Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Šodien, 20. oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu 5 716 802 eiro apmērā ārstniecības iestāžu 2015. gada valsts galvotā aizdevuma saistību atmaksai, informē VM.

Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem, kas netika izlietoti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā.

Ārstniecības iestāžu valsts galvotā aizdevuma maksājumu izpildes iespējas ir tieši saistītas ar valsts budžeta finansējuma apmēru, kas tiek novirzīts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksāšanai. Finanšu krīzes gados veiktā samazinājuma dēļ finansējums ārstniecības iestādēm kļuva nepietiekams esošo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums šobrīd tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu. Tas ir radījis situāciju, ka ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts apmaksātos stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, finansiālais stāvoklis ir kritisks un šobrīd pastāv risks, ka atsevišķas ārstniecības iestādes 2015. gadā nevarētu nodrošināt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu atmaksu. Savukārt pārējām ārstniecības iestādēm valsts galvotā aizdevuma saistību segšana rada ievērojamu finansiālo slogu, kā rezultātā varētu vēl vairāk pasliktināties ārstniecības iestāžu finansiālā situācija un līdz ar to tiktu apdraudēta nepārtraukta un kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.

Nepieciešamības gadījumā, lai saņemtu valsts atbalstu metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) finanšu situācijas stabilizēšanai, uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins būtu gatavs atdot valstij savas LM akcijas.

Pagaidām par šādu iespēju nav bijis runas, taču viņš to pieļauj un būtu gatavs atdot savas LM akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam, intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti apgalvo Zaharjins.

Es pret to izturos ļoti mierīgi, jo nav svarīgi, cik liela akciju pakete man pieder. Galvenais patlaban ir izglābt un saglabāt uzņēmumu, bet laika ir palicis pavisam maz,» intervijā norāda Zaharjins.

Viņš piebilda, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Finanšu ministrija noslēgusi līgumu ar starptautisko auditorkompāniju SIA Ernst & Young Baltic par padziļinātas finanšu analīzes veikšanu grūtībās nonākušajā Liepājas metalurgā. Līgums summa ir 83,4 tūkstoši latu bez PVN, kurus valsts budžetam kompensēt apņēmušies metalurga lielākie akcionāri.

Tāpat par šā uzņēmuma kontrolieri ir izraudzīts jurists Andis Pauliņš, kurš pārraudzīs uzņēmuma izdevumus un darījumus, tādējādi nodrošinot valsts pārraudzību uzņēmuma darbībai audita laikā un līdz turpmāko lēmumu pieņemšanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Viņš atklāja, ka noslēgtā līguma apmaksa sākotnēji tiks veikta no valsts budžeta līdzekļiem. FM ir panākusi vienošanos, ka pēc audita noslēgšanas šos izdevumus valsts budžetam kompensēs Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals.

Finanšu ministrs Andris Vilks panācis vienošanos ar a/s Liepājas metalurgs vadību par sadarbību uzņēmuma padziļināta audita veikšanā un uzņēmuma tālākas darbības kontrolē.

«Uzņēmuma vadība ir piekritusi sniegt pilnu informāciju, kas būs nepieciešama audita veikšanai. Tāpat ir panākta vienošanās par valsts izvēlēta prokūrista iecelšanu, kurš pārstāvēs uzņēmumu darījumos kopīgi ar valdi, tādējādi nodrošinot valsts pārraudzību uzņēmuma darbībai audita laikā un līdz tālāku lēmumu pieņemšanai. Šobrīd notiek darbs pie piemērotākā kandidāta izvēles,» apgalvo finanšu ministrs Andris Vilks.

Db.lv rakstīja, ka valdība uzdevusi Finanšu ministrijai organizēt a/s Liepājas metalurgs auditu. Finanšu ministrs 2009. gada 30. decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par a/s Liepājas metalurgs saistībām 85,6 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp a/s Liepājas metalurgs un UniCredit S.p.A. Līdz šā gada 25. janvārim izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Attīstībai ņemto kredītu atmaksas pārvelšana uz valsts pleciem ļaus slimnīcām ik gadu vairākus miljonus eiro novirzīt citiem mērķiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ministriem izdosies vienoties, ka 6,7 milj. eiro no līdzekļiem, ko neizlietoja, organizējot Latvijas prezidentūru ES Padomē, tiks novirzīti veselības aprūpes sistēmai valsts galvoto aizņēmumu segšanai, slimnīcu budžetiem jau šogad tiks noņemts slogs, kas atkarībā no kredīta summas un atmaksas grafika svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz teju 2,5 milj. eiro. Tā kā šo summu slimnīcas ir rezervējušas, tām atbrīvosies līdzekļi papildu pakalpojumu sniegšanai, kam savukārt vismaz nedaudz vajadzētu mazināt rindas, lēš Veselības ministrijā. Lielākie kredītmaksājumi ir universitātes slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, kuras aizdevuma atmaksu sākušas jau iepriekšējos gados, un Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai atmaksas termiņš iestājas šogad. Šogad Austrumu slimnīcai jāatmaksā teju 1,9 milj. eiro, liecina Veselības ministrijas pavasarī apkopotie dati. Nākamgad šī summa ir gandrīz divi milj. eiro.

Valsts, no budžeta līdzekļiem samaksājot AS Liepājas metalurgs vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., šo naudu nav zaudējusi, bet gan ieguldījusi un no šī ieguldījuma var gūt peļņu, uzskata bijušais finanšu ministrs un biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše.

«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

Lielākā daļa līdz šim saņemtā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma izmantota valsts parāda atmaksai un valsts budžeta deficīta finansēšanai, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Proti, no SVF Latvija līdz šim saņēmusi gandrīz 415.4 milj. Ls, no kuriem vairāk nekā 361 milj. Ls izmantoti valsts parāda pārfinansēšanai, šim mērķim izmantoti arī gandrīz 307 milj. Ls no 701.1 milj. Ls lielā iepriekš saņemtā EK aizdevuma.

Valsts budžeta deficīta finansēšanai izmantoti 53.67 milj. Ls no SVF aizdevuma un 225.55 milj. Ls no EK piešķirtā aizdevuma.

Ievērojami mazāki līdzekļi no aizdevuma tikuši izsniegti valsts budžeta aizdevumos pašvaldībām – tām atvēlēti 0.83 milj. Ls no SVF aizdotajiem līdzekļiem un 5.2 milj. Ls no EK aizdevuma.

Ievērpjama daļa EK aizdevuma – vairāk nekā 163 milj. Ls izmantoti finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, proti, a/s Parex banka sindicēto kredītu atmaksai.

A/s Liepājas metalurgs (LM) veikusi kredīta procentu maksājumu pilnā apmērā saskaņā ar Itālijas UniCredit S.p.A. bankas kredīta līgumu. Savukārt Valsts kase šodien LM vietā Itālijas bankai UniCreditS.p.A. pārskaita kredīta pamatsummas maksājumu ‒ 6,128 miljonus eiro (4,3 miljonus latu), informē Valsts kase.

Uzņēmums pārskaitījis pilnu summu - 1 855 867,42 eiro.

Liepājas metalurgs no savas puses ir izpildījis nosacījumu, pēc kura bankai maksājums jāsaņem 2013. gada 30. aprīlī.

Šodien Valsts kase plāno veikt AS Liepājas metalurgs valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Liepājas metalurgs 19.aprīlī nosūtīja vēstuli Valsts kasei, kurā informēja par uzņēmuma nespēju veikt valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu.

Liepājas metalurgam aprīlī Itālijas bankai jāmaksā 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 lati. No šīs summas 6 128 456 eiro (4 307 103 lati) ir pamatsumma, bet 1 651 994 eiro (1 161 028 lati) - aizdevuma procenti.

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) pieņēmis lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot reklāmu un tajā norādot, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs», vizuāli to atspoguļojot salīdzinošās reklāmas veidā, iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr ar patērētājiem slēgtajos līgumos piemērojot augstākas procentu likmes, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu un maldinošu komercpraksi.

2014.gada 14.novembrī PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, skaidro PTAC pārstāve Vineta Ore.

PTAC konstatēja, ka AS BIGBANK izplatot reklāmu, norādījusi, ka tās piedāvājums ir «lētāks» un «izdevīgs». Reklāmā tika iekļauta maldinoša informācija par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, tomēr patērētājiem netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme).

Latvija, kas tiek minēta par piemēru parādu krīzes nomāktajām valstīm, tomēr tuvākajos gados saistību apmēru audzēs.

Piemēram, līdzekļi, kas nepieciešami centrālās valdības parāda atmaksai 2013.gadā - ap 576 milj. Ls - tiks iegūti, no jauna aizņemoties, turklāt, ņemot vērā paredzamo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, paredzams, ka tuvākajos gados vēl turpinās pieaugt arī parāda kopapjoms.

«Lai nodrošinātu valsts parāda apjoma samazinājumu, neveicot jaunus aizņēmumus, ir jānodrošina valsts budžets ar pārpalikumu vai arī jārod papildu ieņēmumi, kas būtu saistīti, piemēram, ar valstij piederošu aktīvu realizāciju, mērķtiecīgi novirzot šos ieņēmumus valsts parāda atmaksai. Ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžetā pārpalikums netiek plānots, valsts parāda saistības nākamgad būs jāturpina pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos,» tā, paužot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nostāju, DB pavēstīja Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministru kabinets apstiprinājis komersantiem labvēlīgākus nosacījumus mezanīna aizdevuma saņemšanai Latvijas Garantiju aģentūrā, kas ļaus komersantiem saņemt lielāku investīciju aizdevumu, paplašinās atbalsta saņēmēju loku un samazinās aizdevuma izmaksas, informē Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Saimnieciskās darbības veikšanai būtiski nodrošināt ne tikai pieeju investīciju aizdevumiem, bet arī sniegt iespēju saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Tādejādi jaunie programmas nosacījumi paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējs mezanīna aizdevumu varēs saņemt arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ko līdz šim mezanīna programma nepiedāvāja.

Radot iespēju komersantiem turpmāk saņemt aizdevumu arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, valsts varēs atbalstīt tos komersantus, kuriem Ukrainas – Krievijas konflikta radītās sekas austrumu valstu tirgos ir negatīvi ietekmējušas eksporta darījumu samaksas termiņus un attiecīgi samazinājušas pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem.

2.7 miljardi eiro jeb 36 % no 7.5 miljardus eiro lielā starptautiskā aizdevuma, kuru Latvija šī un turpmāko gadu laikā plāno saņemt, paredzēts izmantot finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai.

Finanšu ministra Einara Repšes (Jaunais laiks) ziņojumā par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem ir norādīts, ka Latvijas valsts budžeta deficīta segšanai paredzēts izmantot 2.6 miljardus eiro jeb 35 % no aizdevuma kopējās summas, bet 1.6 miljardi eiro būs nepieciešami valsts parāda refinansēšanai. Valsts budžeta aizdevumiem paredzēts izmantot 0.6 miljardus eiro jeb 8 % no 7. 5 miljardus eiro lielā starptautiskā aizdevuma, kuru Latvija saņems 2009. un divos turpmākajos gados.

Finanšu ministra ziņojumā arī norādīts, ka 2008. gada decembrī un šī gada augustā saņemtā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu procentu likme ir 2.391 % un aizdevumi Latvijai ir jāatmaksā attiecīgi līdz 2013. gada decembrim un 2014. gada augustam.

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Rojas osta nespēj pastāvīgi atmaksāt valsts galvoto kredītu, kas tika ņemts ostas infrastruktūras uzlabošanai, atzīst Satiksmes ministrija.

Ņemot vērā, ka, izslēdzot no ostas teritorijas uzņēmumus, kuru darbība nav saistīta ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem un privatizējot vai atsavinot zemi zem ēkām un būvēm iegūtie līdzekļi sastādītu aptuveni 374 tūkst. Ls jeb 73 % valsts galvotā aizņēmuma, Satiksmes ministrija atbalsta Rojas ostas teritorijas samazināšanu un nekustamo īpašumu pārdošanā iegūtos līdzekļus novirzīt kredīta atmaksai.

Pret to iebilst Rojas novada pašvaldība.

Jāatgādina, ka Rojas ostai problēmas ar valsts galvotā kredīta atmaksu radās jau pirms vairākiem gadiem, bet tagad situācija ir pasliktinājusies tiktāl, ka ostas pārvaldei radušās problēmas arī ar kredītprocentu nomaksu. Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis valdības komitejas sēdē atzina, ka situācija kļūst arvien sliktāka.

Saistībā ar noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš minēja, ka Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai sliktākajā scenārijā ir iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai - 20-30%.

Viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija visiem saviem uzņēmumiem ir lūgusi sniegt pirmreizējos novērtējumus situācijai, kāda varētu būt ietekme.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ostas ir mazliet labākā situācijā nekā VAS "Latvijas dzelzceļš", jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas, vienalga, vai tās nāk no Krievijas vai no citām valstīm.

"Skaidrs, ka viena liela daļa šo izejvielu ienāks pa jūru, tātad tās tiks importētas un caur ostām pārkrautas. Protams, tas nenozīmē, ka ietekme nebūs būtiska. Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai kritiskākajā scenārijā iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, Rīgas ostā - 45%, Liepājai - samazinājums starp 20% un 30%," stāstīja ministrs.

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

No 12. līdz 14. novembrim norisinās Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēdējā plānotā pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tādējādi Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienības vēsturē, kas veiksmīgi būs noslēgusi Aizdevumu programmu un pēcprogrammas uzraudzību, informē Finanšu ministrija.

Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtēt potenciālos riskus aizdevuma atmaksai.

Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir pierādījusi, ka ir uzticams partneris, kas pilda saistības, tādēļ esam gandarīti, ka Latvijai ne tikai izdevies veiksmīgi noslēgt Aizdevumu programmu, bet arī pēcprogrammas uzraudzību. Ar aizdevēju palīdzību mēs esam atguvuši ekonomikas stabilitāti un arvien tuvojamies tam brīdim, kad aizdevumu būsim atmaksājuši pilnībā, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jau šā gada martā sekmīgi atmaksāta daļa no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma - EK tika pārskaitīts viens miljards eiro. Nākamo daļu, 1,2 miljardus eiro, EK plānots atmaksāt jau 2015. gada janvārī. Lai nodrošinātu šī maksājuma veikšanu, Valsts kase jau savlaicīgi šī gada pavasarī ir pārfinansējusi aizdevumu starptautiskajos finanšu tirgos par vēsturiski zemākajām likmēm, nodrošinot šīs aizdevuma daļas savlaicīgu atmaksu un samazinot valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā.

AS Liepājas metalurgs piektdien, 19.aprīlī, nosūtījusi vēstuli Valsts kasei, kurā informēts par uzņēmuma nespēju veikt valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A, informē uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece.

Maksājums jāveic 30.aprīlī, un par nespēju to veikt uzņēmumam bija jābrīdina Valsts kase desmit kalendārās dienas iepriekš, tātad līdz sestdienai.

Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone iepriekš informēja, ka no akcionāriem tiek sagaidīts aptuveni 25 miljonu latu ieguldījums. Savukārt valsts kopā ar kreditoriem ir gatava pārskatīt jau veikto ieguldījumu pārstrukturizāciju un termiņu atlikšanu. Piemēram, "UniCredit S.p.A" ir gatava atlikt pamatsummas maksājumu līdz pat diviem gadiem, kas palielinātu uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu apjomu, kurus uzņēmums varētu ieguldīt savas darbības nodrošināšanā.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.