Pēc baumām par Swedbank finanšu stāvokli pasaulē būs pietiekami daudz nelabvēļu, kas Latvijas reakciju analizēs un kuriem būs skaidrs, kā rīkoties nākamreiz, intervijā aģentūrai BNS atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).
Ministrs uzskata, ka pašlaik ir pāragri spekulēt par baumu izcelsmes avotiem, no kuriem ažiotāža ap Swedbank ir parādījusies. To lai noskaidrojot Drošības policija, taču jebkurā gadījumā ažiotāža Latvijas politiskajā un ekonomiskajā situācijā, kad sabiedrība politiķiem pārāk neuzticas, acīmredzot ir devusi augļus.
«Ja cilvēki neklausās, ko viņiem saka bankas vadība un atbildīgās amatpersonas, un turpina svētdienā stāvēt rindā, tas nozīmē par zināmu ietekmi uz cilvēku prātiem. Tas pats par sevi ir bīstami,» klāstīja ministrs.
Ministrs arī domā, ka Swedbank gadījumā nevarot izslēgt sazvērestības teorijas iespaidu, ka šī bijusi vienkārši pārbaude Latvijas sabiedrības aktivitātei un uzvedībai.
«Vienkārši paskatīties, kā tad latvieši reaģē Latvijā. Varbūt, ka es pārspīlēju un nav nekādas politiskās intereses, varbūt ir ekonomiskās intereses, varbūt kādam cilvēkam garlaicīgi palika. Jebkurā gadījumā pat šādā situācijā būs pasaulē pietiekami daudz nelabvēļu, kas šo reakciju analizēs, un viņiem būs skaidrs, ko darīt nākamreiz, balstoties uz šo informāciju,» pastāstīja ministrs.
Nelabvēļi, pēc Pabrika domām, ir valstis un personas, kam ir ekonomiskas vai politiskas intereses. «Nav jau jābūt kosmiskajai zinātnei un superaģentam Džeimsam Bondam, lai secinātu, ka ar dažām īsziņām var panākt tādu paniku veselā valstī. Tas nozīmē, ka māksla ir rokā. Jebkurā gadījumā secinājums ir viens, ka ar baumām var panākt ļoti dramatisku rezultātu,» uzsvēra ministrs.
Lai šādas situācijas neatkārtotos, ministrs saskata vairākas iespējas. Pirmkārt, ilgtermiņā paaugstināt uzticības līmeni starp sabiedrību un valsts institūcijām. Otrkārt, Latvijai jāstrādā pie kibertelpas drošības uzlabošanas un nopietni pie mediju telpas drošības.
Ministrs atgādināja, ka mediji Latvijā darbojas ar dažādām interesēm, tostarp privātām un dažādu valstu interesēm. «Es domāju, ka pienācis laiks mediju telpā ieviest nedaudz vairāk kvalitātes un kārtību, kas atbilst Latvijas sabiedrības un nacionālajām interesēm,» norādīja Pabriks.
«Vēl viens arguments ir par aizdomīgajām investīcijām. Es domāju, ka mēs esam attīstījušies tādā ilglaicīgā liberālisma gaisotnē, kas patiesībā nozīmē visatļautības gaisotni un acu pievēršanu pret dažādiem apdraudējumiem tikai tāpēc, ka mēs domājam, ka nevaram un nevajag neko regulēt,» piebilda Pabriks.
Eiropas Savienības valstu pieredze rāda, ka ir daudz dažādu iespēju, kā Latvija mediju telpā var panākt valstisku domāšanu. Šeit gan nav nekāda sakara ar žurnālistikas brīvību vai domas brīvību ierobežošanu, bet gan ar mediju izcelsmi, orientāciju un tamlīdzīgām lietām, paskaidroja ministrs.
Pabriks informēja, ka Aizsardzības ministrija gatavojot ziņojumu Ministru kabinetam par šīm tēmām. Tajā būs iekļauta analīze gan par Latviju, gan citām ES valstīm.
«Mēs gatavojam ziņojumu par stratēģiskajām nozarēm, par investīciju un mediju vides drošību, proti, par to ietekmi uz valsts drošību. Es gan vēl neesmu gatavs runāt par niansēm, tur būs secinājumi, analīze. Mēs nāksim ar ierosinājumiem, ko, mūsuprāt, vajadzētu mainīt, lai palielinātu mūsu drošību,» sacīja Pabriks.
Šis ziņojums varētu būt gatavs mēneša laikā, un pēc kāda laika ministrija ar to varētu iepazīstināt masu medijus un sabiedrību.
Ministrs atgādināja, ka Latvijai ir jābūt atbilstoši sagatavotai izaicinājumiem, kas pastāv 21.gadsimtā, kad mediju un interneta vide pārsniedz valstu nacionālās robežas, turklāt Latvija ir maza valsts un tai blakus ir lielas autoritāras valstis.
Jau ziņots, ka Drošības policija ir sākusi kriminālprocesu par nepamatotu ziņu izplatīšanu par Swedbank finanšu stāvokli.
Pašlaik Drošības policijai ir vairākas versijas par baumu izcelšanās iemesliem un personām, kas šo nepatiesās informācijas izplatīšanos ir veicinājušas. Viena no versijām – cēlonis baumām par Swedbank stāvokli varētu būt meklējams ārzemēs.
Baumu izplatīšanā pamatā tika izmantoti sociālie tīkli, piemēram, Twitter, draugiem.lv, īsziņu sūtīšana un sazvanīšanās.
