Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Lai mazinātu spekulatīvos darījumus, valsts Zemes fonds pirks un pārdos zemi.

Ar šī fonda palīdzību plānots veicināt zemes izmantošanu ražošanā. Ražojošie zemnieki un daļa nekustamo īpašumu tirgus eksperti gan atzīst, ka šāda fonda izveide ir novēlota.

Valsts Zemes fonds savu darbu varētu sākt jau nākamgad, liecina Informatīvais ziņojums «Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai», ko valdībā plānots skatīt otrdien. Paredzēts, ka valsts Zemes fondu administrēs Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku Attīstības fonds (LAF), kas zemi pirks, pārdos, iesaistīsies zemes konsolidācijas projektu īstenošanā, kā arī veiks darbosies kā starpnieks starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem, kas zemi vēlēsies pirkt, pārdot, iznomāt vai nomāt. Kāds reāli būs darbības mehānisms, DB neizdevās uzzināt, jo pirms informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā otrdien ZM plašākus komentārus nesniedza.

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežos Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi esot pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi «aizvērs» lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci.

LLAP vēstule adresēta EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Ciološam, Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai. Padome uzsver, ka Latvija var piedzīvot virkni starptautisko un vietējā mēroga tiesvedību jautājumos par īpašumtiesību autonomiju. Turklāt, ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par zemes iegādes moratorija ārvalstu pircējiem pagarināšanu, Latvijai var draudēt miljonos mērāmas soda sankcijas.

Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi Par zemes privatizāciju lauku apvidos nelabvēlīgi ietekmēšot, pirmkārt, vietējos iedzīvotājus, kuriem turpmāk zemes iegāde un pārdošana tiks būtiski apgrūtināta. Biedrība uzskata, ka šobrīd grozījumos iekļautās izmaiņas ir nepārdomātas, turklāt tās neveicinās galveno mērķi - Latvijā sekmēt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu un šīs tautsaimniecības nozares attīstību.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Bebru aizsprosti, nefunkcionējoša meliorācija, kā arī aizsargjoslas gar upēm var kļūt par iemeslu ievērojami augstākam nekustamā īpašuma nodoklim.

Pagaidām arī nav skaidrs, pēc kādas metodikas tiks aprēķināta lauksaimniecībā apstrādājamā zeme.

Vairāki nelielie zemes īpašnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas līdzās ūdenstecēm un kuras mēdz pārplūst pavasaros un rudeņos, kā arī bebru uzcelto aizsprostu dēļ uzskata - šajā jautājumā ļoti daudz būs atkarīgs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piemērojamās metodikas – kā tiks rēķināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme – no kopējā īpašuma platības vai atsevišķi katram zemes gabalam.

DB jau rakstīja, ka Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti ir vismaz 70% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nevis 30%, kā noteikts līdz šim. Šis priekšlikums bija vērsts uz dīvānzemnieku izdzīšanu no komforta zonas un mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemi.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Pēdējā laikā lauksaimniecības nozarei īpaša uzmanība pievērsta saistībā ar lauksaimniecības nozares līdera LATRAPS publisko obligāciju emisiju un plānoto ASNS Ingredient zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Latvijā.

Taču tie nav vienīgie atskaites punkti — kopumā Latvijas biznesa lauksaimniecība pēdējās desmitgades laikā ir uzrādījusi stabilus un ievērojamus ekonomiskos rezultātus, kā arī izceļas pasaules noieta tirgos ar augstas kvalitātes produkciju.

Latvijas lauksaimniecības priekšrocības — spējam pārspēt pat Franciju

Latvijas lauksaimniecību visprecīzāk raksturo vārds “stabilitāte”. Šī nozare ne tikai sekmīgi ir sevi pierādījusi, pārdzīvojot iepriekšējās globālās un reģionālās krīzes, bet arī turpina uzrādīt stabilus ekonomiskos rezultātus, nostiprinot savu lomu starptautiskajā tirgū.

Globālajā kontekstā pārtikas ražošana kļūst arvien nozīmīgāka, jo pieprasījums aug, kamēr zemes platības, kas piemērotas lauksaimniecībai, potenciāli samazinās klimata pārmaiņu dēļ. Latvija šajā ziņā izceļas ar savu ģeogrāfisko un klimatisko situāciju — jā, ir sausumi un nokrišņi, bet mums ir stabils klimats, salīdzinot ar citiem platuma grādiem. Es teiktu — Latvija ir vieta, kur var droši nodarboties ar lauksaimniecību.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.