Modes preču veikals M50 sper soli ārpus sava pamatbiznesa un atver M50 Dizainbāru, kur apvienots bārs un interjera lietu veikals, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Te var nopirkt krūzīti, kurā pasniedzam kafiju, un dzejas grāmatu, ko cilvēks lasa, kamēr gaida svaigi pildīto kruasānu,» stāsta Elīna Berklava, M50 Dizainbārs īpašniece. Bārs saistīts ar tam blakus esošo veikalu M50, kura aizsākumi meklējami pirms septiņiem gadiem. Pirms trim gadiem veikalam sākās jauns dzīves posms, jo tas pārcēlās uz citām telpām Miera ielas sākumā. Elīna teic, ka jau ilgāku laiku bija zināms, ka M50 veikalam un zīmolam nepieciešama paplašināšanās.

M50 Dizainbāra vadītāja Dita Miska agrāk strādāja veikalā, un abām ar Elīnu bija skaidrs, ka kādā dzīves posmā viņas atkal vēlētos strādāt kopā. «Gada sākumā Dita man deva ziņu, ka atbrīvojas telpas, kur agrāk bija DAD Cafe. Sapratām, ka šis ir tas brīdis, ko gaidījām, pēc kā ilgojāmies. Šī ir mūsu iespēja. Bija jāizlemj zibenīgi, jo mēs nebijām vienīgās, kas bija gatavi te nākt. Taču, tā kā esam tepat blakus, bijām zināmas «Miera ielas republikā» kā savējās, nelielajā konkursā uzvarējām,» stāsta Elīna.

Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem atdzīvojas Miera ielas radošais kvartāls Rīgā, kur uzņēmēji joprojām pārbauda sava koncepta atbilstību šim rajonam , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tāpat kā visa Rīga un Latvija, arī Miera iela pēc vasaras aizmieg. Ziemā te ir gana pelēcīgi un drūmi, bet tas ir tikai līdz brīdim, kad sāk spīdēt pirmā pavasara saulīte, kokiem parādās lapas, pie bodītēm un kafejnīcām uzrodas puķes un galdiņi. No aprīļa līdz septembra beigām ir mūsu stunda,» stāsta Elīna Berklava, Latvijas preču veikala M50 līdzīpašniece. Arī kafejnīcas Mierā līdzīpašniece Ingūna Kausiņa norāda, ka ziemā apmeklētāju plūsma nedaudz apsīkst, bet tikko kā uzspīd saule, cilvēki atgriežas, lēnām parādās arī tūristi, jo Miera iela tiek reklamēta kā radošais kvartāls, un ārzemnieki nāk to pārbaudīt. «Pēdējos gados Miera ielas republika iegūst arvien lielāku atpazīstamību gan vietējo iedzīvotāju, gan arī tūristu vidū. Protams, tas nāk par labu arī Buteljonam jaunu klientu piesaistīšanā. Liels nopelns ir lielākajam kopējam Miera ielas uzņēmumu un iedzīvotāju ikgadējam pasākumam – Miera ielas Vasarsvētkiem,» teic Kristīne Beņķe, otrreizējās stikla pārstrādes darbnīcas Buteljons īpašniece.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Piejūras pilsētās biznesa sezona ir tikpat īsa, cik saulainā vasara, bet Dagnis Bricis un Elīna Berklava no tā nebaidās un ir atvēruši vasaras un pludmales lietu veikalu "Vilnis".

E. Berklava un D. Bricis ir pazīstami sen un jau vairākus gadus viņam piederošajā kafejnīcā "Spinout Surf Cafe" Latvijas vasaras galvaspilsētā piedāvājumā ir bijuši E. Berklavai piederošā Latvijas dizaina veikala "M50" apģērbi.

"Šajā vasarā mums radās iespēja tikt pie telpām galvenajā promenādē pie kolosālās kafejnīcas "Laiva". Dagnis piedāvāja paplašināt to, ko darījām iepriekš "Spinout Surf Cafe" – ar dubultu jaudu un plašāku klāstu. No "M50" puses tie ir latviešu dizaineru apģērbi un aksesuāri, no pašas pieredzes – pārbaudītas kvalitātes bērnu pludmales mantas un grāmatas. Savukārt Dagnis sadarbībā ar saviem piegādātājiem rūpējas par sportisko sadaļu un piedāvā visu jūras priekiem. Šobrīd tas ir kā "pop-up" formāta vasaras veikals," stāsta E. Berklava, kas ir veikala "Vilnis" (SIA "Spinout") idejas līdzautore un veikala vadītāja.

Meža ielā ir viss, kas nepieciešams nelielam, radošam biznesam – mazpilsētas šarms mijas ar rosīgu uzņēmējdarbību, cilvēki ir stilīgāki, kūkas un kafija – garšīgāki.

Aktīvākā ielas daļa sākas laukumiņā pie Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcas un turpinās līdz krustojumam ar Nometņu ielu. Iespējams, tieši Nometņu ielas mazo veikaliņu, kafejnīcu un restorānu rosība ir tā, kas pamazām izplatījusies Meža ielas virzienā, radot arī šeit pašiem savu mazo biznesa vidi un atmosfēru. Kopumā Meža ielu kā savu juridisko adresi šobrīd norādījuši nedaudz vairāk par 100 uzņēmumiem un iestādēm, liecina firmas.lv informācija.

Savu veiksmes stāstu Meža ielā pavisam nesen sākusi rakstīt kafejnīca Mierā, kas durvis šeit vēra tik tikko – 21. maijā. Kafijas cienītājiem un kūku gardēžiem jau ir labi pazīstams šis nosaukums, tikai otrā Daugavas krastā – Miera ielā. Kafejnīca Mierā jeb traki mierīga kafejnīca, kā to dēvē Miera ielas republikā, ir Ingūnas un Santas Kausiņu (mātes un meitas) ģimenes bizness, kas nu sper pirmos soļus arī Pārdaugavas pusē – ar lielu cerību iedzīvināt arī te tās pašas nesteidzīgās baudīšanas tradīcijas.

Dizaina preču veikals M50 no radošās Mieras ielas tālākā gala ir pārcēlies tuvāk pircējiem – uz telpām ielas sākumposmā, kas ir krietni aktīvāks, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu mērķis bija nokļūt otrpus Tallinas ielai. Parādījās iespēja, un mēs to veiksmīgi izmantojām,» stāsta Kristīne Plaude, veikala M50 līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere un otra uzņēmuma īpašniece Elīna Berklava teic, ka no iepriekšējām telpām veikaliņš «izauga». Jaunajā vietā M50 atrodas kopš šī gada aprīļa. «Šeit mēs sākām sadarbību ar vēl vairākiem Latvijas apģērbu māksliniekiem, un apģērbu sortiments ir audzis. Lielā mērā uzņēmumu ir veidojis klients, vaicājot pēc konkrētiem zīmoliem. Esam sapratušas, ka tie ir jāuzrunā. Veikalā esam sakoncentrējušas tās lietas, ko daudzi mākslinieki pārdod tirdziņos vai darbnīcās. Vēl viena nozīmīga preču kategorija ir rotas un aksesuāri, ko bieži vien pērk dāvanām,» uzņēmuma saimniecību raksturo Elīna. Vaicātas, vai reizēm nenākas tirgot kaut ko, kas pašām īsti nepatīk, Kristīne teic, ka tādas preces ir grūtāk pārdot, turklāt veikals piesaista pircējus, kuriem ir līdzīga gaume, savukārt tie, kam ir citas vēlmes un intereses, iet uz citām tirdzniecības vietām.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

Pagājušajā gadā Īrijas Valsts Ceļu dienests (NRA) norakstījis nenomaksātās M50 maksas ceļa nodevas vairāk nekā 3,3 miljonu eiro apmērā, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

57% no šīs summas esot radījuši Īrijā reģistrētu transportlīdzekļu vadītāji, kuru nesamaksātās nodevas aģentūra vienkārši ir atteikusies turpināt piedzīt.

Parlamenta Valsts norēķinu komisijas priekšsēdētājs Džons MakGiness (John McGuinness) apšaubījis šo «milzīgo summu» un norādījis, ka tās lielums liek apšaubīt arī NRA spēju iekasēt ceļu nodevas. Viņš pieprasījis, lai ceļu dienests paskaidro komisijai, kāpēc tik daudziem īru autovadītājiem bijusi iespēja izvairīties no maksas.

Barjeras uz M50 maksas ceļa tika likvidētas 2008.gadā, kad NRA uzstādīja kameras un sensorus, kas automātiski fiksē caurbraucošās automašīnas reģistrācijas numuru vai elektroniskās zīmes datus un noraida tās datoram, kas ir savienots ar Valsts automašīnu un autovadītāju reģistru, skaidro Baltic Ireland.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Apģērbu zīmola MoshMosh firmas zīme ir krekliņi ar Austras koku, tomēr šobrīd tā radītāja Līga Auziņa eksperimentē arī ar apģērbiem, kas nav apdrukāti

«Es neatmetu sietspiedi, jo tā man ir mīļa tehnika, bet izmēģinu arī jaunas lietas. Šobrīd spēlējos ar apģērba formu un piegriezumu, lai padarītu to interesantāku,» saka Līga. Viņai patīk latviešu zīmju grafiskais dizains, un Līga sava zīmola apģērbos joprojām izmanto Austras koku. «Es joprojām nepagurdama tos drukāju, jo cilvēkiem tie patīk un reizēm viņi atgriežas jau pēc trešā krekliņa. Turklāt to pērk ne vien latvieši, bet arī ārzemnieki. Es lepojos un priecājos par to, ko daru un kā esmu iedzīvinājusi šīs zīmes valkājamā produktā. Taču mani kaitina, ka cilvēki ir nonivelējuši šīs zīmes un liek tās uz katra «štrunta» – sākot no auskariem, beidzot ar virtuves dēlīti. Tā zūd visa zīmju jēga,» viņa uzskata. Tomēr Līga piebilst, ka pircēji ir gudri un izglītoti un tirgus visu noliks savās vietās.

Sakarā ar budistu garīgā līdera Dalailamas XIV vizīti Latvijā no 8. līdz 11. septembrim tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, informē Rīgas dome.

No 8. septembra no plkst. 8.00 līdz 11. septembra plkst. 11.15 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Aspazijas bulvārī 50 metrus garā posmā un virzienā no Kaļķu ielas (viesnīcas pusē), izņemot delegācijas transportlīdzekļus.

Db.lv jau rakstīja, ka 2011. gadā pēc Miera Nobela prēmijas laureāta Dalailamas vizītes Igaunijā, Ķīna atcēla plānoto Igaunijas ministra Valdora Sēdera (Valdor Seeder) vizīti Ķīnas Tautas republikā.

Db.lv, atsaucoties uz pētījumu Dalailamas efekts (Dalai Lama Effect), jau vēstīja, ka valstis, kuru augstākās amatpersonas tiekas ar Dalailamu, zaudē vidēji 8,1% no eksporta uz Ķīnu divu gadu periodā kopš tikšanās ir notikusi.

Cilvēkiem patīk patriotiskas rotas, piemēram, ar Latvijas kontūriņu – jo īpaši svarīgas tās ir, esot svešumā, saka Agate Dombrovska, i/k Cita rota īpašniece.

«Cenšamies radīt oriģinālas latviešu rotas, kaut ko atšķirīgu nekā citur,» norāda A. Dombrovska. Cita rota piedāvājumā ir dažādas rotas gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī liela, adīta apaļā šalle ar Lielvārdes jostas rakstiem. Līdz šim vispopulārākā rota ir bijusi Meitene Latvija – Latvijas kontūra ķēdītē. «Latvijas kontūra ir unikāla – kāpēc to neizmantot?» spriež Agate.

Cita rota «piedzima» šī gada aprīlī, kad viņa bijusi pārdomās, ka jāsāk darīt kaut ko savu. Tiesa, sākotnējā Agates ideja bija organizēt pasākumus. Viņa bija ievērojusi, ka šī brīža aktualitāte ir latviskas rotas. «Ideja par rotām radās no vecā sudraba pieclatnieka. Ir redzēts, ka no tā izgriež Mildas kontūru, bet kāpēc jāsabojā monēta, ja to tāpat var nēsāt kā rotu? Kāpēc pieclatniekam jāstāv plauktiņā, ja to var nēsāt ap kaklu?» viņa prāto.

Kopš 7. aprīļa durvis saviem pircējiem vēra aptuveni 9 000 tirdzniecības vietu visā Latvijā, kas vairākus mēnešus bija slēgtas vai preces pārdeva ar tiešsaistes rīku starpniecību.

Arī mazie tirgotāji jau pirms atvēršanās ieviesa drošas tirdzniecības principus savos veikalos. Tirgotāji praksē īstenojuši daudzus drošas tirdzniecības principus – pircēju plūsmas kontroli un ierobežošanu, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, gaisa kvalitātes uzraudzību un vēl daudz citus piesardzības pasākumus, informē Ekonomikas ministrijā.

“No 7. aprīļa tika pielikts punkts preču sarakstiem, ļaujot cilvēkiem iegādāties tik vajadzīgās preces klātienē. Tirgotāji vairākkārt pierādījuši, ka ir gatavi ievērot visas drošas tirdzniecības prasības, un tagad tas ir novērojams praksē. Lai gan šajās dienās pie veikaliem ne reti novērojamas cilvēku rindas, analizējot Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās, secināts, ka gan tirgotāji, gan pircēji noteikumus ievēro apzinīgi, saprotot, ka tikai tā mēs varam turpināt nodrošināt ikdienai nepieciešamo un nenonākt situācijā, kad jāievieš vēl stingrāki drošības pasākumi,” par pirmo nedēļu stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Populārākais izmērs MoshMosh precēm ir S un M, bet t/p Alfa pircēji izrādījuši interesi pēc XL un XXL izmēriem, kas licis strauji atbildēt pieprasījumam

Viens no lielākajiem pārsteigumiem apģērbu zīmola MoshMosh radītājai Līgai Auziņai, piedaloties projektā Biznesa eskalators, bija tas, ka t/p Alfa apmeklētāji krietni vairāk interesējas par lielāka izmēra apģērbiem nekā līdz šim. «Tāds izmērs vienmēr ir bijis pieejams, bet lielie izmēri nekad nav bijuši pieprasīti. Tā ir laba iespēja pārbaudīt, cik ātri varam pielāgoties, un ļauj iet soli tuvāk patērētājam,» spriež L. Auziņa.

Ārpus komforta zonas

MoshMosh apģērbs ikdienā ir pieejams veikaliņā M50, kā arī izgatavots pēc pasūtījuma, reizēm mārketinga nolūkos L.Auziņa piedalās arī tirdziņos, festivālos.

Atšķirībā no tirdzniecības internetā vai preču realizācija skādā veikalā Alfā L. Auziņai bija iespēja satikt klientus aci pret aci, uzzināt viņu domas, ierosinājumus un iebildumus. «Dalība Biznesa eskalatorā ir vienreizēja pieredze, tā ir laba iespēja jebkuram jaunam uzņēmējam. Man pašai personīgi nokrita rozā brilles. Iepriekš man likās, ka lielie tirdzniecības centri, kur apgrozās daudzi cilvēki, ir vieta, kur var nopelnīt kaut vai ar mazu stendiņu. Jā, protams, var, bet ir jāsaprot sava kapacitāte, iespējas, izmaksas. Pastāvīgie tirdzniecības centru apmeklētāji zina katru veikalu tajos, un, lai piesaistītu viņu skatienu, lai viņi nepaietu garām, mūs nepamanot, stendam jābūt interesantam. Attiecīgi rodas jautājums – kā to panākt, kā piesaistīt sev uzmanību?» pieredzē dalās L. Auziņa. Viņai šis mēnesis deva apstiprinājumu, ka tirdzniecības centrs nav īsti piemērots MoshMosh koncepcijai. Iespējams, kādu dienu uzņēmējas domas mainīsies, bet pagaidām zīmolam piemērotāki esot nelieli, individuāli salonveikaliņi, kur cilvēki nāk meklēt ko īpašu, neredzētu. «MoshMosh nav un nekad nebūs tirdzniecības centra produkts. Tā ekskluzivitāte izpaužas gan cenā, gan izpildījumā, gan pievienotajā vērtībā. Tirdzniecības centrs ir piemērotāks plaša patēriņa produktiem. Taču tirdzniecība Alfā man bija ļoti laba iespēja satikt citu publiku, kas lika visu mazliet pārstrukturēt – krāsas, izmērus, stenda iekārtojumu. Sākumā tas izsit no komforta zonas,» atzīst L. Auziņa.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Pēc izmēģinājumiem ar dažādiem materiāliem un modeļiem Nesu Bags sāk šūt mugursomas

SIA Urban Fox piedāvā mugursomas un jostas somas ar zīmolu Nesu Bags, kā arī veido jaunu dizainu citu veidu somām, piemēram, datorsomām un pleca somām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. «Negribas apstāties. Es šobrīd cenšos apzināt, pēc kā vēl ir pieprasījums,» stāsta Renāte Vītola, somu zīmola Nesu Bags dizainere. Viņas iecere ir radīt praktiskas un funkcionālas somas, bet vienlaikus viņa vēlas eksperimentēt ar košām, svaigām krāsām. «Protams, ir arī klasika – somas melnā krāsā, bet ir arī citas krāsas, lai nav jāpērk tikai pelēka, brūna vai melna,» viņa saka.

Pirmā tirdzniecības pieredze uzņēmumam bija Positivus festivālā, un radās secinājums, ka jāturpina iesāktais. Šobrīd par Nesu Bags somām sāk interesēties vietējie veikali. «Pirmais bija M50,» saka Anita Zakse, Nesu Bags (SIA Urban Fox) īpašniece. Tiekot pētītas iespējas piedāvāt savu produkciju ārzemēs. «Te tirgus ir mazs – kad pārdod 25 somas, tās Rīgā jau redz. Gribas augt,» neslēpj Renāte. Lai izdotos sevi parādīt ārzemēs, jāspēj atšķirties, jābūt kaut kam unikālam. Anita teic, ka viegli tas nav, – konkurence ārzemēs esot milzīga, jo neviens nesēž un negaida, kad kāds piezvanīs no Latvijas un piedāvās somas. «Jābūt redzamam, jāpārliecina, kāpēc tieši mūsu prece ir īpaša. Šobrīd apzinām iespējas, plānojam nākamo gadu, izstādes, ko apmeklēt,» viņa saka.

Baltijas Modes federācija apkopojusi informāciju par vietām Rīgā, kur iespējams iegādāties vietējo dizaineru - šīs sezonas Rigas Fashion Week (RFW) dalībnieku - radītos tērpus.

Rīgā atrodami vairāki daudzzīmolu modes veikali, kuri piedāvā vietējo dizaineru kolekcijas. Konceptveikalā BOLD Concept Store var atrast tādus zīmolus kā Natalija Jansone, Iveta Vecmane un One Wolf. Baltijas dizaina konceptveikalā Awake atrodams One Wolf, Baiba Ladiga un bērnu modes zīmols Rock and Mouse. Soyka Secret Garden piedāvājuma klāstā atrodami tādi latviešu zīmoli kā Soyka, Antistar, Savibijoux, Pasdemarque. Zīmola One Wolf tērpus piedāvā arī konceptveikals Bang Bang.

Kvartālā «Berga bazārs» ir iespēja atrast tādus zīmolus kā Bergs Prive, Narciss, Anna Led un Ameri. Salonā «6. Septembris» tiek piedāvātas Katya Katya London kleitas. M50 atrodami Baibas Ladigas tērpi, bet veikalā Public Image – zīmola Public Makes Image tērpi, NONAME Place – NONAME Atelier kolekcijas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, pēc dāvanām lūkojas gan uzņēmumi, gan privātpersonas, Latvijā tapušas lietas dāvanu maisos nonāk arvien biežāk, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dāvanām izvēlēties vietējos ražojumus iesaka ekonomikas eksperti – tā nauda paliks Latvijas ekonomikā.

«Mēs sadarbojamies ar reklāmas aģentūrām. Prasu, ko šogad dāvināsiet, tendence ir vietējās tējas, saldumi,» DB stāsta tradīcijām bagātā suvenīru ražotāja Daiļrade RC valdes locekle un īpašniece Gaļina Driviniece. Viņu priecētu, ja dažādus vietējos ražojumus dāvanām un suvenīriem izvēlētos vairāk, turklāt ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī valsts līmenī. Lai gan uzņēmuma izstrādājumu klāsts ir ļoti plašs un to gadiem ilgi izmantojušas valsts iestādes, šobrīd lielākie klienti ir privātas kompānijas. «Valsts iestādes arī ņem. Skatāmies konkursus, ko valsts iestādes grib pasūtīt: krūzes, pildspalvas, lietussargus. Vai tad pie mums ražo lietussargus? Viss ir Ķīnas produkts, kas pēc katalogiem pasūtāms. Mēs varbūt varam kādā segmentā iekļauties, bet visu nodrošināt – ne,» tā G. Driviniece.