Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Piektdien notikušajā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ikgadējā kopsapulcē tās dalībnieki atskatījās uz pērno gadu, kurš iezīmējis lejupslīdi gan kooperatīvu apgrozījumā, gan biedru skaitā, informē LLKA.

Kooperatīvu vadītāji ar bažām raugās arī uz šo gadu, jo arvien vairāk būs jūtamas pagājušā gada notikumu sekas. Līdzās diskusijām par lauksaimniecības un kooperācijas nākotni, tika ievēlēta arī jauna organizācijas valde.

Kopsapulcē sanākušie kooperatīvu vadītāji bija vienisprātis, ka iepriekšējais gads bijis smags visās nozarēs. Situācijas nopietnību iezīmēja arī skaitļi – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, LLKA biedru neto apgrozījuma rādītāji kritušies par vairāk nekā 46,6 miljoniem eiro (2013.gadā 393,64 miljoni eiro, 2014. – 347,47 miljoni eiro). Samazinājies arī LLKA ietilpstošo kooperatīvu biedru skaits (2013.gadā 9235 biedri, 2014. – 9196).

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) kopā ar sadarbības partneriem godinājusi konkursa «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012» laureātus, par kuriem šogad balsots trīs reizes aktīvāk nekā iepriekšējā gadā.

Mazo kooperatīvu grupā balva tika piešķirta bioloģiskajam augļu un dārzeņkopības LPKS Zaļais grozs un vadītājai Ingrīdai Vāverei, vidēji lielo kooperatīvu grupā par labākajiem tika atzīti piena lopkopības LPKS Viļāni un vadītāja Aija Kiserovska, savukārt lielo kooperatīvu grupā laurus plūca LPKS Piena ceļš un vadītāja Ilze Aizsilniece.

Konkursa, kas norisinājās jau trešo reizi, mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību, skaidro LLKA.

Labākie tika noteikti balsojot ar anketām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, kā arī internetā balso.llka.lv. Šogad balsotāju atsaucība bijusi trīs reizes lielāka kā iepriekš.

2020. gada sākumā oficiāli noslēgsies Latvijas un Igaunijas piensaimniecības kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanās, par ko augustā nobalsoja abu kooperatīvu biedri

Kooperatīvu Piena ceļš un E-piim apvienošanās, veidojot kopīgu starpvalstu kooperatīvu E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE E-piim), ir pirmais šāda veida projekts jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas darbosies pēc ES starpvalstu kooperācijas principiem. SCE E-Piim uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide, jaunas un efektīvas pārstrādes rūpnīcas būvniecība Igaunijā un gatavās produkcijas eksports uz pasaules tirgiem, palielinot piena iepirkuma cenu līdz ES vidējai.

Jau šobrīd kooperatīvi pārstrādā 25% no Baltijas piena. Apvienojoties un būvējot jaunu rūpnīcu, tiks panākta lielāka stabilitāte, pēc iespējas vairāk piena pārstrādājot pašiem un pēc iespējas mazāk pārdodot ārpus kooperatīva.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai sarunās ar Zemkopības ministriju izdevies panākt papildus finansējuma piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību projektiem.

Papildus finansējums 2,04 miljonu latu apmērā piešķirts Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma Lauku saimniecību modernizācija ietvaros, un kopumā sasniedz vairāk nekā 3,6 miljonus latu. Atbalstu izdevies panākt, jo viena no ZM prioritātēm ir atbalsts kooperācijas attīstībai Latvijā. LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons ir gandarīts, ka ZM atrada iespēju piešķirt papildus finansējumu, jo investīcijas ir ļoti nepieciešamas.

«Kooperatīvu labie apgrozījumu rādītāji gadu no gada apliecina to pieaugošo nozīmību, tomēr daudzos gadījums pietrūkst tieši materiāli tehniskā bāze. Vajadzības, protams, katram kooperatīvam ir atšķirīgas, taču kooperatīvu gadījumā liels ieguvums ir tas, ka no šīs investīcijas labumu gūs nevis viena vai dažas zemnieku saimniecības, bet gan tūkstoši kooperatīvu biedri. Visi projekti tiks realizēti šogad un dos atdevi rudenī vai pat jau vasarā,» skaidro I. Jansons. Atbalstu iegūs 27 Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības visās nozarēs: piena, graudu, gaļas, augļu un dārzeņu. Par iegūto naudu LPKS īstenos vairākus nozīmīgus būvniecības projektus un iegādāsies nepieciešamo lauksaimniecības tehniku.

No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā Piena nozares darba grupas sanāksmē piena kooperatīvu vadītāji aktualizēja mazo un vidējo saimniecību lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē LLKA.

LLKA piena nozares darba grupas izbraukuma sanāksmē, kas norisinājās Jēkabpils novada Zasas pagastā, kooperatīvu vadītāji kā vienu no Latvijas tautsaimniecības attīstības instrumentiem uzsvēra mazo un vidējo piena saimniecību attīstību.

LLKA Piena nozares darba grupas vadītāja un piena kooperatīva „Pienupīte” vadītāja Mirdza Feldmane: «Ņemot vērā Latvijas lauku ģeogrāfiskās īpatnības un zemes resursu izmantošanas iespējas, kas galvenokārt skar Vidzemes, Latgales un Ziemeļkurzemes piena nozarē strādājošos lauksaimniekus, arī turpmāk nepieciešams atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām, kurās ganāmpulka lielums ir līdz 100 govīm. Tas saglabātu nodarbinātību laukos, kā arī sekmētu tīras vides saglabāšanu. Taču viens no aspektiem, kam zemniekiem joprojām ir jāpievērš uzmanība, ir piena kvalitātes nodrošināšana.»

Par LPKS Māršava direktori atkal kļuvusi Dace Pastare

Pastare šajā amatā atgriezusies pēc pusotra gada prombūtnes, kura laikā viņa darbojās citā biznesā. Direktores mērķis ir restartēt kooperatīvu un tā darbību. Viņa neslēpj, ka kooperatīvā situācija ir sarežģīta.

Biedri pamet

«Pagājušajā gadā piena cena samazinājās, pazaudējām naudu – tā palika Latvian Dairy ( 328 tūkstoši eiro), kas ir liela nauda. Tā ir daļa no desmit gadu laikā uzkrātās kooperatīva peļņas. Kooperatīvu sāka pamest tā biedri,» situāciju raksturo Dace Pastare. Viņa uzsver – Māršava bija, ir un būs, tādējādi mierinot satrauktos piena ražotājus.

Šobrīd galvenais uzdevums ir atjaunot zemnieku uzticību kooperatīvam un nodrošināt tā pilnvērtīgu darbu. Kooperatīvs nodarbojas ar piena iepirkšanu un realizāciju piena pārstrādes uzņēmumiem. Puse no iepirktā piena tiek realizēta Igaunijas uzņēmumam EPiim, pārējais tiek piegādāts Latvijas uzņēmumiem, vairāki līgumi vēl ir procesā. Paredzēts atjaunot kooperatīva biedru pašapgādi ar saimniekošanai nepieciešamo. Likvidēto piena pārstrādi kooperatīva direktore pagaidām gan nav plānojusi atjaunot.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā, taču vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.

Tas secināts pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un biedrības Zemnieku saeima vadību ārkārtas sanāksmes, kurā tika izvērtēts Eiropas Savienības budžets 2014. – 2020.gadam.

Tikšanās reizē organizāciju vadītāji uzsvēra, ka tuvākajos mēnešos uzsvars tiks likts uz lēmumu pieņemšanu Latvijā – svarīgi, lai, sadalot naudu valsts līmenī, tas tiktu darīts efektīvi un nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.

«Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, šī efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka valsts talkā nāks ar saprātīgu nodokļu politiku un likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību,» saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Graudkopjiem papildus valsts atbalstu nemaksās, bet meklēs citus situācijas risinājumus, piemēram, nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumus, bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšanu vai papildu iespējas graudu bunkuru celtniecības finansēšanai, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas lielāko graudkopības kooperatīvu vadītājiem Edgaru Ružu un Induli Jansonu atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Maksājumi no valsts nav iespējami, līdzīgi kā tas ir piensaimniecībām. Jāsaprot, ka piensaimniekiem jāglābj šķirnes ganāmpulki, kamēr graudi bunkuros var pagaidīt dažus mēnešus, kamēr pieaug cena. Tomēr jautājumus risinām, piemēram, attiecībā uz iespēju pagarināt nodokļu termiņus, tāpat atklāts jautājums ir bezakcīzes degviela, papildu projekti graudu bunkuru celtniecībai un vēl dažas citas iespējas,» sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka situācija graudkopībā nav vienkārša, tomēr zaudētāji nav tās saimniecības, kuras laicīgi apdrošināja sējumus.

«Tiem, kas bija apdrošinājušies, situācija pulka labāka. Pasaules gals vēl nav, tomēr zemniekiem ir jāpārskata saimniekošana. Graudkopība, tāpat kā citas nozares, saistīta ar risku. Tie, kas bija apdrošinājušies, faktiski neko nezaudēja,» norādīja ministrs.

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.