Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.
Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.
Tā kā optimālais apdzīvotības blīvums ir sasniegts, pastāv divas iespējas – pārdot briežus citiem briežu dārziem, kas faktiski ir briežu fermas, vai tos palaist mežos. Pārdošana nav Rīgas brieži dārza mērķis, uzsver E. Zēģele, sevišķi izceļot, ka brieži netiek audzēti gaļai. Savukārt jautāta, vai brieži varētu tikt pārdoti kādam zoodārzam, E. Zēģele norāda, ka tas būtu iespējams, tomēr pagaidām tāds jautājums vēl nav izskatīts. Runājot par briežu audzēšanu gaļai, viņa norāda, ka ar to nodarbojas briežu fermas, bet briežu dārzam ir sociāla funkcija.
Tā kā dārzs Rīgas brieži nav briežu ferma, tajā dzīvnieki vairās no cilvēka, kaut arī nav tik tramīgi kā to radinieki savvaļā, uzsver E. Zēģele, norādot, ka šajā dārzā brieži dzīvo apstākļos, kas maksimāli pietuvināti savvaļai.
Dārza mērķis ir pavairot labāko Latvijas dabisko briežu populāciju īpatņus, pēc tam tos izlaižot Rīgas pilsētas mežos. Kā skaidro SIA Rīgas meži pārstāve, tādā veidā cerēts izveidot staltbriežu populāciju vietā, kur tās līdz šim nav bijis, un uzlabot apkārtējo mežu bioloģisko daudzveidību. Otrs dārza uzdevums ir radīt iespēju skolēniem, ārzemju un vietējiem tūristiem apskatīt Latvijā dzīvojošos meža dzīvniekus apstākļos, kas maksimāli pietuvināti tiem, kādos tie dzīvo savvaļā. Projekta ietvaros dārzā izbūvēti novērošanas torņi.
Dārzs izveidots gandrīz simts hektāru platībā, no kuras aptuveni 10% ir atklāta platība, bet pārējo teritoriju klāj mežs. Kā skaidro SIA Rīgas meži pārstāve, šī briežu dārza izveidei bija raksturīga zināma vēsturiska pēctecība, jo jau 19. gadsimta beigās toreizējā Rīgas mežu valde savos mežos pie Tomes pretī Ikšķilei bija izveidojusi savu briežu dārzu. «Šī dārza darbība uzskatāmi pierādīja, ka staltbrieži ir spējīgi izdzīvot Latvijas dabiskajos apstākļos, jo no dārza brīvībā izkļuvušie staltbrieži sekmīgi izdzīvoja un vairojās apkārtējos mežos. Tieši šī iemesla pēc 20. gadsimta sākumā tika pieņemts lēmums nodarboties ar mērķtiecīgu staltbriežu ieaudzēšanu Latvijā, kas pavēra daudz plašākas iespējas pašreizējai staltbriežu eksistencei Latvijas mežos,» stāsta E. Zēģele. Dārzs tika veidots kādreizējā PSRS armijas objekta degradētajā teritorijā, kas tika sakopta, tāpat atjaunots dārzā esošais dīķis.
E. Zēģele skaidro, ka briežu dārza vieta apzināti izvēlēta pilsētas tuvumā, jo tā šo dārzu var vieglāk uzraudzīt un nav jāalgo diennakts uzraugi. «Papildu drošību sniedz arī tas, ka dārza tuvumā uzturas arī vietējie iedzīvotāji, kuri atpūšas vai sporto apkārtējos mežos un ziņo, ja dārzā kaut kas jālabo vai jānovērš,» stāsta E. Zēģele.
SIA Rīgas meži patlaban ir 2008. gadā darbību izbeigušās Rīgas Meža aģentūras uzdevumu mantiniece. Patlaban SIA Rīgas meži nodarbojas ar dārza uzturēšanu – uzraugu algošanu, briežu piebarošanu un žoga remontu. Rīgas mežu nākotnes plānos neietilpst veidot līdzīgus savvaļas dzīvnieku dārzus.