SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs iegādājusies ceļojumu biroju Averoja, taču arī turpmāk uzņēmumi turpinās savu darbību kā atsevišķas juridiskās personas.

Iegādes rezultātā par jauno SIA Averoja īpašnieci kļuvusi SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs īpašniece Sanita Rugina.

Abus uzņēmumus turpinās vadīt līdzšinējā SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs direktore Kitija Reinfelde, veidojot abiem uzņēmumiem apvienotu vadības komandu un optimizējot uzņēmuma administratīvo struktūru, teikts Tūrisma aģentūras Kolumbs paziņojumā.

«Šis process nekādā veidā neietekmēs esošo sadarbību ar klientiem, piegādātājiem un citiem partneriem,» norādīja K. Reinfelde.

Abu uzņēmumu pamatbizness ir valsts un komercsektora komandējumu braucienu apkalpošana, kas veido lielāko daļu uzņēmumu apgrozījuma. Tūrisma aģentūrai Kolumbs ir ilgstoša pieredze biznesa klientu apkalpošanā, fokusējoties galvenokārt uz lieliem ražošanas un komercuzņēmumiem. Savukārt ceļojumu birojs Averoja aktīvi piedalās valsts iepirkumos, nodrošinot darījumu braucienu organizēšanu valsts iestāžu un ministriju darbiniekiem.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» ir pievienojušās starptautiskajam Lufthansa City Center tūrisma aģentūru tīklam, kurš pasaules mērogā darbojas vairāk nekā 25 gadus.

Abi uzņēmumi ir kļuvuši par šī tīkla partneruzņēmumiem Latvijā. Pēc SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» apvienošanās 2013. gada sākumā, tās ik gadu nostiprina savas tirgus pozīcijas.

Lufthansa City Center ir starptautisks tīkls ar partneruzņēmumiem vairāk nekā 92 valstīs visā pasaulē. Šim tīklam ir pievienojušās jau vairāk nekā 272 tūrisma aģentūras visā pasaulē.

Pievienošanās Lufthansa City Center tīklam, dod iespēju SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» nodrošināt saviem korporatīvajiem klientiem jaunus, kvalitatīvus biznesa ceļojumu pakalpojumus, piedāvājot specifiskus risinājumus un ekskluzīvu piekļuvi īpaši izstrādātu produktu un pakalpojumu klāstam. Lufthansa City Center partneruzņēmuma statuss dod aģentūrām tiešu piekļuvi pasaules vadošo tūrisma pakalpojumu sniedzēju sistēmām.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,662 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5% jeb 600 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pērn pieaugusi - tā bija 214 tūkstoši eiro, kas bija par 23,3% jeb 40,5 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» izdevies palielināt pārdošanas rezultātus, sekojot tirgus tendencēm, papildinot piedāvāto pakalpojumu klāstu un paaugstinot klientu servisa kvalitāti, sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Uzņēmumam pērn izdevies paaugstināt ieņēmumus gan no komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas, gan viesnīcu pakalpojumu pārdošanas, kā arī prāmju biļešu pārdošanas.

Izvērtējot uzņēmuma izdevumus, pagājušajā gadā SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» slēdza filiāli tirdzniecības parkā «Alfa», un, kā atzīmē uzņēmums, tas nav ietekmējis pārdošanas rezultātus. 2018. gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 35 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 233 tūkstošus eiro.

Pērn Latvijas tūrisma nozarē turpinājās izaugsme, kas ļāvis SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs palielināt izaugsmes tempus, kāpinot apgrozījumu par 36%, liecina uzņēmuma paziņojums Lursoft.

Kopumā apgrozījums sasniedzis 7,323 miljonus latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 16,07 tūkstoši latu.

Aizvadītajā gadā tūrisma firma turpinājusi darbu pie interneta veikala Letasaviobiletes.lv attīstības. Projektam pērn izdevās turpināt palielināt tirgus daļu starp Latvijas aviobiļešu rezervācijas portāliem, sasniedzot 33% no kopējā tirgus. Pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, veikto rezervāciju skaits pieaudzis par 56%.

Šogad Kolumbs noslēdzis ceļojuma biroja Averoja iegādes darījumu, tādejādi stiprinot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas Latvijā un palielinot to konkurētspēju.

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs reģistrēta 1998.gadā, savas pastāvēšanas laikā vairākkārt mainīts uzņēmuma nosaukums – laika posmā no dibināšanas brīža līdz 1999.gada augustam tā vārds bijis SIA Kristofors Kolumbs, pēc tam – SIA Kolumbs Juniors, bet savu pašreizējo nosaukumu aģentūra ieguvusi 2004.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir Sanita Rugina, kurai pieder arī SIA Averoja, un Guntis Učelnieks.

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» pagājušajā gadā izdevies strādāt ar peļņu, kas sasniedza 174 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas pretēji zaudējumiem 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam izdevies arī būtiski - par 29,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu - palielināt apgrozījumu. Tas pērn sasniedza 12,062 miljonus eiro.

Tādējādi 2017.gadā SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» izdevies sasniegt labākos peļņas un apgrozījuma rādītājus kopš tā darbības sākuma un pagriezt pretējā virzienā apgrozījuma sarukumu, ko tas piedzīvojis kopš 2014.gada, un zaudējumus, ar kuriem strādājis 2016. un 2015.gadā, liecina «Lursoft» multi atskaite.

Uzņēmuma vadība gada pārskatā atzīmē, ka 2017.gadā bija vērojama tūrisma nozares atlabšana. Pagājušajā gadā pieauga jaunu atpūtas gala mērķu piedāvājums un eksotisko valstu gala mērķi kļuva pieejamāki, līdz ar to ievērojami pieaudzis sabiedrības atpūtas nodaļas rezultāts. Savukārt pateicoties lielo klientu apgrozījuma pieaugumam, kas saistīts ar darbības paplašināšanu ārvalstīs un citiem faktoriem, arī sabiedrības korporatīvajai nodaļai ir izdevies sasniegt izvirzītos mērķus.

SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs pērn apgrozījusi 10,59 miljonus eiro jeb par nepilniem diviem procenteim vairāk nekā 2012. gadā. Uzņēmuma peļņa saruka par 5% līdz 21,7 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka 2013. gadā bija jūtama pastiprināta interese par atpūtu Baltijas valstīs un Eiropā brīvdienās un nedēļas nogalēs. Tādēļ pērn uzņēmums strādāja pie īso brīvdienu ceļojumu veidošanas un papildināšnas.

Šogad Tūrisma aģentūra Kolumbs apņēmusies darboties pie procesu automatizācijas, kas saistīta ar darba efektivitātes uzlabošanu. Tāpat tiks veikta darbinieku pienākumu sadales un pieprasījumu apstrādes darba analīze. Šogad paredzēts arī pārskatīt un papildināt uzņēmuma standarta procedūtas, lai uzlabotu iekšējo kontroles funkciju un noteiktu atbildības līmeņus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Pērn tūrisma uzņēmums SIA Averoja ievērojami palielinājis apgrozījumu, kas sasniedzis 6,98 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi 4,7 tūkstoši latu, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, no kopējā SIA Averoja apgrozījuma 83% pērn veidojuši ieņēmumi no aviobiļešu pārdošanas. Uzņēmums kopš 2011.gada atjaunojis uzņemošā tūrisma nodaļas darbību, īpašu uzsvaru liekot sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas tūrisma aģentūrām, kopīgi popularizējot Latviju kā pievilcīgu atpūtas galamērķi.

Šogad SIA Averoja plāno turpināt attīstīt uzņemošā tūrisma nodaļu, paplašinot sadarbības partneru skaitu.

Uzņēmums plāno izveidot partneru sistēmu automātiskai pieprasījuma saņemšanai par izvēlētajiem produktiem un to rezervācijai.

Ceļojumu birojs Averoja darbību sācis 1996. gadā. Latvijas tūrisma aģentūru un operatoru topā pēc apgrozījuma tas ierindojas uzreiz aiz tūrisma aģentūras Kolumbs – astotajā vietā. Savukārt lielāko tūrisma aģentūru topā uzņēmums ieņem trešo vietu. Averoja 2011. gadā apgrozīja 5,09 miljonus Ls, kas ir par 37,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un uzņēmuma peļņa 2011. gadā bija 10 tūkst. Ls.

Neraugoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem pasaulē, arī kaimiņvalstīs, tūrisma nozare attīstās pozitīvā virzienā, tostarp stabili strādā pašmāju lielākās kompānijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no 2013. gada, kad visas desmit lielākās tūrisma kompānijas uzrādīja apgrozījuma pieaugumu (par 1–22%), 2014. gads ar šādu izteiktu apjomu palielinājuma tendenci vairs neizcēlās – dažām kompānijām apgrozījums pērn nedaudz ir samazinājies, tomēr visi lielākie uzņēmumi strādājuši ar peļņu.

Nokož kumosu

Nozares kompāniju saraksta galvgalī ir atpūtas braucienu operatori Tez Tour un Novatours. Trijniekā kā allaž ir uzņēmums Latvia Tours. Strauji tam tuvojas un faktiski pat apsteidz SIA Averoja un SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs grupa. DB jau ziņoja par šo kompāniju apvienošanos 2013.gadā. Juridiski tie ir divi atsevišķi uzņēmumi, taču abiem ir kopīgs īpašnieks un administrācija, nozarē abu uzņēmumu rezultāti tiek skatīti vienoti. Kopējais tirgus pieaugums 2014. gadā bijis 2%. Kolumbs un Averoja sekmīgi noturējās virs tirgus līmeņa, sasniedzot 24,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 12% lielāks nekā 2013. gadā. 2014. gadā abi uzņēmumi kopā savu tirgus daļu palielināja par 11,6%, informē Tūrisma aģentūras Kolumbs direktore Kitija Reinfelde.

Latvijas lielākās tūrisma kompānijas šā gada prognozēs ir samērā piesardzīgas, strauju izaugsmi neparedz, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tās uz savas ādas izjutušas sekas, ko izraisīja traģiskie notikumi, konflikti un drošības draudi, spējušas reaģēt, meklēt un piedāvāt jaunas alternatīvas.

«Neseno notikumu virkne diemžēl ir būtiski ietekmējusi tūrisma nozari gan pasaulē, gan Latvijā. Pieprasījums pēc ceļojumiem uz tādām valstīm kā Ēģipte un Turcija, kas līdz šim lieliska servisa un cenas dēļ ir bijuši populārākie galamērķi ziemas un vasaras sezonās, ir strauji krities. Prioritāte šobrīd ir drošība, tāpēc piedāvājam alternatīvus galamērķus. Gan mēs, gan tūroperatori Latvijā aktīvi strādā pie jaunu produktu veidošanas. Ziemā populārāki kļuvuši galamērķi uz tādām eksotiskām valstīm kā Taizeme, Šrilanka, palielinājusies interese arī par Maldivu salām, Dominikānu un Karību salām. Jaukā klimata dēļ ziemā iesakām ceļojumus uz Kanāriju salām, kā arī AAE – Dubaiju. Šoziem, ņemot vērā nestabilo situāciju Ēģiptē, tieši šis segments ir audzis visvairāk, jo spēj nodrošināt līdzvērtīgu servisu,» komentē SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs direktore Kitija Reinfelde. Savukārt vasarā ceļotājiem ir daudz plašākas izvēles iespējas. Latvijas iedzīvotāju iecienītākās valstis ir Grieķija, Spānija, Itālija, Horvātija un Bulgārija. Šogad uzņēmums piedāvās ceļojumus arī uz Maltu, Sardīniju un Kipru.

Ceļojot ar bērniem, pats galvenais ir ņemt vērā viņu intereses un ērtību; pārliecināties par pases derīguma termiņu un parūpēties par ceļojuma apdrošināšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Latviešiem patīk ceļot, un bērni tam nav šķērslis. Ne velti tūrisma speciālisti īpaši izstrādā ceļojumus ģimenēm ar bērniem. Tie ir ļoti dažādi – tuvi un tālāki braucieni, cenu amplitūda ir plaša, lai ikviens var izvēlēties sev piemērotu. Skolēnu brīvlaiku un vasaras periodā pieprasīti ir Eiropas atrakciju parki, no kuriem populārākie ir Parīzes Disnejlenda, Legozeme Dānijā, Gardaland Itālijā, Port Aventura Spānijā un daudzie atrakciju parki Vācijā. Ja ceļojumam var veltīt tikai vienu vai divas dienas, tad ģimenes izvēlas tuvējās kaimiņvalstis – Klaipēdas delfināriju, Ahaa zinātnes centru Tartu, kā arī atpūtu kūrortviesnīcās ar ūdens atrakcijām,» raksturo Ieva Keiša, SIA Latvia Tours direktore. Arī tūrisma aģentūrā Kolumbs ģimenēm ar bērniem vispieprasītākie ir braucieni uz Eiropas atrakciju parkiem, kā arī čārterceļojumi uz siltajām zemēm.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi «dalītās» ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu, izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.

OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms sastāda 4,5% no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautiskās ķēžu viesnīcas, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.

Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendence pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.

1. februārī stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, ar kuru Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Ekonomikas ministrija redz, ka šādi tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, Latvijas kā tūrisma galamērķa nostiprināšanai un valsts atpazīstamības starptautiskajā arēnā veicināšanai. «TAVA ir vienīgā, kas valsts līmenī veido tūrisma tēlu. Tās loma ir liela un es ceru, ka tā nesamazināsies, pievienojoties LIAA, un varēsim turpināt sāktās aktivitātes,» intervijā DB saka TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Jūs no apvienošanas redzat vairāk ieguvumu vai zaudējumu?

To mēs redzēsim pēc kāda laika. Galvenais apvienošanas arguments, ka TAVA iegūs vairāk cilvēkresursu, jo LIAA ir pārstāvniecības ārvalstīs, kuru darbinieki varētu palīdzēt tūrisma aktivitāšu īstenošanā. Vai viņiem pietiks laika, resursu un iespēju to darīt, tas ir cits jautājums, jo viņiem ir arī citi pienākumi, tūrisms nav viņu vienīgā prioritāte. Arī citās valstīs notiek apvienošanās, gandrīz visās mūsu kaimiņvalstīs noticis līdzīgi. Pieredze ir dažāda – ir ieguvumi, ir apgrūtinājumi.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.