Konkurences padome (KP) ir nolēmusi neierosināt lietu uz TV3 Latvia iesnieguma pamata par Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās, kas saistītas ar TV3 programmas retranslāciju.

KP mājas lapā publicētā informācija atklāj, ka šogad 12.novembrī KP saņēma TV3 Latvia pieteikumu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās.

TV3 Latvia stratēģija attiecībā uz licences līgumu noslēgšanu paredzēja, ka TV3 programmu uz vienu gadu licences līguma pusēm būs tiesības retranslēt bez maksas, savukārt pēc līguma termiņa beigām tiks piemērota noteikta licences maksa, atkarībā no vienošanās ar kabeļtelevīzijas operatoriem, TV3 Latvia pieteikumā norāda KP.

TV3 Latvia uzskata, ka Baltkom un IZZI oktobra beigās publicētie paziņojumi par to, ka uzņēmumi uzskata, ka TV3 programma ir ētera televīzijas kanāls, par kura retranslēšanu kabeļtelevīzijas operatoriem nevar pieprasīt samaksu, ir saskaņotas darbības, kas vērstas pret TV3 Latvia, lai panāktu, ka TV3 Latvia nevar noslēgt licences līgumus ar minētajiem kabeļtelevīzijas operatoriem.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs pieļauj, ka LNT pazaudētās akcijas uzņēmumam tiks atgrieztas. Šodien paredzēta Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulce, kurā varu uzņēmumā, visticamāk, pārņems starptautiskā naftas un gāzes kompānija Vitol Group. Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni ekskluzīvā intervijā Db Šveicē skaidro savu redzējumu uz notiekošo, un norāda, ka VN akciju pārdošana, ko veikusi iepriekšējā LNT vadība, nodarījusi vismaz 100 miljonu Ls zaudējumus.

Jau šopiektdien 27. aprīlī paredzēta Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulce. Kādas ir jūsu prognozes - kas tad īsti notiks 27. aprīlī?

Jāsaka uzreiz - šobrīd ir teju neiespējami precīzi prognozēt, kas varētu notikt VN akcionāru sapulcē. Šobrīd var vienīgi spekulēt un prognozēt aptuvenos procesus. Balstoties uz informāciju, ko esam savākuši pēdējā dienās, jāatzīst, ka šobrīd ir vairākums akciju. Līdz šim vairākums piederējis LNT, tomēr tagad situācija ir kardināli mainījusies, un ar to mums būs jārēķinās akcionāru sapulcē. Vitol

Mums nācās uzzināt, ka pretlikumīgā veidā LNT bijusī vadība - Vladimirs Krastiņš, Vladimirs Solomatins, Mamerts Vaivads - ir pārdevusi divas akciju paketes aptuveni 11% apjomā (1) - pēc būtības tās LNT vienkārši tikušas nozagtas un atņemtas pretēji akcionāru vairākuma interesēm. Pie tam šīs akcijas tika pārdotas par cenu, kas neatbilst to patiesajai vērtībai. (2)

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums liek Latvijas elektronisko sakaru sniedzējam Lattelecom pārtraukt TV3 retranslāciju Lattelecom interneta televīzijā. Lattelecom norāda, ka šī ir kārtējā TV3 nerēķināšanās ar skatītāju interesēm, tikmēr TV3 Latvia ir gandarīta par tiesas lēmumu un paļaujas, ka tas tiks izpildīts bez kavēšanās.

TV3 maijā brīdināja Lattelecom, ka programmas TV3 patvaļīga iekļaušana jaunajā maksas TV pakalpojumā interneta televīzijā ir nelikumīga. Tā kā retranslācija netika pārtraukta, TV3 vērsās tiesā.

TV3 skaidro, ka vietnē www.lattelecom.tv kanāls TV3 ir pieejams par maksu, kas tiek iekasēta no lietotājiem.

«Tā nav juridiska sīkumainība. Mums steidzami jānovērš iemesls tiesvedībām par autortiesību pār-kāpumiem. Jaunu tehnoloģiju izmantošana nenozīmē, ka tajās var brīvi demonstrēt intelektuālu īpašumu. Esam ieinteresēti lai mūs skatās pēc iespējas vairāk skatītāju sev visērtākajā veidā, bet vispirms jāsakārto autortiesības. Zināmāks piemērs autortiesību pārkāpumiem ir, kad privāti lietotāji savam videoklipam, piemēram, Youtube izmanto mūziku bez atļaujas. Tomēr šajā gadījumā pārkāpējs ir liela valstij piederoša kompānija, kura vēl par to pamanās iekasēt maksu no skatītāja,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka ir nepieciešams skaidri nodalīt skatītāja izvēlei ētera televīzijas (TV3, LNT, LTV1, LTV7, TV5) no pārējiem televīzijas kanāliem.

Tāpēc šodien uzņēmums ir nosūtījis vēstuli Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP), kabeļu un interneta televīzijām, kurā pauž šādu SIA TV3 Latvia nostāju, Db pavēstīja kompānijas sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone.

«TV3 Latvija iestājas par to, lai skatītājam būtu skaidrs par ko un cik viņš maksā - un sevišķi tagad, kad kabeļtelevīzijas pakalpojumu cenas aug, un liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvērtē savus tēriņus. Mums ir svarīgi, lai skatītājs zinātu, ka analogās apraides kabeļtelevīzijas saņem no mums TV3 tālākai retranslēšanai bez maksas,» paziņojumā presei norāda SIA TV3 Latvia valdes locekle Baiba Zūzena.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šodien noraidīja Igaunijas Viasat un SIA TV3 Latvia sūdzības par spriedumu, ar kuru kā tiesisks atzīts abām kompānijām noteiktais Konkurences padomes (KP) sods par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu TV3 kanāla izplatīšanas tirgū Latvijas teritorijā.

KP ar 2009.gada 18.jūnija lēmumu kompānijai Viasat piemēroja naudassodu - 47 400 latus, bet TV3 Latvia tika piemērots 40 000 latu sods. Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 17.decembrī noraidīja Viasat un TV3 Latvia sūdzības, tādējādi atzīstot KP lēmumu par pamatotu. Kompānijas šo spriedumu apstrīdēja Senātā.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts šodien apstrīdēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet Viasat un TV3 Latvia kasācijas sūdzības noraidīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, lietu pret Viasat un TV3 Latvia KP ierosināja pēc Lattelecom iesnieguma.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka kabeļtelevīziju klienti, iespējams, jau šobrīd maksā par TV3 skatīšanos.

Kompānija atgādina, ka par brīvu patlaban ir pieejamās ētera televīzijas, ieskaitot TV3, tomēr tās kabeļtelevīziju skatītājam ir pieejamas tikai apvienotas vienā grupā jeb paketē ar maksas kanāliem. Tādējādi TV3 saskata, ka šāda paketēšanas sistēma, iespējams, rada apstākļus par TV3 skatīšanos iekasēt slēptu maksu.

SIA TV3 Latvia uzskata, ka ir nepieciešams skaidri nodalīt skatītāja izvēlei ētera televīzijas - TV3, LNT, LTV1, LTV7, TV5 - no pārējiem maksas televīzijas kanāliem.

Tāpēc TV3 ierosina kabeļtelevīziju operatoriem veikt kanālu pārpaketēšanu, atsevišķi sagrupējot skatītāja izvēlei tos Latvijas kanālus, kuri iedzīvotājiem uztverami ēterā par brīvu – par kuriem pieļaujama vienīgi tādas maksas iekasēšana, kas nosedz operatoru izmaksas infrastruktūras uzturēšanai.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

Pēc SIA Lattelecom iesnieguma par iespējamiem pārkāpumiem SIA TV3 Latvia darbībās, izvērtējot tirgus situāciju, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka šobrīd kaitējums konkurencei nav konstatējams, un nolēmusi neierosināt izpētes lietu.

Kā norāda KP pārstāvji, abu minēto uzņēmumu tirgus vara ir samērojama un konkurences uzraugu iejaukšanās to darījuma sarunās šobrīd būtu nepamatota.

Šī gada martā KP saņēma vairākus SIA Lattelecom iesniegumus, kuros uzņēmums lūdza izvērtēt SIA TV3 Latvia rīcību, nosakot augstāku cenu par savas programmas TV3 retranslācijas tiesībām interaktīvajā televīzijā, kā arī pagarinot līguma slēgšanas termiņu SIA Baltcom TV, bet atsakot šādu iespēju SIA Lattelecom.

Savā lēmumā KP norāda – lai arī kanāla TV3 īpašnieka, koncerna Modern Times Group Broadcasting AB, kopējā tirgus vara attiecībā pret maksas televīziju operatoriem ir ievērojama, SIA Lattelecom ir ļoti spēcīgs darījumu partneris, kam SIA TV3 Latvia nevar uzspiest sev vēlamu cenu. Iepriekšējā līguma darbības laikā SIA Lattelecom bija vislielākais SIA TV3 Latvia veidoto programmu pircējs, tomēr, SIA Lattelecom nepiekrītot programmu veidotāja izvirzītajiem nosacījumiem, interaktīvās televīzijas abonentiem, kuriem ir pieejams arī internets, saglabājas iespēja noskatīties lielu daļu TV3 programmas raidījumu, bez maksas izmantojot TVPlay.

Ventspils naftas 7 % akciju slēptajā pārdošanā esot iesaistīti auditorfirmas Deloitte Latvia bijušie partneri Jānis Zelmenis un Vita Liberte.

Ventspils naftas (VN) otra lielākā akcionāra Latvijas naftas tranzīts (LNT) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kvēps pastāstīja par viņa rīcībā nonākušiem dokumentiem, kuros aprakstīta VN akciju pārdošanas shēma un iesaistītās personas.

7 % pārdoti pašiem sev

M. Kvēps apstiprināja, ka pazudušie VN 7 % akciju, kas iepriekš piederēja LNT, nonākuši VN lielākā akcionāra Vitol īpašumā. Viņš atklāja, ka šogad 5. jūnijā par šo lietu Ģenerālprokuratūrā ir ierosināts kriminālprocess, LNT pieaicināti speciālisti ir aprēķinājuši nodarītos zaudējumus, kas nav mazāki par 100 milj. USD, bet oficiālais slēdziens iesniegts prokuroram.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Konkurences padome (KP) uzlikusi naudas sodu un tiesisko pienākumu piemērošanu Viasat AS (Igaunija) un SIA TV3 Latvia par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu TV3 kanāla izplatīšanas tirgū Latvijā.

Tādējādi Viasat AS piemērots naudas sods 47.4 tūkstošu latu apmērā, bet SIA TV3 Latvia – 40 tūkstoši lati, Db pavēstīja KP pārstāve Inita Kabanova.

KP paskaidro, ka TV3 kanālu vairumtirdzniecības līmenī ir tiesīga izplatīt gan SIA TV3 Latvia, gan Viasat AS, kas ir savstarpēji saistītas komercsabiedrības un kopīgi īsteno stratēģiju attiecībā uz TV3 kanāla izplatīšanu. Abu komercsabiedrību pārkāpums izpaudies kā kanāla TV3 sasaistīšana ar citiem Viasat piedāvātajiem kanāliem. SIA TV3 Latvia kopīgi ar Viasat AS TV3 kanāla retranslēšanas licences saviem sadarbības partneriem piedāvāja iegādāties tikai komplektā ar kanāliem 3+, TV6 un Viasat Sport Baltic.

Telekanāls TV3 jaunajā sezonā skatītājiem brīvdienās piedāvās divus jaunus šovus, informē TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

No oktobra sestdienās būs redzams šovs, kas pasaulē jau guvis atsaucību, «Paņem 100 000 … ja vari». Raidījuma producente Baiba Saleniece vēsta, ka šova atlasei pieteikušies aptuveni 2000 interesentu, kuri tiks izvērtēti un atlasīti jaunajam šovam. Vienīgais, kas jādara, lai tiktu pie 100 000 eiro (70 000 latu), jāatbild uz astoņiem vienkāršiem jautājumiem, bet, lai tiktu pie lielā laimesta, ne vienmēr pietiek ar enciklopēdijas zināšanām, atliek vien sekot aktualitātēm ik dienas.

Savukārt no 4.septembra tiešraidē varēs vērot jaunu muzikālo šovu Mūsu Zelta dziesma , kuru vadīs Andris Freidenfelds. Šova mērķis ir apzināt visu laiku labākās latviešu dziesmas un ar skatītāju un žūrijas balsojumu noteikt visu laiku populārāko. Šovs kopumā ilgs desmit nedēļas, no kurām septiņas būs par kādu konkrētu tēmu, diviem pusfināliem un lielo finālu.

Lai gan līgums starp Lattelecom un TV3 ir saskaņots kopš 2.oktobra un puses apliecinājušas gatavību tuvākajā laikā atsākt TV3 retranslēšanu Lattelecom TV klientiem, līgums nav parakstīts, informē Lattelecom.

Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktors Toms Ābele uzsver, ka Lattelecom nav pieņemama vilcināšanās un nav izprotams, kādēļ TV3 grib liegt kanāla skatīšanos vairāk nekā 40 tūkst. Latvijas mājsaimniecību - Lattelecom interaktīvās TV lietotājiem.

«TV3 jau pirms pāris nedēļām publiski pauda gatavību oktobra laikā atkal atjaunot kanāla apraidi Interaktīvajā TV. Tikai 29.oktobrī, pēc mūsu vairākkārtējiem neatlaidīgiem aicinājumiem sniegt atbildi, TV3 paziņoja, ka nav gatavi nodrošināt kanālu lielai daļai TV skatītāju. Varam tikai minēt, kāpēc TV3 vilcina šī līguma parakstīšanu un uzskatām, ka šāda TV3 rīcība ir maldinājusi Lattelecom interaktīvās TV lietotājus, kas uzskatāma par neētisku rīcību,» akcentēja T.Ābele.

Naktī uz trešdienu tikusi pārtraukta TV3 translācija Lattelecom Interaktīvās TV klientiem, jo TV3 ignorē Konkurences padomes lēmumu un prasa samaksu par analogajā televīzijā brīvi pieejamu ētera TV kanālu.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Komunikāciju nodaļas pārstāvis Deniss Kolosovs. «Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā. Pieprasot naudu par satura demonstrēšanu, TV3 turpina ignorēt gan skatītāju intereses, gan valsts institūciju lēmumus. Kopā ar citiem operatoriem esam cīnījušies par iespēju raidīt TV3 kanālu bez maksas – tāpat kā pārējās nacionālās apraides programmas (piemēram, LNT, LTV1, LTV7). Samaksas noteikšana ir pretrunā ar loģiku un pārkāpj godīgas konkurences principus. Neuzskatām, ka mūsu TV skatītājiem būtu jāmaksā par kanālu TV3, kurš tajā pat laikā ikvienam iedzīvotājam ir pieejams bez maksas analogajā televīzijā,» norāda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

TV3 Latvia ir gatava nekavējoties slēgt līgumu ar Lattelecom, lai visiem kompānijas interaktīvās televīzijas klientiem būtu iespēja skatīties TV3.

Jau pirms mēneša TV3 atkārtoti nosūtīja Lattelecom bezmaksas licences līgumu par kanāla TV3 retranslāciju interaktīvajā TV, tomēr Lattelecom šo līgumu nav akceptējis, aizbildinoties ar interaktīvās televīzijas līguma priekšmetu nesaistītām, juridiski nepamatotām atrunām, Db informē TV3.

«Tā vietā, lai noslēgtu līgumu un piedāvātu skatītājiem iemīļoto kanālu, Lattelecom maldinoši apgalvo, ka par TV3 retranslāciju tiek prasīta samaksa. TV3 to pilnībā noliedz un var tikai minēt, kādi ir šādas Lattelecom rīcības motīvi,» komentē TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»