Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Jau nākammēnes Parex bankas vadība varētu pabeigt darbu pie bankas darbības stratēģijas izstrādes un lūgt Finanšu un kapitāla komisiju atcelt Parex bankai noteiktos ierobežojumus.

To šodien preses brīfingā, kas bija veltīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kļūšanai par Parex bankas mazākumakcionāru, paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Arī ERAB prezidents Tomass Mirovs (Thomas Mirow) uzsver, ka viens no galvenajiem ERAB mērķiem, iesaistoties Parex bankā, ir nodrošināt tās restrukturizāciju un kredītu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Iespēja, ka ERAB caur Parex banku varētu iesaistīties Latvijas ekonomikas kreditēšanā šodien pārrunāta arī ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, tomēr, kā atzina T. Mirovs, konkrētāk par to, kādas kreditēšanas programmas varētu tikt piedāvātas Latvijas uzņēmējiem, varēs ne ātrāk kā pēc astoņām nedēļām.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Parex bankai ir atrasts nopietns investors ar labu reputāciju un pietiekami dziļām kabatām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lielākā Skandināvijas banka vēloties iegādāties Parex pamatbiznesu.

Kamēr sarunās ar Nordea nav panākta galavienošanās, potenciālā investora vārdu pārdošanā iesaistītās amatpersonas oficiāli neapstiprina.

Parex bankas potenciālais investors Nordea banka pēc aktīvu apjoma ir lielākā banka Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģionā. Tā darbojas Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Baltijā un Polijā. Parex bankas vadība Nordea interesi par Parex nekomentē. Tomēr, ja iepriekš atbildīgās amatpersonas bija izvairīgas par Parex pārdošanu, tad nesenajās intervijās saka, ka šis ir īstais darījuma laiks, norādīja raidījuma veidotāji.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Pārskaitot naudu Privatizācijas aģentūrai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) ir kļuvusi par Parex bankas 51.44 miljonu jeb 25 % un 1 akcijas īpašnieci.

Parex banka informē, ka aptuvena ERAB ieguldītā summa pamatkapitālā ir 51.444 miljoni latu.

Jau tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Db informēja, ka jebkuram, kurš vēlas iegūst būtisku līdzdalību bankā, ir jāsaņem FKTK atzinums, ka komisija neiebilst. «Un 26. augustā mēs neiebildām, ka ERAB iegūst pamatkapitālu, pārsniedzot 20 %, šo atļauju banka var izmantot pusgada laikā,» tā FKTK pārstāve Ieva Upleja.

ERAB investīcijas pamatkapitālā un subordinētais aizdevums līdz 22 miljonu eiro apmērā stiprinās Parex bankas kapitāla bāzi, sniegs atbalstu bankas restrukturizācijā un veicinās tās izaugsmi un iespējami ātrāku atgriešanos privātajā sektorā.

Cerības, ka vasaras otrajā pusē Parex banka atgriezīsies tirgū kā pilntiesīga finanšu institūcija, atjaunos kreditēšanu un atsāks pelnīt, nav realizējusies, tagad termiņš pārcelts uz 1. decembri.

Netieši vairāk nekā miljardu latu lielais valsts atbalsts bijis nepietiekams, lai banka nodrošinātu tirgus uzrauga prasīto likviditāti. Parex vadība meklē ar valsti i nesaistītu naudu, raksta Diena. 30.novembris ir galīgais termiņš bankas darbības pilnasinīgai atjaunošanai. Saskaņā ar likumdošanu banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežojumus bankas darbībai var piemērot ne ilgāk par gadu. Pēc tam tie vairs nebūs spēkā. Tādējādi Parex ir tikai viena iespēja: nodrošināt FKTK prasību izpildi, tas ir, bankas likviditāti — naudas pietiekamību.

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt AS Parex banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut Parex bankai veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.

«Statusa maiņa mums ir svarīga divu galveno iemeslu dēļ: pirmkārt, mēs efektīvāk varēsim pievērsties mūsu pamatbiznesam, un, otrkārt, samazināsies ar kredītiestādes licences uzturēšanu saistītie administratīvie izdevumi», norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. Viņš arī norādīja, ka bankas statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas esošajās bankas klientu saistībās un to struktūrā, un arī turpmāk Parex banka turpinās atgūt bankā ieguldītos valsts līdzekļus.

K. Gviljams arī uzsvēra, ka FKTK lēmums ir gaidīts un nozīmīgs, jo jau tuvākajā laikā ļaus realizēt Parex bankas pārveidi par problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu.

AS Parex banka bijušie akcionāri joprojām nav piekrituši bankas pārņemšanas līguma publiskošanai, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

LETA jau ziņoja, ka starp FM un Parex bankas bijušajiem īpašniekiem kopš pērnās vasaras notika ilgstošas sarunas par bankas pārņemšanas līguma iespējamu publiskošanu.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pērn 23.jūlijā nosūtīja vēstuli bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim ar aicinājumu piekrist Parex bankas pārņemšanas līguma publiskošanai.

FM norādīja, ka tādējādi tiktu nodrošināta iespēja publiskajā telpā sniegt objektīvu informāciju par Parex bankas pārņemšanu.

Patlaban Parex bankas pārņemšanas līgums paredz, ka tā saturs ir stingri konfidenciāls, izņemot likumā, Latvijas valdības rīkojumā vai jebkuros citos piemērojamos noteikumos minētus gadījumus.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Kārtējais likumdevēja brāķis - tā nākas secināt, uzzinot, ka Satversmes tiesa atzinusi Parex bankas mazākumakcionāru taisnību, kad viņi protestēja pret Kredītiestāžu likuma normu, kuras dēļ viņi, kā paši uzskata, nonāca zaudētāju lomā.

Vienkārši sakot, valsts, pamatojoties uz minēto likumu, savulaik, pārņemot smagās grūtībās nonākušo Parex banku, nerēķinoties ar mazākumakcionāru viedokli, pieņēma lēmumu par šīs kompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

Šobrīd varam tikai minēt, cik lielā mērā ar šo lēmumu tika nodarīti zaudējumi mazākumakcionāriem, ņemot vērā, kādā stāvoklī bija banka brīdī, kad toreizējā Ivara Godmaņa valdība pieņēma leģendāro lēmumu par tās pārņemšanu. Tāpat nav zināms, vai šābrīža apgalvojumi, ka mazākumakcionāri ar savu naudu būtu piedalījušies bankas glābšanā, ja vien viņiem būtu piedāvāta šāda iespēja, nav tikai tukša retorika. DB nekad nav apšaubījis, ka Parex banka bija jāglābj - kaut vai tāpēc, lai būtiski nesašūpotu jau tāpat pietiekami nestabilo finanšu sektoru šajā valstī. Taču jautājums ir par to, kā tas notika! Vispirms nez kāpēc tika pārņemta tikai daļa bankas, pārējo atstājot tiem pašiem diviem līdzīpašniekiem, kuri šo uzņēmumu jau bija pamanījušies novest līdz kliņķim. Pēc tam savlaicīgi netika noteikti naudas izņemšanas ierobežojumi, faktiski ļaujot savākt savu naudu visiem, kam nebija slinkums, tādējādi pasliktinot šīs kompānijas finansiālo situāciju vēl pamatīgāk. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, turklāt visas šīs muļķības tika pieļautas uz nodokļu maksātāju rēķina. Nav taču noslēpums, ka Latvija bija viena no tām valstīm, kas ekonomisko krīzi izjuta vissmagāk, tieši «pateicoties» Parex bankas faktoram.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?