Kompānijas Panasonic un Tomy veiksmīgi izmēģinājušas lielas noslodzes kravas mašīnu, kas tika darbināta ar saspiestu dabasgāzi (SDG) (compressed natural gas). Testos, kas ilga sešus mēnešus no šī gada aprīļa līdz septembrim, smagā mašīna veica 48 turp un atpakaļ reisus starp Osakas un Tokijas apgabaliem.

Testi parādīja teicamus rezultātus: 10 procentu samazinājumu CO2 izmešiem un 90 procentu samazinājumu NOX izmešiem, salīdzinot ar standarta kravas mašīnām. Projektu organizēja Japānas Zemes, infrastruktūras, transporta un tūrisma ministrija. Šobrīd Japānā tiek lietoti jau aptuveni 37 000 zema piesārņojuma līmeņa SDG transporta līdzekļi, kas aizstāj ierastās ar degvielu darbināmās automašīnas. 17 000 no tiem ir kravas mašīnas, galvenokārt ar kravnesību divas tonnas.

Savukārt, runājot par garvilces, lielas noslodzes SDG kravas mašīnām, tad radītais prototips šobrīd ir vienīgā šāda veida automašīna Japānā. Izmēģinājuma laikā smagā mašīna parādījusi ne vien zemus izmešu rādītājus, bet arī augstu degvielas ekonomiju. Tā spēj veikt 600 km garu ceļa posmu tikai ar vienu degvielas uzpildi. Tādēļ to var uzskatīt par nākamās paaudzes kravas furgonu, kas būtiski samazinātu apkārtējās vides piesārņojuma līmeni.

Kompānija Matsushita Electric Industrial, kas pārsvarā zināma ar zīmolu Panasonic, plaša patēriņa elektronikas preču izstādē IFA 2008 skatītājus iepazīstināja ar pieciem jauniem plazmas televizoru prototipiem.

Izstādes apmeklētāji varēja aplūkot gan 42 collu ekrānu ar dubultās efektivitātes tehnoloģiju, kas ļauj būtiski ieekonomēt elektroenerģiju, nezaudējot attēla kvalitāti, gan arī mazāk nekā vienu collu plānus 50, 58 un 65 collu lielus plazmas televizorus. Izstādē bija aplūkojams arī 150 collu HD plazmas panelis.

Panasonic izstādē iepazīstināja arī ar 150 collu plazmas televizoru, kas piedāvā teicamu attēlu kvalitāti – vairāk nekā 8.8 miljoni pikseļu (2.160 x 4.096), kas ir vairāk nekā četras reizes augstāks rādītājs nekā HD specifikācijai. Jaunais 150 collu prototips pēc izmēriem līdzvērtīgs deviņiem kopā saliktiem 50 collu plazmas paneļiem.

Veselības ministrija (VM) kā vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas ir atbildīga par valsts politikas izstrādi transfuzioloģijas jomā, nav izstrādājusi attiecīgās jomas politikas plānošanas dokumentus un nav nodrošinājusi Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm atbilstošu plazmas preparātu ražošanu un apriti.

Tā revīzijā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). SIA Baltijas Terapeitiskais serviss (SIA BTS), kaut arī publiskā iepirkuma līgumā bija noteikts, ka asins plazmas preparātu ražošanā izmanto valstī iegūtu izejvielu, Valsts asins donoru centram (turpmāk – VADC) ir piegādājusi transfūzijām nepieciešamos asins plazmas preparātus, kas nav izgatavoti no Latvijā iegūtas izejvielas, norāda VK.

Latvijā attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu kvalitātes un drošības standartiem ir noteikts, ka plazmas preparātu ražošanā izmanto tikai valstī iegūtu izejvielu (cilvēku asins plazmu), aizliedzot asins vai asins komponentu importu. Savukārt VM nav nodrošinājusi kvalitatīvu uzraudzību pār valstī noteikto stingrāko aizsardzības pasākumu ievērošanu.

Kompānija Panasonic apstiprinājusi līdzdalību Skolkovas Gudrās pilsētas koncepcijas izstrādē. Panasonic kopā ar Ernst&Young, Cisco un Krievijas Zinātņu akadēmiju palīdzēs galvenajam darbuzņēmējam, uzņēmumam Cognitive Technologies, izstrādāt projektu.

Plānots, ka Skolkovas inovatīvā pilsēta tiks atvērta 2014.-2015. gadā, nodrošinot ar mājokļiem aptuveni 31 000 iedzīvotāju 400 hektāru platībā. Projekts paredz izveidot Skolkovas Zinātnes un tehnoloģijas institūtu, pētījumu un attīstības centrus, izglītības objektus, mājokļus, infrastruktūru un veikalus.

Panasonic ir viens no četriem Skolkovas Gudrās pilsētas koncepcijas izstrādātājiem un apraksta eko tehnoloģijas un risinājumus, kas var nodrošināt efektīvāku Skolkovas darbību, vienlaicīgi samazinot tās ietekmi uz vidi.

«Nekad vēl līdz šim mūsu vīzija par gudrām, videi draudzīgām pilsētām nav bijusi tik tuvu realizācijai Eiropā kā šobrīd,» sacīja Lorāns Abadī (Laurent Abadie), Panasonic Europe izpilddirektors.

"Asus ZenBook Pro Duo" sniedz iespēju vienlaikus darīt vairāk, kaut katrā ekrānā skatīties citu filmu.

Klēpjdatoru nozares attīstībā var vilkt zināmas paralēles ar viedtelefoniem. Pēc agrīniem eksperimentiem agrāk vai vēlāk lielākie ražotāji nonāca pie līdzīgiem modeļiem un turpināja tos atražot, iekļaujot pa nelielam uzlabojumam. No lietotāja skatupunkta tas nemaz nav slikti, jo, nomainot ierīci, produktīvu darbu var turpināt bez īpašas pierašanas. Tomēr kādu īstu inovāciju ik pa laikam prasās gan. Ar aizraujošiem jaunumiem pērnā gada nogalē pie patērētājiem devās "Asus", prezentējot ļoti neparastu klēpjdatoru ar veseliem diviem ekrāniem – "ZenBook Pro Duo".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Klēpjdatoru ražotāji jau agrāk pamanījušies iestrādāt nelielus ekrānus pamatnes daļā. "Apple MacBook" ir "Touch Bar" skārienekrāna josla, tas pats "Asus" pirms pāris gadiem displeju iestrādāja skārienpaliktnī. Taču "ZenBook Pro Duo" ir pirmais, kurā sekundārais OLED ekrāns ir gandrīz tikpat liels kā tastatūra un to var pārtaisīt par primārā ekrāna «pagarinājumu». Proti, dokumentu var atvērt pa abiem ekrāniem – 15 collu galveno un 14 collu palīgdispleju – un skatīt krietni lielākā izmērā. Protams, ar pārrāvumu ekrānu savienojuma vietā.

Pēdējā laikā gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā masu medijos izskanējusī informācija par plazmas televizoru tirdzniecības iespējamo aizliegšanu ES tirgū liela elektroenerģijas patēriņa dēļ neatbilstot patiesībai.

To savā publiskajā paziņojumā norādījusi Eiropas Informācijas sistēmu, komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas asociācija (EICTA). Saskaņā ar ES direktīvu tādas tehnoloģijas kā plazmas televizori nevar aizliegt tirgū, ja tie atbilst ES energoefektivitātes prasībām.

ES un tās dalībvalstis šobrīd strādā pie jaunas regulas, lai garantētu uzlabotos energoefektivitātes radītājus visu tehnoloģiju televizoriem, ieskaitot plazmas, šķidro kristālu (LCD) un kineskopa televizorus.

Visiem ražotājiem būs jāievēro jaunie minimālie energoefektivitātes standarti, ja tie vēlēsies turpināt ražot, importēt un pārdot televizorus ES tirgū. Paredzams, ka jaunie noteikumi varētu tikt izdoti šī gada otrajā pusē un stāties spēkā 2010. gada otrajā pusē. Pēc pārejas perioda beigām, visiem produktiem būs jāatbilst šiem noteikumiem.

Kompānija Panasonic Corporation EISA Awards 2008 – 2009 balvu pasniegšanā uzvarējusi četrās nominācijās, tādējādi atkārtojot iepriekšējā gada rezultātu.

Šogad EISA godalgas saņēma Panasonic blu-ray atskaņotājs DMP-BD50, Eiropas labākā plazmas televizora titulu ieguva VIERA TH-46PZ85, labākā DVD/HDD rakstītāja balvu piešķīra Panasonic DIGA DMR-EH68/685, savukārt Eiropas kompaktkameras godalgu saņēma LUMIX DMC-TZ5.

”Mēs esam ļoti lepni, ka atkārtoti esam ieguvuši četras prestižās EISA godalgas, kurām mūsu produkciju izvirzīja Eiropas labākie par sadzīves elektroniku rakstošie žurnālisti. Bet mēs negulēsim uz lauriem, bet turpināsim iesākto darbu, uzlabojot ražojumus un palīdzot cilvēkiem visā pasaulē aizvien vairāk izbaudīt dzīvi,” uzsvēra Joahims Reinharts, Panasonic Europe vadītājs.

Japānas tehnoloģiju kompānija Panasonic nolēmusi pamatīgi griezt savu zaudējumus nesošo televizoru bieznesu un atlaist tūkstoš darbiniekus, kā arī slēgt ražotnes, atsaucoties uz Japānas mediju vēstīto, ziņo AFP.

Uzņēmums plāno slēgt ražotni Amagasaki rūpnīcā, kas ir viena no lielākajām plazmas paneļu ražotnēm pasaulē. Tāpat Panasonic apsver LCD ekrānu ražotnes Mobaras pilsētā pārdošanu kādam savam konkurentam.

Japānas kompānija tā spiesta rīkoties, lai uzlabotu situāciju savā zaudējumus nesošajā TV iekārtu biznesā.

Tāpat kompānija samazinājusi savu TV pārdošanas mērķi no 25 līdz 20 miljoniem šajā fiskālajā gadā.

Panasonic TV segmenta zaudējumus izraisījusi spēcīgā Dienvidkorejas uzņēmumu konkurence, iekārtu cenu kritums, kā arī augstais Japānas jenas kurss, norāda Japānas mediji.

Kompānijas plazmas paneļus ražo divās rūpnīcās – Amagasaki pilsētā (rūpnīca tika pabeigta 2009. gadā) un Šanhajā Ķīnā.

Latvijā ir pieejami pirmie trīsdimensiju (3D) televizori (Samsung), kas nopērkami Elkor tirdzniecības vietās, to cena atkarībā no ekrāna lieluma ir no 1199 līdz 1499 Ls, informē Elkor.

Samsung produktu mārketinga menedžeris Vitālijs Žilinskis iepriekš DB norādīja, ka Samsung 3D televizoru tirdzniecība Latvijā tiks sākta aprīlī.

Savukārt LG Electronics Latvia komercdirektors Sergejs Samoiļenko DB solīja, ka veikalos pirmie 3D televizori būs pieejami maijā. LG televizoru ekrāna izmērs būs 42, 47 un 55 collas pa diagonāli.

Aptuveni ap to pašu laiku - pirmajā pusgadā - veikalos varētu parādīties pirmie Panasonic 3D televizori. «Aptuvenā cena vēl nav noteikta, bet paredzams, ka pircējiem nebūs jāmaksā vairāk kā par labu televizoru šobrīd,» DB iepriekš sacīja Panasonic Latvijas pārstāvniecības vadītāja Santa Māgure.

Jauna televizora meklēšana bieži kļūst par komplicētu pieredzi. Jo pat vienāda izmēra televizoru cenas dažkārt ir atšķirīgas un atšķiras pat vairākas reizes. Produkcijas ražotāji un pārdevēji reklamē noteiktas papildu funkcijas, nekad nedzirdētās tehnoloģijas un neticamus solījumus par skatāmā attēla kvalitāti, un tas viss it kā liek mums arvien vairāk tērēt naudas jaunajai ierīcei. Savukārt internetā informācijas meklēšana salīdzināma ar haosu – tur ir pilns ar pretrunām un neapstiprinātiem faktiem, kas vēl vairāk maldina. Tomēr, ņemot vērā dažus galvenos kritērijus, var izvēlēties tiešām labu televizoru. Protams, nekādi padomi nepalīdzēs izvēlēties ideālāko variantu, tomēr sniegs pietiekami informācijas, ar ko sākt meklējot jaunu viedtelevizoru.

Izmērs – svarīgs faktors

Tiem, kuri apgalvo, ka ekrāna izmērs un attēla kvalitāte nav viena no otras atdalāmas lietas, ir taisnība tikai daļēji. Jo lielā telpā pat labākās kvalitātes neliela televizora pārraidāmais attēls pazudīs. Šī iemesla dēļ viesistabā būtu jānovieto vismaz 55 collu pa diagonāli viedtelevizors, bet guļamistabā – vismaz 40 collu pa diagonāli. Tomēr, optimāls izmērs lielai istabai – 65 collas un vairāk. Protams, lēmumu par iegādi bieži vien ietekmē arī papildu funkcijas vai parametri, piemēram, 4K izšķirtspēja, HDR vai ļoti funkcionāla viedā attālinātā vadības pults, taču biežākā klientu sūdzība saskaņā ar 220.lv elektroniskas speciālistu teikto, ir tā, ka pircēji iegādājas vienkārši pārāk mazu televizoru. Tāpēc būtu labi jāpadomā, vai nebūtu jāinvestē lielākā ekrānā, un nevis papildu parametros, kas skan inovatīvi un diezin vai ir nepieciešami.

Japānas kompānijas Panasonic reģionālais birojs Austrumeiropā Panasonic Polska slēdzis kompānijas pārstāvniecības Lietuvā un Igaunijā, atstājot tikai vienu biroju Baltijas valstīs – Rīgā, ziņo news2biz.com.

Birojus Lietuvā un Igaunijā Panasonic slēdzis ekonomiskās lejupslīdes dēļ, taču kompānija sola no jauna atvērt pārstāvniecības abās valstīs, kad atsāksies ekonomikas izaugsme.

«2009. gada vasarā Panasonic nolēma «iemidzināt» pārstāvniecības Tallinā un Viļņā. Mēs esam paturējuši dažus darbiniekus šajos birojos, taču lielākā daļa Panasonic darbību tiks realizētas caur mūsu Rīgas biroju,» skaidro Panasonic Polska preses pārstāvis Radeks Javorskis.

Viņš skaidro, ka biroju slēgšana ir saistīta ar «dramatisko» sarukumu Baltijas valstu ekonomikā. «Taču mēs neaizejam no šim tirgiem,» uzsver R. Javorskis.

Latvijā pagaidām ievērojams šķidro kristālu ekrānu (LCD) televizoru cenu kritums nav gaidāms, lai arī pasaulē, pieprasījumam pēc tiem krītoties, samazinās arī cenas, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.Latvijā LCD televizoru cenas varētu krist vien par 10%

Tuvāk Ziemassvētkiem, par aptuveni 10%, Latvijā varētu samazināties Samsung televizoru cenas, Db norādīja Samsung Electronics Baltics TV produktu menedžeris Dzintars Silgals. Šobrīd šķidro kristālu ekrānu televizoriem (LCD) 32 collu ekrāna televizoru cena ir aptuveni 350 lati, bet, pēc cenu krituma, klienti televizoru varētu iegādāties par apmēram 320 latiem. "Latvijā pirms Ziemassvētkiem ir gaidāmas atlaides," Db atzīmēja arī SIA LG Electronics Latvia Sabiedrisko attiecību menedžere Zane Pudāne. Viņa gan uzsvēra, ka atlaides vairāk esot atkarīgas no mazumtirgotājiem, kas nosaka preču sortimenta uzcenojumu veikalos. Savukārt LG Electronics kā vairumtirgotājs, cenas krasi samazināt neplānojot, norādīja Z. Pudāne.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Konferencē piedalīsies un referātus lasīs zinātnieki no Latvijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Čehijas, Francijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas, ASV, Irānas, Francijas, Lietuvas, Ukrainas.

Plazma ir jonizēta gāze, kas sastāv no lādētām daļiņām - tā tiek dēvēta par matērijas ceturto stāvokli (pirmie trīs ir ciets, šķidrs un gāzveida stāvoklis). Atkarībā no tā, kāda enerģija piemīt plazmas daļiņām, izdala augstas temperatūras plazmu, ko izmanto termokodolsintēzes reakcijās, un pazeminātas temperatūras plazmu, ko izmanto dažādās tehnoloģijās.

Konferencē Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi (Plasma Surface Engineering - Protective and Decorative Coatings) tiks aplūkota pazeminātas temperatūras plazma un tās izmantošanas veidi: plazmas tehnoloģiju izmantošana virsmu attīrīšanai, pārklājumu veidošanai, lāzeru stomatoloģijā u.tml.

Huawei dizaineri pamanījušies ievietot prāvu 5,9 collu ekrānu krietni mazākām ierīcēm piedienošā korpusā

Kopš pērnā gada nogalē, vārda tiešākajā nozīmē zilās liesmās degdama, no skatuves nogāja viena no lielo telefonu «sejām» Samsung Galaxy Note 7, šajā lauciņā iestājās relatīvs pieklusums. Vismaz mūsu tirgū. Tomēr, kā jau teicis tautas dzejnieks Rainis, vieta ilgi nepalika tukša un jau šā gada sākumā uz veikaliem steidza Huawei milzenis Mate 9 ar 5,9 collu ekrānu.

Ķīnieši pilnīgi noteikti nav iesācēji tādu viedtelefonu izgatavošanā, kas daudziem lietotājiem pat pēc mūsdienu standartiem šķitīs pārlieku lieli. Jau 2013.gadā viņi laida pārdošanā Ascend Mate ar 6,1 collu ekrānu un kopš tā laika attīstījuši šo sēriju ļoti konkurētspējīgā produktā.

Ar "ZenBook Duo" klēpjdatoru "Asus" padara divu ekrānu ierīces pieejamākas plašākam lietotāju lokam.

Nebija pagājis pat pusgads kopš "Asus" izrādīja intriģējošo divu ekrānu klēpjdatoru "ZenBook Pro Duo", kad pa tā iemīto taciņu pie patērētājiem devās "vieglākā" versija "ZenBook Duo". Tas bija sagaidāms un loģisks solis, jo aptuveni 3000 eiro cenas dēļ sākotnējais modelis ir pa kabatai vien nelielam pircēju lokam. "Duo" reti izmantoto divu ekrānu risinājumu padara pieejamu vairāk lietotājiem, nelaupot īpaši daudz no oriģinālās ieceres.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

"ZenBook Pro Duo" aptaustījušajiem "Duo" vairs neizsauks tādu sajūsmu, kā "pirmatklājējiem". Abi ir ļoti līdzīgi, tomēr šādas tādas atšķirības "lec acīs". Pirmā no tām ir izmērs. "Duo" ir kompaktāks un vieglāks. Ja "Pro" modelim galvenais ekrāns ir 15 collas un sekundārais 14, tad "mazākais brālis" apveltīts ar 14 collu galveno un 12,6 collu sekundāro ekrānu virs tastatūras. Tas arī ir vienīgais skārienjutīgais šajā modelī.

Panasonic šo biznesa gadu kopumā noslēgs ar zaudējumiem 420 miljardu Japānas jenu (aptuveni 5,5 miljardi ASV dolāru) apmērā, kas kompānijai būs smagākie zaudējumi pēdējo desmit gadu laikā, atsaucoties uz Japānās tehnoloģiju kompānijas prognozēm, ziņo Reuters.

Panasonic zaudējumi galvenokārt saistīti ar augsto jenas kursu, zemo pieprasījumu ASV un Eiropā, kā arī ar augstajām rekonstrukcijas izmaksām, pavēstījusi kompānija.

Iepriekš Panasonic plānoja, ka biznesa gadu tai izdosies noslēgt ar neto peļņu 30 miljardu jenu apmērā.

Komentējot plānotos finanšu rezultātus, kompānijas galvenais Finanšu direktors Makoto Uenojama skaidroja, ka Panasonic nepieciešams pārskatīt savu televizoru un ar tiem saistītu pusvadītāju biznesu. «Ja mēs tos samazināsim, mūsu rādītāji būs pavisam savādāki,» klāstīja M. Uenojama.

Db.lv jau vēstīja, ka Panasonic plāno pamatīgi «griezt» savu zaudējumus nesošo televizoru biznesu, no darba atlaist vairākus simtus darbinieku un slēgt atsevišķas ražotnes Japānā.

Kompānija Panasonic Corp aicinājusi vairākus Japānas ražotājus pievienoties tai un investēt ASV automašīnu akumulatoru rūpnīcā, ko tā plāno būvēt kopā ar Tesla, raksta Reuters.

Tiek lēsts, ka kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt aptuveni 979 miljonus ASV dolāru.

Paredzams, ka rūpnīca darbu sāks 2017. gadā un ir daļa no Tesla plāniem ražot lētākus elektoautomobiļus.

Pagājušajā nedēļā Tesla deva mājienus par litija akumulatoru rūpnīcu, kuras partneru vidū visdrīzāk varētu būt arī Panasonic un citi piegādātāji. Tesla atteikusies šīs ziņas komentēt, savukārt Panasonic, kas ir autoražotāja galvenais litija akumulatoru piegādātājs, sacījis, ka vēlas paplašināt sadarbību ar Tesla, taču sīkākus komentārus nav sniedzis.

Darījumam tuvu stāvošas, anonīmas personas, sacījušas,ka Panasonic apsver investīcijas jaunajā rūpnīcā, plānojot paplašināt akumulatoru piegādes apjomus Tesla. Pašreizējais sadarbības līgums beidzas 2017. gadā.

Japānas autobūves kompānija "Toyota" atteikusies no olimpisko spēļu sponsorēšanas, kā iemeslu minot to, ka spēles kļuvušas "arvien politiskākas" un sportisti tajās paliek otrajā plānā.

2015.gadā "Toyota" ar Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) noslēdza desmit gadu sponsorēšanas līgumu.

Taču tagad, kad beigušās vasaras olimpiskās spēles Parīzē, autobūves uzņēmums nolēmis līgumu lauzt, "Toyota" kanālā platformā "YouTube" publicētā raidierakstā paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētājs Akio Tojoda.

"Jau kādu laiku esmu domājis, vai šajā pasākumā sportisti patiešām ir pirmajā vietā," teica "Toyota" dibinātāja Kijičiro Tojodas mazdēls, piebilstot, ka olimpiskās spēles "kļūst arvien politiskākas".

Lēmums nozīmē, ka pakāpeniski vairs netiks izmantota olimpisko spēļu atribūtika ar "Toyota" logotipu, kā arī kompānijas automašīnas vairs neizmantos ar olimpiskajām spēlēm saistītos pasākumos, informēja Tojoda.

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Huawei šā gada flagmaņa «vieglā» versija ir kā radīta visiem tiem, kuri par tālruni nevēlas maksāt teju tūkstoti eiro

Iekārojamāko viedtelefonu sēriju «vieglo» versiju radīšana kļuvusi par diezgan populāru pēdējo gadu tendenci. Ar tiem ražotāji dod iespēju pragmatiskākajiem patērētājiem dzīvot ar domu, ka viņi tikuši pie flagmaņa, kas gan bieži vien pārmantojis tikai vārdu un dažas raksturīgākas iezīmes, taču neko vairāk. Toties vieglā versija ir teju uz pusi lētāka. Šajā lauciņā roku iesituši arī Huawei, kas šogad līdz ar jauno P10 laida klajā arī P10 Lite. Palūkosimies, cik plaša plaisa šķir šos abus modeļus.

Dizains

P10 Lite āriene ir pavisam klasiska un vienkārša. Skatoties ar acīm, tas nekādas īpašās emocijas neizraisa un pavisam noteikti nerosina vēlēšanos par katru cenu tālruni iegādāties. Sajūtas uz labo pusi mainās, paņemot tālruni rokās. Noslīpētā metāla līste starp divām aizsargstikla plāksnēm ne vien padara korpusu stingru, bet arī sūta smadzenēm signālu, ka šeit ir darīšana ar respektablu iekārtu, nevis kādu lētas plastmasas veidojumu. Individualitāti tālrunim piešķir vīles virsmas reljefs uz ieslēgšanas pogas, taču kopumā ierīce stipri atgādina Huawei otra zīmola Honor tālruņus.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk izvēlas 32 collu lielus televizorus, tas skaidrojams ar mazajiem dzīvokļiem. Tomēr pieaug arī pieprasījums pēc lielākiem televizoriem – 42 collas un lielākiem LED un LED LCD televizoriem, DB norāda LG Electronics Latvia komercdirektors Sergejs Samoiļenko.

Vislielākais pieaugums pēc televīzoriem bija jūtams pirms valsts pārejas uz digitālo televīziju (2010.gada 1.jūnijs).

Kā viena no galvenajām lietām, kam klienti pievērš pastiprinātu uzmanību ir iebūvētais DVB–T dekoderis, kas atbalsta MPEG4 signālu, lai ar jauno televizoru varētu skatīties digitālo televīziju, atzīmē S. Samoiļenko.

Tāpat viņš apliecina, ka klienti izrāda arvien lielāku interesi par pavasarī prezentētajiem 3D televizoriem.

Arī Panasonic Latvijas pārstāvniecības vadītāja Santa Māgure DB atklāja, ka Panasonic nebija rēķinājies ar pieprasījumu, kas veidojās tieši 65 collu 3D plazmas televizoriem, tādējādi arī Latvijas plaša patēriņa elektronikas tirgū bija vērojams preču deficīts.

Sony elitāro telefonu sērija Xperia Z piedzīvojusi trešo paaudzi gada laikā.

Kas kopīgs augstākās klases mobilajiem telefoniem un automašīnām? Abās nozarēs ir nostabilizējušies atpazīstami modeļi, kuriem nemainās nosaukums, bet tikai paaudzes. Vēl desmitgažu mijā telefonu ražotāji sacentās krāšņāko nosaukumu izdomāšanā, piebārstot tirgu ar aizvien jauniem aparātiem. Taču mode mainās, un tam apliecinājums ir arī Sony izlolotā Xperia Z sērija.

Atšķirībā no automašīnām tālruņu paaudzes mainās neticamā ātrumā. Parasti jauns modelis uzrodas reizi gadā, bet Sony gadījumā mainība ir vēl ātrāka. Viena gada laikā līdz patērētājiem nonākušas veselas trīs paaudzes – Z, Z1 un jaunākā versija Z2. Pēdējais iegūlās veikalu plauktā pavasara beigās un pavisam droši ir nosaucams par līdz šim labāko japāņu koncerna radīto telefonu, kam papildu vērtību piešķir biznesa izskata un iespēju sapludināšana ar pastiprinātu drošību.

Kompānija PanasonicCorporation 7. oktobrī izlaidusi savu 300 miljono televizoru, tādējādi kļūstot par pasaulē pirmo šo aparātu ražotāju, kam izdevies sasniegt šādu ražošanas apjomu. Par 300 miljono tālrādi kļuvis jaunākais VIERA modelis – TH50PZR900.

Uzņēmums pirmo reizi televizorus sāka ražot 1952. gadā. Jau 1988. gadā tika saražoti vairāk nekā 100 miljoni televizoru, bet 1998. gadā kopā tika saražoti 200 miljoni eksemplāru.

Panasonic Corporation ir viena no pasaulē vadošajām biznesa, industriālās un sadzīves elektronikas ražotājām pasaulē. Tās galvenā mītne atrodas Osakā, Japānā. Kompāniju veido vairāk nekā 650 uzņēmumi ar vairāk nekā 320 000 darbinieku visā pasaulē. Tā ražo un pārdod vairāk nekā 15 000 dažādu produktu. Kompānijas konsolidētais neto apgrozījums finanšu gadā, kas noslēdzās 2008. gada 31. martā, sasniedza 90.7 mljrd. ASV dolāru (aptuveni 43 mljrd. latu).