Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien veic kratīšanas pie Rīgas mēra Nila Ušakova (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Aģentūras LETA informācijas avoti vēsta, ka kratīšanas notiekot gan Ušakova darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesa ietvaros trešdien biroja darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības, taču atsevišķas procesuālās darbības birojs komentēt nevar.

Kā novēroja aģentūra LETA, Rīgas domē trešdienas pusdienlaikā bija ieradušies KNAB darbinieki, kuri uzturējās mēra kabinetā. Šī iemesla dēļ nebija iespējams iekļūt Ušakova kabineta priekštelpā, kur parasti uzturēties drīkst.

Ap plkst.12 Ušakova kabinetu pameta četri cilvēki, kurus pavadīja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš. Šie cilvēki uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja, bet līdzi aiznesa ietītu saini, iespējams, datoru, kā arī prāvu dokumentu mapi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Rīgas pilsētas budžets un uzkrājumi tiek neapdomīgi šķērdēti – dome izklaidējas pāri saviem līdzekļiem, ir sašutusi Rīgas domes (RD) opozīcija – apvienības Vienotība deputāti.

Plānotais pilsētas 2011. gada budžeta deficīts ir 52 milj. latu jeb 13.01%. Nākamā gada sākumā pašvaldības budžetā uzkrāto līdzekļu apjoms būs vairāk nekā 46 miljoni latu, bet gada beigās, pēc dārgām Ziemassvētku eglītes kampaņām un lielām lustēm pie Jāņu ugunskuriem krastmalā, budžeta līdzekļu atlikums būs vien 40 tūkstoši latu.

Jau iepriekš opozīcija norādījusi, ka nākamajā gadā Rīgas pašvaldība gatavo «izpriecu budžetu», izklaidei plānojot tērēt 19,4 miljonus latu.

Nākamā gada beigās pašvaldības naudas līdzekļu atlikums nespēs segt pat tos izdevumus, kas vajadzīgi uzņemto saistību izpildei, uzskata opozīcija. Tā arī norāda, ka Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistes vietā Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs izvēlas uzņemties papildus kredītsaistības, tādējādi vēl palielinot budžeta deficītu. Kā piemēru opozīcija nosauc Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību.

Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi anulējis pretrunīgi vērtēto dekrētu, kas ievērojami paplašināja viņa pilnvaras un izsauca plašus protestus. M. Mursi arī licis armijai būt gatavai nodrošināt kārtību un aizsargāt valsts institūcijas, tādējādi raisot bažas par militāras pārvaldes atgriešanos Ēģiptē, vēsta BBC.

Tomēr prezidents arī pavēstījis, ka 15. decembrī paredzētais referendums par jauno valsts konstitūciju, pret kuru iebilst Ēģiptes opozīcija, notiks kā plānots. Opozīcija solījusi turpināt protesta akcijas. Par atbalsta akciju organizēšanu pavēstījuši arī valsts islāmistu organizāciju pārstāvji.

Demonstrācijas Ēģiptē atsākās, kad novembrī M. Mursi pieņēma dekrētu, kas ievērojami paplašināja viņa pilnvaras.

Eksperti šādu soli vērtēja kā Ēģiptes atgriešanos pie autoritārisma. Starp dekrēta pretiniekiem un atbalstītājiem Ēģiptē izcēlās sadursmes, kurās gāja bojā un ievainojumus guva vairāki cilvēki.

Patlaban nav zināms, vai opozīcija izlems referendumu boikotēt. Opozīcija uzskata, ka konstitūcijas projekta izstrādāšanā dominējošā loma bijusi M. Mursi islāmistu sabiedrotajiem, tas nepārstāv visus Ēģiptes iedzīvotājus un novedīs pie lielākas sabiedrības noslāņošanās.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Ceturtdien notikušajās Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās vislielāko balsu skaitu ieguvuši premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie, taču viņi zaudējuši absolūto vairākumu, liecina rezultāti, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.

Kamēr toriji zaudējuši daļu savu mandātu, savas pozīcijas nostiprinājuši opozīcijā esošie leiboristi.

Šāds vēlēšanu iznākums uzskatāms par pazemojošu Mejas sakāvi, jo viņa pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja nolūkā nostiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kuru sākums paredzēts 19.jūnijā.

Vēlēšanu izsludināšanas brīdī aptaujas liecināja, ka pie varas esošo konservatīvo pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem pārsniedz 20 procentpunktus, un toriji varēja pat varēja cerēt uz aptuveni 100 vietu lielu vairākumu.

Taču tagad cerētās politiskās stabilitātes vietā Apvienoto Karalisti gaida politiskās neskaidrības periods, kas ievērojami vājinās Londonas pozīcijas sarunās ar Briseli.

Stundas biļetes ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā ir solis gaisa kvalitātes uzlabošanā pilsētas centrā, skaidro Rīgas dome; opozīcija iebilst – Rīgā pie varas esošie šādi gatavojas 2017. gada pašvaldību vēlēšanām.

Viens no veidiem, kā mazināt gaisa piesārņojumu Rīgas pilsētas centrā, ir samazināt privāto transportlīdzekļu plūsmu, motivējot personas pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Kā risinājums šī mērķa sasniegšanai var būt braukšanas maksas atvieglojuma noteikšana, norāda Rīgas dome, kura otrdien lēma no 1. jūlija sabiedriskajā transportā ieviest stundas biļeti, kuras maksa rīdziniekiem būs 1,15 eiro, bet ārpus galvaspilsētas deklarētājiem – 2,3 eiro. Stundas biļete iedzīvotājiem būšot daudz izdevīgāka, tāpēc viņi no savām mašīnām pārsēdīšoties sabiedriskajā transportā, apgalvo Rīgas mērs Nilš Ušakovs un Satiksmes departamenta speciālisti.

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Skatot 2011. gada valsts budžeta grozījumu paketē ietveros likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» grozījumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums noraidīja priekšlikumus, kas paredzēja elektroenerģijas piegādes aplikt ar 12 % lielu PVN.

Attiecīgus priekšlikumus grozījumiem bija iesniegusi gan opozīcijā esošā apvienība Par labu Latviju, gan arī opozīcijā esošā Visu Latvijai!/TB/LNNK.

Jau vēstīts, ka šī nav pirmā reize, kad Saeimas opozīcija, reaģējot uz elektroenerģijas tarifu kāpumu, rosina atgriezties pie kārtības, kas pastāvēja līdz šī gada 1. janvārim, tas ir, aplikt elektrības piegādes ar samazināto PVN. Patlaban elektroenerģijas piegādēm tiek piemērota PVN standartlikme 22 % apmērā.

Valdības virzītie PVN likuma grozījumi paredz no šī gada vidus 22 % lielu PVN piemērot arī dabasgāzes piegādēm, kas patlaban tiek apliktas ar 12 % lielu nodokli.

Opozīcijā esošajā apvienībā Par labu Latviju ietilpstošās Tautas partijas valde pirmdien nolēma neatbalstīt Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

«Iepriekš partija atbalstīja Zatlera kandidatūru, jo uzskatīja, ka smagajā ekonomiskajā situācijā Latvijā ir svarīgi saglabāt politisku stabilitāti un prognozējamību. Mēs bijām pārliecināti, ka Zatlera pārvēlēšana to nodrošinātu,» pausts TP paziņojumā

Pārmetot V. Zatleram personisku ieinteresētību 10. Saeimas atlaišanā, TP valdes paziņojumā norādīts: « TP pārstāvošie deputāti Saeimā – Edgars Zalāns, Andris Šķēle un Māris Kučinskis – uzskata, ka brīdī, kad prezidents Zatlers izteicis neuzticību Saeimai, veselais saprāts un politiskā loģika saka, ka Zatleram nav morālu tiesību prasīt uzticību Saeimai prezidenta vēlēšanās. Par to, vai atbalstīt Andri Bērziņu kā prezidenta amata kandidātu, Tautas partijas valde lems savā nakamajā valdes sēdē, kas notiks trešdien, 1. jūnijā. »

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Premjera Valda Dombrovska ēra ar visilgāko darba stāžu neatkarīgās Latvijas vēsturē – četrarpus gadiem – beidzās nevis ar Saeimas vēlēšanām, koalīcijas partneru kašķu, valsts budžeta prioritāšu vai jaunu nodokļu dēļ, bet ar politiskās atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju. Nenoliedzami, līdz jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā V. Dombrovskis turpinās pildīt Ministru prezidenta pienākumus.

Tā kā 2014. gada valsts budžets un to pavadošo likumu grozījumu pakete Saeimā ir pieņemta un Valsts prezidents tos izsludinājis, arī eiro ieviešanas pasākumi ir startējuši, teorētiski Valdis Dombrovskis kā tehniskais vadītājs var šo valdību vadīt pat līdz nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām.

No amata atkāpušais premjers jau paspējis izteikties, ka jāveido plaša koalīcija ar lielu sabiedrības uzticību. Valsts prezidents Andris Bērziņš nākamajā nedēļā sola uzsākt politiskās konsultācijas, pēc kurām varētu iezīmēties iespējamie risinājumi. Lai arī šobrīd ir izskanējuši minējumi par pašreizējās koalīcijas platformas izmantošanu jaunas valdības izveidē, tomēr būtisks būs premjera amata kandidāts. Valdošās koalīcijas līderpartijai Vienotībai būtu ko likt pretī (kaut vai Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, arī finanšu ministrs Andris Vilks un vēl citi), tomēr nav zināms, vai šādam kandidātam (-ei) būtu atbalsts no Reformu partijas un vēl jo vairāk – no valdības koalīcijas iekšējās opozicionāres Nacionālās apvienības. Šajā jaunajā veidojumā malā stāvēt negribēs arī jau vairāk nekā divus gadus opozīcijā nostumtā ZZS, kura kā premjera kandidātu savulaik virzīja bijušo zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Tieši minēto iemeslu dēļ nebūt nav izslēgts, ka vienoties kopīgā dziesmā, kaut arī tikai līdz nākamā gada rudenī gaidāmajām vēlēšanām, politiķiem varētu būt pagrūti, tādēļ nebūt nav izslēgta iespēja, ka plašākas koalīcijas valdības vadītāja krēslā varētu nonākt persona, kas šobrīd nav politikā. Samērā grūti būtu pieļaut, ka valdībā varētu nonākt nemitīgā opozīcijā Saeimā sēdošais Saskaņas centrs, varbūt vienīgi tad, ja latviskās partijas «dalīšanas svētkos» būs tiktāl apriebušās cita citai, ka būs gatavas latvisko konkurentu atstāt aiz valdības laivas borta ar jebkuriem līdzekļiem. Piesardzīgie partiju pārstāvju izteikumi liek domāt, ka līdz tam nenonāks.

Krievija pirmdien aicināja Ukrainas opozīciju, kas vērsusies pēc palīdzības pie Rietumiem un mudinājusi prezidentu Viktoru Janukoviču akceptēt varas ierobežojumus, beigt izvirzīt ultimātus.

«Mēs sagaidām, ka opozīcija Ukrainā beigs nākt klajā ar draudiem un ultimātiem un atdzīvinās dialogu ar varasiestādēm, lai izvestu valsti no dziļās krīzes uz konstitucionālo jomu,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. «Krieviju visnotaļ satrauc Ukrainas opozīcijas spēku vēlme vēl vairāk saasināt situācijas uzliesmojumu valstī.»

Ukrainas opozīcijas līderi aicinājuši Rietumus kļūt par starpniekiem sarunās ar Janukoviču, lai izvairītos no «pārpratumiem».

Tāpat Ukrainas opozīcija lūgusi «reālu finansiālu palīdzību». Kijevas centrs pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgušajām protesta akcijām atgādina kara zonu, un politiskā krīze novārdzinājusi jau tā trauslo Ukrainas tautsaimniecību.

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Piesaucot finanšu mahinācijas un nespēju nodrošināt kvalitatīvus apsaimniekošanas pakalpojumus, Vienotības Rīgas domes deputātu frakcija pieprasa no amata atstādināt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Domes opozīcija medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka «tad, kad no SIA Rīgas namu pārvaldnieks pazuda 247 tūkst. Ls, valde to pamanīja tikai pēc gada, turklāt, tikai mēnesi pēc šo nelikumību konstatēšanas valde vērsās tiesībsargājošās institūcijās».

Tāpat opozīcija par aizdomīgu uzskata gadījumu, kad no Rīgas namu pārvaldnieka iecirkņa Valdemārs tika nozagts personālais dators, jo tieši šajā iecirknī «KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs] 2011. gadā aizturēja divus darbiniekus aizdomās par kukuļņemšanu; sakritība ir pārāk liela», teikts paziņojumā.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Piemaskavas reģions iekūlies pamatīgos parādos, un nekas neliecina, ka būs labāk. Visai drīz krievu teiciens «mums kā Grieķijā – viss ir» varētu iegūt nelāgu piepildījumu, jo Rjazaņas apgabals Krievijā ir uz maksātnespējas robežas, ziņo laikraksts Kommersant.

Pašlaik reģiona valdības parādsaistības ir 17 miljardi rubļu jeb 300 miljoni latu, kas šogad pieaugs vēl par 90 miljoniem un pārsniegs 75% no vietējā budžeta ienākumu daļas. Vietējā politiskā opozīcija – komunisti, Taisnīgā Krievija un Yabloko uzskata, ka jāseko bankrotam un «pārvaldības no ārpuses» ieviešanai, ko Eiropā pazīst arī kā tehnokrātisku valdību. Pati vietējā valdība turpina apgalvot, ka ierakstās Krievijas finanšu ministrijas noteiktajos rāmjos.

Vēl nesen gadu mijā reģions ir ņēmis aizdevumu budžeta deficīta dzēšanai 11,5 miljonu latu apmērā, ziņo laikraksts. Tā avots vietējā pārvaldē skaidro, ka budžeta saistības nav izdevies pildīt nepietiekamās ienākumu nodokļa iekasēšanas dēļ. Proti, ekonomiskā situācija nav tik spoža, lai pildītu visas budžetā ietvertās saistības, bet ar nodokļiem apliekamās bāzes attīstība gubernatoru maz interesējot, Kommersant sūdzas vietējās komunistu frakcijas vadītājs. Ražošanai reģionā nav attīstības tendences, tāpēc paredzams, ka budžeta situācija kļūs tikai sliktāka.

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»