Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem.

Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Par Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukcijas un restaurācijas jeb Rīgas pils būvniecības otrās kārtas metu konkursa uzvarētāju kļuvis arhitektūras biroju MARK arhitekti un Sudraba arhitektūra piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, konkursā uzvarējušie arhitekti aicina to veidot par vietu, kur Rīgas pils vēsture satiekas ar Latvijas vēsturi un Latvijas laiku.

Arhitektoniskā risinājuma līdzautors Reinis Liepiņš (Sudraba arhitektūra) uzsver, ka Rīgas pils kastelai ir ļoti bagāta vēsture, kas labi saglabājusies, tāpēc katram pārveidojumam jātiek rūpīgi izsvērtam. Vienlaikus muzejs prasa labas, pielāgojamas ekspozīciju telpas, kas atbilst mūsdienu apmeklētāju vajadzībām. Stāstot par arhitektoniskās vīzijas rašanos, Liepiņš atgādina, ka Rīgas pilī zem viena jumta atradīsies divas dažāda atvērtības līmeņa institūcijas – priekšpils jeb Valsts prezidenta kanceleja, kas ir slēgta un diskrēta apbūves daļa, un kastela jeb Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, kam jākļūst par atvērtu un visiem pieejamu zināšanu un izglītības telpu par Latvijas valsti un tās vēsturi. Tādēļ kastelu paredzēts atjaunot kā gaišu atvērtu telpu ar delikātiem vēstures atsegumiem.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp SBRE un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Pašlaik objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas un uzsākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Rīgas pils ēku komplekss ir apdrošināts, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Pagaidām nekādu plašāku informāciju nevaram sniegt, jo notiek ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Ir jāizvērtē operatīvā situācija, jāveic telpu apsekojums, kas noteikti notiks šodien, tad varēsim lēst nodarīto zaudējumu apmēru,» sacīja Laukšteina.

Viņa piebilda, ka patlaban VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piedalās Kultūras ministrijā sasauktajā operatīvajā sanāksmē.

LNT raidījumā 900 sekundes Strautmane sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles - Baltā un Svētku zāle.

Savukārt par to, vai bijuši apdrošināti Rīgas pilī esošie muzeji un to krājumi, Laukšteinai informācijas nav.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir pilnībā atcēlusi procesa virzītāja pieņemto lēmumu par uzlikto arestu SIA Skonto būve kontiem un transporta vienībām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā, informē Skonto būve.

Līdz ar noņemto arestu uzņēmuma kontiem un tehnikai Skonto būve varēs pilnvērtīgi turpināt darbu Rīgas pils atjaunošanā un citos savos objektos.

Pilnsabiedrības SBRE kontiem arests ir saglabāts kā nodrošinājums Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un ēkas atjaunošanai.

Arī Centra rajona tiesā norādīja, ka attiecībā uz Skonto būve procesa virzītāja lēmums atcelts un kompānijas sūdzība apmierināta. Savukārt SIA Re&Re sūdzība tika apmierināta daļēji, līdz ar to arī lēmums atcelts daļā, tomēr tiesa nevar precizēt, kurā daļā.

Vakar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā. Šis lēmums nav pārsūdzams.

Ugunsgrēks Rīgas pilī sākās pils neizmantotajā šautuvē, kas atrodas ārpus būvnieku pilnsabiedrības SBRE pārvaldītās Rīgas pils daļas, secinājis britu eksperts Pīteres Mansi (Peter Mansi), Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents.

Uguns izcēlusies un vispirms pārņēmusi Rīgas pils neizmantoto šautuvi ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos, un tikai tad izplatījās virs kāpņu telpas jumta zonā augšup pa sijām, kur pirmo reizi no ēkas ārpuses varēja redzēt atklātu liesmu, pauda eksperts.

Atbildot uz jautājumu par Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) algoto igauņu ekspertu norādīto potenciālo ugunsgrēka izcelsmes vietu, P. Mansi skaidroja, ka tas nekādā gadījumā nevar būt nelaimes izcelsmes sākuma punkts. Eksperts jau iepriekš izplatītajā paziņojumā skaidrojis, ka laikā, kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Turklāt Svētku zālē veiktie izrakumi atklāja uguns neskartas sienas koka karnīzes paliekas, kas apgāž apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izbraukuma sēdē apmeklējusi Rīgas pili, lai iepazītos ar situāciju pilī esošajos muzejos.

Jau rakstīts, ka Rīgas pilī šovasar plosījās ugunsgrēks, un tā seku likvidēšana un pagaidu jumts pilij izmaksās 220 tūkst. Ls.

Rīgas pils Priekšpils projektēšanas darbiem būs nepieciešami papildu 77 tūkstoši latu. Šos darbus veiks pilnsabiedrība Pils projekts, kas jau iepriekš veica Rīgas pils Austrumu piebūves rekonstrukcijas projektēšanu par 100,9 tūkstošiem latu, kā arī priekšpils projektēšanas darbus par 19 tūkst. Ls. Savukārt par priekšpils Austrumu piebūves Pils laukumā 3 papildus projektēšanas darbiem šā gada janvāra sākumā noslēgts 3,1 tūkst. Ls līgums.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēguši iepirkumu konkursu vairāk nekā 77,6 tūkstošu latu apmērā par ugunsgrēka rezultātā radušos papildu projektēšanas darbu veikšanu Rīgas pils priekšpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šos darbus veiks pilnsabiedrība Pils projekts.

Pils projekts jau iepriekš veica Rīgas pils Austrumu piebūves rekonstrukcijas projektēšanu par 100,9 tūkstošiem latu, kā arī priekšpils projektēšanas darbus par 19 tūkst. Ls. Savukārt par priekšpils Austrumu piebūves Pils laukumā 3 papildus projektēšanas darbiem šā gada janvāra sākumā noslēgts 3,1 tūkst. Ls līgums.

Jau rakstīts, ka Rīgas pilī šovasar plosījās ugunsgrēks, un tā seku likvidēšana un pagaidu jumts pilij izmaksās 220 tūkst. Ls.

Šā gada augusta beigās apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ( BTA) par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu veikusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 145 665,98 Ls apmērā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi. Atlīdzība izmaksāta, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu ar pilnsabiedrību SBRE par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu Rīgas pils rekonstrukcijas darbu laikā.

«Uzgāju bēniņos un palūdzu kolēģim nogriezt vienu šķēpeli no sijām. Savā laikā tās divreiz tika apstrādātas ar antipirēniem. Pirmajā reizē biju dziļi nelaimīgs, jo antipirēna šķidrumam pievieno sarkanu krāsu. Mīļais Dievs, skaistās 18. gadsimta sijas tagad ir idiotiski sarkanas, es domāju. Tagad lūdzu nogriezt šķēpeli, mēs izgājām ārā, un pats ar šķiltavām to dedzināju. Nedega,» tā vaicāts, kur Rundāles pilī vispirms gājis, izdzirdot par Rīgas pils degšanu, žurnālam Ir sacījis Rundāles pils muzeja direktors, gleznotājs Imants Lancmanis.

«Ja tas būtu izdarīts Rīgas pils bēniņos... To es nevaru piedot,» viņš sacījis.

«Latvijā ir pēcpadomju gļēvums, vienaldzība. Ja valstī nāk gaismā, ka ēkā nr.1 viss ir nepareizi, tad man ir skaidrs, kas notiek ēkā nr.5, nr.100 un tā tālāk. Visi [valsts] drošības pasākumi ir šķietamība. Ēkā, kur sēž Valsts prezidents un atrodas trīs muzeji, vajadzēja būt kolosālam drošības līmenim. Tas ir kā Baltā nama un Luvras apvienojums. Bija jābūt A, B, C risinājumu variantiem, ja kaut kas notiek!» uzskata I. Lancmanis.

Jautāts, kam no ētiskā viedokļa uzliktu atbildību par notikušo Rīgas pilī, viņš teicis: «Tas vispirms bija Prezidenta kancelejas uzdevums. Viņi bija vienīgie, kas varēja atbildēt par šo ēkas daļu, kas muzejiem bija tabu, kur tie nevarēja tikt iekšā. Vajadzēja izstrādāt drošības plānu. Un ugunsdzēsēji? Un valsts drošības struktūras? Kā jums patīk, ka tiek pirkta ugunsdzēsības mašīna, kas nevar iebraukt Latvijas ēkas nr.1 pagalmā? Kā var strādāt, ja tas neatplaiksnī galvā?»

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir pārtraukusi sarunu procedūru ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE par būvobjektā notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu 220,9 tūkstošu latu apmērā, informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

VNĪ arī ir informējusi SBRE, ka atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam par Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju, ugunsgrēka seku likvidēšana ir jāveic par SBRE vai apdrošinātāju līdzekļiem. Līdz ar to VNĪ pašlaik nav pamata veikt ugunsgrēka likvidēšanas darbu apmaksu par valsts līdzekļiem un sarunu procedūra ir pārtraucama.

Ņemot vērā no ekspertiem saņemto sākotnējo informāciju, VNĪ ir secinājusi, ka ugunsgrēks aizsācies būvobjekta teritorijā, kas uz rekonstrukcijas laiku saskaņā ar parakstīto līgumu bija nodota SBRE atbildībā. Tāpēc tika pieņemts lēmums par sarunu procedūras pārtraukšanu.

Gadījumā, ja Rīgas pilij laicīgi netiks uzlikts pagaidu jumts, tas sadārdzinās remonta izmaksas. Taču Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecina, ka no Valsts prezidenta kancelejas tiek pieliktas visas pūles, lai jumta uzlikšanas process sāktos.

Viņš intervijā radio SWH norādīja, ka visu valstu amatpersonas, ar kurām viņš kontaktējas, vaicā: «Kā tad jums ir ar pili?» Ņemot vērā, cik nozīmīgi viņi uztver Rīgas pili, Bērziņš aicina arī pie mums to tā uztvert. Viss darbu process gan esot ļoti sarežģīts, jo norit pārbaužu veikšana, lai uzzinātu ugunsgrēka izcelšanās iemeslu, - prezidents cer, ka tuvākajā laikā tas noskaidrosies.

Saistībā ar nepieciešamību laicīgi uzlikt pagaidu jumtu valsts augstākā amatpersona norāda, ka ir atlicis tikai viens mēnesis, jo nāk rudens un septembris ir zināms kā lietus mēnesis, bet pilij nevajadzētu būt objektam, kas parādītu, cik vāji novērtējam valsts lielākās vērtības.

Svētdien, 8.janvārī ap pulksten 16 Rīgas pils bēniņos tika konstatēta ūdens noplūde, kā rezultātā ir skarta daļa Baltās zāles griestu, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Rīgas pilī nekavējoties ieradās VAS Valsts nekustamie īpašumi, apsaimniekošanas uzņēmumu un Valsts prezidenta kancelejas darbinieki. Avārijas vieta ir lokalizēta un noplūde apturēta. Pašlaik notiek noplūdes seku likvidācija un ir uzsākta cēloņu noskaidrošana.

Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas plānoto darba kārtību notikušais nav mainījis.

Jau vēstīts, ka ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā. Pēc rekonstrukcijas pils ekspluatācijā tika nodota 2015.gada decembrī. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzdevumā Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas-rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas Skonto būve un Re&Re.

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Naktī Rīgas pilī notikušajā ugunsgrēkā tās kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Dzēšanas darbos visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 tūkst., bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 tūkst. eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 tūkst. vienību. piektdien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Kā ziņots, pēc 16 stundu darba šodien plkst.14. 21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Informāciju par to, ka no Rīgas pils jumta redzami dūmi, VUGD saņēma plkst. 22.11. Struktūrvienības uz notikuma vietu jau sākotnēji tika izsūtītas pēc īpaši paaugstināta notikuma ranga, kas nozīmē vairāk nekā desmit autocisternas un citi specializētie ugunsdzēsības transportlīdzekļi. Pirmā struktūrvienība notikuma vietā ieradās jau pēc četrām minūtēm un, veicot izlūkošanu, konstatēja, ka degšana jumta konstrukcijās un bēniņos ir izplatījusies apmēram 100 kvadrātmetru platībā.

Pēc svecīšu aizdegšanas otrdien, Lāčplēša dienā, pie Rīgas pils mūra izcēlies neliels ugunsgrēks, aģentūru BNS informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Bija aizdegušies sveķi.

Glābēji izsaukumu uz 11.novembra krastmalu saņēma plkst. 1.17 naktī.

Rīgas pils mūra pakājē Lāčplēša dienas vakarā tika iedegtas tūkstošiem sveču, pieminot kritušos karavīrus brīvības cīņās, novēroja aģentūra BNS. Pašvaldība bija aicinājusi iedzīvotājus svecītes novietot zaļajā zonā un uz trotuāra nevis mūrī, kā bija ierasts agrāk, jo pils vēsturiskais apkārtmūris ir atjaunots. Aģentūra BNS novēroja, ka dažas sveces bija novietotas mūrī, taču vairums no tām - zālienā. Sveces noliktas un aizdegtas arī uz margām Daugavas krastā.

Provizoriskais kopējais Rīgas pils ugunsgrēkā nodarīto zaudējumu apmērs ir no 4,862 miljoniem eiro līdz 5,083 miljoniem eiro, informatīvajā ziņojumā norāda Finanšu ministrija.

Tiek skaidrots, ka summas galīgais apmērs ir atkarīgs no sarunu procedūras ar kompāniju SBRE, jo zaudējumu summas atšķīrās starp projektētāja Pils projekts izstrādāto tāmi un SBRE provizoriskiem aprēķiniem. Starpība ir izskaidrojama ar to, ka, veicot atjaunošanas būvdarbu izmaksu aprēķinus, SBRE ir iespēja detalizētāk un precīzāk novērtēt faktisko stāvokli objektā, kā arī ar tā atjaunošanu saistītos riskus.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pieteicis zaudējumus 368,6 tūkstošu eiro apmērā, Rakstniecības un mūzikas muzejs – 47,9 miljoni eiro apmērā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis zaudējumus 2796 eiro apmērā, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pieteikusi zaudējumus 49,8 tūkstošu eiro euro apmērā.