Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Eteri Gabunijas mamma, vecmamma un vecvectēvs ir bijuši amatnieki, un viņa šo tradīciju turpina ar Tatis ādas somām.

Tatis somas nosauktas par godu dizaineres Eteri Gabunijas vecvectēvam, kura iesauka bija Tatis. Viņš bija amatnieks, kurš mīlēja savu amatu, strādāja ar koku un nedaudz arī ar ādu. Eteri vecmamma bija skrodere, bet mamma – cepurniece. «Es esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē,» saka Eteri. Vēl pirms kāda laika viņai licies, ka tā nebūs, jo, izvēloties studiju virzienu, viņa nedomāja par dzimtas tradīciju turpināšanu, šūšana viņu nesaistīja.

Eteri interesēja dizains, tomēr idejai studēt šajā virzienā viņa atmeta ar roku, jo šķitis, ka ar to nenopelnīs. Galu galā viņa izvēlējās studēt komunikācijas zinātni. «Strādājot ar ādu, vajag dzelžainu pacietību, mieru un harmoniju. Nevari nervozs strādāt. Vērojot manu straujo dabu un emocionalitāti, krustmāte teica, ka no manis droši vien laikam nesanāks ceturtās paaudzes amatniece,» viņa saka.

72% iedzīvotāju uzskata, ka ir jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt citu operatoru klientiem ar mērķi pārliecināt viņus mainīt pašreizējo operatoru uz citu kompāniju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

15% iedzīvotāju domā, ka šāda prakse nav jāierobežo, savukārt 13% par šo jautājumu nav noteikta viedokļa. Saskaņā ar aptaujas datiem, 85% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā no mobilo sakaru operatora, kura klienti viņi nav, ir saņēmuši zvanu ar mērķi pārliecināt mainīt viņu pašreizējo operatoru uz citu kompāniju.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējā gada laikā kā privātpersonas ir saņēmuši kādu telefona zvanu, kura laikā reklamēta kāda prece vai pakalpojums, un kāda uzņēmuma vārdā mēģināts kaut ko pārdot. 83% no viņiem uzskata, ka šādas telemārketinga aktivitātes ir jāierobežo, un tikai 6% ir pret ierobežojumu noteikšanu.

Jaunais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Einārs Cilinskis (NA) no nozares darba kārtības nav izņēmis sava priekšgājēja Edmunda Sprūdža (RP) ieceri ierobežot drukātās reklāmas apjomu. Lai gan Saeima rudenī neatbalstīja dabas resursu nodokļa ieviešanu neadresētajiem pasta sūtījumiem, Cilinskis apņēmies sagatavot jaunu piedāvājumu. «Iepriekšējais neguva atbalstu, jo nodokļa apmērs, iespējams, bija pārāk liels, tāpēc mēs domāsim, kā noteikt samērīgāku likmi,» laikrakstam Diena savus nodomus atklājis Cilinskis.

Bijušais nozares ministrs paudis pārliecību, ka nodoklis par neadresētajiem sūtījumiem liktu reklāmdevējiem apdomāties un argumentējis, ka drukātā reklāma ne vien nodara kaitējumu dabai un apgrūtina iedzīvotājus ar lieku makulatūru, bet arī veicina atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu. Laikraksts piebilst, ka asākos iebildumus pret VARAM ieceri pērn rudenī cēla Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija.

Vairākas vides aizstāvju organizācijas rīkojušas akcijas, bez maksas dalot uzlīmes ar uzrakstu «Neadresētus sūtījumus lūdzu neievietot». Kāds Latvijas Radio veikts eksperiments pierādīja, ka šāda uzlīme uz pastkastes par trim ceturtdaļām samazina saņemto bukletu daudzumu, raksta Diena.

Pēdējās dienās daudzi Latvijas iedzīvotāji savās pastkastēs atraduši poligrāfiski sagatavotu skrejlapu, kuras teksta autors, ja var ticēt rakstītajam, ir biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans.

Lapiņas tekstu rotā virsraksts «Nepiedalies krusta karā pret krievu valodu!».

Šādu skrejlapu savā pastkastē atradusi arī laikraksta Dienas bizness redaktore, bet reģionālais medijs Dzirkstele vēsta, ka kāds gulbenietis pat sūdzējies Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Vitai Kravalei.

«V.Lindermans ir pasteidzies visiem priekšā, bijis aktīvāks par citāda viedokļa paudējiem. Arī es savā pastkastē šodien atradu šādu skrejlapu. Nekā nelikumīga tur nav. Arī citi politiskie spēki var aktīvi aicināt sabiedrību aizstāvēt pretēju viedokli. Ikviens, kurš var atļauties poligrāfiski sagatavot šādus aģitācijas materiālus, ir tiesīgs tos izplatīt. Vienīgi - nedrīkst aicināt uz varas gāšanu, vardarbību un citām nelikumīgām darbībām,» Dzirkstelei sacījusi V.Kravale.

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Jau vairākus gadus ar paaugstinātu aktivitāti globālā mērogā tiek spriests par to, ka mazāk caurskatāmā skaidrā nauda bezmaz vai ir mūsdienu ekonomisko un finanšu problēmu pamatā.

Proti, tās izmantošana saistās ar izvairīšanos no nodokļiem, naudas atmazgāšanu, izspiešanu, narkotiku tirdzniecību un daudzām citām smagām noziedzīgām aktivitātēm. Iespēja turēt skaidru naudu arī mazina spēju kontrolēt ekonomiku un valsts ieņēmumus. Latvijai sperot soļus skaidras naudas izskaušanas virzienā, notiekošajam būs ietekme uz to, kā dzīvosim.

Droši vien nevajadzētu sevi mānīt un domāt, ka skaidras naudas izskaušanas cīņa nenotiks uz privātuma rēķina. Ja viss grozīsies ap bezskaidru naudu un būs liela vēlme visu to attiecīgi uzmanīt, tad jārēķinās, ka faktiski vienmēr kāds varēs sekot līdzi un redzēt, kur mēs tērējam naudu, tas var ietvert visai būtisku iejaukšanos personas privātajā telpā. Šādu darījumu aizliegšana tādējādi ierobežos elementāras cilvēka tiesības uz brīvību un privātumu. Turklāt agrāk jau DB ziņojis - nekur nav teikts, ka šī informācija, lai kādi būtu sākotnējie nolūki, vienmēr nonāks pareizajās rokās un tiks izmantota cēlu mērķu labā. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kāds būs Lielais brālis. Galu galā tiks radīti, iespējams, jau pārāk ietekmīgi veidojumi un kontrolējošas shēmas, un šī informācija var tikt pavērsta pret pašu indivīdu, piemēram, vienā acumirklī uz kādu vairāk vai mazāk pamatotu aizdomu (vai kļūdas) pamata persona tiek «bloķēta» tā, ka tā nevarēs pat kādā piemājas Maximā nopirkt maizes klaipu.

Kā jau tika prognozēts, banku anketēšana bijusi vien ķeksītis

Katrs simtais banku klients nokrustīts kā politsvarīgs, noslēdzoties banku veiktajai anketēšanai. Te gan jāprecizē – bankas paļaujas uz to, ka cilvēki sevi sarakstos atbilstoši būs kategorizējuši paši. Jāņem vērā, ka pērn aprīlī tika ieviesta vēl kāda prasība kredītiestādēm – par aizdomīgiem darījumiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Vēl viens aspekts – bankām jau bija savas sistēmas aizdomīgo darījumu identificēšanai. Tādēļ jājautā – cik daudz korumpantu «nosita» anketa? Cik – naudas atmazgātāju un cik – terorisma finansētāju? Lai gan troksnis tika sacelts liels, pēc politiski nozīmīgu personu un ap viņiem spietojošo personu loka skaitīšanas skaida ir gauži maza.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Katrā cilvēkā mīt vēlme dzīvot saskaņā ar dabu, sajūtot sevi kā dabas un Visuma daļu, saka bioloģiskā ābeļdārza Reķi saimnieki Uldis un Lāsma Joneļi.

Bioloģiskā saimniecība Reķi pašlaik grimst desmit tūkstošu ābeļu pilnzieda jūrā. Te neizmanto dabai un cilvēka veselībai nedraudzīgo ķīmiju, tāpēc ābeļdārzs kalpo arī ekotūrismam un kā meditāciju norises vieta. Deviņdesmitajos, kad saimnieki atguva dzimtas īpašumus, netālu no Limbažiem sendienās būvētajās Reķu mājās atgriezās Ulda vecmamma. Uldis un Lāsma abi mācījās bijušajā Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, kur arī iepazinās. Tā kā zeme bija, bet tirgū faktiski nebija tam laikam jauno šķirņu ābolu, pāris nolēma pievērsties ābolu biznesam, kas nu izaudzis līdz vienam no lielākajiem bioloģiskajiem ābeļdārziem Latvijā desmit hektāru platībā. Laika gaitā saimniecības attīstīšanā lielu ieguldījumu snieguši dažādi projekti, tostarp dodot iespējas uzbūvēt modernas ābolu glabātavas vairāk nekā 500 kvadrātmetru platībā.

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Pirms 22 gadiem izveidoto Jelgavas Pils aptieku nebiedē lielo aptieku tīklu konkurence, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd uzņēmumam ir sešas aptiekas: divas Jelgavā – Jelgavas Pils aptieka un Jelgavas Pils Zaļā aptieka, divas Jelgavas novadā – Valgundē un Līvbērzē, un divas Rīgā, kas pazīstamas kā Pils Baltā un Pils Oranžā aptieka. Vislabāk bizness sokas tieši Jelgavas Pils aptiekā.

Strādāt aptiekā bijis uzņēmuma īpašnieces Dinas Kurzemnieces bērnības sapnis. «Bērnībā dzīvoju laukos, kad vecmamma brauca uz Jelgavas aptieku pēc zālēm, mani iekšā līdzi neņēma, vajadzēja stāvēt pie loga un gaidīt. Aptieka man šķita kā templis, kurā iekšā mīt priesterienes,» viņa stāsta. Pēc tam, kad piecus gadus nostrādājusi par aptiekas vadītāju, viņai radusies iespēja privatizēt Galvenās aptieku pārvaldes Jelgavas aptieku. «Pirmā iemaksa bija 5% no aptiekas vērtības jeb 960 rubļu, kas tajos laikos bija ļoti liela nauda. Šobrīd šī summa šķiet smieklīga, bet tolaik man tā likās astronomiska. Tā kā palīgā nāca ģimene un visi radi, izdevās ieceri realizēt un tikt pie savas aptiekas,» atceras D. Kurzemniece. Pēc viņas teiktā, Jelgavas Pils aptieka ir bijusi pirmā privātā aptieka Latvijā. «Tolaik man visi teica – trakā, ko tu dari, kur tu zāles ņemsi, jo to nebija, tās bija liels deficīts. Esmu pārdzīvojusi arī reketa laikus un lielas bailes, bet, tā kā pirmsākumos mēs bijām tik nabagi, ka no mums nebija ko ņemt, mūs lika mierā,» stāsta D. Kurzemniece.

Andu Cekuli no Ziemera pagasta daudzi cilvēki pazīst kā gardu kūku cepēju. Viņai ir savas receptes, kuras tiek glabātas noslēpumā, bet pirms diviem gadiem Anda ar gardajiem mājas ražojumiem sāka doties uz zaļajiem tirdziņiem, lai iepriecinātu plašāku pircēju loku, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Arī Andas vecmamma cepusi kūkas, un viņa, maziņa būdama, omei palīdzējusi. «Kaut kā tas iegājās, un bez tā es nemaz nevarētu,» teic Anda, kura kūkas cep nu jau 15 gadus. «Tikai pēdējos trīs gadus nodarbojos ar to pavisam nopietni, bet agrāk kūku cepšana bija hobija līmenī. Palaikam piedalos arī kūku cepšanas konkursos. Konkursi ir laba iespēja paeksperimentēt un redzēt, vai arī citos novados kūkas tiks novērtētas,» viņa stāsta.

Anda cer kādreiz arī atvērt savu mājas ceptuvi. Pirms diviem gadiem Lauku atbalsta dienesta projektā iegādājās mikseri, izveidoja virtuvē labākas cepamās virsmas, kā arī iegādājās citas lietas, kuras nepieciešamas aktīvāka kūku biznesa uzsākšanai. Pirms diviem gadiem viņa reģistrējās kā mājražotāja un tieši pēdējos divus gadus kūkas cep vairāk. Braukāšanu pa zaļajiem tirdziņiem Anda uzsāka ar kādiem trīs kūku variantiem, bet tagad jau piedāvā astoņus. Pērn vien gan tirdziņa, gan pasūtījumu vajadzībām kopumā tika sacepts pustonnu smags kūku materiāls. Anda stāsta, ka mazāko torti var uztaisīt trīs stundās, bet ir bijis, ka dienas laikā jāsacep pat 20 kilogrami kūku.

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Jolanta Kovnacka turpina ražot grauzdētu cigoriņu dzērienu Alīda, sortimentu papildinot ar jaunu produktu – kafeju Paulīne, kam miežu vietā izmantoti rudzi

Jolantas Kovnackas uzņēmumā SIA RA 5 grauzdētajam cigoriņu dzērienam Alīda piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. «Tas dod ne vien slavu, bet arī uzliek par pienākumu turpināt darbu, liek uz to nopietnāk skatīties,» viņa teic. Uzņēmumam šobrīd ir pieci gadi, un Jolantai šķiet, ka tas ir visai ilgs laiks biznesā. «Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis. Es domāju, ka esmu veiksmīgi izķepurojusies, vairs tā nebaidos par nākotni. Ja kādreiz drebēju par noietu, tagad domāju – ja arī noiets kādreiz izbeidzas, noteikti ir vēl daudz citu interesantu variāciju, kā turpināt šo darīt, jo iekārtas ir, kredīta vairs nav. Laukos ir tā priekšrocība, ka ir zeme un idejas, ko vari piepildīt, vienīgi vajag gribasspēku. Vajag ticēt savai idejai par visiem 100%, tad izdodas. Nevajag klausīties skeptiķos, iet viņiem ar līkumiņu un atrast īstos cilvēkus, kas tevi motivē. Katrs satiktais cilvēks un notikums virza vajadzīgajā virzienā,» saka Jolanta.

Piesakot dalību tirgū laikā, kad kebabnīcas Rīgā ir savairojušās kā sēnes pēc lietus, nepieciešams likt lietā jaunus mārketinga risinājumus

Pirms gada Biznesa augstskolas Turība students Edgars Kroģeris, kurš apgūst mārketinga un tirdzniecības vadību, nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, Rīgā Teikā atverot ēstuvi Kebab Factory. Pirmais darbības gads izrādījies veiksmīgs – pilnībā atpelnīti ieguldījumi un iegūti pastāvīgie klienti. Par Kebab Factory trumpjiem viņš uzskata svaigus produktus, tīrību un omulīgu gaisotni, kā arī melnos cimdiņus, kas paredzēti tiem ēdājiem, kuri ir pārāk solīdi, lai ķēpātos ar kebabu ēšanu.

Pieredzi ēdināšanas biznesā SIA Kebab Factory valdes loceklis Edgars Kroģeris ir guvis, strādājot par kurjeru kādā Rīgas picērijā. Līdz pienāca brīdis, kad viņš saprata, ka nevēlas strādāt citiem, bet ieguldīt visu savu enerģiju un zināšanas pats savā biznesā. «Domāju, kāpēc citi var un es lai nevarētu?» atceras Edgars. Sākotnēji viņš bija plānojis atvērt picēriju, bet tad, izvērtējot tirgus pieprasījumu un savu brālēnu pieredzi, kuri arī darbojas ēdināšanas biznesā, nolēmis paplašināt jau tā kuplo kebabnīcu pulku.

Šodien un rīt Lauku ceļotāju rīkotās akcijas Atvērtās dienas laukos laikā ir iespēja apmeklēt Elkšņu pagastā, Viesītē esošās lauku mājas Dzelmītes, kur top cigoriņu un ozolzīļu dzēriens jeb kafeja Alīda.

Tā ir viena no 130 vietām, kas šajās brīvdienās atvērs savas ražotnes vai lauku sētas durvis ikvienam interesentam. Kafejas ražotnē Alīda ciemiņiem būs ļauts izpētīt šī dzēriena ražošanas procesu no izejvielām līdz gatavam produktam. Tāpat ražotnes saimniece Jolanta Kovnacka pastāstīs kafejas rašanās vēsturi, kā arī cienās ar pašas pagatavoto dzērienu, kura oriģinālā recepte ir mantota no vecmammas Alīdas, kuras vārdam par godu izveidots arī zīmols.

«Pirmo reizi pati kafeju pagatavoju pirms deviņiem gadiem. Sākumā vecmammas gatavotā dzēriena recepti nebija tik viegli atkārtot. Lai gan bērnībā abas kopā gan vācām cigoriņus un ozolzīles, gan vārījām kafeju, īstās sastāvdaļu proporcijas man nebija zināmas. Man bija tikai laimīgās bērnības atmiņa ar kafejas krūzi rokā. Kopā ar citiem radiniekiem recepti restaurējām. Sākumā eksperimentēju savas Mārupes mājas virtuvē, bet tagad ražotne atrodas manu vecāku māju sētā Viesītē, kas ir mana dzimtā puse. Kafejai ir četras pamata sastāvdaļas – mieži smaržai, cigoriņi rūgtumam, ozolzīles stiprumam un burkāni saldumam. Šīs četras sastāvdaļas dod īsto vecmammas kafejas garšu,» Dienas Biznesa portālam db.lv stāsta, ka J. Kovnacka.

Ministru kabinets otrdien, 20.augustā, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu reklāmas izdevumiem piemērot dabas resursu nodokli (DNR), lai tādējādi palielinātu ražotāju atbildīgu rīcību pret vidi un cīnītos arī pret mēstulēm pastkastītēs, informēja ministrija.

Paplašināt DNR piemērošanu ir viena no VARAM jaunās politikas iniciatīvām, kas cieši saistīta ar mērķi ieviest principu piesārņotājs maksā un panākt, ka dabas resursu nodoklis atgriežas atpakaļ dabā dažādās vides sakārtošanas investīcijās.

Turpmāk par reklāmas izdevumiem to ražotājiem būs jāmaksā 91 santīms par kilogramu papīra materiāla.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzver, ka nodokļa piemērošana reklāmas materiāliem veicinās dabas resursu efektīvu izmantošanu un ražotāji, iespējams, divreiz padomās pirms drukās materiālus, kuri bieži vien krājas kaudzēs pie iedzīvotāju pastkastītēm.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Viena no Zviedrijas radio stacijām reklāmas kampaņas rezultātā radījusi nesaskaņas kaimiņu starpā, ziņo thelocal.se.

Svētdiena ir kaimiņu diena (Grannens dag), jauna zviedru tradīcija, kas tika ieviesta, lai mudinātu cilvēkus ievērot blakus dzīvojošos.

Taču reklāmas kampaņa, kas vērsta uz Stokholmu, Gēteborgu un Malmi, šķiet, sabojājusi šo draudzīgo tradīciju, raksta zviedru medijs.

Tūkstošiem cilvēku Zviedrijas pilsētās jutušies satriekti, savās pastkastēs atrodot ar roku rakstītu piezīmi, kurā paustas dusmas un neapmierinātība.

«Nav tik daudz runa par jūsu mūzikas gaumi, bet NOPIETNI - TRIJOS NAKTĪ ES VĒLOS GULĒT!!» vēsta paziņojums, kam apakšā parakstījies «Kaimiņš». Daudzi nav ievērojuši, ka patiesais sūtītājs ir radiostacija Rix FM.