«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Kopš Aukstā kara beigām pirmo reizi otrdien virs Baltijas jūras lidojuši Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, tādēļ gaisā pacēlušās NATO lidmašīnas, informē aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš atgādināja toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2007.gadā teiktos vārdus, ka Krievija atsāks stratēģisko bumbvedēju lidojumus. «Šādi lidojumi ir atsākušies virs Baltijas jūras. Tas nav noticis kopš Aukstā kara beigām,» norādīja Pabriks.

Šī šogad ir jau otrā reize, kad virs Baltijas jūras lido Krievijas stratēģiskie bumbvedēji. Pirmā reize bijusi aprīlī.

Bumbvedēji lidojuši virs neitrālajiem ūdeņiem, taču gaisā pacēlušās arī NATO lidmašīnas, kas bumbvedējus pavadījušas un atgriezušās bāzē. Pabriks uzvēra, ka notikušais nav jāvērtē kā bīstams Latvijai un iedzīvotāji var justies droši, jo Latvijas gaisa telpa nav pārkāpta.

Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām, tostarp augstākajai izglītībai un enerģētikai, tā preses konferencē pēc tikšanās ar EK pēcprogrammas misijas pārstāvjiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Straujuma žurnālistiem norādīja, ka EK pēcprogrammas misijas vadītājs atzinis Latvijas progresu, taču norādījis uz rekomendācijām, kurām Latvijai būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Tās ir saistītas ar augstāko izglītību un veselības aizsardzības reformām, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldi, kur mums jau ir nepieciešamie soļi veikti. Tāpat tika norādīts uz valsts iepirkumiem būvniecības sektorā un darbu enerģētikas jomā, norādīja Straujuma, piebilstot, ka šie jautājumi valsts attīstību būtiski nekavē, taču tie mums ir jādara, un mēs to zinām.

Runājot par enerģētikas jomu, Straujuma sacīja, ka EK misijas pārstāvji norādījuši uz enerģētikas liberalizāciju.

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Pēc baumām par Swedbank finanšu stāvokli pasaulē būs pietiekami daudz nelabvēļu, kas Latvijas reakciju analizēs un kuriem būs skaidrs, kā rīkoties nākamreiz, intervijā aģentūrai BNS atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).

Ministrs uzskata, ka pašlaik ir pāragri spekulēt par baumu izcelsmes avotiem, no kuriem ažiotāža ap Swedbank ir parādījusies. To lai noskaidrojot Drošības policija, taču jebkurā gadījumā ažiotāža Latvijas politiskajā un ekonomiskajā situācijā, kad sabiedrība politiķiem pārāk neuzticas, acīmredzot ir devusi augļus.

«Ja cilvēki neklausās, ko viņiem saka bankas vadība un atbildīgās amatpersonas, un turpina svētdienā stāvēt rindā, tas nozīmē par zināmu ietekmi uz cilvēku prātiem. Tas pats par sevi ir bīstami,» klāstīja ministrs.

Ministrs arī domā, ka Swedbank gadījumā nevarot izslēgt sazvērestības teorijas iespaidu, ka šī bijusi vienkārši pārbaude Latvijas sabiedrības aktivitātei un uzvedībai.

Svarīgi saprast, kuras partijas ir gatavas veidot koalīciju, tāpēc pirms jauna premjera nominēšanas Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno vēlreiz tikties ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

Kā otrdien pēc tikšanās ar Vējoni žurnālistiem sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Artis Pabriks, pašlaik partiju nesaprašanās nav par vienu vai otru premjera amata kandidātu, bet gan par to, vai šīs partijas var vienoties par darbu valdībā. Līdz ar to arī prezidents šodien vai rīt vēlētos tikties ar Saeimā pārstāvētajām partijām, piebilda Pabriks.

Viņš norādīja, ka saruna par koalīcijas veidošanu būtu jāsāk visiem sešiem politiskajiem spēkiem, proti, visām parlamentā ievēlētajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Prezidents pašlaik neapsverot domu par ārkārtas vēlēšanām. Šāda iespēja nav prezidenta plānā un nebūs, akcentēja Pabriks.

Aizsardzības ministrija (AM) rosinās Latvijā veidot militāro kadetu skolu, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» atklāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs stāstīja, ka šajā skolā jaunieši varēs iestāties pēc 9.klases un papildu vidusskolas tēmām apgūt militāro mācību. Pēc viņa teiktā, šādu pieeju īsteno daudzas citas Eiropas valstis un arī ASV.

Līdz ar to AM arī lūkosies pēc starptautiska partnera. Pabriks pieļāva, ka šis partneris varētu būt ASV, bet neizslēdza arī citus variantus. «Mēs vēlamies, lai šī būtu augstas klases kadetu skola,» uzsvēra Pabriks.

Skolu plānots veidot Kurzemē, senajā Rudbāržu muižā, kas atrodas netālu no jaunas militārās infrastruktūras, armijas poligoniem Kurzemē, sacīja Pabriks.

«Es ceru, ka tā būs jauna tradīcija Latvijas militārajā sagatavošanā un arī militārajā vēsturē,» uzsvēra ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Neitrālajā gaisa telpā virs Baltijas jūras piektdien ielidojis Krievijai piederošs tālās darbības bumbvedējs TU-22M, kā dēļ gaisā pacēlušās NATO patruļlidmašīnas.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) aģentūraiBNS apliecināja, ka Latvijai ir ziņas, ka reģionā starp Baltijas valstīm un Poliju notiek nopietnas stratēģiskas Krievijas mācības, kas sakrīt ar lidojumiem gar Baltijas gaisa telpu.

Latvija par mācībām oficiāli informēta nav. Lai gan Krievijai nav obligāti jāinformē par savām darbībām, «esot labām kaimiņattiecībām, mēs vēlamies, lai mūs informētu», teica Pabriks.

Ņemot vērā sestdien paredzēto referendumu, Aizsardzības ministrija vēlas saņemt precīzāku informāciju par šajās dienās reģionā starp Baltijas valstīm un Poliju notiekošajām Krievijas Gaisa karaspēka militārajām mācībām, kurās piedalās visu veidu aviācijas vienības un liels skaits karavīru.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

"Attīstībai/Par" (AP) politiķa Jura Pūces demisionēšana no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata ir nopietns zaudējums valdībai, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda AP politiķis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pabriks atzina, ka Pūces izdarītais - nepamatota bezmaksas stāvvietu atļaujas izmantošana un melošana par to - nebija pareizi, taču "svaru kausos" esot jāieliek abas puses - gan jāvērtē pārkāpuma smagums, gan Pūces devums valdībā. Pabrika skatījumā, valdībā Pūce esot paveicis "gadsimta reformu" - pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Pūce nolēmis atkāpties no ministra amata 

Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra...

Kā pirmo kandidātu uz reģionālās attīstības ministra amatu Pabriks joprojām nosauca Artūru Tomu Plešu (AP), jo krīzes laikā nevajadzētu pārāk ilgi gaidīt, lai Ministru kabinets varētu turpināt pilnvērtīgi strādāt.

Taujāts, vai Pūcem būtu jāatsakās arī no Saeimas deputāta mandāta, Pabriks nepiekrita šādam aicinājumam, sakot, ka tā ir "plaša diskusija par saikni starp politiku un morāli".

Savukārt komentējot no partijas aizgājušā Māra Mičerevska pārmetumus, ka "Latvijas attīstībai" ziedotā nauda sākotnēji esot nākusi no sponsoriem, kas savukārt sadalīta biedriem ziedojumu veikšanai, un ka daļu sponsoru naudas paturot LA valdes loceklis Edgars Jaunups, Pabriks uzsvēra, ka tie pašlaik esot pārmetumi bez seguma. Viņš mudināja, lai atbildīgās iestādes tos izmeklē un "tad paskatīsimies, kuram ir taisnība".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Latvijā patlaban iestājies brīdis, kad nepieciešams apsvērt Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs uzskata, ka ar pandēmiju var veiksmīgi cīnīties, ja tiek pieņemti vienkārši un sabiedrībai saprotami ierobežojumi.

"Uzskatu, ka šis ir brīdis, kad mēs varētu apsvērt ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku. Mums ir jāatstāj ierobežojumi, kuri ir cieši saistīti ar spēju reāli mazināt pandēmiju mūsu valstī un kuri no esošajiem ierobežojumiem ir tiešām efektīvi," uzsvēra ministrs.

Šajās dienās, konsultējoties ar ekspertiem, jāsaprot, kurus no ierobežojumiem ir pamats atcelt un kurus tieši pretēji - jāpastiprina, skaidroja Pabriks.

Pabriks, piemēram, uzskata, ka aizliegums iegādāties grāmatas neveicina pandēmijas izplatīšanās ierobežošanu. Tieši tāpat aizliegums tirgot atsevišķas preces rada pretēju efektu, cilvēkiem ilgāku laika posmu uzturoties tirdzniecības vietās un skaidrojot, ko var un nevar iegādāties.

Ceturtdien, 26. februārī, Ādažu militārajā bāzē, apmācību laikā Ziema karavīri veica ledus peldi un demonstrēja ASV STRYKER bruņumašīnu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka ledus peldes mērķis ir simulēt situāciju, kurā karavīrs ielūst ledū. Apmācības sniedz karavīriem rūdījumu un iemaņas, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Ledus peldi un paraugdemonstrējumus veica Latvijas, ASV un Kanādas karavīri.

Apmācībās piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš noradīja, ka ir redzama atšķirība tajā, kā karavīri veic ledus peldi, piemēram, Kanādas karavīriem tā ir ierasta prakse, bet ASV karavīriem no Kalifornijas - nopietns pārbaudījums. «Tas ir labi, ka Latvijas, Kanādas un ASV karavīri kopā trenējas. Šis ir izdzīvošanas treniņš skarbos apstākļos un kopumā tas palīdz sagatavoties karavīriem dažādām krīzes situācijām,» norādīja R. Vējonis.

Starptautiskie aizdevēji patlaban neredz šķēršļus aizdevuma programmas noslēgšanai ar Latviju, vienlaikus norādot, ka kopīgi ar valdību līdz gada beigām vēl būs jāpaveic visi nepieciešamie darbi.

Neskaidrs aizdevējiem gan joprojām ir vadības sniegtais atbalsts lidsabiedrībai airBaltic, un par šo jautājumu jau daudz detalizētāk plānots runāt pārskata misijas laikā, kura sāksies pēc divām nedēļām. Tad arī varētu būt skaidrs aizdevēju viedoklis, vai budžeta līdzekļi ir ieguldīti efektīvi un kādu iespaidu tas var atstāt uz 2012.gada konsolidāciju, šodien žurnālistiem atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits.

Aizdevēji norāda, ka nesen panāktā vienošanās par atbalstu lidsabiedrībai ir konfidenciāla un viņi vēl gribot pārliecināties, ka budžeta nauda netiek iztērēta nelietderīgi.

Kā pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) uzsvēra Grifits, līdzšinējās diskusijas ar valdību bijušas ļoti labas un produktīvas un ir paveikts daudz, lai noslēguma pārskata misija varētu veiksmīgi sākt savu darbu.