Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

No 13. februāra līdz 3.martam rotaļlietu ražotājs Hasbro izsludina vispasaules balsošanas kampaņu 22 populārāko pasaules pilsētu noskaidrošanai, kas iegūs vietu uz jaunās galda spēles Monopols versijas laukuma. Konkursā starp 80 kandidātpilsētām iekļauta arī Rīga, informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Par godu galda spēles Monopols (Monopoly – angļu val.) 80 gadu jubilejai pēc 7 gadu pārtraukuma rotaļlietu ražotājs Hasbro plāno izdot jaunu vispasaules galda spēles versiju, kur īpašumu lauciņu vietā atradīsies pasaules iecienītākās pilsētas, tostarp arī Rīga. Ikviens pasaules iedzīvotājs katru dienu mājas lapā VoteMonopoly.com var balsot par vienu no astoņdesmit pasaules pilsētām, tādejādi veicinot tās nokļūšanu uz jaunās galda spēles laukuma.

Balsošana ilgs trīs nedēļas, un rezultāti tiks paziņoti 19.martā, kad tiek atzīmēta galda spēles Monopols dzimšanas diena.

Kā norāda Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča: «Atcerēsimies, ka pirms vairākiem gadiem Rīga nokļuva uz Monopola laukuma kā otrā iekārojamākā pilsēta, taču tagad, pēc vairāku gadu pārtraukuma, mums ir iespēja uzlabot savu pozīciju un iegūt godpilno pirmo vietu. Nokļūšana spēles laukumā ir interesants un radošs veids, kā popularizēt Rīgu vairāk nekā 50 valstīs.»

Vispasaules galda spēles Monopols balsojumā par nokļūšanu uz tās jaunākās versijas laukuma Rīga ieguvusi trešo vietu, un tā tiks apzīmēta ar zaļu krāsu, kas ir otrais dārgākais īpašuma bloks, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Kopumā balsošanas trīs nedēļās saņemti 4 miljoni balsu no 182 valstīm. Visvairāk balsis saņēmušās pilsētas tiks sadalītas astoņās krāsu kategorijās, tādējād i nosakot katras pilsētas lauciņa vērtību.

Visdārgāko īpašuma lauciņu, kas ir tumši zilā krāsā, iegūs Lima (Peru) un Honkonga (Ķīna). Uz zaļā lauciņa līdzās Rīgai atradīsies Lisabona (Portugāle) un Stambula (Turcija).

Uz dzeltenās krāsas lauciņa atradīsies Varšava, (Polija), Mehiko (Meksika), Santjago (Čīle). Sarkanās krāsas lauciņus aizņems Belfāsta (Īrija), Atēnas (Grieķija), Belgrada (Serbija), oranžās krāsas – Londona (Anglija), Maskava (Krievija), Tokija (Japāna). Magneta krāsas lauciņi būs Ņujorkai (Amerikas Savienotās Valstis), Amsterdamai (Nīderlande), Sidnejai (Austrālija). Gaiši zilā krāsa – Kvīnstauna (Jaunzēlande), Keiptauna (Dienvidāfrika), Taipeja (Taivāna). Savukārt brūno lauciņu aizņems papildus balsošanas nedēļas uzvarētājas – Giethorna (Nīderlande), Madride (Spānija). Šajā nedēļā cīņai varēja pieteikt jebkuru pasaules pilsētu.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Ir atlikusi nedēļa, lai nodrošinātu Rīgas līderpozīciju jaunās galda spēles Monopols (Monopoly) vispasaules balsojumā. Pateicoties balsotāju aktivitātei, Rīga šobrīd ieņem otro vietu un sīvi konkurē ar tādām pasaules lielpilsētām kā Honkonga, Lima, Varšava, Atēnas, Stambula un Maskava, informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

No balsošanas pirmās dienas Rīga ar mainīgām sekmēm ir spējusi noturēties labāko sešiniekā astoņdesmit pilsētu konkurencē, pēdējās dienās izvirzoties pat līderos.

Līdz šā gada 3. martam ikviens pasaules iedzīvotājs katru dienu neierobežotu reižu skaitu mājas lapā www.VoteMonopoly.com vai www.HelpRiga.lv var balsot par vienu no astoņdesmit pasaules lielpilsētām, tai skaitā Rīgu, tā iznesot pilsētas vārdu pasaulē ar populārās galda spēles starpniecību.

Jau ziņots, ka par godu galda spēles Monopols 80 gadu jubilejai pēc 7 gadu pārtraukuma rotaļlietu ražotājs Hasbro plāno izdot jaunu vispasaules galda spēles versiju, kur īpašumu lauciņu vietā atradīsies 22 pasaules iecienītākās pilsētas.

Pasaulē populārās spēles "Fortnite" izstrādātājs "Epic Games" sūdz tiesā tehnoloģiju kompānijas "Google" un "Samsung", apsūdzot tās par nelikumīgu sadarbošanos, lai bloķētu konkurentus lietotņu veikalam "Samsung" ierīcēs.

ASV bāzētās kompānijas vadītājs Tims Svīnijs pirmdien paziņoja, ka "Epic Games" ar prasību vērsīsies ASV federālajā tiesā Kalifornijā, kur pērn uzņēmums uzvarēja gadiem ilgušajā tiesvedībā pret "Google".

Svīnijs solīja, ka uzņēmums ir gatavs nepieciešamības gadījumā vērsties atbildīgajās institūcijās Eiropā un Āzijā, lai turpinātu ilgstošo cīņu nolūkā panākt, ka "Apple" un "Google" savos viedtālruņos ļauj izmantot citus lietotņu veikalus.

"Šī ir liela globāla cīņa, kas beigās ir par patērētāju tiesībām saņemt visus ieguvumus no konkurences un brīvi izvēlēties, ar ko vēlas iesaistīties darījumos," Svīnijs teica žurnālistiem.

Jaunākajā tiesvedībā galvenā uzmanība pievērsta "Samsung" automātiskās bloķēšanas funkcijai "Auto Blocker".

Mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, šodien forumā Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā uzsvēra AS Latvijas gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Viņš norādīja, ka par Latvijas gāzi kā monopolistu bijis nepareizs priekšstats - tas nav vienkārši monopolists, bet gan regulēts monopolists. Tādējādi uzņēmuma tarifi tiek regulēti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses.

Savickis uzsvēra, ka mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, uzņēmumam rēķinoties ar savu vietu tirgū un attiecīgi nodrošinot nepieciešamās investīcijas infrastruktūras attīstībā.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel ceturtdien, 23.februārī organizē enerģētikas nozares forumu Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā.

Neatkarīgi no ģeogrāfijas, problemātisks ir nevis viens vai otrs tirgus, bet gan brīvā tirgus neesamība ekonomikai dzīvīgi svarīgos posmos

Ķīnas akciju tirgus ir problemātisks, un tāds pats tas ir atsevišķajos segmentos – nekustamajos īpašumos, izejvielās, metalurģijā un kur tik vēl ne. Bet, kā jau sarunvalodā tas nereti gadās, ir jāprecizē, par ko ir runa, tāpēc jautājums ir – ko tu saproti ar «tirgu»?

Vien salīdzinoši īsu brīdi principā brīva tirgus apstākļos padzīvojuši, jau sākam piemirst, kā tas ir – dzīvot viscaur Lielā Brāļa modrās acs uzraudzībā, kas tēvišķi gādā par t.s. kopējo labumu, bet individuālais labums ir tam pakārtots. Tiesa, Ķīnā vairs nav plānveida ekonomikas, tomēr tas ne tuvu nav arī brīvs tirgus, jo praktiski viss notiek ar centrālās valdības akceptu, tās vadībā un tās interesēs. Paradokss gan ir tāds, ka valdības intereses par augošu ekonomiku un tautas labklājību nav labo nodomu un krietno centienu jautājums, bet gan maksimāli brīvas apmaiņas starp indivīdiem darīšana, komerciālo apmaiņu ieskaitot.

«Runājot par ss.lv klientu servisu - tas vienmēr ir bijis nekāds. Taču pēdējā gada laikā tas ir zem katras kritikas, jo izskatās, ka adminā darbojas ļoti neprofesionāli, aroganti personāži. Bet monopols ir monopols - tad laikam var uzvesties kā grib,» biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt pašlaik radušos situāciju ar sludinājumu portālu ss.lv, sacīja Andeles Mandeles, kurā tūkstošiem meiteņu tirgojas ar savām drēbēm, tāpat arī portāla andelemandele.lv izveidotāja Līva Jaunozola.

Tā gan esot Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence. Vienlaikus viņa uzsver, ka lietotājiem pirms sludinājumu ievietošanas jāiepazīstas ar sludinājumu ievietošanas noteikumiem. «Negribētos ticēt, ka sludinājumi tiek dzēsti vienkārši izklaides pēc. Viss, kas ir jāizdara ss.lv - jāuzlabo klientu apkalpošanas kvalitāte un jāpaskaidro lietotājiem, kādēļ sludinājums dzēsts,» skaidro. L. Jaunozola.

«Vai ss.lv ar šo situāciju radīsies nopietna konkurence? Nedomāju viss,» savu redzējumu klāsta andelemandele.lv dibinātāja.

L. Jaunozola pauž atbalstu attiecībā uz ss.lv rīcību par informācijas nesniegšanu. «Uzskatu, ka ss.lv rīkojās pareizi, neizsniedzot VID informāciju par tirgotājiem. Tad jau drīz arī grāmatvežiem un advokātiem būs jāsniedz informāciju par saviem klientiem? Tas būtu absurds. Ja VID vēlas iegūt sev nepieciešamo info - lai sadarbojas, piemēram, ar CSDD, nevis taranē privātos uzņēmējus. Ievietots auto sludinājums nav vēl nekāds nodokļu pārkāpums. Ss.lv ir pieklājīgs apgrozījums un kompanīja valstij maksā pietiekami lielus nodokļus. Ja viņi tiks nokaitināti, domāju, šī nauda aizplūdīs uz citu valsti. Pirmais solis ir domēns ss.com, otrais - ārzonas kompānija,» viņa teic.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.

Latvijas telekomunikāciju nozarē pagaidām vēl neatrisināts jautājums ir par fiksēto sakaru operatora Lattelecom un mobilo sakaru operatora LMT iespējamo apvienošanos. Jāpiebilst, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā šāda apvienošanās vēl nav notikusi. Igaunijā fiksēto un mobilo sakaru operatori apvienojās 2014. gadā, Lietuvā tas notika šāgada oktobra sākumā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīts ar Lattelecom un LMT apvienošanos, ir par ietekmi uz klientiem, vispirms jau par iespējamu pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī par izmaiņām, kas saistītas ar konkurenci telekomunikāciju tirgū. Kā liecina Igaunijas pieredze, fiksēto un mobilo sakaru operatoru apvienošanās nav atstājusi negatīvas sekas uz konkurenci, tāpat pakalpojumu cenas nav pieaugušas. Kā Dienai stāsta apvienotā telekomunikāciju uzņēmuma Eesti Telekom valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms, «mēs nekādā ziņā nejūtamies kā monopols, jo konkurence Igaunijas telekomunikāciju tirgū ir pietiekami spēcīga. Arī pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nav mainījušās».

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Cūkkopības uzņēmums Ulbroka nākotnē plāno sākt ražot lopbarību, aģentūrai BNS pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Aivars Kokts.

Uzņēmums iecerējis būvēt lopbarības ražotni. «No graudiem, ko mēs izaudzējam un pagājušajā gadā sākām apstrādāt, mēs varētu sākt ražot barību rukšiem,» sacīja Kokts, piebilstot, ka barību plānots ražot galvenokārt Ulbrokas vajadzībām, kā arī piegādāt patstāvīgajiem klientiem, kuriem Ulbroka kā vairumtirgotājs šobrīd piegādā citu kompāniju ražoto barību.

Kokts sacīja, ka pagaidām ir grūti pateikt, cik ilgā laikā barības ražošanu izdosies izveidot. «Mēs gatavojam ideju, precīzi gribam saprast, ko gribam, noformulēt savu mērķi, redzēt kādā apjomā un veidā to gribam darīt. Vēlamies noformulēt pareizo uzdevumu un tad skatīsimies, cik ilgā laikā mēs to realizēsim,» sacīja Kokts, piebilstot, ka projekta īstenošanai uzņēmums plāno piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu.

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Valdība ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem. Par šādiem grozījumiem iestājas arī Ārvalstu investoru padome un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, taču asi iebilst Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Jānorāda, ka KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama jau vairākus gadus ir norādījusi uz pašvaldību vēlmi nepamatoti iesaistīties uzņēmējdarbībā, tādējādi kropļojot tirgu un godīgu konkurenci. Līdz šim KP nebija ietekmes instrumentu, lai pārtrauktu pašvaldību kapitālsabiedrību īstenotu negodīgu komercpraksi. Te gan jāatzīmē, ka visur Eiropas Savienībā pašvaldības dibina savus uzņēmumus tādās jomās, kuras nespēj nosegt privātais sektors. Tradicionāli pašvaldību pārziņā ir skolas, bērnudārzi, slimnīcas, siltumapgāde.

KP arī neiebilst, ja pašvaldības uzņēmumi darbojas citās jomās, taču uzsver, ka spēles noteikumiem ir jābūt vienādiem visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības uzņēmumus nedrīkst subsidēt no nodokļu maksātāju naudas, jo citādi tiek kropļota konkurence. DB bija izdevība intervēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas KP vadītājus, un visi kā viens atzina, ka viena no lielākajām problēmām ar konkurenci ir atkritumu apsaimniekošanā, kuru ir monopolizējuši pašvaldību uzņēmumi, izspiežot privātos tirgus dalībniekus. Līdz ar to vairākās Latvijas pilsētās faktiski valda pašvaldības uzņēmumu monopols, kas iedzīvotājiem nozīmē dārgāku pakalpojumu, nekā tas varētu būt konkurences apstākļos.

Lai gan daļa Krievijas tūristu zaudēti, Latvija lielās kaimiņvalsts potenciālajiem viesiem muguru neuzgriež, vienlaikus aktīvāk cenšoties uzrunāt citu valstu ceļotājus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēl nav pilnīgi apkopoti dati par to, cik Krievijas tūristi pērn Latviju apmeklējuši, taču nozarē lēš, ka trešajā ceturksnī piedzīvotais kritums (par 14,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu) būs turpinājies arī gada pēdējā ceturksnī. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad decembra nogalē un janvāra sākumā Rīgas ielās Krievijas tūristu bija ka biezs, kas tā dēvētajā tūrisma klusajā sezonā deva zināmu atspaidu arī viesnīcniekiem, aizvadītā gada nogale bija klusāka. Vienlaikus lielās kaimiņvalsts tūristu skaita kritumam nevajadzētu būt negatīvi ietekmējušam kopējos uzņemto viesu rādītājus, kas trīs pērnā gada ceturkšņos liecināja par arvien augšupejošu līkni. «Uztraukums par Krievijas tūristu skaita samazināšanos ir, taču šī skaita sarukumam nevajadzētu ietekmēt kopainu – kopumā tūristu skaits pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis,» saka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča. Proti, pērnais gads pierādīja, ka Rīga un Latvija kļūst par arvien iecienītāku galamērķi tūristiem no rietumvalstīm. Tādēļ vēl ciešākai viņu piesaistei šogad plānoti dažādi pasākumi. «Aizvadītajā gadā veiksmīgi realizējām vairākas aktivitātes jaunos tirgos, piemēram, veicām reklāmas kampaņu Nīderlandē, veiksmīgi sadarbojāmies ar Latvijas vēstniecību Itālijā. Šogad plānojam turpināt šīs iestrādes – organizēsim mediju vizītes, darba seminārā Nīderlandē – ar lielāko izdevumu līdzdalību, pavasarī plānojam piedalīties arī vairākās izstādēs Vācijā, Lietuvā, Francijā u.c. Cītīgi strādājam ar konferenču tūrismu – piesaistām konferenču un semināru rīkošanu Rīgā. Tāpat pievēršam uzmanību dažādām balsošanām, piemēram, Rīga kā labākais Eiropas tūrisma galamērķis (European Best Destinations), drīzumā tiks sākta balsošana par Rīgu jaunākajā galda spēles Monopols izdevumā. Tas ir ļoti labs veids, kā popularizēt Rīgu lielai auditorijai vairākās valstīs vienlaicīgi,» uzskaita V. Jermoloviča.

Tautsaimniecībai veltītajām premjera serenādēm jāseko reāliem darbiem; pārsildītajā valdības zupā tās pašas asakas, to vidū – Latvijas gāzes jautājums

Nupat apstiprinātā valdība ir ar skaidru vektoru uz tautsaimniecības izaugsmi. To parāda arī deklarācija – puse tās satura veltīta ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Tāpat no premjera runām noģiedams, ka jaunās valdības karogs būs plaukstoša tautsaimniecība. Zīmīgi, ka tieši jaunizceptais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzņemsies premjera biedra pienākumus. Tas apstiprina tautsaimniecības veicināšanas aktualitāti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Taču būsim godīgi – valstij jārisina arī lērums citu samilzušu problēmu, tostarp demogrāfijas un drošības jautājumi. Taču visas likstas vieno vajadzība pēc naudas to risināšanai. Diemžēl ierasts, ka politiķi bieži nevis veicinājuši, bet kavējuši valsts izaugsmi, piemēram, redzes leņķa šaurībā vai populismā gandrīz ejot pāri līķiem, kāri palielinot valsts ieņēmumus.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

A/s Latvijas gāze pārmet Lietuvai tās gāzes tirgus deformēšanu, kas liedz mūsu piegādātājiem tajā ieiet, kaimiņvalsts pārstāvji tam nepiekrīt

Lietuvas tirgus Latvijas piegādātājiem faktiski ir slēgts un šādā situācijā Latvijas tirgus atvēršana gāzes piegādēm no Lietuvas būtu vienpusēja un Latvijas gāzi diskriminējoša, DB enerģētikas konferencē apgalvoja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis (Rokas Masiulis) šādu nostāju DB raksturo kā teorētisku, jo «Latvijas gāze nekad nav mēģinājusi ieiet Lietuvas tirgū».

Savukārt Lietuvas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisijas komisārs Vīgants Vaitkus (Vygantas Vaitkus) uzsver – «ja jaunais piegādātājs būs spējīgs piedāvāt zemākas cenas un labākus nosacījumus nekā esošie piegādātāji Lietuvā, viņam ir radīta visa nepieciešamā regulējošā vide, lai ieietu Lietuvas gāzes tirgū». Valsts amatpersonu viedoklim nepiekrīt Lietuvas uzņēmuma Haupas direktora vietnieks Donats Motiejuns (Donatas Motiejunas), kurš brīvo tirgu Lietuvā nosauc par «pilnīgu demagoģiju», jo gandrīz visu valsts tirgu būtībā kontrolē Lietuvos energijos faktiskais monopols – šai kompānijai pieder gan cauruļvadu gāzes tirgotājs Lietuvos duju tiekimas, gan sašķidrinātās gāzes tirgotājs Litgas.

Riga Container Terminal (RIGACT) audzē pārkraušanas apjomus un medī Ķīnas kravas

Uzņēmums deviņu mēnešu laikā audzējis apkalpoto konteineru skaitu līdz 34,7 tūkst. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents), kas ir par 45,4% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RIGACT valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons. Pēc viņa teiktā, konkurence šajā kravu segmentā trīs Rīgā strādājošo termināļu jomā ir ļoti sīva un kravu apjomu kāpumam pamatā ir termināļa darbības ātrums un precizitāte.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pamatā aizvien tiek apkalpotas tranzīta kravas, kas no visas pasaules tiek sūtītas Krievijas virzienā, bet ir arī kravu plūsma pretējā virzienā. RIGACT gadījumā patlaban mainās arī kravu struktūra. Proti, iepriekš visi konteineri termināļa noliktavās tika taroti (piepildīti ar kravu), bet šobrīd pieaug jau piekrauto importa un eksporta konteineru skaits. Uzņēmums apkalpo gan vietējos, gan ārvalstu klientus, kas sūta kravas tranzītā, taro ne tikai vietējās, bet arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravas. Vaicāts par citām NVS valstīm, īpaši Vidusāziju, viņš norāda, ka jau šobrīd RIGACT tiek apkalpotas diezgan regulāras kravu plūsmas, tostarp virzienā no/uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu. Tai pašā laikā šim virzienam ir savas īpatnības, jo konteinerizēto kravu segmentā ir monopols lielajiem Krievijas konteinerpārvadātājiem, kuri nodrošina divpusējo satiksmi, reizē nodrošinot zemu cenu.

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Pēc regulatora lēmuma par administratīvās lietas ierosināšanu pret AS Latvijas gāzi konflikts ap gāzes tirgus liberalizāciju samilzt

Šobrīd jau ieilgušajā gāzes tirgus liberalizācijas konfliktā, kurā galveno lomu spēlē monopolists AS Latvijas gāze (LG), parādījies jauns aspekts - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ierosinājusi lietu pret LG.

Lieta ierosināta saistībā ar to, ka monopolists liedz AS Latvenergo piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales sistēmai, lai uzņēmums varētu dabasgāzi iepirkt no Lietuvas komersantiem par zemāku cenu.

AS Latvijas gāze vadītājs Aigars Kalvītis sarunā ar DB nevēlējās komentēt uzņēmuma plānus attiecībā pret SPRK pieņemto lēmumu par administratīvās lietas ierosināšanu.

«Tā ir administratīva lieta, un lai viņa iet tā kā viņa iet,» viņš izteicās, piebilstot, ka šī ir strīda situācija, kurā LG uzskata, ka tai ir monopols uz 20 gadiem, ko apstiprinot privatizācijas līgumi. Komentējot šā brīža LG sadarbību ar SPRK, Kalvītis pauda bažas, ka regulators ir izlēmis nostāties viena komersanta pusē.

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras valsts un pašvaldību, un to dibināto kapitālsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principu, skaidri definējot, ka tām jāievēro godīga konkurence.

Par šo lēmumu gandarījumu paudusi jau Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt nav pārsteigums, ka zināmas bažas izteikusi Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atkārtoti ir norādījusi, ka konkurences pārkāpumu līderos ir pašvaldību uzņēmumi, kas kropļo tirgu un darbojas uz subsīdiju principa. Diemžēl līdz šim Konkurences padomei nav bijušas pilnvaras vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem, taču tās ir iegūtas ar pieņemtajiem grozījumiem.

Faktiski pašvaldību uzņēmumu pastāvēšanai ir attaisnojums tikai tad, ja tie darbojas tajās tirgus nišās, kurās nav privāto spēlētāju. Piemēram, kādā mazā pašvaldībā nav privāto uzņēmēju, kas nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu. Tādā gadījumā to var darīt publiskais sektors. Diemžēl pašvaldības par vara makti vēlas darboties jomās, kurās ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu. Lai minam kaut vai Rīgas ūdeni un «ģeniālo» domu Rīgā dibināt pašvaldības aptiekas. Protams, Konkurences padome negrasās vērsties pret tiem pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar godīgu konkurenci. Taču pārsvarā gadījumu ar to ir problēmas. Galvenais iemesls – pašvaldības uzņēmumi nedarbojas tikai ar pašu gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā to dara privātais bizness, bet tiek subisdēti no pašvaldībā dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem.