Lai gan ir pozitīvi, ka Latvija pakāpusies Doing Business indeksā, tomēr svarīgāk ir uzlabot tās pozīcijas globālās konkurētspējas indeksā un nav pieļaujams, ka Krievija ir konkurētspējīgāka par Latviju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business indeksā līdz 14.vietai, Vējonis žurnālistiem uzsvēra, ka reitingi ir dažādi un Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus konkurētspējas rādītājus. Taču viņa ieskatā valdība ir uz pareizā ceļa.

Tomēr būtiskāk esot uzlabot pozīcijas globālās konkurētspējas indeksā. «Nav pieļaujams, ka globālajā konkurētspējā krītamies,» pauda Vējonis.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka valdība analizē katru šādu gadījumu, tomēr arī pakāpšanos uz 14.vietu Doing Business indeksā var saukt par zināmiem panākumiem. Tuvākajā laikā tikšot arī sniegtas atbildes uz to, kāpēc ir bijusi krišanās citos reitingos, solīja premjers.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2019, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 7. vietu, kas ir par vienu vietu augstāk nekā pērn.

Šogad Latvijai gandrīz visās Doing Business 2019 pozīcijās izdevies sasniegt augstāku procentpunktu skaitu nekā iepriekš vai tas saglabāts nemainīgs.

Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, starp kuriem populārākais ir Pasaules bankas veidotais ikgadējais Doing Business indekss. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos. Starptautiskie indeksi ļauj gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem saprast, kādas ir uzņēmējdarbības perspektīvas attiecīgajā valstī un līdz ar to atspoguļo valsts konkurētspēju globālajā līmenī, kā arī parāda jomas, kurās nepieciešama valsts iesaistīšanās birokrātisko un citu uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu (pērn - 14.) 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai, informē Ekonomikas minsitrija.

«Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos,» skaidro ministrijā.

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu pasliktinājusies par 0,25 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.

Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 22.vietā, pakāpjoties par vienu pozīciju augstāk nekā pagājušajā gadā. Pasaules Banka Latviju novērtē kā vienu no TOP 30 līderēm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas novērtējums ir pierādījums, ka līdz šim veiktās reformas ir pareizs virziens tautsaimniecības konkurētspējas celšanai ilgtermiņā. Vienlaikus tas ir apliecinājums, ka investori arvien augstāk novērtē Latviju kā investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīgu valsti.

Sakārtota uzņēmējdarbības vide - tiesisks un uzņēmējdarbībai labvēlīgs normatīvais regulējums, samērīgas prasības un mūsdienīgi, lietotājam ērti valsts pārvaldes pakalpojum - ir galvenais nosacījums, lai uzņēmēji vēlētos Latvijā uzsākt un paplašināt uzņēmējdarbību. Tas ir pamatnosacījums arī investoru ieinteresētībai veikt ieguldījumus mūsu valstī, nešauboties par tā drošību un aizsargātību.

Latvijas kritumu no 21. vietas uz 25. vietu Pasaules bankas pētījumā Doing Business 2013 galvenokārt varētu būt veicinājis kritums tādos uzņēmējdarbības vides aspektos kā līgumsaistību izpilde un uzņēmējdarbības uzsākšana, kur reitings samazināts attiecīgi par astoņām un deviņām vietām.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas norādīto ikgadējā ziņojumā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu 2013.-2014. gadam, Lietuvas vērtējums Doing Business reitingā nav mainījies, savukārt Igaunija nokritusi no 19. uz 21. vietu.

Salīdzinājumā ar Doing Business 2012, Latvija gada laikā spējusi uzlabot savas pozīcijas tādos uzņēmējdarbības aspektos kā nodokļu maksāšana, kur Doing Business 2013 reitingā Latvija ierindota 52. vieta pasaulē, kas ir par 10 pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš. Neliels kāpums – par vienu vietu – vērojams arī tādos uzņēmējdarbības aspektos kā pārrobežu tirdzniecība un īpašuma reģistrācija.

«Lielākie izaicinājumi, kas ir bijuši aktuāli pēdējos gados, parādās arī jaunajā Doing Business reitingā. Elektrības dārdzība, maksātnespējas process, būvatļauju izsniegšana – tās ir pozīcijas, kurās mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem un kam vēl aizvien uzņēmēji tērē daudz laika un naudas. Identificētie trūkumi ir jāiekļauj Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā,» LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jau vēstīts, ka jaunākajā Pasaules Bankas biznesam labvēlīgāko valstu reitingā Doing Business 2018 Latvija ieņem 19.vietu starp 190 valstīm.

Doing Business sniedz investoriem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem informāciju par konkrētu, ar uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu saistītu procedūru sarežģītību vai vienkāršību. Šie rādītāji ir vieni no svarīgākajiem instrumentiem gadījumos, kad investori izvērtē, kurā valstī ieguldīt līdzekļus, veidot jaunas ražotnes, uzņēmumus, darbavietas.

Zemāko vērtējumu Latvija saņēma kritērijā par elektrības pieslēgšanas ilgumu un izmaksām. Tas ir būtisks infrastruktūras posms, kas īpaši svarīgs ražojošajiem uzņēmumiem un investoriem, kuri gatavi tādus veidot. Šobrīd elektrības pieslēgumam Latvijā nepieciešamas 107 dienas, kamēr Igaunijā 91 diena un Lietuvā 85 dienas. Nozīmīga atšķirība ir elektrības pieslēguma dārdzībā – Latvijā tie ir 275% no vidējiem ienākumiem uz iedzīvotāju, kamēr Igaunijā tie ir 169%, bet Lietuvā – 42%.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ceturtdien noliedza neatkarīgā izmeklēšanā pausto informāciju, ka savā iepriekšējā darbavietā Pasaules Bankā (PB) viņa likusi darbiniekiem mainīt reitingu "Doing Business", lai izpatiktu Ķīnai.

Balstoties uz šo informāciju, PB paziņoja, ka nekavējoties aptur "Doing Business" veidošanu, jo izmeklēšanā atklātas neprecizitātes 2018. un 2020.gada izdevumos.

Georgijeva, kura 2019.gada oktobrī stājās SVF vadītājas amatā, noliedz savu līdzdalību šajā jautājumā.

"Es pilnībā nepiekrītu šiem atklājumiem un interpretācijai par datu neprecizitātēm saistībā ar manu lomu PB veidotajā 2018.gada "Doing Business" reitingā," norāda Georgijeva.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šie ir nopietni atklājumi un tā veic sīkāku informācijas izvērtēšanu.

Pasaules Bankas "Doing Business" reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu desmit dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā - valsts uzņēmējdarbības centrā. "Doing Business" paļaujas uz respondentu viedokļiem.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Saskaņā ar Pasaules Bankas publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu «Doing Business 2020» Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē.

Pirmo vietu reitingā ieņem Jaunzēlande, tai seko Singapūra, Honkonga, Dānija, Dienvidkoreja, Amerikas Savienotās Valstis, Gruzija, Lielbritānija, Norvēģija un Zviedrija.

11. vietu ieņem Lietuva, savukārt Igaunija ierindojas 18.vietā.

«Doing Business» reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos.

Šā gada novērtējumā Latvija pozīcijā «Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība» no 51. vietas pērn ir pakāpusies uz 45. vietu, kā arī pozīcijā «Līgumsaistību izpilde», no 20. vietas pērn Latvija šogad ir pakāpusies uz 15. vietu.

Pasaules Bankas «Doing Business» reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus, informē Ekonomikas ministrija.

Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais sniegums (par 3 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā, informē Ekonomikas ministrijā.

Jaunākais pārskats vēsta, ka, izmantojot salīdzināmu metodoloģiju, Latvijas rādītājs no 79,14 punktiem Doing Bussiness 2016 reitingā pieaudzis līdz 80,61 punktiem Doing Business 2017 reitingā. Tas nozīmē, ka, atbilstoši Doing Business indikatoriem, Latvija uzlabojusi uzņēmējdarbības regulējumu, lēnām tuvinoties pasaules labākās prakses piemēriem, stāsta Pasaules Bankas ekonomisks Maciejs Drozds (Maciej Drozd).

Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai.

Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas īstenotās reformas: elektrības pieslēguma rādītājā kāpums no 65.vietas uz 42.vietu – atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu.

Nākotnē uzņēmējdarbības videi Latvijā vajadzētu ierindoties starp 20 pievilcīgajām valstīm pasaulē saskaņā ar Pasaules Bankas pētījumu, Doing Business, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Tādējādi jaunajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā ir iekļauti 50 pasākumi, no kuriem 31 ir jauns pasākums, kas īstenojami tuvākajos 15 mēnešos.

Kā skaidro Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre, Latvija Eiropas Savienības inovāciju indeksā atrodas zemā vietā, tādējādi šajā jomā nākotnē jāvelta liels darbs. Tāpat EM pārstāvji min, ka nākotnē uzsvars jāliek uz epakalpojumu attīstību, lai uzņēmējiem nebūtu jāpilda pastnieka funkcijas, pārnēsājot vienu dokumentu no vienas institūcijas uz citu.

Šajā gadā veiktajā uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, secināts, la Latvijas uzņēmēji, risinot ar administrat’ivām prasībām saistītus jautājumus, vidēji tērē 13% sava darba laika. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs nav būtiski uzlabojies, ņemot vērā dažādu e-pakalpojumu ieviešanu, tādēļ nākotnē pie situācijas uzlabošanas jāstrādā, lai uzņēmēji šo laiku var veltīt biznesam, saka V. Dombrovskis.

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Pasaules Banka publicējusi biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2019.

Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu 10 dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā – valsts uzņēmējdarbības centrā. Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras valstis ierindojušās augstākajās vietās!

#1/10

1. Jaunzēlande

Foto: pixabay

#2/10

2. Singapūra

Foto: pixabay

#3/10

3. Dānija

Foto: pixabay

#4/10

4. Honkonga

Foto: pixabay

#5/10

5. Koreja

Foto: pixabay

#6/10

6. Gruzija

Foto: pixabay

#7/10

7. Norvēģija

Foto: pixabay

#8/10

8. ASV

Foto: pixabay

#9/10

9. Lielbritānija

Foto: pixabay

#10/10

10. Maķedonija

Foto: pixabay

Skatīties pārējos attēlus

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā atkārtoti pārskatījām partiju programmas, atsaucām atmiņā politiķu solījumus, atskatījāmies uz padarīto un apdomājam, kādas pārmaiņas valstī vēlētos. Kā uzņēmējs uz nākotni raugos no savas prizmas, proti, no uzņēmējdarbības attīstības dzimtajā valstī viedokļa.

Neizbēgams ir Latvijas salīdzinājums ar kaimiņvalstīm – kāds varbūt teiktu, ka jāpārstāj šī salīdzināšana, – taču es uzskatu, ka tas ir veselīgi – paraudzīties, kā kaimiņvalstis attīstās līdzvērtīgos ģeopolitiskajos apstākļos un apdomāt, ko mēs varam mācīties no kaimiņu pieredzes.

Pievērsu uzmanību vienkāršam, bet patiesībā ļoti nozīmīgam rādītājam ikvienas valsts ekonomiskās izaugsmes kontekstā – ārvalstu investīciju apjoms un tendences Baltijā. Un aina ir šāda: kamēr abās kaimiņvalstīs šīs investīcijas vidēji pārsniedz simtus miljonu eiro, Latvijā te ir daži desmiti miljonu eiro*. Pavērtēt šos rādītājus mudināja nesenā saruna ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, kad pārrunājām katras valsts ekonomisko izaugsmi un nākotnes prognozes. Nācās atzīt, ka šajā ziņā Latvija visā trio pagaidām izskatās visbēdīgāk. Ir vairāki indikatori, kas norāda uz nepieciešamību pilnveidot uzņēmējdarbības vidi valstī. Viens no rādītājiem – izmaiņas jaunu komerctransportu reģistrācijas apjoma dinamikā. Jaunākie rādītāji liecina, ka Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pērn, tas pieaudzis par 6%, kamēr Lietuvā – par 19 % un Igaunijā – par 10%**.

Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business Latvija ierindojusies 23. vietā, liecina dati.

Latvija pētījumā ieguvusi 76,73 punktus.

Igaunija ierindojusies 17. vietā ar 78,84 punktiem, bet Lietuva – 24. vietā ar 76,31 punktu.

Pasaules Banka norāda, ka Latvijā biznesa uzsākšana padarīta sarežģītāka ar reģistrācijas maksas paaugstināšanu, kā arī ir palielinājušās banku komisijas un notāru pakalpojumu cenas.

Latvijā ir atvieglots nodokļu apmaksas process, vienkāršojot PVN atgriešanas procesu, ieviešot elektrisko sistēmu ieņēmumu nodokļa atgriešanas veidlapu aizpildīšanai, kā ari samazinot darba devēju likmes.

Savukārt Lietuvā biznesa uzsākšanas process ir atvieglots, paātrinot PVN reģistrāciju VID un atceļot nepieciešamību pēc kompānijas zīmogiem. Tāpat Lietuva vienkāršojusi būvniecības atļauju saņemšanu.

Starptautiskie reitingi un indeksi ir laba lieta, taču tiekties tikai uz to, lai ierindotos kaut kādā konkrētā tabulas vietā, nozīmē darboties nepareizā virzienā.

Īsi pirms gada īsākās nakts Ekonomikas ministrija iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē 200 lappušu smagu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2015. gadam. Nav šaubu, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē ko uzlabot tiešām netrūkst, par to katru dienu savos rakstos vēsta arī Dienas Bizness. Investīcijas uz mūsu valsti ne tikai neplūst straumēm un aumaļām, bet šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada pat uzrādījušas kritumu. Taču, ja apskatās rūpīgāk minēto Ekonomikas ministrijas «ražojumu», tad rodas zināma skepse, cik lielā mērā tur ietvertās lietas tiešām būs noderīgas reālās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Ja vien par «vides uzlabošanu» neuzskata minētā rakstu darba iesiešanu cietos vākos un tā lietošanu kā fiziskas ietekmēšanas līdzekli pret ierēdņiem, kas ietiepīgi turpina valstī kopt un attīstīt dažādas birokrātijas formas. Ja pievēršamies Ekonomikas ministrijas ierēdņu radītā, ļoti apjomīgā plāna saturam, tad redzam, ka tā virsmērķis treknā drukā izcelts jau pirmajās lappusēs – pacelties Pasaules Bankas Doing Business kopējā novērtējumā par 10 pozīcijām. Gana godkārīgs mērķis, ja ņem vērā, ka pašlaik Latvija atpaliek šajā reitingā no abām savām galvenajām konkurentvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā tās autori gan minējuši, ka pacelšanās par 10 pozīcijām iespējama vien tad, ja pārējās valstīs reformas netiek veiktas. Interesanti gan, kādus buramvārdus un Jāņu nakts mistērijas Latvijas Ekonomikas ministrija ir gatava pielietot, lai no pārējām valstīm «bizness aizplūstu un nekādas reformas nenotiktu»?

Latvijas kritums par piecām vietām Globālajā konkurētspējas indeksā ir tikai ārējā pazīme iekšķīgām tautsaimniecības kaitēm. Kā izsitušās pumpas. Ik gadu veidotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā Latvija šogad ieņem 54. vietu 137 valstu lokā. Var diskutēt par to, cik precīzs un objektīvs ir konkrētais mērījums, jo, kā izskanējis, Latvijas kritumu drīzāk izraisījusi metodoloģijas maiņa nevis reālās svārstības valsts konkurētspējā. Un līdzīgs iemesls radīja Latvijas kāpumu citā nozīmīgā un investorus saistošā pētījumā – Pasaules Bankas indeksā Doing Business 2017, kur 190 valstu konkurencē Latvija tika ierindota 14. vietā, kas bija kāpums par trim vietām un ir mūsu valsts vēsturiski augstākais sniegums. Tomēr, kā pēc Globālās konkurētspējas indeksa medaļu sadalīšanas sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, ļoti piesardzīgi jāattiecas uz valstu salīdzinājumu, izdarot pāragrus secinājumus par reālo valsts konkurētspēju, balstoties tikai uz pētījumiem.

Iespējams, lielākā ūdens šalts, ko indekss uzlējis Latvijai uz sejas agri no rīta, ir inovāciju zemais novērtējums, kas sakrīt ar tirgus lieluma novērtējumu. Mūsu iekšējais tirgus sarūk, taču tam nav nekāda sakara ar nespēju radīt inovācijas. Indekss noniecina Latvijas spēju inovēt, tajā pašā laikā Microsoft Inovāciju centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvērts tieši mūsu zemē. Kā intervijā DB (27.09.) atzina Microsoft Centrālās un Austrumeiropas publiskā sektora vadītājs Kostass Lūkass, izvēlei par labu ir vairāku apstākļu kopums, tostarp valdības digitālā programma, piemēroti vietējie partneri un šeit jau esošās IT prasmes.

Galvenais secinājums – inovācijā Latvijai ir iespēja sevi pierādīt. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, nākamajā gadā, visticamāk, sagaidāms labāks novērtējums šajā Latvijai tomēr daudzsološajā jomā. Citējot L. Lūkasu, tagad ir pārbaudes brīdis – vai tas viss aizies un vai tas īstenosies inovācijā, savedot kopā idejas, studentus, kompānijas un citus spēlētājus.

Ar «tehniskiem un maziem pasākumiem» turpinās vājināt birokrātisko slogu biznesam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kurš jāīsteno līdz šā gada beigām un 2015. gadā, aptver uzlabojumus uzņēmējdarbības uzsākšanā, jaunā būvniecības procesa ietvaros, nekustamā īpašuma reģistrācijā, grāmatvedības un nodokļu jomā, e-pakalpojumos, investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildē.

Sportisks mērķis

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) kā plāna būtiskāko mērķi minēja ekonomikas attīstības rādītājos apsteigt Igauniju un Lietuvu, ar kurām kopā Latvijas biznesam jācīnās par investoriem. «Visi pasākumi ir tehniski un mazi, bet šeit arī nav runas par būtiskām nodokļu politikas vai citām konceptuālām izmaiņām. Tomēr pasākumi ir svarīgi, lai uzlabotu ikdienas dzīvi uzņēmējiem.» Pēc ministres domām, Latvijas kāpiens Doing Business 2015 reitingā uz 23. vietu pasaulē un 9. vietu Eiropas Savienības valstu saimē apliecinot paveiktā nozīmīgumu. «Izvairījāmies no konkrētiem cipariem, kurus vēlamies sasniegt Doing Business un Globālās konkurētspējas indeksā, bet esam izvirzījuši sev sportisku mērķi – apsteigt kaimiņvalstis,» sacīja ministre, piebilstot, ka pagaidām tas nav izdevies.

Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.

Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sasniedz 35%, kas ir 11. zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā un viszemākais Baltijas valstīs (Lietuvā kopējā nodokļu likme ir 42,6%, Igaunijā – 49,3%), secināts jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.

Šo 35% kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,2% ir darbaspēka nodokļi un 2,9% – pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir virs ES/EBTA reģiona vidējā rādītāja – 193 stundas (vidēji reģionā 176 stundas), tomēr laika patēriņš ir krietni samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu (264 stundas). Savukārt, Latvijā maksājamo nodokļu skaits (tikai 7) šobrīd ir viens no mazākajiem un ierindo Latviju Eiropas pirmajā pieciniekā kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju un Maltu.

Pētījumā arī secināts, ka ES/EBTA reģionā vidēja lieluma uzņēmums nodokļos caurmērā samaksā 41%, kopumā veicot 12,3 maksājumus, un tam ir nepieciešamas 176 stundas, lai nokārtotu savas nodokļu saistības ar valsti. Savukārt, pasaulē vidēja mēroga uzņēmumam šis nodokļu slogs ir 40,9%, ko pavada 25,9 maksājumi un 264 stundas saistību nokārtošanai ar valsti.

Šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par dažādu faktoru ietekmi, kas kavē uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Business Network veiktā aptauja.

Visbūtiskāk samazinājies iedzīvotāju skaits, pēc kuru domām ekonomiskā situācija nav piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai – šogad tā uzskata 27% respondentu, kamēr 2012.gadā tā domāja 43%.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā par 10 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas norāda uz zināšanu trūkumu kā kavēkli sava biznesa uzsākšanai.

Lai arī kopumā iedzīvotāju vērtējums par šķēršļiem biznesa uzsākšanai ir uzlabojies, tomēr šogad ir kļuvis kritiskāks viedoklis par savām spējām vadīt uzņēmumu. 25% aptaujāto domā, ka neatbilst uzņēmēja tipam, un tas kavē uzsākt savu biznesu. Salīdzinot ar 2012.gadu, šādi domājošo īpatsvars pieaudzis par 11 procentpunktiem. Taču pasaules ekspertu atziņas liecina, ka uzņēmēja tipi ir dažādi – daļa ir veiksmīgi uzņēmēji, daļa - vadītāji, citi var būt veiksmīgu ideju autori, kuriem biznesa vadība jāuztic partneriem, paturot savā pārziņā inovāciju izstrādi.

Eiropas Kamera (European Chamber, EuCham) publicējusi ikgadējo ziņojumu "Labākās Eiropas valstis uzņēmējdarbībai", kura ietvaros izvērtētas 46 valstis. Top 10 un Baltijas valstu pozīcijas skatāmas raksta galerijā!

"EuCham" pētījums balstīts uz divām visā pasaulē atzītām klasifikācijām - Pasaules bankas ziņojumu "Doing Business" un "Transparency International" korupcijas uztveres indeksu (CPI).

"EuCham" ir neatkarīga, nevalstiska, privāti organizēta institūcija, kas pārstāv uzņēmumu intereses.

Pētījums liecina, ka Ziemeļvalstis joprojām ir saraksta augšgalā: Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Somija, kam seko Šveice, Lielbritānija un Vācija.

Igaunija, Lietuva un Gruzija ir izcili izņēmumi starp postpadomju valstīm, norāda organizācija. Ziņojums arī atklāj, ka visvairāk savu sniegumu šajā jomā uzlabojusi Armēnija.