Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.
Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.
Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.
Ministre atzina, ka muzeji ir cietuši, bet to krājumi ir glābjami. Kultūras ministre gan neatklāja, kas cietis visvairāk.
Pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, ugunsgrēks ierobežots plkst.3.53. Lai gan liesmas vairs neizplatās, ugunsdzēsēji joprojām turpina strādāt notikuma vietā - tiek jauktas un laistītas degušās konstrukcijas.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Kā aģentūru LETA informēja VUGD, ņemot vēro lielo degušo platību, ugunsgrēka pilnīga likvidēšana, tajā skaitā, gruzdošo krāsmatu dzēšana ilgs vēl vairākas stundas. Par ugunsgrēka iemesliem patlaban esot pāragri runāt.
Kā informē Valsts policija, plkst.4.45 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem abos virzienos atjaunota transporta kustība, kas bija apturēta dzēšanas darbu nodrošināšanai.
Kā ziņots, ceturtdien plkst.22.21 VUGD saņēma informāciju, ka deg Rīgas pils jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka degšanas platība ir 50-100 kvadrātmetri, taču liesmas pieņēmās spēkā.
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis.
Dzēšanas darbu laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Pēc liesmu mitēšanās apsekojot Rīgas pils muzeja krātuves, tika secināts, ka uguns un ūdens klātbūtne radījusi risku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvijām.
Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība SBRE, kas ir būvniecības kompāniju Re&Re un Skonto būve apvienība.
Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis šonakt pēc notikuma vietas apskates sacīja, ka par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri.
Uz jautājumu, kas varētu būt pie vainas, ka pilī izcēlās tik plašs ugunsgrēks, Rāvis atbildēja, ka ceturtdien plkst.18.45 būvnieki no pils devās prom, atstājot to Militārās policijas uzraudzībā.
Ugunsgrēka izcelšanās iemeslus skaidros Valsts policija, kas par notikušo jau ir sākusi kriminālprocesu.