Jau vairākus gadus ar paaugstinātu aktivitāti globālā mērogā tiek spriests par to, ka mazāk caurskatāmā skaidrā nauda bezmaz vai ir mūsdienu ekonomisko un finanšu problēmu pamatā.
Proti, tās izmantošana saistās ar izvairīšanos no nodokļiem, naudas atmazgāšanu, izspiešanu, narkotiku tirdzniecību un daudzām citām smagām noziedzīgām aktivitātēm. Iespēja turēt skaidru naudu arī mazina spēju kontrolēt ekonomiku un valsts ieņēmumus. Latvijai sperot soļus skaidras naudas izskaušanas virzienā, notiekošajam būs ietekme uz to, kā dzīvosim.
Droši vien nevajadzētu sevi mānīt un domāt, ka skaidras naudas izskaušanas cīņa nenotiks uz privātuma rēķina. Ja viss grozīsies ap bezskaidru naudu un būs liela vēlme visu to attiecīgi uzmanīt, tad jārēķinās, ka faktiski vienmēr kāds varēs sekot līdzi un redzēt, kur mēs tērējam naudu, tas var ietvert visai būtisku iejaukšanos personas privātajā telpā. Šādu darījumu aizliegšana tādējādi ierobežos elementāras cilvēka tiesības uz brīvību un privātumu. Turklāt agrāk jau DB ziņojis - nekur nav teikts, ka šī informācija, lai kādi būtu sākotnējie nolūki, vienmēr nonāks pareizajās rokās un tiks izmantota cēlu mērķu labā. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kāds būs Lielais brālis. Galu galā tiks radīti, iespējams, jau pārāk ietekmīgi veidojumi un kontrolējošas shēmas, un šī informācija var tikt pavērsta pret pašu indivīdu, piemēram, vienā acumirklī uz kādu vairāk vai mazāk pamatotu aizdomu (vai kļūdas) pamata persona tiek «bloķēta» tā, ka tā nevarēs pat kādā piemājas Maximā nopirkt maizes klaipu.
Vēl viens būtisks faktors saistīts ar negatīvo likmju laikmetu. Pastāv viedoklis, ka centrālo banku procentlikmju politikas efektivitātei traucē spēja ievērojamas naudas summas turēt skaidā naudā. Proti, centrālo banku procentikmes jau ir rekordzemas un dažos gadījumos pat negatīvas. Šādos brīžos tās, ja ekonomika kļūst vājāka, vairs nevar neko izdarīt, lai samazinātu procentlikmes (būtībā – dzītu tās dziļāk negatīvajā zonā), jo cilvēkiem ir alternatīva. Tomēr zināmas iespējas parādās, ja visu var daudzmaz kontrolēt.
Negatīvu likmju laikos komercbankas joprojām baidās negatīvo likmju izmaksas pārvelt uz klientiem, jo tad tie vienkārši labāk izvēlēsies naudu turēt zeķē. Tomēr, ja atņem šādu iespēju, tad to jau var darīt. Ja skaidra nauda tiek izskausta, tad nekur nav teikts, ka tiem pašiem līdzekļiem kontā netiek piemērota negatīva likme, kas savukārt daudziem var likt sajusties, ka tā deg un labāk to iztērēt (tādējādi stimulējot ekonomiku).
Ja agrāk tas likās kaut kas neiedomājams, tad tagad tā var būt visai tuva realitāte. Eiropas Centrālā banka jau ilgi negatīvu likmi noteikusi komercbanku depozītiem, bet tās savukārt negatīvu likmi daudzos gadījumos būs piemērojušas uzņēmumu naudas kontiem, kur glabājas ievērojamas summas. Milzīga skaidras naudas izņemšana no bankām arī nozīmētu, ka pasliktinātos to spēja izsniegt kredītus, kas arī nozīmē, ka šī iespēja tiek atcelta.
Gaisā virmo dažādas idejas. Tiek runāts, piemēram, par gluži vai divu valūtu sistēmas ieviešanu - par e-naudu un skaidro naudu, kad, piemēram, jebkuri pirkumi veikalā skaidrajā naudā ir dārgāki.
