ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.
B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.
«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.
ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.
«Nav pieļaujams, ka Angele Merkele un citi ir izspiegoti vismaz desmit gadus ilgu periodu,» pavēstījis Vācijas parlamentārietis Elmars Broks, kas vada Eiropas Parlamenta (EP) ārlietu komisiju un kopā ar vairākiem EP deputātiem devies uz Vašingtonu, lai pārrunātu spiegošanas skandālu ar ASV amatpersonām.
Spiegošanas programmu pārskatīšanu pieprasījis arī ASV Senāts. Demokrātiskās partijas senatore Diane Feinšteina (Dianne Feinstein), kura vada Senāta izlūkdienesta komiteju, norādījusi, ka ASV Kongresa augšpalāta neko neesot zinājusi par apjomīgajām spiegošanām.
«Visu cieņu NSA darbam, bet ASV sabiedroto valstu līderu – ieskaitot Francijas, Spānijas, Meksikas un Vācijas – noklausīšanās liek man pavēstīt, ka es esmu pilnīgi pret to,» uzsvērusi senatore. Viņa arī norādījusi, ka liela problēma ir saistīta ar to, ka ASV prezidenta administrācija nav zinājusi par to, ka tiekot izspiegoti ārvalstu līderi.
«Prezidentam vajadzētu būt tam, kas apstiprina šādas novērošanas veikšanu. Ja vien ASV nav iesaistīta karadarbībā ar kādu valsti, vai nav iestājušies kādi citi ārkārtas apstākļi, nav vajadzības pēc šādas novērošanas. Es nedomāju, ka ASV vajadzētu izsekot draudzīgas valstis un to līderus,» sacīja senatore.
Db.lv jau vēstīja, ka, piemēram, Spānijā NSA slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu.