Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Patlaban ceļā uz Pekinu ir pirmais konteiners ar SIA Gamma-A ražotajām šprotēm, kuras pēc kravas atmuitošanas apmēram oktobra vidū tiks tirgotas vienā no lielākajiem Ķīnas internetveikaliem, informēja eksporta pakalpojumu kompānijas Sino Business Links Latvia līdzīpašnieks Jānis Arbidāns.

«Darījums ir noticis, krava noformēta, un tajā ir 45 000 kārbu Gamma-A ražoto šprotu. Tā kā jūras ceļš ilgst 47 dienas, plānots, ka šprotu tirdzniecība sāksies apmēram oktobra vidū lielākajā Pekinas internetveikalā, kur tirgo Eiropas Savienības produktus. Zinot lielo interesi par šprotēm, rēķināmies, ka tiks pārdota visa krava,»sacīja Arbidāns.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamās šprotu kravas tiks sūtītas uz Ķīnu vēl šogad - novembrī vai decembrī.

Savukārt, taujāts par šprotu cenu Ķīnā, Arbidāns atturējās nosaukt konkrētu skaitli, bet norādīja, ka tā būs daudz augstāka, nekā Latvijā ierasts, jo Ķīnā šprotes tiek pozicionētas kā Eiropas Savienībā ražota delikatese.

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.

Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu aug, eksperti iesaka izmēģināt spēkus mazākās – otrā un trešā līmeņa – pilsētās

«No Latvijas puses interese par Ķīnas tirgu vienmēr ir bijusi augsta, tā īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas sankcijām pret ES ražotājiem. Latvijas uzņēmējiem pamatā ir vispārīgas zināšanas par Ķīnu – kopumā esam informēti, ka tirgus ir liels, ka Ķīna ļoti daudz ko ražo. Pastāv vairāki stereotipi, piemēram, «Ķīnā viss ir lēts» vai arī «Ķīnā ir iespējams pārdot jebko par jebkuru cenu, ja tikai tas satur bioloģisko marķējumu». No savas pieredzes varu teikt, ka tā nemaz nav,» stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā.

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Latvijā tapis Izraēlas uzņēmuma Ma Yoffi produkta koncepts, kas jau drīzumā tiks piedāvāts ASV veikaliem.

Šobrīd viss ir gatavs, lai uzņēmums varētu sākt ražošanu un piedāvātu pirmo paraugu partiju ASV veikaliem, un šis piedāvājums ir tapis Rīgā, Dienas Biznesam atklāj Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni.

Līza Maiofisa (Liza Mayofis), izveidojot kompāniju Ma Yoffi Izraēlā, biznesu uzsāka pirms četriem gadiem. Pamatideja – garšīgas dāvanas. Izejvielas – dabīgi Izraēlā audzēti produkti. «Sākām mēs dāvanu nišā, bet pēc tam sapratām, ka, lai izplestos un ražotu vairāk, mums ir jāmērķē arī uz pārtikas ražošanu. Jau sākotnēji izlēmām, ka pārtikas ražošanā varam sākt ar dateļu sīrupa bāzes mērcēm. Vispār ir divu tipu mērces šajā nišā – sojas un dateļu. Turklāt dateļu mērces ir sastopamas retāk,» stāsta L. Maiofisa.

Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Līcis-99" darbiniekiem, apstiprināja uzņēmuma direktors Kaspars Cveiģelis.

Covid-19 skartais cehs atrodas Kolkā.

Cveiģelis pastāstīja, ka pirmais ar Covid-19 saslimšanas gadījums reģistrēts pagājušajās brīvdienās. Pēc tam uzņēmums sazinājies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai vienotos par turpmāko rīcību.

"Uzņēmumā strādā vairāk par 200 strādniekiem no Dundagas un Talsu novadiem, kuri uz darbu Kolkas cehā dodas ar autobusu. Ar SPKC vienojāmies, ka visiem darbiniekiem veiks siekalu testu. Vakar visi testi tika nogādāti laboratorijā un cilvēki individuāli saņem to rezultātus. SPKC uzņēmumu nav informējis par to, cik konkrēti mūsu darbinieku patlaban ir slimi," sacīja Cveiģelis.

Viņš skaidroja, ka jau vakar pieņemts lēmums šodien un rīt apturēt ražošanu. "Kad saņemsim konkrētas norādes par turpmāko rīcību no SPKC, lemsim kad un kā atsākt ražošanu," sacīja "Līcis-99" direktors.

Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl" līdz šim ir investējis vairāk nekā 370 miljonus eiro, ieguldot infrastruktūras izveidē un veikalu tīkla attīstībā, informē SIA "Lidl Latvija" pārstāvji.

Šobrīd Latvijā ir 30 "Lidl" veikalu, bet tuvākajā laikā plānots atvērt vēl sešus jaunus veikalus.

Kompānijā arī atzīmē, ka "Lidl Latvija" šobrīd sadarbojas ar vairāk nekā 70 vietējiem piegādātājiem.

Tāpat kompānijā norāda, ka, piemēram, Latvijā ražotās šprotes, kuras tiek tirgotas ar "Lidl" privāto zīmolu "Nixe", ir pieejamas kompānijas veikalos vairāk nekā 20 valstīs. "Lidl" šobrīd strādā kopumā 31 valstī.

"Lidl Latvija" pārstāvji arī atzīmē, ka trīs gadu laikā pie uzņēmuma veikaliem visā Latvijā ir iestādījis vairāk nekā 16 500 koku, krūmu un citu augu, sekmējot pilsētvides uzlabošanu un veicinot zaļo zonu attīstību.

Jau vēstīts, ka "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi, turpinot investēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes attīstībā, pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro.

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Piejūra ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tas ir pieteikts kā administrēšanai vakantais maksātnespējas subjekts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) SIA Piejūra maksātnespējas procesa lietu ierosinājusi 20.augustā, balstoties uz «Sparebank 1 Factoring AS» pieteikumu. Administratora pretendents ir Māris Bertmanis.

Šī nav pirmā reize, kad tiesā prasīta SIA Piejūra maksātnespēja. 2017.gadā ar pieteikumu ierosināt uzņēmuma maksātnespēju vērsās divi uzņēmumi - SIA «Pro print» un A/S «Salmoexport».

«Lursoft izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.augustu SIA Piejūra bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 199 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Piejūra reģistrēta 1995.gadā, uzņēmums ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 134 300 eiro, tā patiesā labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mihails Šilovs un Mihails Kočņevs, kā arī Krievijas pilsonis Alexey Rukhlyada.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmums “Līcis – 93” 2020. gadā strādājis ar vairāk nekā 10 miljonu apgrozījumu un peļņa pēc uzņēmuma reorganizācijas sasniegusi 1,5 miljonus eiro.

Vadības izvirzītais mērķis 2021. gadā ir kāpināt peļņu par 25% un nostiprināt savas šprotu ražotāja pozīcijas.

Latvijā ražotā produkcija pieejama 40 valstīs. Lielākie sadarbības partneri ir Amerikas Savienotās Valstis, Uzbekistāna un Polija. Kolkā ražotie zivju konservi pieejami arī Dienvidkorejā un Austrālijā.

Modernizējot uzņēmumu, investējot ražošanā un menedžmentā panākta uzņēmējdarbības efektivitāte, radīti jauni iepakojumi un produkcija - 2020.gadā saražotas 10481976 vienības.

"Cītīgi strādāts, lai sakārtotu uzņēmējdarbības procesus, strukturējot un plānojot, uzskaitot ienākumus un izdevumus, veicot auditus ražošanas procesā esam izvirzītos mērķus sasnieguši. Veicām izmaiņas produktu sortimentā, atsakoties no mazāk rentabliem produktiem, ieguldījām naudu mārketingā, strādājām eksporta tirgos un saglabājām savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū. Joprojām pieprasītākais produkts ir kūpinātas šprotes stikla burkā. Aug arī pieprasītās produkcijas apjoms, kas fasēts ar caurspīdīgiem vāciņiem, cilvēki vēlas redzēt, ko viņi pērk," komentē “Līcis-93” valdes loceklis Kaspars Cveiģelis.