Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietas mēneša abonementa izmantošanu piemērojis naudas sodu bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), bijušajam Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājam Edvīnam Balševicam un bijušajam Rīgas domes deputātam Andrim Bačkuram (LA).

KNAB pabeidzis pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušajiem paziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu izmantošanā, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Birojs konstatējis, ka trīs amatpersonas - bijušais ministrs Pūce, Balševics un Bačkurs - nav ievērojušas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Pārbaudes laikā KNAB secināja, ka toreizējās Rīgas domes amatpersonas Balševics un Bačkurs nodeva trešajai personai - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Pūcem, bezatlīdzības izmantošanai Rīgas domei piederošu mantu - SIA "Rīgas satiksme" maksas autostāvvietu mēneša abonementu.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Atbalsts energoresursu cenu pieauguma apstākļos ar atpakaļejošu datumu tiks attiecināts arī uz mājsaimniecībām, kas kā kurināmo resursu izmanto malku, koksnes granulas vai briketes, turklāt tas būs iespējams, neuzrādot pirkuma čekus, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes paziņoja Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

AP būtisks bijis jautājums par atbalstu iedzīvotājiem, kuri izmanto malkas apkuri, jo tā, pēc Pūces teiktā, esot ievērojama Latvijas daļa, kura turklāt neesot tā turīgākā. Daļa šo iedzīvotāju malku jau ir sagādājusi, un viņiem nav ar likumu noteikta pienākuma saglabāt maksājuma dokumentus. Turklāt ir iedzīvotāji, kas malku iegūst pašu spēkiem, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem tas nesagādā izmaksas, norādīja politiķis.

Tāpēc visiem iedzīvotājiem, kas izmanto malkas apkuri, un to ir sagādājuši kopš maija, būs iespēja saņemt atbalstu no pašvaldības, arī neuzrādot pirkuma dokumentus. Savukārt no septembra atbalstam varēs pieteikties, iesniedzot maksājuma dokumentus, skaidroja Pūce.

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu, ceturtdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.

Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Pandēmijas ierobežojumu, inflācijas un tūristu skaita krituma dēļ pēdējo gadu laikā darbu Vecrīgā pārtraukuši vairāki desmiti uzņēmēju; izdzīvojušie saskaras ar virkni izaicinājumu.

Vecrīgas ielas brīvdienu vakaros joprojām neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Lai gan daļai uzņēmēju apgrozījums atgriezies pirmspandēmijas līmenī, iepriekš piedzīvotie zaudējumi, energoresursu krīze un sabiedrības vēlme ietaupīt rada negatīvu ietekmi uz biznesa rādītājiem. Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka Vecrīgas uzņēmēji vēl nav pilnībā atkopušies no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tāpēc pārdzīvot energoresursu krīzi daudziem varētu būt sarežģīti.

Orientējas uz tūristiem

Pandēmijas ierobežojumi vēl nebija atcelti, kad sākās Krievijas un Ukrainas karš, kas būtiski ietekmēja tūristu plūsmu uz Latviju, atgādina J.Jenzis. “Ļoti daudz organizēto darījumu un atpūtas tūristu atcēla savas rezervācijas, un to vietā stājās individuālie tūristi ar ievērojami mazāku apjomu, nekā sākotnēji tika plānots. Daudzi Vecrīgas uzņēmēji tradicionāli ir orientēti uz tūristiem, kas automātiski nozīmē - ja nav tūristu, tad nav arī biznesa,” spriež J.Jenzis.

Jūlija beigās satrauca ziņa, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītajiem mērķiem.

Un būtiski, ka to bija secinājis ne jau kāds no tēzes “viss ir slikti” skandētājiem, bet gan Ekonomikas ministrija (EM) savā ziņojumā. Tātad tas ir nevis vienas dienas skandāls, bet gan problēma, ko noteikti vajadzētu rūpīgi analizēt, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos.

Lai gan bija paredzēts, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020. gadā sasniegs 20% iepretim 14,1% no IKP 2011. gadā, pēc EM sniegtās informācijas faktiski apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā bija 12,2%.

Latvija nesasniedza arī mērķi panākt apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 40% apmērā, kā arī netika sasniegts mērķis nodrošināt apstrādes rūpniecības pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 60% apmērā. Tāpat netika sasniegts mērķis 2020. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīt 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā pētniecībā un attīstībā tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā tie bija 0,64% no IKP.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Paplašinot savu darbību, Zviedrijā reģistrētā TF Bank AB paziņo par filiāles atvēršanu Latvijā.

Atļauju "TF Bank" filiāles darbībai 1.septembrī izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pēc veiksmīgi aizvadītiem pieciem gadiem Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū, bankas kredītportfelis ir sasniedzis vairāk nekā 60 miljonus eiro un jau tuvāko mēnešu laikā plānots ieviest jaunus, inovatīvus finansēšanas risinājumus.

“Nodibinot bankas filiāli, nostiprinām savas pozīcijas Latvijas tirgū un plānojam turpināt attīstīt patēriņa finansēšanu, lai efektīvāk apkalpotu arvien augošo klientu skaitu,” saka TF Bank Latvijas filiāles vadītājs Juris Pūce.

Līdz šim banka sniedza patērētāju kreditēšanas pakalpojumus pārrobežu kārtībā no Zviedrijas un ar filiāles atvēršanu Latvijā tā iegūs elastību produktu un procesu attīstībā.TF Bank biznesa modelis ir balstīts uz atbildīgu aizdošanu, un populārākie aizdevumu mērķi Latvijā ir mājokļa uzlabošana, automašīnas iegāde un klientu jau esošu kredītsaistību pārfinansēšana uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vidējā izsniegto aizdevuma summa ir aptuveni pieci tūkstoši eiro.“Mūsu interesēs nav izsniegt kredītus, kurus klienti nespēs atdot, tāpēc piedāvājam neapgrūtinošus un elastīgus aizdevumus ar saprātīgiem atmaksas nosacījumiem,” norāda J.Pūce.

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas.

Ja Latvijai būs būtiski jāpalielina ārējās un iekšējās aizsardzības izdevumi, tad ir vēl viena neliela rezerve - PVN celšana par vienu procentpunktu, ko Latvija var atļauties, pauda Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva ir sagatavojusi nodokļu izmaiņu paketi, kurā paredz apmēram 400 miljonu eiro ieņēmumus, lai nodrošinātu aizsardzības izmaksas.

"Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram," pauda finanšu ministrs.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt TUA.

Premjers norādīja, ka Iekšlietu ministrija strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.

Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka aizliegums šādā veidā saņemt TUA tiktu attiecināts uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Pūce norādīja, ka precīzs juridiskais regulējums šī jautājuma risinājumam tiks sagatavots tuvāko dienu laikā un nonāks attiecīgās Saeimas komisijas darba kārtībā, kur to, visticamāk, skatīs jau trešdien. Pēc tam tuvākajā laikā jautājumu skatīs arī Saeimas plenārsēdē.

No nākamā gada Rīgas domē atteiksies no autostāvvietu mēneša abonementiem deputātiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes koalīcijas partiju "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības / Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvas partijas frakcijas sadarbības sanāksmē vienojušās par atteikšanos no "Rīgas satiksmes" autostāvvietu mēneša abonementiem Rīgas domes deputātiem, kā arī pašvaldības darbiniekiem, kuriem pašlaik ir šādi abonementi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP) uzskata, ka šāda sistēma ir novecojusi, jo ne visi deputāti lieto privāto transportu, un izmanto modernākus un videi draudzīgākus mobilitātes veidus, tai skaitā pārvietojoties ar sabiedrisko transportu.

Pašlaik viens šāds abonements izmaksā 250 eiro mēnesī, tāpēc šis lēmums ļaus ietaupīt pašvaldības līdzekļus. Tāpat mēra ieskatā tas veicinās uzticēšanos Rīgas pilsētas pašvaldībai, jo mūsdienu apstākļos šādi autostāvvietu abonementi ir uzskatāmi par nesamērīgu privilēģiju.

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Lai ekonomētu pieaugošās izmaksas, vairāki bāri un krogi ir aizvēruši virtuves un patlaban strādā tikai ar dzērienu tirdzniecību, komentēja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti smaga, tostarp uzņēmumu rēķini par energoresursiem ir trīskāršojušies.

"Ar energoresursu cenu kāpumu ir kāpušas arī pārtikas cenas un izmaksas pilnīgi visam. Par šo ziemu ir ļoti liels satraukums," atzina Ikstens, piebilstot, ka nozarē ir uzņēmumi, kas apsver darbību pārtraukt, jo nespēs atļauties komunālos maksājumus.

Turklāt, pēc LBA pārstāvja teiktā, lielākā daļa nozares uzņēmumu nav paspējuši atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, tostarp ir parādos.

"Šis atkal ir milzīgs trieciens industrijai," uzsvēra Ikstens.

LBA izveidota 2020.gada vasarā, lai sniegtu atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem. Asociācijas valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Ikstens ("Pūce, klubs naktī") un Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca").

Latvijas Bāru asociācija aicina valsti nepieļaut iepriekšējās kļūdas atbalsta sniegšanā Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un rīkoties proaktīvi problēmu risināšanā un krīzes radīto seku novēršanā, informē pavēstīja LBA valdes loceklis Arnis Bikšus.

Viņš uzsvēra, ka atbalsts nozarei ir nepieciešams tagad, nevis tad, kad visa industrija būs bankrotējusi, tādējādi ciešot arī ekonomikai. "Pēdējo trīs mēnešu laikā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta veidiem un apmēriem industrija vērtē ļoti atzinīgi, toties atbalsta veidu ieviešana un izpildes temps ir nepieļaujami lēns, padarot atbalsta mehānismu daļēji nefunkcionējošu - atbalstu mērķis var netikt sasniegts," teica Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzīmēja, ka līdz šim atbalsts bijis orientēts tikai uz darba ņēmējiem un algu izmaksām, bet pašu uzņēmumu stimulēšanai "nav novirzīts neviens cents".

Bikšus atgādināja, ka pagājušā gada nogalē sāka veidot valsts atbalsta mehānismus, izstrādājot programmu apgrozāmo līdzekļu piešķiršanai krīzes skartajiem uzņēmumiem. "Lai gan visa industrija ļoti novērtē šo atbalstu, diemžēl reālā situācija smagi atšķīrās no cerībām, kādas tika lolotas 2020.gada nogalē un šis atbalstu mehānisms ir pilns ar kļūdām, nepilnībām un balstīts uz neapdomātiem lēmumiem," viņš pauda