Starptautiskie reitingi un indeksi ir laba lieta, taču tiekties tikai uz to, lai ierindotos kaut kādā konkrētā tabulas vietā, nozīmē darboties nepareizā virzienā.
Īsi pirms gada īsākās nakts Ekonomikas ministrija iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē 200 lappušu smagu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2015. gadam. Nav šaubu, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē ko uzlabot tiešām netrūkst, par to katru dienu savos rakstos vēsta arī Dienas Bizness. Investīcijas uz mūsu valsti ne tikai neplūst straumēm un aumaļām, bet šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada pat uzrādījušas kritumu. Taču, ja apskatās rūpīgāk minēto Ekonomikas ministrijas «ražojumu», tad rodas zināma skepse, cik lielā mērā tur ietvertās lietas tiešām būs noderīgas reālās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Ja vien par «vides uzlabošanu» neuzskata minētā rakstu darba iesiešanu cietos vākos un tā lietošanu kā fiziskas ietekmēšanas līdzekli pret ierēdņiem, kas ietiepīgi turpina valstī kopt un attīstīt dažādas birokrātijas formas. Ja pievēršamies Ekonomikas ministrijas ierēdņu radītā, ļoti apjomīgā plāna saturam, tad redzam, ka tā virsmērķis treknā drukā izcelts jau pirmajās lappusēs – pacelties Pasaules Bankas Doing Business kopējā novērtējumā par 10 pozīcijām. Gana godkārīgs mērķis, ja ņem vērā, ka pašlaik Latvija atpaliek šajā reitingā no abām savām galvenajām konkurentvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā tās autori gan minējuši, ka pacelšanās par 10 pozīcijām iespējama vien tad, ja pārējās valstīs reformas netiek veiktas. Interesanti gan, kādus buramvārdus un Jāņu nakts mistērijas Latvijas Ekonomikas ministrija ir gatava pielietot, lai no pārējām valstīm «bizness aizplūstu un nekādas reformas nenotiktu»?
Kamēr nevienam Latvijas ekonomikas ministram šādas paranormālas spējas nav novērotas, tikmēr nāksies vien pievērsties ikdienišķāku ar Latvijas uzņēmējdarbības vidi saistītu problēmu risināšanai. Piemēram, ir fantastiski, ka pēc 24 gadiem arī Latvijas ierēdņi ir pamanījuši un šajā plānā ierakstījuši, ka būtu jāparedz atvieglotas prasības mazajiem uzņēmumiem, tostarp «jāvērtē iespēja ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem». Piedodiet, bet kāpēc tikai «jāvērtē» nevis «nekavējoši jāievieš», lai izbeigtu absurdo situāciju, ka uzņēmums var labu laiku skaitīties kāda nodokļa parādnieks, lai gan citā nodoklī, piemēram, PVN tam ir pārmaksa? Vēl kāda brīnišķīga Ekonomikas ministrijas plāna vēlme – panākt, lai jaunais Būvniecības likums ar visiem pavadošajiem normatīvajiem dokumentiem stātos spēkā šā gada 1. oktobrī. Der atcerēties, ka tieši pēdējo divu ekonomikas ministru laikā, kas, starp citu, ir pārstāvējuši to pašu politisko spēku, Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumi ir pārcelti jau divreiz. Kā tas iznāk, vispirms paši datumu vairākkārt pārceļ un tad savos plānos raksta, ka tomēr ir ļoti svarīgi, lai likums būtu spēkā? Fascinējošs ir arī Ekonomikas ministrijas secinājums, ka līgumsaistību izpildes uzlabošanai neatliekami ir jāpieņem šķīrējtiesu likumprojekts. Te nu jāpieļauj, ka konkrētajam Ekonomikas ministrijas ierēdnim, pirmkārt, nav bijusi nekāda nojausma, kas šķīrējtiesu likumprojektā ir paredzēts, proti, pāriešana no aptuveni 200 šķīrējtiesām uz 2. Kā divas tiesas var uzlabot procesus, ar ko pašlaik netiek galā 200? Otrkārt, līgumsaistību izpildē Latvijā pašlaik vislielākais šķērslis ir nevis kaut kādas šķīrējtiesas, bet gan apgrozāmo līdzekļu trūkums.
Cīņa par investoriem Eiropā saasinās, un to piesaistē ne jau kaut kāda mistiska vieta reitingos ir noteicošā. Kamēr mēs Latvijā joprojām regulāri dzirdēsim par uzņēmumu reiderisma gadījumiem un šo krāpniecisko shēmu realizētājus nesēdinās aiz restēm, par kādiem reitingu kāpumiem varam sapņot? Doing Business nav brīnumnūjiņa, tāpat kā eiro valūta tāda nav. Kā saka paši investori, likumu puse jau Latvijā kopumā ir kārtībā, bet likumi būtu arī jāpilda. Lūk, kur galvenais darbības lauks, pie kā valsts pārvaldei būtu jāstrādā!