Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Koka karkasu moduļu ražotājs SIA Nordic Homes noslēdzis līgumu ar Zviedrijas kompāniju Veidekke par koka karkasu moduļu piegādi 23 dzīvojamo rindu māju būvniecībai Zviedrijā, Skanes apvidū, sacīja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Nodomu protokols par sadarbības uzsākšanu starp Nordic Homes un Veidekke tika noslēgts šā gada 13.aprīlī, kam sekoja dizaina līgums par projekta izstrādi, bet tagad - līgums par dzīvojamo rindu māju projekta attīstīšanu un būvniecību Zviedrijā, kur šobrīd ir vērojams liels pieprasījums ekonomisko mājokļu segmentā.

Visa projekta apjoms ir 23 divstāvu rindu mājas ar skandināvu arhitektūru, kas apvieno moderno vizuālo risinājumu un dizainu ar videi draudzīgiem un inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas vienlaicīgi nodrošina augstus energoefektivitātes rādītājus. Viena dzīvokļa dzīvojamā platība ir no 89 līdz 120 kvadrātmetriem. Kopā projekta īstenošanai ir nepieciešami 92 koka karkasa moduļi, kuru ražošana tiks sākta šoruden un aizņems astoņas nedēļas.

Koka karkasu moduļu ražotājs SIA Nordic Homes ir izstrādājis jaunu privātmājas konceptu, piedāvājot ekonomisku, energoefektīvu un viegli pielāgojamu mājas projektu, tādējādi ieejot privātpersonu apkalpošanas segmentā un mēģinot paplašināt nekustamā īpašuma tirgus īpatsvaru Latvijā, informēja Nordic Homes pārstāve Esēnija Karnīte.

Privātmājas projekts veidots, izmantojot koka karkasa moduļus, kas tiek ražoti Nordic Homes rūpnīcā. Modulārās tehnoloģijas elastība ļauj pielāgot un īstenot divus dažādus mājas plānojumus: vienstāva māja ar dzīvojamo platību 80 kvadrātmetri un divstāvu mājas plānojums, kuras platība sasniedz 142 kvadrātmetrus.

Abām mājām var pielāgot dažādus jumta risinājumus, izvēlēties vēlamo apkures sistēmu, uzbūvēt terasi un auto nojumi.

«Šobrīd Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir jūtama neliela izaugsme un pieprasījums pēc ekonomiskām privātmājām varētu pieaugt. Arī privātpersonu kreditēšana nekustamo īpašumu iegādei no banku puses ir kļuvusi pieejamāka. Tāpēc izlēmām izveidot jaunu un ekonomisku privātmājas konceptu, kas sniedz klientam iespēju izvēlēties nepieciešamo platību atbilstoši vajadzībām un vēlmēm,» atzīst Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Nordic Homes ražotnē Ānē, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Zviedrijas uzņēmumam. Bijām arī Nordic Villages attīstītajā privātmāju ciematā Lapsas Babītes novadā, kur apskatījām gatavu koka karkasa māju.

FOTOGRĀFIJAS SKATĀMAS RAKSTA GALERIJĀ!

Zviedrijas projektam tiek ražotas 24 divstāvu rindu mājas. Vienas mājas platība ir aptuveni 100 kvadrātmetri. Zviedrija šobrīd piedzīvo būvniecības bumu - pieprasījums ir ļoti liels.

Nordic Homes aptuveni deviņdesmit procentus no savas produkcijas eksportē. Saistītais uzņēmums – Nordic Villages – Latvijā attīsta privātmāju ciematus.

Anglijā uzņēmums uzbūvējis vairākas koka daudzstāvu mājas, viena no tām ir pat astoņus stāvus augsta. Tagad - līdz ar izmaiņām likumos - tas gaida pirmos pilotprojektus Latvijā. Vienlaikus uzņēmumā atzīst, ka joprojām Latvijā cilvēkiem aizspriedumi pret koka mājām ir lieli. Viens no tiem ir ugunsdrošība. «Koka māja tāpat kā jebkura cita māja ir jākopj un jāseko līdzi tās stāvoklim. Visas nesošās koka konstrukcijas ir iekapsulētas no telpu iekšpuses, pielietojot ģipškartona plāksnes, kas uzskatāmas par nedegošu materiālu, tādā veidā koka konstrukcijas tiek pasargātas no ugunsslodzes iedarbības. Līdz ar to mājas nestspēja saglabājas pietiekami ilgu laiku,» skaidro SIA Nordic Homes Mārketinga vadītāja Esēnija Karnīte. Viņa arī stāsta, ka kokmateriāls netiek nekādā veidā ķīmiski apstrādāts, līdz ar to nav bažu par kaitīgumu veselībai.

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Biznesa portāls db.lv viesojās Salaspils uzņēmumā SIA Palami, kas darbojas ar zīmolu PALAMI LED Technologies un ražo inovatīvus risinājumus ēku fasādēm.

Brīdī, kad db.lv bija ražotnē, tajā tapa ēkas apgaismojums un fasādes ekrāns Ēģiptes Union National Bank. Tas būs redzams Kairā.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Ražotāja galvenā mērķauditorija ir vietējie un ārvalstu uzņēmumi arhitektūras, sporta, izklaides un reklāmas nozarēs.

«Mūsu produkti ir naudas ražošanas mašīnas,» teic SIA Palami pārstāvis Oskars Regža.

Par SIA Palami attīstības plāniem lasāms piektdienas, 30. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Uzņēmēji atklāj, kuras no ārvalstu nozaru izstādēm dalības maksas ziņā ir visdārgākās un prestižākās

Lauksaimniecības tehnikas un graudu iekārtu TOP izstāde Eiropā ir Agritehnika, kas notiek katru otro gadu Vācijā, Hannoverē. To apmeklē arī pašmāju ražotājs SIA Preco. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Pabērzs atklāj, ka turpmāk plānots tajā piedalīties ar daudz ievērojamākiem izstāžu laukumiem. Šo izstādi apmeklē ļoti daudzi Eiropas Savienības valstu, kā arī bijušo Padomju Republiku valstu klienti. «Mēs esam vienīgie, kas šajā izstādē piedalāmies no Latvijas. Jārēķinās, ka šādas izstādes budžets ir no 60 līdz 70 tūkst. eiro,» viņš teic. Vēl svarīga izstāde, kas aptver visu kokapstrādi, ir izstāde LIGNO, kas arī katru otro gadu notiek Vācijā, Hannoverē. Tā notika 2015. gadā, un tajā piedalījās Preco un vēl četri Latvijas uzņēmumi.

Investējot 0,5 milj. eiro, SIA WWL Houses iecerējusi izveidot jaunu moduļu māju ražotni Kalnciemā, tādējādi palielinot ražošanas jaudas un ieņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc SIA WWL House īpašnieka Ivara Reinharda sacītā, pašlaik iecere tiek «apaudzēta» ar praktiskām lietām. «Moduļu māju ražotnei ir nepieciešamas iekārtas, jo ēka ir bijušajā Kalnciema ķieģeļu ražotnes kompleksā, tai ir tikai nepieciešams remonts.» Tas ir vajadzīgs, jo ražotnes ēkas ir jāpielāgo, tās ir senāk būvētas, bet visas iekārtas gan ir jaunas, skaidro I. Reinhards.

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Koka māju ražotnē ik gadus tiek investēti līdzekļi, un izņēmums nav arī 2017. gads, kad ar Lauku atbalsta dienesta administrētās atbalsta programmas līdzfinansējumu uzstādīti četri māju sienu montāžas galdi. «Tā kā rūpnīca atrodas bijušajā ķieģeļu fabrikā, tad arī ir daudz tā dēvēto neproduktīvo investīciju – ēku fasāžu renovācija, energoefektivitātes paaugstināšana, teritorijas labiekārtošana,» uz jautājumu par citu ieguldījumu vektoru atbild I. Reinhards. Viņš arī norāda, ka šīs investīcijas ik gadu tiek «dozētas», jo tās tiešā veidā nepalielina nedz darba ražīgumu, nedz arī ļauj izgatavot jaunus produktus. Liels palīgs būtu ES fondu atbalsts, taču diemžēl ražotņu attīstībai nav iedalīti fondi nu jau 5-6 gadus.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie pārtikas ražotāja SIA Orkla Foods Latvija, vērojot Spilvas zīmola Baraviku majonēzes ražošanas procesu.

SIA Orkla Foods Latvija ražotne atrodas Pierīgā – Zvaigžņu ielā, Spilvē.

Baraviku majonēzes pirmsākumi uzņēmumā meklējami 2000. gadā, bet majonēzes ražošanas tradīcijas tajā sākās tieši pirms 20 gadiem – 1997. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top?: Saldējums Pols vafeļu glāzītē

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Lai uzņēmumu pamanītu starptautiskās izstāžu halles plašumos, tam ir jāizceļas ar savu stendu un jāmudina apstāties, reaģējot uz ieraudzīto

Par atraktīva stenda izveidi domā lielākā daļa pašmāju uzņēmumu, šķērslis ir stenda ražošanas un tā transportēšanas izmaksas. Uzņēmumu pieredze, iekārtojot stendu, ir dažāda – vieni visu nepieciešamo aprīkojumu īrē uz vietas un to papildina ar uzņēmuma logo, informatīviem materiāliem, video projekcijām, citi stendu izgatavo Latvijā un to transportē uz starptautiskām izstādēm.

SIA Nordic Homes ārvalstu izstādēs izmanto pop-up tipa stendu, kam ir salīdzinoši vienkārša un viegla konstrukcija, tas ir mobils, tā uzstādīšana un nojaukšana ir vienkārša un ērta. Stenda vizuālais risinājums nepieciešamības gadījumā ir viegli maināms, pārdrukājot tā uzrakstus.

Liverpūlē 14.jūnijā notika Latvijas Republikas goda konsulāta atklāšana, kurā piedalījās Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, jaunieceltais Latvijas goda konsuls Liverpūlē Stīvens Burovs (Stephen Burrows), Liverpūles lordmēre Roza Glādena (Roz Gladden) un citas augstas amatpersonas.

Goda konsuls pārstāvēs latviešu intereses Liverpūlē, kā arī stiprinās ekonomiskās, kultūras un tūrisma saites starp Latviju un Liverpūli.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, S. Burovs ir pirmais Latvijas goda konsuls Liverpūlē. No 1923. gada līdz 1940. gadam Latviju Liverpūlē pārstāvēja goda konsuls Alfrēds Kokers.

Pēc aiziešanas pensijā no Skotijas Karaliskās bankas (Royal Bank of Scotland), kopš 2001. gada S. Burovs ir ziemeļrietumu vadošās juridiskās firmas Brabners LLP priekšsēdētājs.

Vizītes laikā vēstnieks viesojās Liverpūles ostā un apmeklēja Liverpūles Filharmoniju, kur pārrunāja iespējamos sadarbības projektus, gatavojoties Latvijas simtgadei.