ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Tāpat ASV amatpersonas nonākušas pie secinājuma, ka Sīrijas režīms veicis ķīmiskos uzbrukumus pret saviem pilsoņiem. B. Obama norādījis, ka nav ticams, ka uzbrukumus veikuši Sīrijas opozicionāri, kā to apgalvo valdošais režīms, jo to rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju. Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka joprojām vēl nav izlēmis par militāru triecienu došanu Sīrijai, vēsta CNN.

Iepriekš Baltā nama amatpersonas norādīja, ka trieciens Bašara Al Asada militārajiem objektiem varētu sākties jau tuvāko dienu laikā, iespējams, pat ceturtdien. Pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis nebūtu režīma krišana, bet piespiešana pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV un sabiedroto karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

ASV prezidents Baraks Obama otrdien pildījis grūtu uzdevumu: Ņujorkā iegādājies apģērbu savai sievai un meitām. Lai to izdarītu, viņš piestājis pie Gap veikala, vēsta Reuters.

Viņa kā visā pasaulē atpazīstamas personas vizīte veikalā izpelnījusies arī mediju uzmanību.

Kā raksta Reuters, prezidents rūpīgi aplūkojis džemperus, meklējot tādu, kas derētu vienai no viņa meitām. Līdz beidzot izvēlējies rozā apģērba gabalu. «Esmu noraizējies, vai V veida kakla izgriezums derēs,» teicis prezidents. Viņš devies arī uz pieaugušo cilvēku apģērbu nodaļu, kur spriedis, ka nopirkt kaut ko sievai būs grūti, tādēļ, iespējams, jāizvēlas dažas zeķes.

Gap veikalu Obama esot izvēlējies, lai parādītu savu sajūsmu par tirgotāja lēmumu palielināt minimālo algu līdz 9 ASV dolāriem stundā šogad un 10 ASV dolāriem stundā nākamgad.

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis Volstrītu, ka republikāņu ieņemtā pozīcija varētu lielvalsts ekonomikai radīt tālejošas sekas. Vienlaikus B. Obama negrasās piekāpties un atlikt veselības reformu ieviešanu, kuras pieprasa republikāņi.

B. Obama ticies ar lielāko finanšu institūciju – JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Bank of America vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ekonomiskos jautājumus, kā arī situāciju ar ASV parādu griestiem.

Pēc tikšanās ar baņķieriem B. Obama norādījis, ka Volstrītai ir jāsaprot, ka valdības darba ierobežošana un parādu griestu problēmas atstās nopietnu ietekmi uz ASV ekonomiku.

ASV prezidents arī uzsvēris, ka negrasās risināt sarunas ar «vienas partijas ekstrēmistu spārnu» (tā saukto Tējas dzeršanas kustību), neskatoties uz to, ka tuvojas 17. oktobris, kurā, kā jau iepriekš izskanējis, ASV varētu nespēt pildīt savas saistības.

ASV prezidents Baraks Obama atcēlis paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ASV prezidenta administrācija lēmumu skaidro ar vilšanos Krievijas nostājā Eduarda Snoudena lietā.

Kremlis tikmēr paziņojis, ka jūtas sarūgtināts par šādu ASV nostāju un norādījis, ka Vašingtona acīmredzot nav gatava attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzīgiem pamatiem. Baraks Obama gan joprojām plāno septembrī apmeklēt G20 valstu līderu sanāksmi Sanktpēterburgā. Iepriekš bija plānots, ka B. Obama ar V. Putinu tiksies pēc G20 valstu samita.

B. Obama norādījis, ka esot vīlies, jo, lai gan amerikāņiem ar krieviem nav līguma par izdošanu, parasti abas valstis centušās ievērot savstarpējās intereses, ja kādā no valstīm ir likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs. ASV prezidents arī uzsvēra, ka Krievijas lēmums par patvēruma piešķiršanu E. Snoudenam atspoguļo problēmas, ka pēdējā laikā radušās attiecībās ar Krieviju.

ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Krievijas nesenās aktivitātes Ukrainā darbina Krievijas valsts «vājums, nevis spēks», ziņo BBC.

Viņš arī brīdināja par turpmākām sankcijām pret Krievija, ja tā paplašinās savas darbības Ukrainā.

Uzstājoties ar runu Hāgā, kur notika G7 valstu kodoldrošības jautājumiem veltīts samits, B. Obama pauda, ka viņu esot iedrošinājusi Eiropas Savienības (ES) valstu vēlme apdomāt arī tādas sankcijas, kas dažos gadījumos varētu kaitēt pašām ES valstīm.

B. Obama pauda bažas par ievērojamo Krievijas armijas apjomu, kas pašlaik izvietots pie Ukrainas robežas, taču arī norādīja, ka Krievijai ir tiesības izvietot karaspēku savā teritorijā. «Tas ir Krievijas ziņā, vai tā rīkosies atbildīgi un atkal piekritīs ievērot starptautiskās normas. Ja tā nenotiks, par to būs kaut kas jāmaksā,» norādīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka Savienotās Valstis pastiprinās pret Krieviju vērstās sankcijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas sektoros, lai sodītu Maskavu par tās prettiesiskajām darbībām Ukrainā.

Sankciju pastiprināšana ir saskaņota ar Eiropas Savienību (ES), kuras jaunās sankcijas pret Krieviju stāsies spēkā piektdien.

Obamas paziņojumā teikts, ka sankciju pastiprināšana pret Krieviju vēl vairāk palielinās Kremļa politisko un ekonomisko izolāciju.

«Kopā ar G7 un Eiropas partneriem un citiem mūsu sabiedrotajiem mēs esam skaidri darījuši zināmu, ka esam gatavi likt Krievijai dārgi maksāt,» paziņoja Obama, piebilstot, ka sankcijas pastiprinātas, ņemot vērā Krievijas pēdējā mēneša darbības, lai vēl vairāk saasinātu situāciju Ukrainā, tostarp Krievijas armijas spēku ievešanu Austrumukrainā.

«Ja Krievija pilnībā izpildīs savas saistības, šīs sankcijas var tikt atceltas,» norādīja Obama, piebilstot, ka pretējā gadījumā, proti, ja Krievija turpinās uzvesties agresīvi un pārkāpt starptautiskās tiesības, cena, kas par to būs jāmaksā, kļūs arvien augstāka.

ASV iedzīvotājiem izvēloties, kam turpmākos četru gadus uzticēt valsts pārvaldīšanu, pie vēlēšanu urnām devās arī Puertoriko iedzīvotāji, lai lemtu par savas zemes nākotni.

Puertoriko ir ar ASV brīvi asociēta valsts. Tās iedzīvotāji ir ASV pilsoņi, bet nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās. Otrdien, kad ASV izraudzījās jaunu prezidentu, Puertoriko tika organizēts referendums par tās nākotnes pārvaldību.

Referendums sastāvēja no diviem jautājumiem – pirmais – vai Puertoriko iedzīvotāji vēlas mainīt savas attiecības ar ASV un otrais – vai salai jāpanāk plašāka autonomija, jāpasludina neatkarība, vai arī jākļūst par 51 ASV štatu.

Līdz šim Puertoriko iedzīvotāji kļūšanu par ASV štatu iepriekšējos referendumos noraidīja, izvēloties saglabāt esošo situāciju. Tomēr situāciju mainījusi globālā ekonomikas krīze. Aizvadītajā gadā salas parādsaistības bija sasniegušas 68 miljardus ASV dolāru, bet bezdarba līmenis - vismaz 13% apmēru, vēsta BBC. Tāpēc Puertoriko iedzīvotājiem pievilcīgi šķiet ASV štatiem pieejamie federālie līdzekļi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm – sala, kļūstot par ASV štatu, varētu saņemt pat 20 miljardus dolāru gadā.

Amerikas Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Igauniju drošības jautājumā, trešdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, pieļaujot iespēju, ka Igaunijā tiks izveidota ASV kara flotes bāze.

«Tas nav grozāms, tas nav apšaubāms, tas ir uz mūžīgiem laikiem - Igaunija nekad nebūs viena,» viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.

ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai.

«Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā,» norādīja Obama, piebilzdams, ka šajā jautājumā tiek strādāts gan ar ASV kongresu, gan partneriem Baltijas reģionā un tiek apsvērta iespēja Igaunijā izveidot ASV kara flotes bāzi.

Viņš norādīja, ka Emarī gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, kuru nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.