Staffing vadītājs Džulians Tompsons.

Plānu kalšana par īpašām Ziemassvētku dāvanām sākas jau vasaras pilnbriedā

Savlaicīgi par dāvanu izveidi domā tie, kuri iecerējuši pie kāda ražotāja pasūtīt individuāla risinājuma produktu un tā iesaiņojumu. DB aptaujātie ražotāji gan neslēpj, ka parasti māksliniecisko domu lidojumu apslāpē ierobežotie finanšu līdzekļi.

Prezentreklāmas uzņēmuma SIA Attach līdzīpašniece Maija Bērtiņa DB stāsta, ka gadā ir divi lieli svētki – Līgo un Ziemassvētki –, pirms kuriem uzņēmumi domā par dāvanu pasūtīšanu saviem klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem.

«Kādreiz uz ārvalstīm veda tikai Melno balzāmu un Laimas šokolādi, bet tagad izvēle ir plašāka un priekšroka tiek dota dažādiem amatnieku darinājumiem – svecēm, bloknotiem, koka virtuves dēlīšiem un citām lietām. Pēdējo gadu modes tendence ir dāvanas ar latvju zīmēm. Ceru, ka gan dāvanas dāvinātājs, gan saņēmējs tās izprot, jo tās simbolizē daudz dažādu lietu,» teic M. Bērtiņa.

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Pagātni nevar iespaidot

Liega Zelgalve, apakšveļas zīmola Lickstarter radītāja:

«Kļūdas ir sāpīgas, bet no tām var mācīties un gūt pieredzi, zināšanas. Tādiem uzņēmumiem kā man, Ziemassvētki sākas jau vasarā. Es tiem sāku gatavoties septembra vidū, tāpēc nevaru paspēt saražot tik, cik gribētos. Šis man ir pirmais gads, mācos balansēt ražošanu, lai nebūtu pārāk ilgstošu caurumu vai tieši otrādi – pārprodukcijas.

Svarīgi ir mācīties no kļūdām un vairs nepieļaut to atkārtošanos. Un nepārdzīvot, jo pagātnes notikumus iespaidot vairs nav iespējams.»

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Čeku loterijā šī gada noslēdzošajam ceturksnim kā tematiskās nozares izvēlētas frizieru un skaistumkopšanas pakalpojum un zobārstu pakalpojumi, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros jau kopš šī gada aprīļa notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

VID pārstāvji skaidro, ka gada nogale ir svētku laiks, kad tiek svinēti valsts svētki, Ziemassvētki, arī gadumiju. Jo īpaši svētku laikā cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību savam ārējam izskatam un, ļoti iespējams, ka biežāk kā citkārt tiek izmantoti frizieru, skaistumkopšanas un arī zobārstu pakalpojumi. VID pārstāvji uzsver, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos, tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada ceturtajam ceturksnim.