Eksperti

MiFID II - vai efektīva atbilde krīzes cēloņiem un vai gala investīciju patērētāji būs labāk pasargāti?

Deloitte Lavija Konsultāciju nodaļas direktora vietnieks Andris Liepiņš,09.04.2018

Jaunākais izdevums

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Atskaites punkts?

Uzskatāms, ka MiFID II/MiFIR iezīmē būtiskākās strukturālās finanšu instrumentu tirgus pārmaiņas, kādas jebkad piedzīvotas ne vien Eiropas, bet arī pasaules finanšu instrumentu tirgos. MiFID II krietni paplašina pirmās Finanšu instrumentu tirgus direktīvas vērienu, kalpojot arī par atbildi krīzes cēloņiem un adresējot finanšu krīzes laikā iezīmējušās pirmās direktīvas nepilnības (tā, zīmīgi, stājās spēkā krīzes priekšvakarā 2007. gadā). Eiropas Komisijas sarunas nepieciešamajiem uzlabojumiem un papildinājumiem aizsākās jau 2010. gadā, un materializējās 2014. gadā pieņemtajā MiFID II/MiFIR, kas nu stājas spēkā, papildināts ar vairāk kā 30 otrā un trešā līmeņa saistītajiem normatīvajiem aktiem – tehniskajiem standartiem, vadlīnijām, konsultatīvajiem ziņojumiem, jautājumu un atbilžu sesijām.

Kurus tirgus dalībniekus tas ietekmē?

Bankas, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības, biržas, tirdzniecības vietnes, investorus.

Kāda ir sagaidāmā MiFID II ietekme uz investoriem?

Lai gan lielākā daļa jauno prasību tieši ietekmēs tikai tirgus infrastruktūru (piemēram, tirdzniecības vietnes) un tirgus dalībniekus (piemēram, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, bankas), ņemot vērā, ka investoru aizsardzība ir viens no MiFID II lielajiem uzsvariem, virkne izmaiņu tiešā mērā būs jūtama arī investoriem. Atsevišķas būtiskās tēmas iezīmētas turpinājumā.

  • Lielāks caurspīdīgums attiecībā uz tirgus dalībnieku darbību ļaus investoriem vieglāk salīdzināt pakalpojumu sniedzējus. Tas tiks panākts ar stingrākām un harmonizētām prasībām tirgus dalībnieku komunikācijai ar klientiem (investoriem), tostarp pirms līguma noslēgšanas atklājamā informācija, informācijas atklāšana par interešu konfliktiem, saņemtajiem pamudinājuma maksājumiem, izmaksu un komisiju atklāšanu u.c.

  • Paaugstināts uzsvars uz savlaicīgu un pilnīgu informāciju par klientiem, liek investoram sagaidīt biežākus un plašākus jautājumus no sava pakalpojumu sniedzēja. Portfeļa pārvaldniekiem var būt nepieciešams atjaunot savu klientu datus, tostarp klientu anketas, lai veiktu instrumentu piemērotības un atbilstības izvērtējumus. Sagaidāms, ka lielākā daļa banku proaktīvi atjaunos trūkstošo vai novecojušo informāciju jau pirms rīkojumu saņemšanas. Papildus informācija var būt nepieciešama arī lai nodrošinātu darījumu ziņošanu regulatoram.

  • Ja investors ir juridiska persona, LEI kods (jeb Legal Entity Indentifier) kopš 3. janvāra ir obligāts priekšnosacījums darījumu izpildei Eiropas Savienībā. Kodu var saņemt, piesakoties pie jebkura no LEI izsniedzējiem, kuru sarakstu uztur Global LEI Foundation (jeb GLEIF). Ja LEI kods vēl nav saņemts, pārejas periodā līdz 3. jūnijam to Jūsu vietā var pieprasīt arī banka.

  • Vairāk, detalizētāki un standartizēti pārskati par darījumu izpildi, portfeļa rezultātiem, faktiskajām izmaksām un piemērotajām komisijām, tostarp automātiski brīdinājumi par zaudējumu sliekšņa sasniegšanu.

Būtiskākās izmaiņas ar netiešu ietekmi uz investoriem (saraksts nav izsmeļošs):

  • MiFID II aptver visus finanšu instrumentu veidus, gan biržā, gan ārpus biržas tirgotus, tādējādi sniedzot visaptverošu informāciju par tirgū notiekošo visiem tirgus dalībniekiem;

  • Ārpus biržā tirgoto instrumentu tirdzniecības pārvirzīšana uz regulētām tirgus vietnēm, kas palīdz harmonizēt tirgus infrastruktūru un procesus;

  • Paaugstināta tirgus caurskatāmība, nodrošinot finanšu instrumentu cenu pieejamību plašākam investoru lokam, kas potenciāli veicinātu konkurenci (viedoklis šajā punktā dalās);

  • Paaugstināta tirgus uzraugu/regulatoru loma uzliekot par pienākumu tirgus dalībniekiem ziņot darījumu informāciju tirgus uzraugiem;

  • Stingrākas prasības investoru interešu aizsardzības nodrošināšanai, tā piemēram, uzlabojot procedūras klientam labvēlīgākās cenas noteikšanai, ieviešot skaidru un nepārprotamu komisijas maksu piemērošanas kārtību, pārskatot izdevumus, kuri iekļauti pakalpojumu komisijas maksās, regulāru pārskatu sagatavošana klientiem u.c.

Tiek lēsts, ka bankām, brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām Eiropā šīs regulas un direktīvas ieviešana izmaksāja vairāk nekā EUR 2 miljardus. Neskatoties uz paveikto, darbs pie darbības atbilstības ieviešanas joprojām turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tiešsaistes uzņēmējdarbības juridiskie aspekti konferencē eCom21: no valsts kriptovalūtu kontroles līdz personas datu aizsardzībai

Sadarbībā ar Rietumu banku,26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.

Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».

Savlaicīgās adaptācijas plusi

«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājas spēkā regulējums, kas stiprinās klientu aizsardzību ieguldījumu jomā

Žanete Hāka,03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

  • Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti.Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas – Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North, kas ir reģistrēta kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, turpmāk ES finanšu tirgū ienāks arī jauni licencējamie subjekti – datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji.

  • Labāka pārredzamība. Ar jauno regulējumu pastiprinās pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.

  • Ierobežotas spekulāciju iespējas. Tiek ierobežots finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos — ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.

  • Noteikumu pielāgošana jaunām tehnoloģijām. Ir paredzētas arī specifiskas prasības, kas saistītas ar inovācijām finanšu sfērā, piemērām prasības tādiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā automatizētās konsultācijas (robo-advice), vai algoritmisko tirdzniecību.Saskaņā ar jauno regulējumu ir jāievieš kontrolpasākumi tirdzniecības darbībām, ko ļoti lielā ātrumā veic elektroniski, piemēram, «augstas intensitātes tirdzniecību» (tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu tirdzniecības darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātru finanšu datu atjaunošanu). Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.

  • Ieguldītāju aizsardzības stiprināšana.Ievērojamas izmaiņas paredzētas arī klientiem sniedzamajā un pakalpojumu izmantošanas laikā pieejamajā informācijā. Klientiem turpmāk būs jāsaņem daudz detalizētāka informāciju par plānotajiem un faktiskiem izdevumiem un izmaksām, kas ir saistīti ar pakalpojumu, tajā skaitā summētā veidā, lai atvieglotu dažādus pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Tāpat papildus jau ierastai produkta piemērotības un atbilstības vērtēšanai pirms sniegt pakalpojumu, MiFID II nosaka prasības produktu pārvaldībai, lai izstrādātais un izplatītais investīciju produkts tiktu pielāgots gala klienta vajadzībām. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm jānodrošina, lai to darbinieku atalgojums vai izpildes novērtējumi nekādā veidā nebūtu pretrunā klientu interesēm. Piemēram, tas var notikt gadījumā, kad atalgojums vai izpildes mērķi rada stimulu darbiniekiem ieteikt kādu konkrētu finanšu produktu, nevis citu, kas labāk atbilstu klientu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija Mintos ievieš jaunu pamatproduktu - ar aizdevumiem nodrošinātus vērtspapīrus jeb parādzīmes.

Parādzīmes ļaus privātajiem investoriem investēt aizdevumos pilnībā regulētā vidē ar lielāku investoru aizsardzību un pārredzamību. Kā pilnvarota ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar MiFID II, Mintos šogad plāno pieteikties tā sauktajai ES pasei, lai varētu veikt darbību visā ES, līdztekus piesakoties arī parādzīmju pasei.

2022. gada 25. maijā Mintos investīciju platformā tika ieviestas parādzīmes, tādējādi noslēdzoties mēnešiem ilgam darbam, kāds lielākoties līdz šim Eiropā nebija realizēts. Pagājušajā gadā Mintos ieguva ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, pēc kā sekoja pāreja no aizdevumu investīciju produkta uz ar aizdevumiem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko sauc par parādzīmēm. Parādzīmes ļauj privātajiem investoriem investēt aizdevumos regulētā vidē, nodrošinot lielāku investoru aizsardzību un vēl nebijušu pārskatāmības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju smilškastes izveides pērn decembrī līdz šodienai tajā ir vērsušies aptuveni 25 interesenti.

Pašlaik ir vairāki pretendenti maksājumu pakalpojumu jomā, kuri Inovāciju smilškastes ietvaros varētu saņemt finanšu iestādes darbības atļauju. «Salīdzinoši liela interese ir par jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) jaunajiem finanšu pakalpojumiem (konta informācijas un maksājumu ierosināšanas pakalpojumiem), kā arī par virtuālo valūtu sākotnējo piedāvājumu izteikšanu (ICO) un tam piemērojamo regulējumu Latvijā. Pieļaujam, ka drīzumā papildu interese varētu būt arī par citiem inovatīviem pakalpojumiem ieguldījumu pakalpojumu jomā saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) ieviešanu,» stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Inovāciju atbalsta komandas eksperte Guna Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK izsniedz licences Mintos Marketplace un Mintos Payments

Db.lv,19.08.2021

A/s Mintos Marketplace valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17. augustā pieņēma lēmumu izsniegt AS "Mintos Marketplace" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanai un izsniegt SIA "Mintos Payments" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir: rīkojumu izpilde klientu vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, ieguldījumu konsultācijas un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir: finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana, ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viainvest saņem ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci

Db.lv,01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt SIA "Viainvest" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

Licencē atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, rīkojumu izpilde klientu vārdā, finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

Savukārt atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc licences saņemšanas pārejas periodā "Viainvest" pārvaldītajā platformā tiks pakāpeniski pārtraukta ieguldījumu piedāvāšana cesijas līgumu noslēgšanas veidā gan jauniem, gan esošajiem klientiem, pilnībā aizvietojot tos ar finanšu instrumentu piedāvāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju platforma Mintos ir ieviesusi jaunu standartizētu investīciju portfeli Mintos Core, kurā ieguldītāji var investēt parādzīmēs, kas ir nodrošinātas ar visā pasaulē privātpersonām un uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem.

Standartizēts, diversificēts portfelis ar riskam atbilstošu ienesību ir izveidots ar mērķi atvieglot ieguldīšanu tiem iedzīvotājiem, kas vēlas ietaupīt laiku un dod priekšroku automatizētam risinājumam.

“Ar Mintos Core portfeli mēs vēlamies popularizēt ieguldījumu kultūru Latvijas sabiedrībā. Šajā risinājumā esam apvienojuši mūsu septiņu gadu pieredzi investīciju iespēju veidošanā un radījām lietotājam ļoti vienkāršu risinājumu. Iedzīvotāji var ieguldīt jau gatavā, plaši diversificētā parādzīmju portfelī, kura pamatā ir kredītu izsniedzēju sniegtie aizdevumi visā pasaulē,” stāsta Mārtiņš Šulte, Mintos platformas vadītājs un līdzdibinātājs.

Mintos Core portfeļa vēsturiskais ienesīgums pārsniedz 10% gadā, taču līdzīgi kā citu investīciju gadījumos, līdzšinējie rezultāti negarantē līdzvērtīgus rezultātus nākotnē un iepriekš gūtā peļņa negarantē peļņu nākotnē. Minimālā ieguldījumu summa Mintos Core portfelī ir 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru