Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Būvkompāniju pilnsabiedrība SBRE ir gatava nekavējoties iemaksāt nodrošinājumu piecu miljonu eiro apmērā, apliecinot gatavību uzņemties pilnu atbildību par Rīgas pils ugunsgrēku, gadījumā, ja tiesībsargājošās iestādes par vainīgajiem atzīs tieši būvnieku, informē pilnsabiedrība SBRE.

Provizoriskie aprēķini par Rīgas pils ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem tiek lēsti 5 miljonu eiro apmērā.

Jau ilgāku laiku kavējas Rīgas pils rekonstrukcijas darbu veikšana, un tas turpina apdraudēt Rīgas pils kā starptautiskas nozīmes kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Kopš 2013.gada rudens netiek apstiprinātas Svētku zāles pastāvīgo jumta konstrukciju izbūves izmaksas, lai arī izmaksu aprēķins pasūtītājam tika iesniegts jau pērnā gada 27.decembrī, tomēr joprojām nav saskaņots, norāda SBRE. Tas šobrīd kavē secīgo darbu veikšanu – iekšējo apdari, restaurāciju. Līdzīga ir situācija ar konstrukciju žāvēšanas un dezinficēšanas darbu veikšanu. Ja tam par iemeslu ir bažas, ka SBRE vēlētos izvairīties no atbildības, gadījumā, ja tiesa atzīs būvkompāniju par vainīgu, tad ar šo soli pilnsabiedrība SBRE vēlas šīs bažas pilnībā kliedēt.

Šonedēļ Valsts policija Rīgas pils ugunsgrēka lietu nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, līdz ar to izmeklēšana Rīgas pils lietā ir pabeigta, informē policijas pārstāvji.

Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzīti trīs vīrieši, visi trīs tiek turēti aizdomās par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, taču vienam no aizdomās turētajiem papildus tiek inkriminēta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības, kuras rezultātā iestājušās smagas sekas.

Db.lv jau rakstīja, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji.

Vienošanās paredz arī visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu noslēguma termiņu.

VNĪ un SBRE turpinās sadarboties, lai pēc iespējas ātrāk novērstu ugunsgrēka radītās sekas un to ietekmi uz Rīgas pili.

Vienošanās paredz, ka SBRE apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildus darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.

SBRE jau patlaban, nekavējoties apņēmies darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā tiks ieskaitīti līdz šā gada 15.jūlijam.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir pilnībā atcēlusi procesa virzītāja pieņemto lēmumu par uzlikto arestu SIA Skonto būve kontiem un transporta vienībām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā, informē Skonto būve.

Līdz ar noņemto arestu uzņēmuma kontiem un tehnikai Skonto būve varēs pilnvērtīgi turpināt darbu Rīgas pils atjaunošanā un citos savos objektos.

Pilnsabiedrības SBRE kontiem arests ir saglabāts kā nodrošinājums Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un ēkas atjaunošanai.

Arī Centra rajona tiesā norādīja, ka attiecībā uz Skonto būve procesa virzītāja lēmums atcelts un kompānijas sūdzība apmierināta. Savukārt SIA Re&Re sūdzība tika apmierināta daļēji, līdz ar to arī lēmums atcelts daļā, tomēr tiesa nevar precizēt, kurā daļā.

Vakar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā. Šis lēmums nav pārsūdzams.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 1. kārtas jaunbūve sasniegusi tās augstāko punktu – 27,7 metru atzīmi, informē pilnsabiedrības SBRE pārstāvji.

Piektdien, 29. janvārī, klātesot veselības ministram Guntim Belēvičam, projekta pasūtītājam un būvdarbu veicējiem pilnsabiedrībai SBRE, slimnīcas jaunbūves jumta konstrukcijas rotāja spāru vainags.

Plānots, ka 2017. gada pavasarī jaunā ēkā varētu uzņemt pirmos pacientus. Tālejoši mērķi ir arī attiecībā uz jaunā korpusa 2. kārtas īstenošanu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls: «Jaunā A korpusa 1. kārta daļēji atrisinās samilzušās vajadzības pēc drošas, mūsdienīgas, pacientiem un personālam ērtas vides. Paldies jāsaka Veselības ministrijai, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, slimnīcas projekta vadītājiem par sekmīgo sadarbību un nestandarta risinājumiem, kā rezultātā rekordīsā termiņā izdevās saglabāt Eiropas Savienības līdzfinansējumu un turpināt celtniecību. Tajā pašā laikā mēs kā pasūtītājs visstingrāko vērību esam pievērsuši darbu kvalitātei un uzraudzībai, kas ļāvis panākt plānotā būvniecības darbu apjoma izpildi. Stradiņa slimnīcas infrastruktūras attīstību joprojām redzam kā vienotu visu ēku pārbūvi un renovāciju, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāuzsāk šī savulaik nepietiekamā finansējuma dēļ sadalītā būvniecības objekta turpināšana.»

Izskanējusī informācija par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu piemērot administratīvo sodu nav pamatota, turklāt pilnsabiedrība SBRE no būvvaldes nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par šo faktu, informē SBRE.

Pēc būvdarbu apturēšanas saskaņā ar būvuzrauga norādījumiem 9. februārī tika veiktas vien atsevišķas darbības ar mērķi novērst turpmāku bojājumu rašanos, ievērojot būvuzrauga sniegtos norādījumus un normatīvo aktu prasības, norāda pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks.

Būvuzraugs Rihards Ābols ar ierakstu būvdarbu žurnālā 2. februārī apturēja būvdarbus, vienlaikus norādot: būvuzņēmējam nodrošināt pasākumus izpildīto būvdarbu turpmāku bojājumu novēršanai, kas var rasties sakarā ar būvdarbu apturēšanu. SBRE izvērtēja konkrēto bojājuma vietu un pieņēma lēmumu veikt sienas aizsargkārtas atjaunošanu. Tas tika izdarīts 9. februārī ar mērķi novērst iespējamu ūdens iekļūšanu plaisā un attiecīgu tālāku sienas stiegrojuma koroziju vai ūdens sasalšanu šuvē. Bojātā vieta tika aizpildīta ar iepriekš saskaņotu materiālu un atbilstoši tehnoloģijai.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Provizoriskais kopējais Rīgas pils ugunsgrēkā nodarīto zaudējumu apmērs ir no 4,862 miljoniem eiro līdz 5,083 miljoniem eiro, informatīvajā ziņojumā norāda Finanšu ministrija.

Tiek skaidrots, ka summas galīgais apmērs ir atkarīgs no sarunu procedūras ar kompāniju SBRE, jo zaudējumu summas atšķīrās starp projektētāja Pils projekts izstrādāto tāmi un SBRE provizoriskiem aprēķiniem. Starpība ir izskaidrojama ar to, ka, veicot atjaunošanas būvdarbu izmaksu aprēķinus, SBRE ir iespēja detalizētāk un precīzāk novērtēt faktisko stāvokli objektā, kā arī ar tā atjaunošanu saistītos riskus.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pieteicis zaudējumus 368,6 tūkstošu eiro apmērā, Rakstniecības un mūzikas muzejs – 47,9 miljoni eiro apmērā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis zaudējumus 2796 eiro apmērā, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pieteikusi zaudējumus 49,8 tūkstošu eiro euro apmērā.

Stradiņu slimnīcas A korpusa būvniecības defektus iespējams novērst četru nedēļu laikā, turklāt publiskotie viedokļi par demontāžu un citiem veicamiem darbiem ir ievērojami pārspīlēti, norāda pilnsabiedrības SBRE eksperti.

Neatkarīgā eksperta Alda Dzirkaļa pabeigtais un Veselības ministrijai iesniegtais atzinums par Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības ietvaros pabeigtajiem darbiem uzsver nepieciešamību nekavējoties, steidzamības kārtā novērst defektus un atsākt būvdarbus, lai izvairītos no turpmākas konstrukciju bojāšanas.

Galveno nepieciešamo defektu novēršanas darbu saraksts ir sekojošs: ir jāveic atsevišķu kolonnu novirzes novērtējums, un tām kolonnām, kurām novirzes konstatētas, jāveic konstrukcijas pastiprināšana. Kolonnu novirzes novērtējums ir veikts, un pastiprināšana jāveic septiņām kolonnām no 328, tātad 2% no kopējā kolonnu skaita.

Līdz šā gada 1. novembrim tiks pabeigti plānotie Rīgas pils rekonstrukcijas – restaurācijas darbi, bet līdz šī gada 20. decembrim tiks pabeigti Rīgas pils papildus inženiertīklu sistēmu un atsevišķu arhitektūras risinājumu pielāgošanas darbi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prasībām, un Rīgas Pilsētas Būvvaldē iesniegts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE.

Ņemot vērā Rīgas pils vēsturisko un arhitektonisko nozīmi, kā arī tehnisko sarežģītību, būvniecības laikā, vēl pirms objekta nodošanas, VNĪ un SBRE piesaistīja VUGD speciālistus objekta apsekošanai, kuri, pēc apsekošanas izteica iepriekš nedefinētas papildus prasības. Izvērtējot situāciju, VNĪ kopīgi ar Rīgas Pils Atjaunošanas Padomi, Valsts prezidenta kanceleju un SBRE pieņēma lēmumu par būvatļaujas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā neparedzētos un tehniskajā projektā neiekļautos darbus. Turklāt, būvniecības laikā no jauna tika atklāta virkne vēsturisku būvdetaļu un būvelementu, kuru atjaunošana un saglabāšana prasīja izmaiņas tehniskajā projektā. Papildus prasības ir saistītas ar ēkas kopējo ugunsdrošības paaugstināšanu, kā ietvaros, piemēram, pils dārza risinājums tika pārprojektēts un pārbūvēts tā, lai tajā būtu iespējams iebraukt VUGD transportam, kas līdz šim nebija iespējams.

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Pilnsabiedrība SBRE pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ekspertu vizītes P. Stradiņa slimnīcas A korpusa būvlaukumā saņēmusi atļauju atsākt būvdarbus pilnā apmērā, informē SBRE.

Visi defekti Stradiņu slimnīcas jaunbūvēs ir novērsti - to otrdien, 7. jūlijā apstiprināja būvvaldes eksperti pēc būvlaukuma apsekošanas un visu izpilddokumentu pārbaudes.

Līdz 15. jūnijam pēc iepriekš saskaņota plāna SBRE veica konstrukciju pastiprināšanu un atsevišķu, lokālu defektu novēršanu 1. un 2. jaunbūves blokā. Rīgas pilsētas būvvalde ar ierakstu būvdarbu žurnālā 7. jūlijā atļāvusi atsākt būvdarbus visā būvobjektā, norādot, ka uzdotie norādījumi ir izpildīti un konstatētie defekti ir novērsti.

Uzņēmuma pārstāvji jau iepriekš informējuši, ka galvenie darbi defektu novēršanai bija septiņu kolonnu pastiprināšana, 18 siju remonts un viena paneļa nomaiņa, kā to atzinumā būvuzņēmējam un pasūtītājam bija norādījis neatkarīgs eksperts.

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp SBRE un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Pašlaik objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas un uzsākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem.

Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai joprojām neesot zināms, kad tā pēc pirmās kārtas būvdarbu pabeigšanas varētu saņemt jauno korpusu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, būvobjektā notiek darbu pabeigšana, ieskaitot sistēmu darbības pārbaudes un regulēšanu, un galīgie apdares darbi. Vienlaicīgi tiek veikta izpilddokumentācijas noformēšana un valsts un pašvaldību institūciju atzinumu saņemšana.

Sīle gan norādīja, ka datumu un laiku, kad tieši notiks galējā ēkas pārbaude un nodošana slimnīcai, paziņos būvnieks pilnsabiedrība SBRE.

SBRE projektu vadītājs Valdis Koks informē, ka: «šobrīd notiek objekta nodošana Pasūtītājam saskaņā ar būves pieņemšanas - nodošanas grafiku, kas ir saskaņots ar Pasūtītāju. Uz doto brīdi ir saņemti visi atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju (VUGD, Rīgas ūdens, VKPAI u.c.) atzinumi par būves gatavību ekspluatācijai, izņemot vēl tiek gaidīts pēdējais atzinums no Veselības inspekcijas.»

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par aptuveni 62 miljoniem eiro lētāk, nekā to piedāvāja izdarīt pašreizējais būvnieks pilnsabiedrība SBRE jeb apvienība SIA Skonto būve un SIA Re&Re, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas attīstību.

Informatīvais ziņojums šodien izskatīts Ministru kabinetā.

Ziņojumā teikts, ka viens no attīstības variantiem bijis korpusu turpināt atbilstoši SBRE finanšu piedāvājumu izmaksām un slimnīcas veiktajam aprēķinam par aprīkošanas izmaksām, kas paredz kopējās izmaksas vairāk nekā 153 miljonu eiro apmērā. Tomēr VM sarēķinājusi, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas attīstībai, tai skaitā projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai nepieciešami 91,07 miljoni eiro.

Aprēķināts, ka projektēšana izmaksās 3,42 miljonus eiro, autoruzraudzība - 684 727 eiro, būvniecība - 68,47 miljonus eiro jeb 1815 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par vienu izbūvējamo kvadrātmetru. Būvuzraudzība izmaksās 1,36 miljonus eiro, bet telpu aprīkošana - 17,11 miljonus eiro.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ( BTA) par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu veikusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 145 665,98 Ls apmērā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), paziņojuši BTA pārstāvji.

Atlīdzība izmaksāta, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto līgumu ar pilnsabiedrību SBRE par visu veidu celtniecības risku apdrošināšanu Rīgas pils rekonstrukcijas darbu laikā.

Apdrošināšanas polise paredz segt materiālo vērtību zaudējumus, tostarp zaudējumus par celtniecības darbiem un materiāliem, būvlaukuma aprīkojumu, kā arī segt izdevumus būvgružu novākšanai pēc apdrošināšanas gadījuma, skaidroja BTA pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Rīgas pils rekonstrukcijas darbi bija uzsākti salīdzinoši nesen, objektā vēl nebija veikti vērienīgi materiālie ieguldījumi, kā arī objektā uz vietas neatradās liels daudzums būvniecības materiālu, norāda BTA pārstāvji.

Astoņus mēnešus pēc Rīgas pils ugunsgrēka Valsts policija (VP) joprojām neatklāj nelaimes cēloņu izmeklēšanas gaitu un kategoriski vairās nosaukt vainīgo paziņošanas termiņus, vēsta laikraksts Diena. «Tie nav atkarīgi no mums. Policija savu darbu ir izdarījusi, bet ekspertīze ir ekspertīze, un tulkošana ir tulkošana,» norādījusi VP pārstāve Sigita Pildava.

Patlaban tiekot tulkoti Lietuvas Ugunsgrēku izmeklēšanas centra (LUIC) veiktās ekspertīzes rezultāti, ko bija pasūtījusi Iekšlietu ministrija.

Kā norāda laikraksts, vēl rudenī VP savas izmeklēšanas ieilgšanu skaidroja ar lietuviešu kolēģu ekspertīzes aizkavēšanos, bet tagad Pildava norāda, ka policijas izmeklētāji to uzlūkos vien kā LUIC skatījumu uz traģēdijas iespējamajiem iemesliem.

Saeimas deputāte Elīna Siliņa paudusi viedokli, ka izmeklēšana ir ievilkusies. «Paziņojumi par nepieciešamību tulkot Lietuvas ekspertu secinājumus no lietuviešu uz krievu un tad no krievu uz latviešu valodu, no vienas puses, izraisa smīnu, no otras - rada augsni aizdomām, ka izmeklēšana tiek novilcināta apzināti, kā arī pamatu baumām, vai tulkojumā kādi atzinumi nepazudīs vienai vai otrai pusei par labu. Te drīzāk jādiskutē, cik operatīvi strādā prokuratūra, kas koordinē izmeklēšanu,» sacījusi deputāte.

Pilnsabiedrība SBRE ir pilnā apmērā atsākusi VAS Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca A korpusa 1. kārtas būvniecību.

Pilnu Stradiņa slimnīcas ekspluatāciju plānots sākt 2017.gada pavasarī.

Virszemes konstrukciju būvniecība jau ir pabeigta, tāpēc šomēnes tika uzsākta ārsienu paneļu un fasādes montāža.

Stradiņa slimnīcas jaunbūvēs – 1., 2. un 6. blokā – šobrīd notiek ārsienu paneļu uzstādīšana, un pēc tam tiks veikta stikla fasādes montāža. Tāpat šobrīd tiek veikta slimnīcas trīs blokus savienojošā ātrija tiltu un pārseguma nesošo konstrukciju montāža un betonēšana.

Pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks stāsta, ka saskaņotais būvdarbu grafiks nozīmēs arī diezgan saspringtu darba procesu, tāpēc nepārtraukti tiek palielināts darbinieku skaits. Šobrīd būvlaukumā strādā vairāk nekā 160 darbinieku, no kuriem 30 ir inženiertehniskais personāls. Darbinieku skaitu plānojam palielināt līdz 400 strādājošajiem, atkarībā no tehnoloģiskā procesa. Tiek nodrošinātas papildus kvalitātes pārbaudes un darba drošības kontrole, viņš uzsver.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.