Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks noslēdzis atklātu konkursu par zāliena pļaušanu pie pārvaldīšanā esošajām dzīvojamajām ēkām par 1,29 miljoniem latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par zāliena pļaušanas pakalpojumu uzvarējusi piegādātāju apvienība SIA Hagberg un SIA Pilsētas eko serviss, kas piedāvāja šos darbus veikt par zemāko cenu, liecina informācija IUB. Kopumā SIA Rīgas namu pārvaldnieks izsludinātajā konkursā savus piedāvājumus iesniedza seši komersanti.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks izveidota 2010. gada decembra beigās, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. SIA Rīgas namu pārvaldnieks kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Rīgas domes priekšsēdētājs. Patlaban uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Ervins Straupe, savukārt valdes locekļa amatos darbojas Dzintars Arbidāns, Jeļena Jakovļeva un Ivo Lecis. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 804 tūkst. Ls, bet tā apgrozījums 2011. gadā veidoja 45,2 miljonus Ls. Aizpērn SIA Rīgas namu pārvaldnieks nopelnīja 272 tūkstošus latu.

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Līdzīgi kā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, arī privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi vasaras periodā izsludina soda naudu dzēšanas akcijas, tomēr to nedara visi un pieeja parādniekiem ir visai atšķirīga, secinājis laikraksts Diena.

Tradicionāli vasaras mēnešos apsaimniekotāji cer iekasēt pietiekami daudz naudas, lai rudenī varētu savlaicīgi uzsākt apkures sezonu, norāda laikraksts.

Kā vēstīts, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks dzēsīs rēķinu soda procentus, ja iedzīvotāji noslēgs līgumu par pamatsummas apmaksas grafiku. Nule par iespēju dzēst soda procentus saviem klientiem paziņojusi arī SIA Modulis 1, kas apsaimnieko mājas Ķengaragā.

Savukārt SIA R.E.D. Namu serviss praktizē 50% līgumsoda atlaidi, ja klients samaksā visu parāda summu uzreiz, bet visu līgumsodu tomēr nedzēš, stāstījis uzņēmuma valdes loceklis Edijs Landmanis. Esot gan izņēmumi, ja kavēti ir tikai 2-3 mēneši, taču tiem, kas nemaksā ilgāku laiku, visu līgumsoda summu tomēr neatlaiž. Ja klients vienojas dzēst parādu ilgākā laikā, viņam sastāda parāda atmaksas grafiku un no tā brīža līgumsodu klāt vairs nerēķina. R.E.D.Namu serviss līdz šim nav tiesājies ar dzīvokļu īpašniekiem, jo domstarpības atrisinātas mierīgā ceļā.

Jauna komercķīla reģistrēta 2010. gada decembrī dibinātajam SIA Rīgas namu pārvaldnieks, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas vērtība ir 386,39 tūkstoši eiro. Par labu AS Swedbank uzņēmums ieķīlājis savas prasījuma tiesības. Jāatzīmē, ka šī ir jau ceturtā uzņēmuma reģistrētā komercķīla.

Rīgas namu pārvaldnieka iesniegtais gada pārskats norāda, ka 2013. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 58,079 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā sasniedza 566,737 tūkstošus eiro. Rīgas namu pārvaldnieks pārskata gadā ar darbavietām nodrošināja vairāk nekā trīs tūkstošus darbiniekus.

Rīgas namu pārvaldnieks tika izveidots, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. Jānorāda, ka Rīgas namu pārvaldnieks kopumā apsaimnieko vairāk nekā četrus tūkstošus dzīvojamo māju ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.

Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientiem tiks dota iespēja noslēgt mierizlīgumu - viņiem tiks atlaista kavējuma nauda un būs jāatmaksā tikai parāda pamatsumma.

Lai iedzīvotāji saņemtu soda naudas parādu «amnestiju», viņiem būs jānoslēdz mierizlīgums ar namu pārvaldi, jāsastāda parādu atmaksas grafiks ar termiņu līdz 24 mēnešiem. Aprēķināta soda nauda tiks dzēsta no mierizlīguma parakstīšanas datuma.

«Ja ģimenei ir parāds 1500 Ls, un no šī parāda 750 Ls ir pamatsumma, bet 750 Ls - soda nauda, tad pēc mierizlīguma var vienoties par grafiku ar mēneša maksājumu 31,25 Ls mēnesī uz 24 mēnešiem. Un 750 ls, kas ir soda nauda, tiks «norakstīta»,» sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Visiem RNP parādniekiem ir dota iespēja vērsties Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centros no 01.07 līdz 31.12, lai izmantotu šo iespēju.

Ņemot vērā šī gada rudens mainīgos laikapstākļus, SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajās ēkās 5. oktobrī tiek pakāpeniski uzsākta 2017./2018. gada apkures sezona, informē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Dzīvojamām mājām apkures pieslēgšanu plānots paveikt līdz šīs nedēļas beigām. Savukārt šīs dienas laikā apkure tiks pieslēgta jau 700 dzīvojamām mājām, kā arī nākamo dienu laikā apkuri plānots pieslēgt visām dzīvojamām mājām ar centralizēto apkures sistēmu, ņemot vērā apkures sistēmu tehniskos parametrus.

Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā, RNP apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās mājas, uzsākta aptuveni oktobra vidū. Pirmajai dzīvojamai mājai, pamatojoties uz saņemto kopīpašnieku lēmumu, apkure pieslēgta šī gada 22. septembrī.

«Rīgas namu pārvaldnieks» atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izveidojies parāds par iepriekšējos periodos saņemtajiem siltumenerģijas – apkures, pakalpojumiem, tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešu periodā, turklāt saņemot iespēju dzēst kavējuma naudu līdz pat 90% apmērā atbilstoši izlīguma samaksas termiņa nosacījumiem. Turklāt ikviens dzīvokļa īpašnieks var saņemt detalizētu informāciju par savas dzīvojamās mājas parādu un dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir izveidojies parāds.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Lietā par liela apjoma naudas līdzekļu piesavināšanos no pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks, lielākai daļai no aizskaitītās naudas uzlikts arests.

Pašlaik Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki ar tiesas sankciju uzlikuši arestu 170 tūkst. Ls no kopumā 247 tūkst. Ls, kuri tika aizskaitīti no uzņēmuma kontiem. Paredzams, ka uzņēmums varēs atgūt arī pārējos līdzekļus, atzīmēts Rīgas domes paziņojumā.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe norāda, ņemot vērā, ka arestēta lielākā daļa no pazudušās naudas, palielinās iespēja salīdzinoši īsā laika posmā atgūt visus no uzņēmuma kontiem nozagtos līdzekļus. Arī Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) raidījumā 900 sekundes norādīja, ka lielāko daļu no līdzekļiem pavisam noteikti izdosies atgūt. N. Ušakovs atklāja, ka cilvēks, kurš pastrādāja noziegumu, bijis ar nevainojamu reputāciju un strādājis vadošos amatos valsts uzņēmumos.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība deputāti uzskata, ka pirms gada notikušās finanšu mahinācijas uzņēmumā SIA Rīgas namu pārvaldnieks un noziedzīgā nodarījuma novēlota atklāšana, liecinot par to, ka uzņēmuma valde, iespējams, mēģināja slēpt notikušo noziegumu.

Frakcija atgādina, ka 247 tūkst. Ls no SIA Rīgas namu pārvaldnieks pazuda pirms gada, taču uzņēmuma valde pazudušo naudu no uzņēmuma kontiem pamanīja tikai tagad. «Valdei ir jāuzņemas atbildība par nepietiekošo uzraudzību un nepietiekošo kontroli uzņēmumā, kā rezultātā pazuda teju ceturtdaļmiljons,» uzsver RD frakcija Vienotība, norādot, ka tika lielā uzņēmumā nevienam maksājumam nevajadzētu notikt bez valdes locekļa paraksta.

Turklāt aizdomas radot arī fakts, ka uzņēmuma valde par nelikumīgajiem darījumiem tiesībsargājošās iestādes informēja tikai mēnesi pēc tam, kad tika konstatēts finanšu zudums, kas liecina, ka, iespējams, notikušajā bijis iesaistīts arī kāds no Rīgas valdes locekļiem. Deputāti pieļauj, ka mēnesi vilcinoties, iespējams, tika mēģināts slēpt šo noziegumu. Mīklaina esot dažu valdes locekļu nomaiņa pagājušā gada nogalē. Toreiz darbu SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdē atstāja Dmitrijs Gerskins, kurš bija atbildīgs par darbinieku atlasi RNP finanšu nodaļā.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks apkrāpj iedzīvotājus, iekasējot samaksu par pakalpojumiem, kurus iedzīvotāji nesaņem un neizmanto, secinājuši Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti.

Kāda Lucavsalas iedzīvotāja, kuras miteklī nav ūdens un kanalizācijas, esot saņēma SIA Rīgas namu pārvaldnieks rēķinu, kurā iekļauta samaksa arī par karstā ūdens cirkulāciju. Tāpat SIA Rīgas namu pārvaldnieks savos rēķinos iekļaujot arī maksu par nekustamā īpašuma un mājokļa nodokli, kuru paralēli iedzīvotājiem nosūta arī Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Rīgas domes frakcijas deputāti aicina rīdziniekus pievērst uzmanību saviem komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo arvien biežāk atklājas, ka namu apsaimniekotājs krāpjas, tādā veidā uz apzinīgo maksātāju rēķina sedz nemaksātāju rēķinus. Deputāti arī uzsver, ka Rīgas namu pārvaldnieks palielinājis savu darbinieku skaitu, un viņiem būtu jāuzrauga, cik korekti tiek noformēti rēķini.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis apvienotās namu pārvaldes SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadībai veikt uzņēmuma klientu apkalpošanas darbinieku atkārtotu atestāciju.

«Pēdējā laikā esmu saņēmis sūdzības no rīdziniekiem par to, ka nav iespējams sazvanīt namu pārvaldes klientu apkalpošanas centrus. Tas nav pieļaujams. Tāpēc Rīgas namu pārvaldniekam uzdots veikt darbinieku atkārtotu atestāciju un nodrošināt kvalitatīvu klientu apkalpošanu,» norāda N.Ušakovs.

«Rīgas namu pārvaldniekam arī jāievieš regulāra klientu apkalpošanas kvalitātes kontroles sistēma,» uzsver domes priekšsēdētājs.

Lai uzlabotu uzņēmuma pieejamību klientiem, apvienotajai namu pārvaldei ir uzdots izveidot vienotu zvanu centru, tam jāsāk darboties tuvāko mēnešu laikā. Līdz ar vienotā zvanu centra izveidi ikvienam klientam būšot nodrošināta iespēja nekavējoties sazināties ar uzņēmumu par jebkuru jautājumu.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) kopsapulces dalībnieki vienbalsīgi atbalstījuši SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) uzņemšanu asociācijā.

Kopsapulces dalībnieki Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdē arī ievēlēja RNP valdes priekšsēdētāju Ervinu Straupi.

«LNPAA ir vadošā namu apsaimniekotāju sabiedriskā organizācija, kura mērķtiecīgi strādā, lai sadarbībā ar likumdevēju un izpildvaru pilnveidotu normatīvos aktus, uzlabotu pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitāti, kā arī dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku tiesisko aizsardzību,» norāda RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

LNPAA piedalās mājokļu attīstības politikas izstrādāšanā, iesniedz priekšlikumus likumdošanai un izmaiņām normatīvos aktos un sekmē nozarē strādājošo speciālistu profesionālo sagatavošanu, lai veicinātu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozares harmonisku attīstību. LNPAA apvieno vairāk nekā 30 apsaimniekošanas uzņēmumus no visas Latvijas.

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Valsts kontrole veic operatīvo revīziju Rīgas namu apsaimniekotājā Rīgas namu pārvaldnieks, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Mēs esam novirzījuši operatīvos resursus Rīgas namu pārvaldniekam, par ko mēs saņemam nebeidzamas sūdzības un iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti,» teica Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka problēmas pastāv ļoti daudzos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. «Rīgas pašvaldībā ir daudz tādu institūciju, kuru darbība neapmierina iedzīvotājus,» teica kontroliere, uzsverot, ka Valsts kontrole nevar tērēt bezgalīgus resursus pašvaldības uzņēmumu uzraudzībā, tādēļ lielāka atbildība un loma būtu jāuzņemas paši pašvaldībai.

Krūmiņa piebilda, ka revīzijas rezultāti par Rīgas namu pārvaldnieku varētu būt zināmi vasaras sākumā, maijā. «Protams, arī šīs revīzijas rezultāti būs atkarīgi no tā, kā tiek iesniegti dati un kā iestāde vēlas sadarboties ar Valsts kontroli. Arī Rīgas satiksmē saskārāmies ar to, ka šo datu iegūšana ir diezgan apgrūtinoša,» teica Valsts kontroliere.

No Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes locekļa amata atbrīvots Ardis Pāvilsons, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 12.jūlijā, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Ardis Pāvilsons tika iecelts par uzņēmuma valdes locekli 2017.gada oktobrī, tādējādi viņš pavadījis amatā mazāk nekā vienu gadu.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pēdējo mēnešu laikā piedzīvojis vairākas izmaiņas valdē - šī gada 24.maijā par uzņēmuma valdes locekļiem tika iecelti Rolands Pogulis un Inga Bulgarina, taču tikai dažas dienas vēlāk Inga Bulgarina amatu atstāja.

Līdz ar Arda Pāvilsona aiziešanu no uzņēmuma valdes, tajā piecu locekļu vietā šobrīd strādā trīs - valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs un valdes locekļi Ivo Lecis un Rolands Pogulis.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” dibināts 2010.gada beigās un tas sniedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un teritorijas apsaimniekošananas pakalpojumus Rīgas pilsētā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 116 844 eiro un tas pilnībā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks Finanšu pārvaldes augsta ranga darbinieki, sagrozot grāmatvedības datus, no uzņēmuma kontiem vairākos maksājumos aizskaitījuši 247 tūkst. Ls. Aizdomas par iespējamu līdzekļu zādzību no uzņēmuma radušās, ieviešot jaunu finanšu līdzekļu plūsmas kontroles sistēmu, informē Rīgas dome.

Atklājot iespējamo grāmatvedības datu falsifikāciju, kurā iesaistīti augsta līmeņa finanšu darbinieki, veikts neformāls finanšu audits. Tā laikā aizdomas par zādzību apstiprinājušās.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe valdes vārdā vērsies Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu par iespējamu liela apjoma uzņēmuma līdzekļu zādzību. Ekonomikas policijas darbinieki uz aizdomu pamata par līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, jau aizturējusi uzņēmuma Finanšu pārvaldes darbinieku.

Darbinieki, kuru līdzdalība grāmatvedības datu sagrozīšanā nav izslēgta, atstādināti no pienākumu veikšanas. Detalizētāku informāciju par šo iespējamo noziegumu Rīgas namu pārvaldnieks neesam pilnvarots sniegt, izmeklēšanas interesēs. Tiesības sniegt papildus informāciju esot tikai procesa virzītājam.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Rīgas pašvaldība organizēs bezmaksas apmācības iedzīvotājiem māju pārvaldīšanas jautājumos – šādu lēmumprojektu šodien akceptēja domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Apmācību mērķis ir uzlabot ar daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanas ātrumu un kvalitāti. Kursos varēs iegūt pamatzināšanas par spēkā esošo normatīvo regulējumu, pienākumiem un pilnvarām, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību, lai tie nebūtu apstrīdami un būtu reāli izpildāmi. Kā lektori tiks piesaistīti Rīgas enerģētikas aģentūras, Mājokļu un vides departamenta, SIA Rīgas namu pārvaldnieks u.c. speciālisti, informē Rīgas dome.

Apmācībai varēs pieteikties dzīvokļu īpašnieku kopības izvirzīti māju vecākie. Mājas vecākais ir dzīvokļu īpašnieku kopības ievēlēts starpnieks, kas palīdz nodrošināt sadarbību starp namu apsaimniekotāju un iedzīvotājiem. Viņa pamatuzdevums ir saskaņot dzīvokļu īpašnieku intereses, organizēt iedzīvotāju sapulces, izvirzīt namu uzturēšanas prioritātes, sekot veiktajiem darbiem un to izmaksām.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.