Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Šonedēļ Valsts policija Rīgas pils ugunsgrēka lietu nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, līdz ar to izmeklēšana Rīgas pils lietā ir pabeigta, informē policijas pārstāvji.

Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzīti trīs vīrieši, visi trīs tiek turēti aizdomās par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, taču vienam no aizdomās turētajiem papildus tiek inkriminēta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības, kuras rezultātā iestājušās smagas sekas.

Db.lv jau rakstīja, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji.

Vienošanās paredz arī visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu noslēguma termiņu.

VNĪ un SBRE turpinās sadarboties, lai pēc iespējas ātrāk novērstu ugunsgrēka radītās sekas un to ietekmi uz Rīgas pili.

Vienošanās paredz, ka SBRE apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildus darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.

SBRE jau patlaban, nekavējoties apņēmies darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā tiks ieskaitīti līdz šā gada 15.jūlijam.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir pilnībā atcēlusi procesa virzītāja pieņemto lēmumu par uzlikto arestu SIA Skonto būve kontiem un transporta vienībām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā, informē Skonto būve.

Līdz ar noņemto arestu uzņēmuma kontiem un tehnikai Skonto būve varēs pilnvērtīgi turpināt darbu Rīgas pils atjaunošanā un citos savos objektos.

Pilnsabiedrības SBRE kontiem arests ir saglabāts kā nodrošinājums Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un ēkas atjaunošanai.

Arī Centra rajona tiesā norādīja, ka attiecībā uz Skonto būve procesa virzītāja lēmums atcelts un kompānijas sūdzība apmierināta. Savukārt SIA Re&Re sūdzība tika apmierināta daļēji, līdz ar to arī lēmums atcelts daļā, tomēr tiesa nevar precizēt, kurā daļā.

Vakar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā. Šis lēmums nav pārsūdzams.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Ugunsgrēks Rīgas pilī sākās pils neizmantotajā šautuvē, kas atrodas ārpus būvnieku pilnsabiedrības SBRE pārvaldītās Rīgas pils daļas, secinājis britu eksperts Pīteres Mansi (Peter Mansi), Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents.

Uguns izcēlusies un vispirms pārņēmusi Rīgas pils neizmantoto šautuvi ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos, un tikai tad izplatījās virs kāpņu telpas jumta zonā augšup pa sijām, kur pirmo reizi no ēkas ārpuses varēja redzēt atklātu liesmu, pauda eksperts.

Atbildot uz jautājumu par Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) algoto igauņu ekspertu norādīto potenciālo ugunsgrēka izcelsmes vietu, P. Mansi skaidroja, ka tas nekādā gadījumā nevar būt nelaimes izcelsmes sākuma punkts. Eksperts jau iepriekš izplatītajā paziņojumā skaidrojis, ka laikā, kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Turklāt Svētku zālē veiktie izrakumi atklāja uguns neskartas sienas koka karnīzes paliekas, kas apgāž apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā.

Līdz šā gada 1. novembrim tiks pabeigti plānotie Rīgas pils rekonstrukcijas – restaurācijas darbi, bet līdz šī gada 20. decembrim tiks pabeigti Rīgas pils papildus inženiertīklu sistēmu un atsevišķu arhitektūras risinājumu pielāgošanas darbi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prasībām, un Rīgas Pilsētas Būvvaldē iesniegts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE.

Ņemot vērā Rīgas pils vēsturisko un arhitektonisko nozīmi, kā arī tehnisko sarežģītību, būvniecības laikā, vēl pirms objekta nodošanas, VNĪ un SBRE piesaistīja VUGD speciālistus objekta apsekošanai, kuri, pēc apsekošanas izteica iepriekš nedefinētas papildus prasības. Izvērtējot situāciju, VNĪ kopīgi ar Rīgas Pils Atjaunošanas Padomi, Valsts prezidenta kanceleju un SBRE pieņēma lēmumu par būvatļaujas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā neparedzētos un tehniskajā projektā neiekļautos darbus. Turklāt, būvniecības laikā no jauna tika atklāta virkne vēsturisku būvdetaļu un būvelementu, kuru atjaunošana un saglabāšana prasīja izmaiņas tehniskajā projektā. Papildus prasības ir saistītas ar ēkas kopējo ugunsdrošības paaugstināšanu, kā ietvaros, piemēram, pils dārza risinājums tika pārprojektēts un pārbūvēts tā, lai tajā būtu iespējams iebraukt VUGD transportam, kas līdz šim nebija iespējams.

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija šobrīd ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība SBRE.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp SBRE un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Pašlaik objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas un uzsākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa 1. kārtas jaunbūve sasniegusi tās augstāko punktu – 27,7 metru atzīmi, informē pilnsabiedrības SBRE pārstāvji.

Piektdien, 29. janvārī, klātesot veselības ministram Guntim Belēvičam, projekta pasūtītājam un būvdarbu veicējiem pilnsabiedrībai SBRE, slimnīcas jaunbūves jumta konstrukcijas rotāja spāru vainags.

Plānots, ka 2017. gada pavasarī jaunā ēkā varētu uzņemt pirmos pacientus. Tālejoši mērķi ir arī attiecībā uz jaunā korpusa 2. kārtas īstenošanu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls: «Jaunā A korpusa 1. kārta daļēji atrisinās samilzušās vajadzības pēc drošas, mūsdienīgas, pacientiem un personālam ērtas vides. Paldies jāsaka Veselības ministrijai, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, slimnīcas projekta vadītājiem par sekmīgo sadarbību un nestandarta risinājumiem, kā rezultātā rekordīsā termiņā izdevās saglabāt Eiropas Savienības līdzfinansējumu un turpināt celtniecību. Tajā pašā laikā mēs kā pasūtītājs visstingrāko vērību esam pievērsuši darbu kvalitātei un uzraudzībai, kas ļāvis panākt plānotā būvniecības darbu apjoma izpildi. Stradiņa slimnīcas infrastruktūras attīstību joprojām redzam kā vienotu visu ēku pārbūvi un renovāciju, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāuzsāk šī savulaik nepietiekamā finansējuma dēļ sadalītā būvniecības objekta turpināšana.»

Izskanējusī informācija par Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu piemērot administratīvo sodu nav pamatota, turklāt pilnsabiedrība SBRE no būvvaldes nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par šo faktu, informē SBRE.

Pēc būvdarbu apturēšanas saskaņā ar būvuzrauga norādījumiem 9. februārī tika veiktas vien atsevišķas darbības ar mērķi novērst turpmāku bojājumu rašanos, ievērojot būvuzrauga sniegtos norādījumus un normatīvo aktu prasības, norāda pilnsabiedrības SBRE projektu vadītājs Valdis Koks.

Būvuzraugs Rihards Ābols ar ierakstu būvdarbu žurnālā 2. februārī apturēja būvdarbus, vienlaikus norādot: būvuzņēmējam nodrošināt pasākumus izpildīto būvdarbu turpmāku bojājumu novēršanai, kas var rasties sakarā ar būvdarbu apturēšanu. SBRE izvērtēja konkrēto bojājuma vietu un pieņēma lēmumu veikt sienas aizsargkārtas atjaunošanu. Tas tika izdarīts 9. februārī ar mērķi novērst iespējamu ūdens iekļūšanu plaisā un attiecīgu tālāku sienas stiegrojuma koroziju vai ūdens sasalšanu šuvē. Bojātā vieta tika aizpildīta ar iepriekš saskaņotu materiālu un atbilstoši tehnoloģijai.

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Rīgas pils reprezentācijas telpu un Valsts prezidenta kancelejas telpu aprīkojumam nepie­ciešami aptuveni 4,9 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas secināms no šodienas valdības sēdei sagatavotajiem dokumentiem. Visvairāk nepieciešams 3. stāva anfilādes reprezentācijas mēbelēm un aprīkojumam – 1,098 milj. eiro. Tikmēr Rīgas pils I kārtas būvdarbi jeb priekšpils rekonstrukcija un restaurācija turpinās pēc plāna, un tos plānots pabeigt paredzētajā termiņā – līdz nākamā gada novembrim, apliecina valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Mēbeles restaurēs

Mēbelēm un aprīkojumam priekšpilij vajadzīgi 699,2 tūkst. eiro, bet Austrumu piebūvei – 273,8 tūkst. eiro, savukārt 3. stāva Pils laukuma parādes telpu iekārtošanai – paklājiem, gleznām, mākslas priekšmetiem – 559,9 tūkst. eiro. Valsts prezidenta kancelejas budžetā Rīgas pils priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai pēc analoga un iegādei 2015. gadā kopumā plānots piešķirt 4,87 milj. eiro.

Provizoriskais kopējais Rīgas pils ugunsgrēkā nodarīto zaudējumu apmērs ir no 4,862 miljoniem eiro līdz 5,083 miljoniem eiro, informatīvajā ziņojumā norāda Finanšu ministrija.

Tiek skaidrots, ka summas galīgais apmērs ir atkarīgs no sarunu procedūras ar kompāniju SBRE, jo zaudējumu summas atšķīrās starp projektētāja Pils projekts izstrādāto tāmi un SBRE provizoriskiem aprēķiniem. Starpība ir izskaidrojama ar to, ka, veicot atjaunošanas būvdarbu izmaksu aprēķinus, SBRE ir iespēja detalizētāk un precīzāk novērtēt faktisko stāvokli objektā, kā arī ar tā atjaunošanu saistītos riskus.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pieteicis zaudējumus 368,6 tūkstošu eiro apmērā, Rakstniecības un mūzikas muzejs – 47,9 miljoni eiro apmērā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis zaudējumus 2796 eiro apmērā, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pieteikusi zaudējumus 49,8 tūkstošu eiro euro apmērā.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Astoņus mēnešus pēc Rīgas pils ugunsgrēka Valsts policija (VP) joprojām neatklāj nelaimes cēloņu izmeklēšanas gaitu un kategoriski vairās nosaukt vainīgo paziņošanas termiņus, vēsta laikraksts Diena. «Tie nav atkarīgi no mums. Policija savu darbu ir izdarījusi, bet ekspertīze ir ekspertīze, un tulkošana ir tulkošana,» norādījusi VP pārstāve Sigita Pildava.

Patlaban tiekot tulkoti Lietuvas Ugunsgrēku izmeklēšanas centra (LUIC) veiktās ekspertīzes rezultāti, ko bija pasūtījusi Iekšlietu ministrija.

Kā norāda laikraksts, vēl rudenī VP savas izmeklēšanas ieilgšanu skaidroja ar lietuviešu kolēģu ekspertīzes aizkavēšanos, bet tagad Pildava norāda, ka policijas izmeklētāji to uzlūkos vien kā LUIC skatījumu uz traģēdijas iespējamajiem iemesliem.

Saeimas deputāte Elīna Siliņa paudusi viedokli, ka izmeklēšana ir ievilkusies. «Paziņojumi par nepieciešamību tulkot Lietuvas ekspertu secinājumus no lietuviešu uz krievu un tad no krievu uz latviešu valodu, no vienas puses, izraisa smīnu, no otras - rada augsni aizdomām, ka izmeklēšana tiek novilcināta apzināti, kā arī pamatu baumām, vai tulkojumā kādi atzinumi nepazudīs vienai vai otrai pusei par labu. Te drīzāk jādiskutē, cik operatīvi strādā prokuratūra, kas koordinē izmeklēšanu,» sacījusi deputāte.

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Pilnsabiedrība SBRE pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ekspertu vizītes P. Stradiņa slimnīcas A korpusa būvlaukumā saņēmusi atļauju atsākt būvdarbus pilnā apmērā, informē SBRE.

Visi defekti Stradiņu slimnīcas jaunbūvēs ir novērsti - to otrdien, 7. jūlijā apstiprināja būvvaldes eksperti pēc būvlaukuma apsekošanas un visu izpilddokumentu pārbaudes.

Līdz 15. jūnijam pēc iepriekš saskaņota plāna SBRE veica konstrukciju pastiprināšanu un atsevišķu, lokālu defektu novēršanu 1. un 2. jaunbūves blokā. Rīgas pilsētas būvvalde ar ierakstu būvdarbu žurnālā 7. jūlijā atļāvusi atsākt būvdarbus visā būvobjektā, norādot, ka uzdotie norādījumi ir izpildīti un konstatētie defekti ir novērsti.

Uzņēmuma pārstāvji jau iepriekš informējuši, ka galvenie darbi defektu novēršanai bija septiņu kolonnu pastiprināšana, 18 siju remonts un viena paneļa nomaiņa, kā to atzinumā būvuzņēmējam un pasūtītājam bija norādījis neatkarīgs eksperts.

Stradiņu slimnīcas A korpusa būvniecības defektus iespējams novērst četru nedēļu laikā, turklāt publiskotie viedokļi par demontāžu un citiem veicamiem darbiem ir ievērojami pārspīlēti, norāda pilnsabiedrības SBRE eksperti.

Neatkarīgā eksperta Alda Dzirkaļa pabeigtais un Veselības ministrijai iesniegtais atzinums par Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības ietvaros pabeigtajiem darbiem uzsver nepieciešamību nekavējoties, steidzamības kārtā novērst defektus un atsākt būvdarbus, lai izvairītos no turpmākas konstrukciju bojāšanas.

Galveno nepieciešamo defektu novēršanas darbu saraksts ir sekojošs: ir jāveic atsevišķu kolonnu novirzes novērtējums, un tām kolonnām, kurām novirzes konstatētas, jāveic konstrukcijas pastiprināšana. Kolonnu novirzes novērtējums ir veikts, un pastiprināšana jāveic septiņām kolonnām no 328, tātad 2% no kopējā kolonnu skaita.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.