ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Republikāņu partijas ASV prezidenta amata kandidāts Mits Romnijs Poliju raksturojis kā piemēru, no kura Eiropas Savienībai (ES) būtu jāmācās ekonomiskās krīzes pārvarēšana.

«Šodien, kad daudzi meklē veidu, kā atrisināt ekonomisko recesiju un pārvarēt fiskālo krīzi, atbilde ir – lūkojieties uz Poliju,» runājot Varšavas universitātē, sacīja M. Romnijs.

Viņš atzīmēja, ka aizvadītajā gadā Polijas ekonomika pārspējusi visas citas Eiropas valstis. Polijas ekonomikas veiksmi viņš skaidroja ar apņēmīgo budžeta disciplīnu un sekmīgo pievienošanos brīvajam tirgum. Pērn Polijas ekonomika augusi par 4,3%.

«Ir viena ekonomikas patiesība, kuru pasaule lielākoties ir aizmirsusi – tā ir vienkārša – jūs neaizņematies vairāk nekā spējat atmaksāt,» klāstīja M. Romnijs. «Polija ir centusies atbalstīt inovācijas, piesaistīt investīcijas, paplašināt tirdzniecību un dzīvot saskaņā ar savām iespējām. Jūsu veiksme demonstrē to, ka brīva uzņēmējdarbība var uzlabot ekonomiku un pārveidot sabiedrību,» uzsvēra ASV prezidenta amata kandidāts.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

ASV iedzīvotājiem izvēloties, kam turpmākos četru gadus uzticēt valsts pārvaldīšanu, pie vēlēšanu urnām devās arī Puertoriko iedzīvotāji, lai lemtu par savas zemes nākotni.

Puertoriko ir ar ASV brīvi asociēta valsts. Tās iedzīvotāji ir ASV pilsoņi, bet nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās. Otrdien, kad ASV izraudzījās jaunu prezidentu, Puertoriko tika organizēts referendums par tās nākotnes pārvaldību.

Referendums sastāvēja no diviem jautājumiem – pirmais – vai Puertoriko iedzīvotāji vēlas mainīt savas attiecības ar ASV un otrais – vai salai jāpanāk plašāka autonomija, jāpasludina neatkarība, vai arī jākļūst par 51 ASV štatu.

Līdz šim Puertoriko iedzīvotāji kļūšanu par ASV štatu iepriekšējos referendumos noraidīja, izvēloties saglabāt esošo situāciju. Tomēr situāciju mainījusi globālā ekonomikas krīze. Aizvadītajā gadā salas parādsaistības bija sasniegušas 68 miljardus ASV dolāru, bet bezdarba līmenis - vismaz 13% apmēru, vēsta BBC. Tāpēc Puertoriko iedzīvotājiem pievilcīgi šķiet ASV štatiem pieejamie federālie līdzekļi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm – sala, kļūstot par ASV štatu, varētu saņemt pat 20 miljardus dolāru gadā.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

ASV prezidents Baraks Obama atcēlis paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ASV prezidenta administrācija lēmumu skaidro ar vilšanos Krievijas nostājā Eduarda Snoudena lietā.

Kremlis tikmēr paziņojis, ka jūtas sarūgtināts par šādu ASV nostāju un norādījis, ka Vašingtona acīmredzot nav gatava attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzīgiem pamatiem. Baraks Obama gan joprojām plāno septembrī apmeklēt G20 valstu līderu sanāksmi Sanktpēterburgā. Iepriekš bija plānots, ka B. Obama ar V. Putinu tiksies pēc G20 valstu samita.

B. Obama norādījis, ka esot vīlies, jo, lai gan amerikāņiem ar krieviem nav līguma par izdošanu, parasti abas valstis centušās ievērot savstarpējās intereses, ja kādā no valstīm ir likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs. ASV prezidents arī uzsvēra, ka Krievijas lēmums par patvēruma piešķiršanu E. Snoudenam atspoguļo problēmas, ka pēdējā laikā radušās attiecībās ar Krieviju.

ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Tāpat ASV amatpersonas nonākušas pie secinājuma, ka Sīrijas režīms veicis ķīmiskos uzbrukumus pret saviem pilsoņiem. B. Obama norādījis, ka nav ticams, ka uzbrukumus veikuši Sīrijas opozicionāri, kā to apgalvo valdošais režīms, jo to rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju. Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka joprojām vēl nav izlēmis par militāru triecienu došanu Sīrijai, vēsta CNN.

Iepriekš Baltā nama amatpersonas norādīja, ka trieciens Bašara Al Asada militārajiem objektiem varētu sākties jau tuvāko dienu laikā, iespējams, pat ceturtdien. Pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis nebūtu režīma krišana, bet piespiešana pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV un sabiedroto karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

ASV prezidents Baraks Obama lūdzis Kongresu atcelt balsojumu par militāriem uzbrukumiem Sīrijai, tādējādi dodot iespēju Krievijas plānam par Damaskas ķīmisko ieroču arsenāla nodošanu starptautiskā kontrolē.

Vienlaikus B. Obama norādījis, ka, neskatoties uz konflikta risināšanas mēģinājumiem diplomātiskā ceļā, ASV militāristiem likts nodrošināt situāciju, kurā tie spēj veikt attiecīgas darbības, ja Sīrija neatteiksies no sava ķīmisko ieroču arsenāla, vēsta BBC.

«Šobrīd ir pārāk agri pateikt, vai šāds piedāvājums izdosies un jebkuram līgumam jānodrošina to, ka Bašara Al Asada režīms pildīs savas saistības. Tomēr šai iniciatīvai ir potenciāls aizvākt draudus, kurus rada ķīmiskie ieroči, bez spēka pielietošanas,» sacīja Baraks Obama. ASV prezidents lūdzis Kongresa līderus atcelt balsojumu par militāru uzbrukumu Sīrijai, tomēr nav norādījis, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai Krievijas plāns izdotos.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis Volstrītu, ka republikāņu ieņemtā pozīcija varētu lielvalsts ekonomikai radīt tālejošas sekas. Vienlaikus B. Obama negrasās piekāpties un atlikt veselības reformu ieviešanu, kuras pieprasa republikāņi.

B. Obama ticies ar lielāko finanšu institūciju – JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Bank of America vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ekonomiskos jautājumus, kā arī situāciju ar ASV parādu griestiem.

Pēc tikšanās ar baņķieriem B. Obama norādījis, ka Volstrītai ir jāsaprot, ka valdības darba ierobežošana un parādu griestu problēmas atstās nopietnu ietekmi uz ASV ekonomiku.

ASV prezidents arī uzsvēris, ka negrasās risināt sarunas ar «vienas partijas ekstrēmistu spārnu» (tā saukto Tējas dzeršanas kustību), neskatoties uz to, ka tuvojas 17. oktobris, kurā, kā jau iepriekš izskanējis, ASV varētu nespēt pildīt savas saistības.

ASV prezidents Baraks Obama otrdien pildījis grūtu uzdevumu: Ņujorkā iegādājies apģērbu savai sievai un meitām. Lai to izdarītu, viņš piestājis pie Gap veikala, vēsta Reuters.

Viņa kā visā pasaulē atpazīstamas personas vizīte veikalā izpelnījusies arī mediju uzmanību.

Kā raksta Reuters, prezidents rūpīgi aplūkojis džemperus, meklējot tādu, kas derētu vienai no viņa meitām. Līdz beidzot izvēlējies rozā apģērba gabalu. «Esmu noraizējies, vai V veida kakla izgriezums derēs,» teicis prezidents. Viņš devies arī uz pieaugušo cilvēku apģērbu nodaļu, kur spriedis, ka nopirkt kaut ko sievai būs grūti, tādēļ, iespējams, jāizvēlas dažas zeķes.

Gap veikalu Obama esot izvēlējies, lai parādītu savu sajūsmu par tirgotāja lēmumu palielināt minimālo algu līdz 9 ASV dolāriem stundā šogad un 10 ASV dolāriem stundā nākamgad.

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka Savienotās Valstis pastiprinās pret Krieviju vērstās sankcijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas sektoros, lai sodītu Maskavu par tās prettiesiskajām darbībām Ukrainā.

Sankciju pastiprināšana ir saskaņota ar Eiropas Savienību (ES), kuras jaunās sankcijas pret Krieviju stāsies spēkā piektdien.

Obamas paziņojumā teikts, ka sankciju pastiprināšana pret Krieviju vēl vairāk palielinās Kremļa politisko un ekonomisko izolāciju.

«Kopā ar G7 un Eiropas partneriem un citiem mūsu sabiedrotajiem mēs esam skaidri darījuši zināmu, ka esam gatavi likt Krievijai dārgi maksāt,» paziņoja Obama, piebilstot, ka sankcijas pastiprinātas, ņemot vērā Krievijas pēdējā mēneša darbības, lai vēl vairāk saasinātu situāciju Ukrainā, tostarp Krievijas armijas spēku ievešanu Austrumukrainā.

«Ja Krievija pilnībā izpildīs savas saistības, šīs sankcijas var tikt atceltas,» norādīja Obama, piebilstot, ka pretējā gadījumā, proti, ja Krievija turpinās uzvesties agresīvi un pārkāpt starptautiskās tiesības, cena, kas par to būs jāmaksā, kļūs arvien augstāka.

ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Krievijas nesenās aktivitātes Ukrainā darbina Krievijas valsts «vājums, nevis spēks», ziņo BBC.

Viņš arī brīdināja par turpmākām sankcijām pret Krievija, ja tā paplašinās savas darbības Ukrainā.

Uzstājoties ar runu Hāgā, kur notika G7 valstu kodoldrošības jautājumiem veltīts samits, B. Obama pauda, ka viņu esot iedrošinājusi Eiropas Savienības (ES) valstu vēlme apdomāt arī tādas sankcijas, kas dažos gadījumos varētu kaitēt pašām ES valstīm.

B. Obama pauda bažas par ievērojamo Krievijas armijas apjomu, kas pašlaik izvietots pie Ukrainas robežas, taču arī norādīja, ka Krievijai ir tiesības izvietot karaspēku savā teritorijā. «Tas ir Krievijas ziņā, vai tā rīkosies atbildīgi un atkal piekritīs ievērot starptautiskās normas. Ja tā nenotiks, par to būs kaut kas jāmaksā,» norādīja B. Obama.

Kādam hakeru grupējumam, iespējams, izdevies nozagt ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāta Mita Romnija nodokļu deklarācijas. Hakeri par deklarācijām pieprasījuši miljons ASV dolāru lielu izpirkuma maksu, pretējā gadījumā draudot tās publiskot, vēsta AP.

ASV speciālie dienesti sākuši hakeru apgalvojumu izmeklēšanu. Kibernoziedznieku grupējums norāda, ka M. Romnija nodokļu deklarācijas ieguvuši 25. augustā no grāmatvedības kompānijas PricewaterhouseCoopers biroja. Grupējuma, kas savu vārdu nav nosaucis, pārstāvji esot iekļuvuši birojā, uzlauzuši tur esošos datorus un nozaguši deklarāciju kopijas.

Hakeri norāda, ka, ja pieprasītā summa tiks saņemta, tad «deklarāciju noslēpumi paliks slepenībā», tomēr «cīniņā» par informāciju būs ļauts piedalīties arī citām ieinteresētajām pusēm, vēstīts grupējuma paziņojumā vietnē PasteBin.

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien noraidīja iespēju, ka ASV varētu militāri iejaukties Ukrainā, bet solīja izveidot spēcīgu diplomātisko fronti pret Krieviju.

«Mēs Ukrainā negrasāmies iesaistīties militārā scenārijā,» intervijā telekanālam NBC sacīja Obama.

«Tas, ko mēs darīsim, būs sekojošais - mēs mobilizēsim visus mūsu diplomātiskos resursus, lai panāktu, ka mums ir spēcīga starptautiskā savstarpējā saistība, kas pauž skaidru vēstījumu,» viņš piebilda.

«Mēs turpināsim kāpināt spiedienu pret Krieviju, ja tā turpinās virzīties pa patreizējo kursu,» solīja prezidents.

«Pat ukraiņi varētu atzīt - nebūtu piemēroti, ja mēs uzsāktu militāru konfrontāciju ar Krieviju, un arī Ukrainai tas nenāktu par labu,» norādīja Obama.

Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par Krimas aneksiju.

ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Krievijas spēku izvietošana Ukrainā ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.

Obama 90 minūšu ilgā telefonsarunā ar Putinu paudis lielu satraukumu par Krievijas atklāto Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu, teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV prezidents Putinam norādījis, ka viņa rīcība pārkāpj starptautisko likumus, tostarp [Krievijas] 1997.gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu par militārajām bāzēm.

Obama arī brīdinājis Putinu par cenu, ko viņam nāksies maksāt par Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu.

Baltā nama paziņojums par Obamas un Putina telefona sarunu ir neparasti detalizēts un skarbs, norāda mediji.

Jautāta par telefonsarunas toni, ASV augsta ranga amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apliecināja, ka tā bijusi nekomfortabla saruna - atklāta un tieša.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

Eiropa joprojām atrodas ekonomiski sarežģītā pozīcijā, kas daļēji skaidrojams ar to, ka tā situāciju nerisināja līdzīgi kā to darīja ASV, pavēstījs Baraks Obama, ziņo Reuters.

ASV prezidents atzina, ka Eiropas problēmas un augsta naftas cena ir tie faktori, kas var ietekmēt ASV izaugsmi. «Mums joprojām ir grūtības. Eiropa joprojām ir sarežģītā situācijā, daļēji arī tāpēc, ka nespēra tādus pašus soļus, kā mēs darījām recesijas sākumā,» priekšvēlēšanu kampaņas ziedojumu vākšanas pasākumā Sietlā klāstīja B. Obama.

B. Obama tomēr neminēja konkrētus soļus, kurus Eiropai vajadzēja spert. Savukārt prezidenta administrācija norādīja, ka šādi piemēri ir ASV laicīgi veiktie banku stresa testi, prasība kredītiestādēm palielināt kapitāla spilvenus un apņēmīgā Federālo rezervju sistēmas rīcība.