No meža apsaimniekošanas uzņēmuma līdz suvenīru ražotājam un pārtikas veikalu ķēdei – aizvien izplatītāka kļūst brīvo līdzekļu ieguldīšana perspektīvos Baltijas valstu uzņēmumos. Vairumā gadījumu tās ir salīdzinoši nelielas summas (vidēji viens investors iegulda 5000 eiro), un atsaucību gūst tieši Baltijas valstīs izveidoti uzņēmumi, jo tie mums ir labi pazīstami un viņu attīstības potenciāls – saprotams.
Kopš Baltijas valstis ir atguvušās no finanšu krīzes sekām un to ekonomika ir atsākusi augt, liekot palielināties algām un samazināties bezdarbam, aktualizējas jautājums par uzkrājumu izvietošanu. Lai būtu droši – šis faktors ir bijis un būs prioritārs. Otrs - lai būtu ienesīgi. Cilvēku interese pieaug, it īpaši, pamanot veiksmīgus biznesa attīstības piemērus, “garšīgus” stāstus, kuros gribas piedalīties, ne tikai vērot no malas. Tradicionālais ieguldījumu galamērķis – komercbanka – ir zaudējis savu pievilcīgumu ne tikai praktiski 0% ienesīguma dēļ, bet arī tāpēc, ka, finanšu pasaulei attīstoties, jūtami sarūk banku monopols pār ekonomikas asinsriti. Mēs redzam daudzas jaunas iespējas, kas ļauj nopelnīt vairāk, tās ir gana drošas un, iespējams, pats galvenais – plaukstošos biznesa uzņēmumos mēs saredzam savu ieguldījumu augļus. Proti, investīcijai parādās jauna vērtība un jēga. Tās kļūst personiskas.
Klasiski investori vērstu acis fondu biržas virzienā, taču diemžēl tur ieguldījumu iespējas, it īpaši Latvijas uzņēmumos, ir salīdzinoši ierobežotas. Tomēr krājēju interese par investēšanu Latvijas uzņēmumos ir ļoti augsta. To pierāda, piemēram, lielā interese par Madara Cosmetics akcijām to publiskajā piedāvājumā. Šāda interese ir saprotama - ieguldīšana Latvijas uzņēmumos ir ienesīgs un drošs ieguldījums, kā arī veids, kā atbalstīt savējos uzņēmumus. Ieguvēji ir gan krājēji, gan arī Latvijas uzņēmēji, kas var izmantot investoru ieguldījumu straujākai biznesa attīstībai.
Tagad kā alternatīva ieguldījumu iespēja vietējos uzņēmumos, kā arī vieta finansējuma piesaistei uzņēmumu attīstībai ir jaunizveidotā uzņēmumu savstarpējo aizdevumu platforma capitalia.com. Pūļa finansējums, protams, nav nekas jauns, taču jaunums ir šāda finansējuma pieejamība un popularitāte gan ieguldījumu saņēmēju pusē, gan ieguldītāju pusē. Mūsu platformā investors var ieguldīt, sākot no 1000 eiro, par katru investīciju objektu ir pieejama detalizēta informācija, sniedzot arī potenciālo ieguldījuma atdeves procentu (paredzamais ienesīgums dažādiem projektiem ir, sākot no 12% līdz 16%).
Savukārt uzņēmumiem šī ir iespēja piesaistīt kapitālu, sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem un uzņēmumu izpirkšanas darījumiem. Saņemt finansējumu caur šādu platformu ir prestiža lieta, līdzīgi kā izvietojot akcijas fondu biržā. Kompānija tā pierāda, ka spēj pārliecināt par savu biznesu daudzus privātos investorus, un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu, tiek pie jauniem klientiem.
Jāsaka, ka pēc pirmo mēnešu darba par aizdevumu platformu var teikt – pieprasījums ir liels gan no finansējuma saņēmējiem (pirmajos mēnešos pieteicās deviņi uzņēmumi, šobrīd gatavojam informāciju par vēl pieciem), gan no investoriem (platformā iesaistījušies jau vairāk kā 100 ieguldītāji). Gandrīz visiem no mūsu finansētajiem projektiem līdzekļus ir izdevies piesaistīt dienas vai pat stundu laikā. Kopumā kopš platformas darbības sākuma 2017. gada decembrī deviņos uzņēmumos ieguldīti jau vairāk nekā 750 tūkstoši eiro.
Domāju, ka papildus jau minētajam ieguldījuma ienesīguma faktoram lielo interesi var skaidrot arī ar ekonomiski aktīvās paaudzes domāšanas maiņu. Savstarpējie aizdevumi ir viens mozaīkas gabaliņš lielākā stāstā, ko dēvē par dalīšanās ekonomiku (sharing economy). To virza cilvēku vēlme piedalīties jaunu biznesa ideju piepildīšanā, vēlme piedzīvot šo ideju iedzīvošanos un attīstību, jo cilvēkam, kurš iegulda daļu no paša nopelnītā, šodien ir vajadzīgs kas vairāk par finansiālu atdevi vien. Tāpēc visi mūsu platformas uzņēmumi ir “ar stāstu” – no biznesa idejas līdz tam attīstības posmam, kad ir vajadzīga papildu nauda attīstībai. Starp citu, šāda aizdevumu platforma rāda arī ieguldītāju vēlmi atbalstīt tieši savas valsts uzņēmumus – vadošie ieguldītāji Capitalia platformā ir tās valsts ieguldītāji, kurā atrodas pats bizness.
Pūļa finansējuma lielākais trumpis ir vēlme sadarboties.
Cilvēks, kuram ir ideja, sadarbojas ar to, kurš vēlas droši, ienesīgi un jēdzīgi ieguldīt. Savukārt mēs kā investīciju profesionāļi ar desmit gadu darba stāžu šajā jomā ieguldām savu pieredzi un izraugāmies perspektīvākos uzņēmumus, attīstām tos kopā ar investoriem, nodrošinot investīciju pārraudzību.
