TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Polijas PKN Orlen iekļauj Mažeiķus slēgšanas riska sarakstā; ir arī versija par mājienu ar mietu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl. Orlen Lietuva ir lielākais kaimiņvalsts uzņēmums, un tā meitas uzņēmums Orlen Latvija saskaņā ar DB TOP 500 datiem pēc neto apgrozījuma ir trešais lielākais uzņēmums Latvijā.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" parakstījis līgumu ar Londonā bāzēto enerģētikas pakalpojumu kompāniju "Petrofac Ltd." par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Kopējā investīciju summa sasniegs 641 miljonu eiro, ar Varšavas biržas starpniecību paziņojis "Orlen".

Pēc koncerna veiktajām aplēsēm, šīs investīcijas palielinās "Orlen Lietuva" darbības peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par aptuveni 68 miljoniem eiro gadā.

"Petrofac" norāda, ka saskaņā ar līgumu ierīkos jaunu katalītiskā krekinga iekārtu, paplašinās esošās jaudas, kā arī sniegs inženiertehniskos, būvniecības, iepirkumu un citus pakalpojumus. Kompānija pauž gatavību īstenot šo Lietuvas enerģētikas infrastruktūrai svarīgo projektu atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem.

"Petrofac" piedāvājums atzīts par labāko konkursā, to pārbaudījusi arī Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģiski svarīgo uzņēmumu darījumus.

Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības kompānijai "Orlen" piederošais Lietuvas jēlnaftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" šogad rūpnīcā Mažeiķos plāno pārstrādāt 8,4 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 9,7% mazāk nekā pērn pārstrādātie 9,3 miljoni tonnu, kompānija informēja Lietuvas Reģistru centru.

"Ņemot vērā, ka turpinās enerģētikas krīze, kas saasinājās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, liela uzmanība tiks pievērsta galveno investīciju projektu īstenošanai, ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai un enerģijas patēriņa samazināšanai, pārdošanas apjomu palielināšanai vietējā tirgū un izmaksu samazināšanai," pārskatā informēja "Orlen Lietuva".

Turpinās Mažeiķu rūpnīcas modernizācija, lai uzstādītu dziļūdens naftas pārstrādes iekārtas, un projekta izmaksas ir 970 miljoni eiro. Modernizāciju, kuras ģenerāluzņēmējs ir Lielbritānijas uzņēmums "Petrofac International", plānots pabeigt 2025.gada septembrī.

2023.gadā "Orlen Lietuva" pārstrādāja 9,3 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2022.gadā.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Naftas kompānija Orlen uzrāda labus rezultātus un vairs arī neraud ar aiziešanu no Baltijas tirgus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atskaitē par šī gada trešo ceturksni Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen uzrāda 2,1 mljrd. PLN (490 milj. EUR) peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA). Tas noticis arī tirdzniecības pieauguma dēļ par 5% pret 2014. gada trešo ceturksni. Poļu kompānijas meitas uzņēmumam Lietuvā EBITDA šai laika posmā ir 25,62 milj. EUR, ziņo Orlen Lietuva.

Nav vairs drūmi

Vēl nesen Orlen Polijas bosi sūrojās par lielajiem riskiem, mazo biznesa jēgu un iespēju slēgt vai pievērt ražošanu Lietuvā. Tagad telekonferencē par ceturkšņa rezultātiem PKN Orlen valdes priekšsēdētājs Dariušs Jaceks Kravjecs DB saka, ka Mažeiķu ražotnes aizvēršana vai apturēšana netiek apsvērta, jo šādu uzņēmuma peļņas rādītāju apstākļos tas nebūtu saprātīgi.

Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma Orlen Lietuva restrukturizācija un labvēlīgie makroekonomiskie apstākļi devuši pienesumu uzņēmuma attīstībai, liecina medijiem sniegtā informācija.

Ražošanas jauda 2015.gada otrajā ceturksnī kopumā sasniegusi 86%, taču jūnijā tie bijuši 92%, uzrādot augstāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā.

«Mēs nevēlētos novērtēt par augstu tirgus apstākļus, kas pašlaik ir mums ārkārtīgi labvēlīgi. Taču mēs esam novērojuši, ka mūsu centieni paplašināt tirgu Baltijas valstīs ir palīdzējuši sasniegt lielākus pārdošanas apjomus. 2015.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2014.gadā, Orlen Lietuva palielinājusi piegādes apjomus Latvijai par 22%. Igaunijā iepriekš minētajā periodā mūsu pārdošanas apjomi pieauguši par 38%,» skaidro Orlen Lietuva vadītājs (CEO) Ireneusz Fąfara.

SIA Orlen Latvija amatpersonu vidū reģistrētas izmaiņas, liecina Lursoft Klientu portfeļa monitoringa informācija.

Lietuvas pilsone Rasa Jagminiene, kas uzņēmuma padomes locekles pienākumus veica jau kopš 2009. gada februāra, vakar aizgāja no uzņēmuma padomes. Līdz ar to Orlen Latvija padomei vakar pievienojās Polijas pilsone Marzena Beata Orlowska, kas tagad ieņems padomes locekles vietu līdzās Polijas pilsoņiem Miroslavs Fiedorščuks un Pavels Mareks Golebievskis.

Orlen Latvija 2014. gadu noslēdza ar 2,555 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmums pārskata agdā apgrozīja 503,406 miljonus eiro un nodarbināja astoņus darbiniekus. Orlen Latvija aizvadītajā gadā nodokļos nomaksāja 144,333 miljonus eiro.

Orlen Latvija ir Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmuma Orlen Lietuva pārstāvniecība Latvijā un ir atbildīga par naftas produktu realizāciju Latvijas teritorijā. Orlen Latvija ir dibināts 2003. gada vasarā un kopš dibināšanas ir ieņēmis nozīmīgu lomu naftas produktu piegādē Latvijas tirgū un Latvijas tautsaimniecībā kopumā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Polijas naftas kompānija PKN Orlen neizslēdz iespēju pārdot vai slēgt savu dziļās finansiālās grūtībās nonākušo Lietuvas meitasuzņēmumu Orlen Lietuva, bijušo Mažeiķu naftu, vēsta Lietuvas poļu radiostacijas Znad Wilii interneta portāls Zw.lt, atsaucoties uz kompānijas valdes locekli Mareku Podstavu.

Polijas Seima valsts kases komisijas sēdē Podstava izteicies, ka sarunas ar Lietuvas valdību nedod lielas cerības uz Mažeiķu uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos un kompānija neizslēdz nevienu scenāriju, ieskaitot Lietuvas rūpnīcas likvidēšanu.

Pašreizējai situācijai ir vairāki iemesli - ekonomikas palēnināšanās, klimata politika, augošā konkurence no Austrumiem, slānekļa gāzes revolūcija Amerikas Savienotajās Valstīs un jūras transporta augstās izmaksas.

Orlen Lietuva ne vienreiz vien paudusi viedokli, ka uzņēmuma stāvoklis ir ļoti atkarīgs no Lietuvas institūcijām, un uzsvērusi, ka tai noteikti augstāki dzelzceļa pārvadājumu tarifi nekā konkurentiem no Baltkrievijas un Krievijas. Nekādi neizdodas arī atrisināt jautājumu par 2008.gadā slēgtā un 2010.gada vasarā daļēji demontētā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu.

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Ja Eiropas Komisija (EK) nolems, ka Lietuvas valsts dzelzceļa operators Lietuvos geležinkeliai ir ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa tirgū, 2008.gadā demontējot sliedes starp abām valstīm, Lietuva izskatīs iespējas sliežu ceļu atjaunot vai vērsties Eiropas Savienības (ES) Tiesā, paziņoja Lietuvas sakaru un transporta ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš sarunā ar aģentūru BNS pieļāva, ka demontētais sliežu ceļa posms starp Bugeņiem Lietuvā un Reņģi Latvijā vairāk ir nepieciešams Latvijai, nevis naftas pārstrādes uzņēmumam Orlen Lietuva.

«Ja redzēsim, ka mūsu argumenti nav pietiekami, tad mēs izlemsim, vai vērsties ES Tiesā vai arī atjaunot posmu,» sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka tikmēr, kamēr EK lēmumu nav pieņēmusi, Lietuva ar komisiju runās par konkurences ierobežošanas jautājumu.

Sinkevičs sarunā ar BNS sacīja, ka, viņaprāt, dzelzceļa līnijas posms Bugeņi-Reņģe nav vajadzīgs naftas pārstrādes uzņēmumam Orlen Lietuva, bet gan Latvijai, jo tā cer pārvadāt daļu kravu pa šo līniju.

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notika plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, ražošana atsākta ar pilnu jaudu.

"54 dienas pēc Baltijas valstīs vienīgās naftas pārstrādes rūpnīcas ražošanas apturēšanas apkopes darbi ražotnē ir pabeigti un jēlnafta rūpnīcā tiek pārstrādāta ar pilnu jaudu," informēja kompānija.

"Orlen Lietuva" vadītāja vietnieks ražošanas jautājumos Audrjus Daugnora norādīja, ka pareizas plānošanas rezultātā apkope ir pabeigta plānotajā termiņā un budžetā.

Ceturtdaļa apkopes darbu budžeta tika iztērēta katalītiskā krekinga iekārtas, kas ir nozīmīgākā no ražošanas līnijām, modernizācijai.

Apkopes darbus veica apakšuzņēmēji no Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Vācijas un citām Eiropas Savienības valstīm.

Darbus vienlaikus veica pat vairāk nekā 2000 cilvēku un 40 ceļamkrānu, to laikā nomainīti cauruļvadi 15 kilometru garumā un veiktas vairāk nekā 300 pārbaudes dažādām iekārtām.