Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Koka karkasu moduļu ražotājs SIA Nordic Homes noslēdzis līgumu ar Zviedrijas kompāniju Veidekke par koka karkasu moduļu piegādi 23 dzīvojamo rindu māju būvniecībai Zviedrijā, Skanes apvidū, sacīja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Nodomu protokols par sadarbības uzsākšanu starp Nordic Homes un Veidekke tika noslēgts šā gada 13.aprīlī, kam sekoja dizaina līgums par projekta izstrādi, bet tagad - līgums par dzīvojamo rindu māju projekta attīstīšanu un būvniecību Zviedrijā, kur šobrīd ir vērojams liels pieprasījums ekonomisko mājokļu segmentā.

Visa projekta apjoms ir 23 divstāvu rindu mājas ar skandināvu arhitektūru, kas apvieno moderno vizuālo risinājumu un dizainu ar videi draudzīgiem un inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas vienlaicīgi nodrošina augstus energoefektivitātes rādītājus. Viena dzīvokļa dzīvojamā platība ir no 89 līdz 120 kvadrātmetriem. Kopā projekta īstenošanai ir nepieciešami 92 koka karkasa moduļi, kuru ražošana tiks sākta šoruden un aizņems astoņas nedēļas.

Koka karkasu moduļu ražotājs SIA Nordic Homes ir izstrādājis jaunu privātmājas konceptu, piedāvājot ekonomisku, energoefektīvu un viegli pielāgojamu mājas projektu, tādējādi ieejot privātpersonu apkalpošanas segmentā un mēģinot paplašināt nekustamā īpašuma tirgus īpatsvaru Latvijā, informēja Nordic Homes pārstāve Esēnija Karnīte.

Privātmājas projekts veidots, izmantojot koka karkasa moduļus, kas tiek ražoti Nordic Homes rūpnīcā. Modulārās tehnoloģijas elastība ļauj pielāgot un īstenot divus dažādus mājas plānojumus: vienstāva māja ar dzīvojamo platību 80 kvadrātmetri un divstāvu mājas plānojums, kuras platība sasniedz 142 kvadrātmetrus.

Abām mājām var pielāgot dažādus jumta risinājumus, izvēlēties vēlamo apkures sistēmu, uzbūvēt terasi un auto nojumi.

«Šobrīd Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir jūtama neliela izaugsme un pieprasījums pēc ekonomiskām privātmājām varētu pieaugt. Arī privātpersonu kreditēšana nekustamo īpašumu iegādei no banku puses ir kļuvusi pieejamāka. Tāpēc izlēmām izveidot jaunu un ekonomisku privātmājas konceptu, kas sniedz klientam iespēju izvēlēties nepieciešamo platību atbilstoši vajadzībām un vēlmēm,» atzīst Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Koka karkasa konstrukciju – moduļu ražotājs SIA Nordic Homes veiksmīgi apguvis Lielbritānijas tirgu. Nākamā pietura – Norvēģija , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nordic Homes ražotās koka konstrukcijas ir izmantojamas studentu kopmītņu, daudzstāvu dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un privātmāju celtniecībai.

Četros gados uzņēmuma pieredzes krātuvē ir vairāk nekā 50 projekti; lauvas tiesa no tiem ir realizēti Lielbritānijā, kur uzbūvētas sešas daudzstāvu ēkas, ko veido 682 moduļi. Lielākā daļa ir studentu kopmītnes, bet pārējie – augstas kvalitātes dzīvokļi. «Līdz šim Latvijā realizēti 5-10% no visiem saražotiem moduļiem. Šobrīd aktīvi strādājam pie Zviedrijas un Norvēģijas tirgus apguves. Esam tikušies ar vairākiem potenciāliem sadarbības partneriem. Plānojam Skandināvijā sākt strādāt nākamā gada martā,» stāsta SIA Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Nordic Homes ražotnē Ānē, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Zviedrijas uzņēmumam. Bijām arī Nordic Villages attīstītajā privātmāju ciematā Lapsas Babītes novadā, kur apskatījām gatavu koka karkasa māju.

FOTOGRĀFIJAS SKATĀMAS RAKSTA GALERIJĀ!

Zviedrijas projektam tiek ražotas 24 divstāvu rindu mājas. Vienas mājas platība ir aptuveni 100 kvadrātmetri. Zviedrija šobrīd piedzīvo būvniecības bumu - pieprasījums ir ļoti liels.

Nordic Homes aptuveni deviņdesmit procentus no savas produkcijas eksportē. Saistītais uzņēmums – Nordic Villages – Latvijā attīsta privātmāju ciematus.

Anglijā uzņēmums uzbūvējis vairākas koka daudzstāvu mājas, viena no tām ir pat astoņus stāvus augsta. Tagad - līdz ar izmaiņām likumos - tas gaida pirmos pilotprojektus Latvijā. Vienlaikus uzņēmumā atzīst, ka joprojām Latvijā cilvēkiem aizspriedumi pret koka mājām ir lieli. Viens no tiem ir ugunsdrošība. «Koka māja tāpat kā jebkura cita māja ir jākopj un jāseko līdzi tās stāvoklim. Visas nesošās koka konstrukcijas ir iekapsulētas no telpu iekšpuses, pielietojot ģipškartona plāksnes, kas uzskatāmas par nedegošu materiālu, tādā veidā koka konstrukcijas tiek pasargātas no ugunsslodzes iedarbības. Līdz ar to mājas nestspēja saglabājas pietiekami ilgu laiku,» skaidro SIA Nordic Homes Mārketinga vadītāja Esēnija Karnīte. Viņa arī stāsta, ka kokmateriāls netiek nekādā veidā ķīmiski apstrādāts, līdz ar to nav bažu par kaitīgumu veselībai.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Šonedēļ, 6.augustā Liverpūles ostu sasniegs kuģis, kurš no Latvijas ved moduļus Liverpūles studentu kopmītņu ēkas projekta būvniecībai. Projekta īstenotājs ir SIA Nordic Homes, koka konstrukciju māju ražotājs, kurš atrodas Ozolnieku novadā, Ānē, stāstīja tā pārstāve Mairita Migliniece.

Šā gada 25.februārī tika uzsākta koka konstrukciju - moduļu ražošana studentu kopmītņu ēkas būvniecības projektam Liverpūlē. Studentu kopmītņu ēka sastāvēs no trijiem, 4; 5 un 8 stāvus augstiem korpusiem. Kopumā projekta laikā tiks saražoti 305 moduļi ar 339 gultas vietām un vairākām koplietošnas telpām. Katrs modulis atgādina nelielu dzīvokli, kura vidējā apdzīvojamā platība ir 20m2. Moduļu transportēšana no Latvijas uz Lielbritāniju norisinās pa jūras ceļu ar kravas kuģi, kur līdz kuģim Latvijas ostā un no kuģa Lielbritānijas ostā līdz būvniecības vietai, moduļus nogādā kravas mašīnas.

Moduļu ražošana notiek kontrolētos mikroklimatiskajos apstākļos rūpnīcā, tāpēc ne lietus, ne sals, nedz arī citi laikapstākļi neietekmējot ražošanas procesu, tādējādi saglabājot vienmērīgu moduļu ražošanas ātrumu.

Pērn uzņēmums Nordic Homes pirmo reizi darbojās ar peļņu 236,4 tūkstošu eiro apmērā, ko izlietos iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, liecina Lursoft dati.

2014. gada neto apgrozījums ir 6,568 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā ieņēmumi no Latvijā realizētajiem projektiem ir samazinājušies par 67%, bet ieņēmumi no Lielbritānijā realizētiem projektiem ir pieauguši 64% apmērā.

Uzņēmums pagājušajā gadā tupināja darboties koka karkasu māju ražošanas un būvniecības nozarē Latvijā un Eiropas Savienībā. Uzņēmums ražo, piegādā un montē koka karkasu saliekamās paneļu un moduļu mājas.

Jānorāda, ka 2014.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta ražošanas procesu optimizācijai un produkta kvalitātei. Pārskata gadā tika iegūts sertifikāts LVS EN ISO 9001-2009, kas ir kvalitātes vadības sistēmas standarts.

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Investējot 0,5 milj. eiro, SIA WWL Houses iecerējusi izveidot jaunu moduļu māju ražotni Kalnciemā, tādējādi palielinot ražošanas jaudas un ieņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc SIA WWL House īpašnieka Ivara Reinharda sacītā, pašlaik iecere tiek «apaudzēta» ar praktiskām lietām. «Moduļu māju ražotnei ir nepieciešamas iekārtas, jo ēka ir bijušajā Kalnciema ķieģeļu ražotnes kompleksā, tai ir tikai nepieciešams remonts.» Tas ir vajadzīgs, jo ražotnes ēkas ir jāpielāgo, tās ir senāk būvētas, bet visas iekārtas gan ir jaunas, skaidro I. Reinhards.

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Koka māju ražotnē ik gadus tiek investēti līdzekļi, un izņēmums nav arī 2017. gads, kad ar Lauku atbalsta dienesta administrētās atbalsta programmas līdzfinansējumu uzstādīti četri māju sienu montāžas galdi. «Tā kā rūpnīca atrodas bijušajā ķieģeļu fabrikā, tad arī ir daudz tā dēvēto neproduktīvo investīciju – ēku fasāžu renovācija, energoefektivitātes paaugstināšana, teritorijas labiekārtošana,» uz jautājumu par citu ieguldījumu vektoru atbild I. Reinhards. Viņš arī norāda, ka šīs investīcijas ik gadu tiek «dozētas», jo tās tiešā veidā nepalielina nedz darba ražīgumu, nedz arī ļauj izgatavot jaunus produktus. Liels palīgs būtu ES fondu atbalsts, taču diemžēl ražotņu attīstībai nav iedalīti fondi nu jau 5-6 gadus.

Biznesa portāls db.lv viesojās Salaspils uzņēmumā SIA Palami, kas darbojas ar zīmolu PALAMI LED Technologies un ražo inovatīvus risinājumus ēku fasādēm.

Brīdī, kad db.lv bija ražotnē, tajā tapa ēkas apgaismojums un fasādes ekrāns Ēģiptes Union National Bank. Tas būs redzams Kairā.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Ražotāja galvenā mērķauditorija ir vietējie un ārvalstu uzņēmumi arhitektūras, sporta, izklaides un reklāmas nozarēs.

«Mūsu produkti ir naudas ražošanas mašīnas,» teic SIA Palami pārstāvis Oskars Regža.

Par SIA Palami attīstības plāniem lasāms piektdienas, 30. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie pārtikas ražotāja SIA Orkla Foods Latvija, vērojot Spilvas zīmola Baraviku majonēzes ražošanas procesu.

SIA Orkla Foods Latvija ražotne atrodas Pierīgā – Zvaigžņu ielā, Spilvē.

Baraviku majonēzes pirmsākumi uzņēmumā meklējami 2000. gadā, bet majonēzes ražošanas tradīcijas tajā sākās tieši pirms 20 gadiem – 1997. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top?: Saldējums Pols vafeļu glāzītē

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Uzņēmēji atklāj, kuras no ārvalstu nozaru izstādēm dalības maksas ziņā ir visdārgākās un prestižākās

Lauksaimniecības tehnikas un graudu iekārtu TOP izstāde Eiropā ir Agritehnika, kas notiek katru otro gadu Vācijā, Hannoverē. To apmeklē arī pašmāju ražotājs SIA Preco. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Pabērzs atklāj, ka turpmāk plānots tajā piedalīties ar daudz ievērojamākiem izstāžu laukumiem. Šo izstādi apmeklē ļoti daudzi Eiropas Savienības valstu, kā arī bijušo Padomju Republiku valstu klienti. «Mēs esam vienīgie, kas šajā izstādē piedalāmies no Latvijas. Jārēķinās, ka šādas izstādes budžets ir no 60 līdz 70 tūkst. eiro,» viņš teic. Vēl svarīga izstāde, kas aptver visu kokapstrādi, ir izstāde LIGNO, kas arī katru otro gadu notiek Vācijā, Hannoverē. Tā notika 2015. gadā, un tajā piedalījās Preco un vēl četri Latvijas uzņēmumi.

Norvēģijā top 49 metrus augsta 14 stāvu koka ēka, bet Latvijas novecojušie būvnormatīvi nepieļauj pārsniegt astoņus metrus, izmantojot tradicionālāko starp būvmateriāliem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne tikai koka arhitektūras bagātajā Skandināvijā, bet arī citviet Eiropā un pasaulē koka daudzstāvu ēku būvniecība notiek, bet Latvijas būvniekiem tā ir liegta. Attīstoties koka karkasu un koka moduļu namu ražotājiem, kas darbību pavērsuši uz Ziemeļvalstīm un Rietumiem, izgaismojies robs būvnormatīvos, kas aizliedz būvēt koka daudzstāvu namus, ja tie pārsniedz 8 metru augstumu no pirmās grīdas. Tikmēr Bergenā, Norvēģijā no Igaunijas uzņēmumā Kodumaja ražotiem moduļiem top augstākā koka ēka pasaulē, apsteidzot līdzšinējo līderi - namu Melburnā, Austrālijā, kas lepojās ar 32 metru augstumu.

Cer uz vismaz pieciem

«Vietējie ražotāji izrāda interesei koka daudzstāvu namus būvēt ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Lielākie tirgi pašlaik ir ārpus Latvijas, līdz ar to uzņēmumu enerģija ir koncentrēta tur, bet, skatoties nākotnē, plānojam kaut ko sākt darīt arī Latvijā. Līdz tam brīdim ir jāsakārto vide, lai ieceres varētu īstenoties. Pagaidām viss aizķeras pie ugunsdzēsējiem, kas šo traucējošo normu ir noteikuši, bet pati norma balstās uz ļoti veciem noteikumiem, minēšu – no padomju laikiem,» viņš paskaidro. Tam, ka būvniecības jomai nepieciešama mūsdienīgāka pieeja, piekrīt arī koka konstrukciju māju ražotāja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš. «Es ceru sākotnēji uz atļautiem vismaz pieciem sešiem stāviem,» norāda Nordic Homes vadītājs. Uzņēmuma ražotnē Ozolnieku novada Ānē izgatavoti moduļi studentu kopmītnei Liverpūlē, Lielbritānijā. Astoņi no topošās ēkas deviņiem stāviem pilnībā veidoti no koka.

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Lielbritānijas tirgus SIA WWL Houses paverot plašas iespējas; jāattīsta ražošanas jaudas, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA WWL Houses, kas ražo koka paneļu mājas un koka logus, plāno sākt moduļu būvniecību un iekarot Skandināvijas un Lielbritānijas tirgus. Uzņēmums ir strauji palielinājis koka produkcijas eksporta apjomus, 2013. gadā tā kopējais eksporta apjoms bija aptuveni 3,6 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāks nekā 2012. gadā. Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 SIA WWL Houses startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Dubultos apgrozījumu

Līdz ar moduļu būvniecības sākšanu uzņēmums plāno dubultot kopējo apgrozījumu un būtiski palielināt eksportspēju.

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

Tuvākajās dienās ceļā uz Ukrainu, Čerņihivas apgabalu, dosies pirmās no Latvijas valsts humānās palīdzības moduļu mājām Čerņihivas iedzīvotāju izmitināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

EM sarunu procedūras rezultātā ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Kā zināms, š.g. 21.-25.maijā notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvju vizīte Ukrainā (Kijivā, Čerņihivā), kuras mērķis bija pārrunāt potenciālā atbalsta sniegšanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā atbilstoši viņu vajadzībām.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi. Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas 2 skolas, 1 arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, 4 arodskolas.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" privātā kapitāla fonds ir investējis 1,55 miljonus eiro moduļu māju ražotājuzņēmumā MyCabin. Finansējums tiks izmantots, lai attīstītu MyCabin piedāvājumu jaunos eksporta tirgos, paplašinātu ražošanas telpas un palielinātu ražošanas kapacitāti.

Latvijas uzņēmums MyCabin piedāvā augstas kvalitātes rūpnieciski ražotas skandināvu dizaina moduļu mājas, ko gatavā veidā var uzstādīt jebkurā zemes gabalā, kur atļauta apbūve. Šobrīd pircējiem pieejami četri vissezonas koka karkasa māju modeļi, ko iespējams komplektēt un savienot ar terasi. Iegādājoties moduļu māju, galvenie ieguvumi ir laiks, kvalitāte, procesa vienkāršība un zemākas, precīzi prognozējamas izmaksas. Moduļu mājas tiek piegādātas ar teju visu dzīvošanai nepieciešamo aprīkojumu, to ražošanā izmantoti ilgtspējīgi, galvenokārt Latvijā ražoti materiāli.

MyCabin līdz šim Latvijā uzstādījis vairāk nekā 40 dažādu modeļu māju. Līdz ar investīciju piesaisti uzņēmums paplašinājis savu ražotni Mārupes novadā. Tas ļaus kāpināt ražošanas kapacitāti līdz desmit mājām mēnesī un paātrināt piegādes. Ražotnē iekārtotas pilnībā aprīkotas demo mājas, ko klienti var apskatīt klātienē, lai izdarītu savu izvēli. Paplašinātās telpas dod arī iespēju uzglabāt gatavos māju modeļus. Līdz ar to klienti standarta dizaina māju var saņemt pat divu nedēļu laikā.

Sekojot pieaugošajam tirgus pieprasījumam pēc koka karkasa mājām un moduļiem, OSTBY ieguldījis 300 tūkstošu eiro lielas investīcijas ražotnē ar mērķi palielināt ražošanas apjomus.

Investīciju projekta ietvaros ir uzbūvēta un aprīkota jauna noliktava ar papildu 700m² platību. Moduļu iekšējai loģistikai iegādāts paaugstinātas celtspējas auto iekrāvējs, kas atvieglo koka moduļu iekšēju transportēšanu un piegāžu uzkraušanu. Šīs ir būtiskas investīcijas ražotnes efektivizācijai un ražošanas apjomu palielināšanai.

Uzņēmums patreiz strādā pie nākamajiem attīstības plāniem, kā vienu no tiem minot ražošanas automatizāciju. Nozīmīgs notikums un novērtējums ražotnes darbam ir šogad saņemtais CE sertifikāts, paverot vēl lielākas iespējas eksportā.

OSTBY ražotne tika izveidota 2005. gadā un tās galvenais darbības virziens ir koka karkasa māju un moduļu būvniecība. Uzņēmuma produkcijas noieta galvenie tirgi ir Latvija un Skandināvijas valstis. Šobrīd ik gadu ražotne piegādā 20 000 m2 dzīvojamo platību koka karkasa paneļu mājas, kā ari 200-240 koka karkasa moduļu vienības ar pilnu iekšējo un ārējo apdari.

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai

Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.

Kļūst par «savējo»

Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.