«Apstādījumi parkos ir galvenais elements, ar kuru daba ienāk pilsētā. Taču, plānojot parku attīstību, darbs jāvelta mūsdienīgas vides kvalitātes līmeņa celšanai. Lai cilvēks, atnākdams uz parku, var apsēsties uz soliņa, uzlādēt mobilo tālruni, lai viņam ir pieejams WiFi un lai parks tiešām ir rekreācijas zona,» laikraksta Diena uzsver SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers.

Tas ir darbs, kuru Rīgas mežu aprūpētajos dārzos un parkos profesionāļi tēlaini raksturo kā pogu piešūšanu pie mēteļa – sakopta, prasmīgi kārtībā uzturēta daba ir krāšņa poga pie mēteļa jeb pamata, ko veido katra parka teritorija.

2012. gadā SIA Rīgas meži pārņēma tobrīd likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas un sāka apsaimniekot zaļās teritorijas galvaspilsētā. «Galvenais aģentūras likvidēšanas mērķis bija vēlme atslogot Rīgas pašvaldības budžetu, dārzu un parku apsaimniekošanas funkcijas nododot jau strādājošai pašvaldības kapitālsabiedrībai,» skaidro U. Zommers.

Rīgas meži gūst ienākumus no vēsturiski Rīgas īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas. Apsaimniekojamā teritorija ar kopējo platību 61 726 ha plešas ārpus Rīgas administratīvās teritorijas.

«Apmēram pusi no Rīgas apstādījumu uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem Rīgas meži sedz no mežu apsaimniekošanā gūtajiem ieņēmumiem, otru pusi sedz Rīgas pašvaldība,» stāsta U. Zommers. Atceroties izjūtas pirms trim gadiem, kad bija jāuzņemas atbildība arī par Rīgas parkiem un dārziem, U. Zommers nenoliedz – tas bijis nopietns psiholoģiskais pārbaudījums gan pašam, gan darbiniekiem: «Taču, pašvaldībai sakārtojot juridiskos teritoriju piederības un statusa jautājumus, pašlaik jūtam, ka gan Rīgas mežu finansiālais mehānisms, gan saimnieciskā domāšana un rīcība ļauj mums pašiem daudz vairāk darboties kā profesionāļiem, ne tikai kā sētniekiem. Ir radusies lielāka izpratne par apstādījumu vajadzībām sadzīviskā un tehniskā izpratnē. Notiek virzība uz attīstību, plānošanu, un viss vairs nav atkarīgs tikai no pašvaldības budžeta iespējām.» Kā piemēru U. Zommers min pāreju no roku darba uz mehanizāciju, kas atvieglo darbinieku noslodzi un ļauj kāpināt darba intensitāti.

Rīgas apstādījumu teritoriju rekonstrukcijas un jaunveidošanas darbu plānošana un realizēšana ir komplicēts process, ko veic vairāki Rīgas domes departamenti, to vidū Mājokļu un vides departaments, Pilsētas attīstības departaments, Īpašumu departaments, Satiksmes departaments, kā arī Rīgas pilsētas izpilddirekcija. «Tiek rekonstruēti esošie objekti, un rodas jauni objekti, piemēram, mazi skvēriņi, ielu sadalošās apstādījumu joslas, kas nav parki vai skvēri. Kā pozitīvus piemērus var minēt Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pakāpeniski veidoto Ķengaraga promenādi gar Daugavas malu, arī Pārdaugavas direkcijas uzraudzībā labiekārtoto Lucavsalas ziemeļu daļas atpūtas zonu. Tiek veidotas arī bērnu un jauniešu sporta aktivitāšu zonas, pastaigu takas, veloceliņi,» skaidro U. Zommers.

No vides kvalitātes viedokļa parkos un zaļajās zonās vieglāk esot uzturēt pašu apsaimniekotu teritoriju. Kā skaidro Rīgas mežu daļas Dārzi un parki Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze, piemēram, būvniecības uzņēmumu pārstāvji, realizējot pasūtījumu un zemē ierokot kabeļus, nereti neņem vērā to, ka koka sakņu aizsardzības zonai vēlams būt tikpat platai kā koka vainaga projekcijai. Komunikācijas ierokot gar pašu stumbru, koki tiek nopietni bojāti.

Plašāk lasiet rakstā Parku labiekārtošana pilnveido pilsētu pirmdienas, 13.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu