Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Lielākā daļa auto īpašnieku (88%) uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.

Vienlaikus Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pieļauj auto zādzību un dzīvo Pierīgā, 16% atbildējuši, ka saskata lielu tās iespējamību, nedaudz mazāk satraukušies ir kurzemnieki (13%), līdzīgi domā Vidzemē (11%), Zemgalē (11%) un Rīgā (10%), savukārt vien 3% Latgales iedzīvotāju uzskata šādu faktu par reālu. No visiem auto īpašniekiem 91% sieviešu uzskata, ka auto zādzības iespējamība nav vispār vai ir neliela, kungi ir piesardzīgāki un 87% aptaujāto nejūtas apdraudēti.

Vienlaikus vairāk nekā puse (52%) respondentu norāda, ka viņu auto nav aprīkots ar papildu drošības aprīkojumu. Visbiežāk kā iemesls tam tiek norādīta pārliecība, ka viņiem piederošā zīmola, modeļa un izlaiduma gada automašīnas zagļus neinteresē (77%). Tāpat tiek minēts, ka auto jau ir aprīkots ar rūpnīcā uzstādīto drošības sistēmu vai auto signalizāciju (78%). Vien 12% atbilžu kā iemesls minēts spēkrata novietošana garāžā, savukārt 18% atbildējuši, ka jūtas neapdraudēti iegādātās KASKO apdrošināšanas polises dēļ.

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomē 18.oktobrī reģistrētas izmaiņas - iecelts jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas Gāze» padomes loceklis Nikolajs Dubiks atstājis amatu un viņa vietā par padomes locekli apstiprināts Igors Fjodorovs.

Pārējie līdzšinējie padomes locekļi pārapstiprināti amatos uz jaunu pilnvaru termiņu. AS «Latvijas Gāze» padomes priekšsēdētājs, tāpat kā līdz šim, būs Kirils Seļezņovs, atkārtoti padomes priekšsēdētāja vietnieku amatos iecelti Olivers Gīze un Juris Savickis, un padomes locekļu amatos - Hanss Pēters Florens, Deivids Stīvens Harisons, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Matiass Kolenbahs, Nikolass Merigo Kuks un Jeļena Mihailova.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

ASV vēlētāji ir izšķīrušies, un kļuvis zināms, ka par nākamo pasaules ietekmīgākās valsts galvu 70 gadu vecumā kļūs ASV Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps. Finanšu tirgū D. Trampa ievēlēšana saistījusies ar pamatīgu pārsteigumu – pārsvarā pirms tam tika gaidīta Hilarijas Klintones uzvara, kas jau laikus tika ievērtēta dažādās finanšu aktīvu cenās, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt D. Trampa triumfs daudziem licis spēji pārskatīt agrākos pieņēmumus, kas tad attiecīgi nozīmē dažādu finanšu aktīvu cenu pārvērtēšanu. Tas arī nozīmē, ka mēslainē jāmet daudzas agrākās tā saucamās bāzes prognozes, kuru pamata scenārijs tomēr paredzēja ierastā kursa turpināšanos un H. Klintones prezidentūru.

Pamatā finanšu tirgū jārunā par lielāku neskaidrību, un daudzi ir nobažījušies, ka pēdējā laika notikumi (arī, piemēram, Brexit) skaidri iezīmē globalizācijas pagriešanos pretējā virzienā un to, ka mazināsies iniciatīva stutēt brīvo tirdzniecību. Ja tiktu noteiktas kādas papildu tirgošanās barjeras, drīzāk pat varētu būt gaidāms pretējais. TMS Brokers Izpētes nodaļas vadītājs Bartošs Savickis DB notikušo salīdzina ar «Brexit dežavū». «Līdz šim tirgus reakcija uz Trampa uzvaru ir izpaudusies kā riska apetītes mazināšanās, kas atgādina notikumus pēc Brexit balsojuma. Lielākā atšķirība ir ASV dolāra vājums. No G 10 valstu valūtām zaudētāju vidū bija arī Austrālijas un Kanādas dolāri. Mēs arī sagaidām tālāku jēnas cenas pieaugumu un eiro/ASV dolāra kustību augstākos līmeņos. Domājam, ka sekas varētu būt noturīgas,» spriež TMS Brokers eksperts.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 450 tūkstošu eiro apmērā kokapstrādes uzņēmumam Smiltenes koks par zaudējumiem, kas radušies septembrī notikušā ugunsgrēka rezultātā, informē Balta.

«Negadījumus neplāno – tie notiek pēkšņi, un apdrošinātājam ir jāspēj nodrošināt tūlītēju atbalstu. Vēl vairāk – ugunsgrēku rezultātā nodarītie zaudējumi nereti ir ļoti apjomīgi, un to novēršana prasa gan lielus finansiālos līdzekļus, gan laiku. Uzņēmumam tas var nozīmēt uzņēmējdarbības samazināšanu vai pat pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku,” komentē Ingus Savickis, Balta Atlīdzību direktors. I. Savickis norāda, ka kopumā tieši ar ugunsgrēkiem saistītas vislielākās apdrošināšanas atlīdzības visā apdrošināšanas nozares vēsturē.

Ugunsgrēka rezultātā kokapstrādes uzņēmumā Smiltenes koks nodega pamata ražotne, skaidu nosūkšanas sistēmas, ražošanas iekārtas un skaidu bunkuri, tāpēc uzņēmums bija spiests darbu ražotnē apturēt uz nenoteiktu laiku. Lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību Balta pieņēma nepilnu divu nedēļu laikā pēc ugunsgrēka, un jau pašlaik uzņēmumā uzsākti sagatavošanas darbi ražotnes atjaunošanas procesam, lai ražošanu turpinātu ierastajā režīmā.

Šā gada pirmajā ceturksnī par 40% palielinājies pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits par ugunsgrēkiem privātīpašumos, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aktuālie dati.

Savukārt vidējā atlīdzība par ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem pieaugusi par 60%, sasniedzot 16 tūkstošu eiro atzīmi. Lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde, to radītie zaudējumi ir aptuveni desmit reizes lielāki. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada pirmajos trīs mēnešos saņēmusi par 40% vairāk atlīdzību pieteikumu par ugunsgrēkiem privātīpašumos, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Būtiski palielinājies arī vidējo zaudējumu apmērs – no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro.

Šī brīža atlīdzību statistika liecina, ka šogad ir dedzis vairāk un pamatīgāk, vairākos gadījumos iznīcinot īpašumu pilnībā, norāda Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Skanstē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” saņēmis “BREEAM Outstanding” novērtējumu, kas ir pats augstākais līmenis “BREEAM” vērtējumu skalā.

“Elemental Business Centre” šobrīd ir vienīgais projekts Latvijā ar tik augstu vērtējumu.

"Elemental Business Centre" līdz šim ēku novērtēšanas sistēmā BREEAM bija ieguvis "Excellent" līmeņa pagaidu sertifikātu, ar kuru Latvijā var lepoties vien daži jaunie projekti. Taču, kā norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš, jau no projekta pirmsākumiem tika mērķtiecīgi īstenoti visi iespējamie pasākumi, kas ļautu iegūt augstāko “Outstanding” līmeni.

“Jau projekta īstenošanas sākumposmā neslēpām, ka vēlamies būt pirmie Latvijā, kas ieguvuši “BREEAM Outstanding”. Uz šo mērķi arī intensīvi gājām, ieviešot energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus ikkatrā projekta īstenošanas posmā – sākot no atkritumu šķirošanas līdz pat inovatīviem risinājumiem apkurei un siltumenerģijas ieguvei. Piemēram, “Elemental Green” un “Elemental Blue” ir pirmās biroju ēkas Latvijā, kuras apkurei un dzesēšanai izmanto energopāļus, tādējādi būtiski samazinot apkures izmaksas. Mūsdienās nu jau katram jaunajam projektam “BREEAM” ir standarts, taču līdz šim neviens nebija ieguvis augstāko iespējamo novērtējumu, kas nebūt nav viegli. Tāpēc esam gandarīti būt pirmie, kas šo novērtējumu Latvijā ir ieguvuši, jo tā arī ceļam latiņu nozarē,” stāsta I. Krēsliņš.

Dramatiskā situācija uz Latvijas ceļiem turpina negatīvi pārsteigt autovadītājus ar dažāda apmēra auto bojājumiem, kas radušies nekvalitatīvā ceļu seguma un bedru dēļ. Laika posmā no 1. janvāra līdz 19. martam jeb vien 78 dienās apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņēmusi jau 248 atlīdzību pieteikumus.

Apdrošinātājs prognozē, ka gada pirmajos trīs mēnešos spēkratiem nodarīto bojājumu apmērs finansiālā izteiksmē pārsniegs 100 000 eiro, kas ir teju tikpat daudz, cik vidēji gadā, raugoties uz iepriekšējo piecu gadu statistiku.

«Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Pēc saņemtā atlīdzību pieteikumu skaita var secināt, ka tik sliktā stāvoklī ceļi nav bijuši pēdējos piecus, pat desmit gadus. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais KASKO atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi par galvaspilsētā sabojātiem automobiļiem. Gads sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē, un, turpinoties šādai situācijai, gada pirmajā ceturksnī var tikt pārsniegti vidējie atlīdzību rādītāji, kādi tie ir bijuši iepriekš 12 mēnešu laikā,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome nolēmusi izsniegt Latvijas dabasgāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» meitasuzņēmumam AS «Gaso», par kura valdes priekšsēdētāju nesen iecelta Ilze Pētersone-Godmane, licenci dabasgāzes sadalei.

Attiecīgi SPRK padome lēmusi par licences anulēšanu dabasgāzes sadalei AS «Latvijas Gāze». AS «Gaso» sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē jāuzsāk 2017.gada 7.decembrī.

Regulatora padomes lēmums nozīmē, ka sadales pakalpojumus, kurus līdz šim sniedza AS «Latvijas Gāze», turpmāk Latvijā nodrošinās AS «Gaso». Licence AS «Gaso» dabasgāzes sadalei izsniegta uz termiņu no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim, licences darbības zonu nosakot Latvijas Republikas teritoriju.

SPRK atgādina - lai nodrošinātu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajām prasībām, AS «Latvijas Gāze» tiek reorganizēta sadalīšanas ceļā, nododot daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai. AS «Gaso», kam AS «Latvijas Gāze» nodod dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamos aktīvus, tika dibināta 2017.gada 1 decembrī.

Latvijas dabasgāzes kompānijas AS Latvijas Gāze akcionāri ārkārtas akcionāru sapulcē otrdien pieņēma reorganizācijas lēmumu, kas paredz no Latvijas Gāzes nodalīt sadales pakalpojumu operatoru AS Gaso, kas būs Latvijas Gāzes meitasuzņēmums, liecina kompānijas paziņojums biržā Nasdaq Riga.

Plānots, ka Gaso tiks dibināts gada beigās. Latvijas Gāze kā dibinātājs apņēmusies iepazīstinās akcionārus ar Gaso statūtiem vismaz mēnesi pirms dibināšanas.

Ārkārtas akcionāru sapulcē tika arī pārvēlēta Latvijas Gāzes padome, ievēlot divus locekļus, kas līdz šim nedarbojās uzņēmuma padomē - Matiasu Kolenbahu un Viktoru Valovu. Savukārt par padomes vadītāju tika ievēlēts Kirils Seļezņovs un par vietniekiem Juris Savickis un Olivers Gīze.

Latvijas Gāzes akcionāri augustā lems par Gaso izveidi

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.