Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.
Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.
Cits lauciņš
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.
Mainīta kārtība
Valsts galvojumu procesu nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību, kam seko gadskārtējais likums Par valsts budžetu, kurā tiek noteikts jau konkrētā gada galvojumu apmērs un tā izsniegšanas mērķi, un Ministru kabineta noteikumi par galvojumu iekļaušanu, uzraudzību. Jāņem vērā, ka galvojumu piešķiršanā 2014. gadā notikušas būtiskas izmaiņas - izslēgta iespēja valsts galvojumu saņemt privātuzņēmējiem un likvidēta iespēja valsts galvojumus izsniegt finanšu ministram vienpersoniski. Tādējādi valsts galvojumus var saņemt valsts vai pašvaldības un vairāku pašvaldību kapitālsabiedrības (ar izšķirošu valsts vai pašvaldību ietekmi), kā arī fiziskās personas – studenti. Interesanti, ka pat tajos gadījumos, kad kārtējā gada valsts budžeta likumā ir paredzēti attiecīgie galvojumi, tas vēl nenozīmē, ka šie galvojumi arī tiks izsniegti, jo par to (izsniegt vai neizsniegt) vēl lemj Ministru kabinets, un tikai pēc tam finanšu ministram ir tiesības parakstīt attiecīgo galvojumu. Interesanti, ka valsts galvojumu bez nodrošinājuma izsniegt nemaz nedrīkst. Valsts galvojumu apmērs 2018. gada 31. decembrī bija 732,9 milj. eiro, no kuriem izmaksātā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma daļa ir 477,6 milj. eiro un 254,7 milj. eiro – neizmaksātā valsts galvotā aizdevuma daļa. Reizi gadā finanšu ministrs informē valdību par galvojumu portfeļa situāciju un tā kvalitāti.
Kārtains pīrāgs
Visvairāk galvoto aizdevumu (219,8 milj. eiro) ir valstij piederošās AS Attīstības finanšu institūcijas Altum izsniegtajām garantijām, mājokļu galvojumu un lauksaimnieku garantiju programmās.
Visu rakstu Valsts galvojumu miljoni rūk lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
