«Uzgāju bēniņos un palūdzu kolēģim nogriezt vienu šķēpeli no sijām. Savā laikā tās divreiz tika apstrādātas ar antipirēniem. Pirmajā reizē biju dziļi nelaimīgs, jo antipirēna šķidrumam pievieno sarkanu krāsu. Mīļais Dievs, skaistās 18. gadsimta sijas tagad ir idiotiski sarkanas, es domāju. Tagad lūdzu nogriezt šķēpeli, mēs izgājām ārā, un pats ar šķiltavām to dedzināju. Nedega,» tā vaicāts, kur Rundāles pilī vispirms gājis, izdzirdot par Rīgas pils degšanu, žurnālam Ir sacījis Rundāles pils muzeja direktors, gleznotājs Imants Lancmanis.
«Ja tas būtu izdarīts Rīgas pils bēniņos... To es nevaru piedot,» viņš sacījis.
«Latvijā ir pēcpadomju gļēvums, vienaldzība. Ja valstī nāk gaismā, ka ēkā nr.1 viss ir nepareizi, tad man ir skaidrs, kas notiek ēkā nr.5, nr.100 un tā tālāk. Visi [valsts] drošības pasākumi ir šķietamība. Ēkā, kur sēž Valsts prezidents un atrodas trīs muzeji, vajadzēja būt kolosālam drošības līmenim. Tas ir kā Baltā nama un Luvras apvienojums. Bija jābūt A, B, C risinājumu variantiem, ja kaut kas notiek!» uzskata I. Lancmanis.
Jautāts, kam no ētiskā viedokļa uzliktu atbildību par notikušo Rīgas pilī, viņš teicis: «Tas vispirms bija Prezidenta kancelejas uzdevums. Viņi bija vienīgie, kas varēja atbildēt par šo ēkas daļu, kas muzejiem bija tabu, kur tie nevarēja tikt iekšā. Vajadzēja izstrādāt drošības plānu. Un ugunsdzēsēji? Un valsts drošības struktūras? Kā jums patīk, ka tiek pirkta ugunsdzēsības mašīna, kas nevar iebraukt Latvijas ēkas nr.1 pagalmā? Kā var strādāt, ja tas neatplaiksnī galvā?»
«Ko darīja mīļā Militārā policija, kas stāstīja, ka izgājusi apgaitā un viss bijis kārtībā? Es domāju - ir kaut kas, ko viņi, glābjot mundiera godu, slēpj.
Tālāk - celtnieki. Runā tikai par dūmu signalizāciju, bet pastāv arī otra, karstuma signalizācija. Katrs, kurš saskāries ar ugunsdrošību, ziņa, ka no 51 grāda iedarbojas termosensoru ķēde, ja tāda uzstādīta. Ja Rundāles pilī kaut kas tāds notiktu, vienmēr ir 2-3 atbildīgie cilvēki, arī naktī. Viņi momentā ņemtu rokās dzēšamo un nodzēstu.
Pati ugunsnelaimes filozofija ir jābūvē tā - ugunsgrēks nav iespējams, jo mēs to esam laikus pamanījuši un novērsuši minūšu laikā. Taču Rīgas pilī neviens uz to nestrādāja,» uzskata muzeja direktors.
«Kā var apdrošināt ēku par 20 miljoniem un neuzstādīt drošu signalizāciju un aizsargājošo šķidrumu konstrukcijām? Kā varētu «dzirkstele pārskriet», ja konstrukcijas būtu apstrādātas ar antipirēna šķidrumu? Mums ar to pārklātas visas koka konstrukcijas, arī staļļos. Par tikai 8,6 tūkstošiem latu. Rīgas pils gadījumā tagad visi mēģinās pierādīt, ka Dieva zibens iespēris un vainīgs nav neviens,» viņš sacījis intervijā Ir.
Kā vēstīts, ugunsgrēkā, kas plosījās naktī uz 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā, nodarot būtisku kaitējumu gan pils ēkai kā arhitektūras piemineklim, gan arī pils ēkā esošo muzeju krājumiem.
#2/10
Rīgas pils stāvoklis pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#3/10
Rīgas pils stāvoklis pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#4/10
Rīgas pils stāvoklis pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#5/10
Rīgas pils Baltā zāle, kur pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#6/10
Rīgas pils Baltā zāle, kur pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#7/10
Rīgas pils Baltā zāle, kur pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#8/10
Rīgas pils Baltā zāle, kur pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.
#9/10
Rīgas pils Svētku zāle, kur pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.