Kā jau tika prognozēts, banku anketēšana bijusi vien ķeksītis
Katrs simtais banku klients nokrustīts kā politsvarīgs, noslēdzoties banku veiktajai anketēšanai. Te gan jāprecizē – bankas paļaujas uz to, ka cilvēki sevi sarakstos atbilstoši būs kategorizējuši paši. Jāņem vērā, ka pērn aprīlī tika ieviesta vēl kāda prasība kredītiestādēm – par aizdomīgiem darījumiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Vēl viens aspekts – bankām jau bija savas sistēmas aizdomīgo darījumu identificēšanai. Tādēļ jājautā – cik daudz korumpantu «nosita» anketa? Cik – naudas atmazgātāju un cik – terorisma finansētāju? Lai gan troksnis tika sacelts liels, pēc politiski nozīmīgu personu un ap viņiem spietojošo personu loka skaitīšanas skaida ir gauži maza.
Protams, vajag izskaust visas nule minētās cilvēces sērgas, taču no kājām nogāzt neliešus ar anketu tomēr nesanāks. Toties sabiedrība nu zina, ka OECD organizācija bija stingri norājusi Latviju, uzcītīgā valsts divtik cieši paspaidīja bankas, bet bankas ņēmušas pie dziesmas savus klientus. Tātad – visi roku pielikuši, lai klientu gūzmā kā jāņtārpiņus jūnija naktī izgaismotu politiskos. Nevar gan īsti saprast – tas ir oreols vai kauna zīme. Bankas norāda, ka tās lūgušas klientiem papildus informāciju arī pirms anketēšanas cunami. Naudas krātuves nevērtējot uzvārdus, radu rakstus vai pirts biedrus, bet gan tādu darījumu būtību, kas, piemēram, liek domāt par centieniem legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. SEB banka nevienam no politiski nozīmīgas personas parametriem atbilstošajiem nav identificējusi aizdomīgus darījumus, par kuriem būtu jāspiež trauksmes poga. Anketēšanas procesa šaurais kakls ir kopējas valsts datu bāzes trūkums, jo bankas veido katra savu «melno» sarakstu ar īpaši uzraugājamajiem.
Neskatoties uz šīm aktivitātēm, bankām dažkārt paslīd garām darījumu simptomi, kas vēlāk summējas pat desmitos miljonu eiro nesamaksātos nodokļos. Tādējādi banku klienti, sastrādājot nodokļu parādus, mēdz būt konfliktā ar valsts interesēm. VID un Finanšu ministrija iepriekš DB skaidrojusi, ka būt lietas kursā par saviem klientiem ir tiešs banku pienākums, turklāt VID ieskatā būtu vērtējama arī banku atbildība, kuras apkalpojušas nodokļu nemaksātājus. Ar laiku bankām varētu pat nākt klāt kāda funkcija, kas saistās ar nodokļu administrēšanu. Tikmēr bankas atgaiņājas, ka nevēlas kļūt par VID filiālēm, atstājot nodokļu gana pātagu VID rokās. Iepriekš banku pārstāvji to salīdzināja ar prasību mazumtirdzniecības veikaliem nodrošināt uzraudzību, lai to klienti neiepirktos ar tādu naudu, par kuru nav samaksāti nodokļi.
Turklāt banku anketas ir viens no piemēriem, kā sabiedrība tiek pakļauta arvien lielākai kontrolei. Cits spilgts piemērs ir arī šogad spēkā stājies skaidras naudas darījumu ierobežojums. Abos gadījumos cilvēka dati kļūst otršķirīgi. It kā piekāpjoties cēla mērķa vārdā – apkarot koruptīvus darījumus vai ēnu ekonomiku. Un tomēr. Tā kā efekts no šādām personīgu informāciju atkailinošām darbībām nav skaidri saskatāms, nerodas pārliecība, ka mērķis attaisnojis līdzekļus.