Valdība pirmdien atbalstīja VAS Privatizācijas aģentūra (PA) priekšlikumus, kas paredz AS Citadele banka un AS Reverta akcionāru līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tā kā ir noslēgts bankas Citadele akciju pārdošanas līgums un PA pēc darījuma pabeigšanas izbeigs līdzdalību bankā, tiks veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009.gada 16.aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Viens no nosacījumiem ERAB iesaistei Parex bankas glābšanā bija mazākuma akcionāra statusa tiesību nodrošināšana un ieguldījumu garantija. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 milj. euro apmērā par PA saistībām pret ERAB. Šādas papildus valsts garantijas tika noteiktas, ņemot vērā, ka ERAB ieguldījums Parex bankā Latvijas valstij bija nepieciešams, lai stabilizētu Parex bankas darbību un veiktu bankas restrukturizāciju.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Atjaunojamās enerģijas attīstītājs Green Genius saņems līdz pat 100 miljonu eiro kapitālieguldījumam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Ar šo investīciju tiks finansēti neatkarīgā elektroenerģijas ražotāja, Modus Group piederošā uzņēmuma Green Genius paplašināšanās plāni dažādās Eiropas valstīs līdz 2029. gadam. Pēc darījuma noslēgšanas, kas vēl jāapstiprina vairāku valstu konkurences iestādēm, ERAB kļūs par Green Genius mazākuma akcionāru.

ERAB ieguldījums 100 miljonu eiro apmērā atbalstīs Green Genius izaugsmes stratēģiju Eiropā, kas ietver vairāk nekā divu gigavatu atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, paātrinot Eiropas pāreju uz tīru enerģiju un stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību un drošību. “Mēs esam gandarīti, ka varam veidot partnerību ar ERAB. Tā atspoguļo Green Genius ilgtermiņa stratēģiju, lai turpinātu attīstīt savu projektu portfeli un pāreju uz neatkarīga elektroenerģijas ražotāja statusu. Šis institucionālais partneris ļaus mums aktīvāk ieguldīt jaunos atjaunojamās enerģijas projektos,” norāda Green Genius izpilddirektors Ruslans Sklepovičs (Ruslan Sklepovič).

a/s Parex banka valdes loceklis Jurijs Adamovičs, kurš pirms tam strādāja ievērojami labāk apmaksātā amatā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), darbu Parex bankā pieņēmis, izaicinājumu vadīts.

Pirms pievienošanās Parex bankai viņš apsvēris arī citus darba piedāvājumus gan Londonā, gan Maskavā.

«Neslēpšu, ka Parex bankas piedāvājums finansiāli nebija izdevīgākais. Tomēr manu lēmumu ietekmēja citi, ar naudu nesaistīti faktori. Pirmkārt, Latvijā ir mana ģimene un esmu šai zemei piederīgs, otrkārt, Baltijas mērogā Parex banka ir unikāls projekts un tas sniedz tās komandas locekļiem nenovērtējamu pieredzi,» savu motivāciju pamest labi apmaksāto darbavietu skaidroja Adamovičs.

Turklāt pēc trim ERAB nostrādātajiem gadiem, kuru laikā viņš guvis nozīmīgu starptautisko pieredzi ievērojama mēroga restrukturizācijas darījumos, Adamovičs pērn vasarā ieguvis otro maģistra grādu, un tas mudinājis meklēt arī jaunus izaicinājumus.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē Tbilisi, Gruzijā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra nepieciešamību ERAB vairāk investēt Centrāleiropā un Baltijas valstīs, īpaši ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju ERAB darbības reģionā, informē Finanšu ministrija.

«Līdzšinējā sadarbība ar ERAB ir sniegusi ļoti būtisku atbalstu Latvijas uzņēmējdarbībai. Uzskatu, ka ERAB ir jāpalīdz saņēmējvalstīm, tajā skaitā Latvijai, attīstīt savstarpējo ekonomisko sadarbību, kā arī veicināt attīstītāko saņēmējvalstu pieredzes nodošanu mazāk attīstītajām ERAB darbības reģiona valstīm. Aicinu Latvijas uzņēmējus arvien aktīvāk izmantot ERAB finansējuma iespējas,» norāda finanšu ministrs J. Reirs.

ERAB portfelis Latvijā uz šā gada marta beigām ir 182 miljoni eiro finanšu un energosektorā, neņemot vērā reģionālas iniciatīvas. Nesenākie projekti Latvijai, tajā skaitā reģionālie, bijuši pērnā gada decembra ERAB 10 miljonu eiro ieguldījums BPM Mezzanine Fund, ko pārvalda kopējs igauņu un poļu fonds BPM Capital. Fonda mērķauditorija ir Baltija un Polija. Savukārt šā gada 8. aprīlī Bankas valde apstiprināja 17 miljonus eiro ieguldījumu Livonia Partners Fund I kapitāla investīcijām mazos, vidējos un vidēja kapitāla uzņēmumos Baltijas valstīs. Fonds ir reģistrēts Latvijā.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Cerības, ka vasaras otrajā pusē Parex banka atgriezīsies tirgū kā pilntiesīga finanšu institūcija, atjaunos kreditēšanu un atsāks pelnīt, nav realizējusies, tagad termiņš pārcelts uz 1. decembri.

Netieši vairāk nekā miljardu latu lielais valsts atbalsts bijis nepietiekams, lai banka nodrošinātu tirgus uzrauga prasīto likviditāti. Parex vadība meklē ar valsti i nesaistītu naudu, raksta Diena. 30.novembris ir galīgais termiņš bankas darbības pilnasinīgai atjaunošanai. Saskaņā ar likumdošanu banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežojumus bankas darbībai var piemērot ne ilgāk par gadu. Pēc tam tie vairs nebūs spēkā. Tādējādi Parex ir tikai viena iespēja: nodrošināt FKTK prasību izpildi, tas ir, bankas likviditāti — naudas pietiekamību.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kritums šogad tiek lēsts 5% apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts maijā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmē investīciju samazināšanās un biznesa pārliecības kritums pakalpojumu nozarē, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 3,5%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā tika lēsts maijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas maijā, Igaunijas ekonomikas krituma prognoze šim gadam samazināta par diviem procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP lejupslīdi šogad ERAB sagaida 4% apmērā. Vienlaikus nākamajā gada ekonomikas pieauguma prognozi banka Igaunijai samazinājusi par trim procentpunktiem, paredzot 4% izaugsmi.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Centrāleiropas un Rietumbalkānu biznesa grupas direktors Peters Reinigers (Peter Reiniger) parakstījis subordinētā aizdevuma 22 miljonu eiro apjomā līgumu ar Parex banku.

Parex banka informēja, ka šis līgums nodrošinās akciju pirkuma darījuma noslēgšanos 2009. gada augustā.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, komentējot noslēgto subordinētā aizdevuma līgumu, pauda gandarījumu, ka no 2009.gada 29.jūnija ERAB ir pārstāvēta bankas padomē. «Turklāt, parakstot līgumu, mēs esam soli tuvāk ERAB iesaistei bankas pamatkapitālā un sūtām pozitīvu signālu ne tikai pašreizējiem klientiem, bet arī potenciālajiem klientiem un investoriem par bankas attīstību un potenciālu atgūties,» tā viņš.

P. Reinigers pauda cerību noslēgt bankas ieguldījumu Parex bankas kapitālā, kas būs līdz šim lielākais ERAB darījums Latvijā. «ERAB dalība Parex bankas rekapitalizācijā ir indikators mūsu ticībai, ka gan banka, gan Latvijas ekonomika atveseļosies,» tā viņš.

No darījuma starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Parex banku, Valsts kase saņēmusi 91.599 miljonus eiro (64.376 miljonus latu), atsaucoties uz BNS, ziņo rus.db.

Summa veidojas no līdzekļiem, kas iegūti no ERAB par 25% Parex bankas un 1 akciju iegādi (73.199 miljoni eiro jeb 51.444 miljonus latu), kā arī no ERAB ieguldījumiem subordinētajā kapitālā (18.4 miljonus eiro jeb 12.9 miljoni latu).

Savukārt otrais posms jeb 6062 500 Parex bankas akciju iegāde notiks pēc atlikušā bankas pamatkapitāla palielināšanas, norādīja Parex banka. ERAB investīcijas pamatkapitālā un subordinētais aizdevums līdz 22 miljonu eiro apmērā stiprinās Parex bankas kapitāla bāzi, sniegs atbalstu bankas restrukturizācijā un veicinās tās izaugsmi un iespējami ātrāku atgriešanos privātajā sektorā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, un, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2019.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā, un šo prognozi banka saglabājusi nemainīgu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm maijā Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,4% apmērā. Arī nākamā gada prognozi banka Lietuvai saglabājusi nemainīgu 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maijā lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%. Igaunija ir vienīgā valsts Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā, kuras šīgada ekonomikas izaugsmes prognoze tikusi samazināta.

Igaunija, Latvija un Lietuva, sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), ir apņēmušās izveidot Baltijas mēroga kapitāla tirgu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un piesaistītu investīcijas uzņēmumu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministri – Toomas Tõniste no Igaunijas, Dana Reizniece-Ozola no Latvijas and Vilius Šapoka no Lietuvas – šodien Briselē ir parakstījuši saprašanās memorandu, kurā puses vienojas harmonizēt kapitāla tirgus regulējumu, lai samazinātu šķēršļus investīcijām.

Iniciatīvas mērķis ir investīciju piesaiste - veidojot kopēju kapitāla tirgu, apvienojot spēkus un pārvarot maza izmēra ierobežojumus, ar ko tām nereti nākas saskarties.

Parakstīšanas pasākumā klāt bija EK viceprezidents Valdis Dombrovskis un ERAB viceprezidents politikas un partnerības jautājumos Pjērs Heilbrons. Memoranda parakstītāji augsti novērtēja EK un ERAB sniegto atbalstu ES Kapitāla tirgu savienības izveidē.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 358 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2021.gadu ieguldījumiem Lietuvā un Igaunijā pieaugot, bet Latvijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Lietuvā, kur 11 projektos tika investēti 208 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Igaunijā pieauga no 56 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 74 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Latvijā ERAB pagājušajā gadā investēja 76 miljonus eiro salīdzinājumā ar 113 miljoniem eiro 2021.gadā.

2021.gadā ERAB Baltijas valstīs ieguldīja 294 miljonus eiro, cenšoties palīdzēt valstu ekonomikām pēc Covid-19 pandēmijas. Pērn investīcijas bija būtisks atbalsts valstīm, kurās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā bija augsta inflācija, pieauga enerģijas cenas un samazinājās investoru interese, norāda ERAB.

ERAB Baltijas valstīs pērn investēja kapitāla tirgu un enerģētiskās drošības attīstībā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, norādot, ka valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 4,7%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2018.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 4,1% apmērā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā maija prognozē.

Latvijas ekonomikas šī un nākamā gada prognožu paaugstinājums salīdzinājumā ar maijā lēsto ir lielākais Baltijas valstu vidū.

Salīdzinājumā ar maiju Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir palielināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,7% apmērā. Nākamgad banka Igaunijai prognozē ekonomikas izaugsmi 3,4% apmērā, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā tika lēsts maijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) piektdien uzlaboja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi un tagad lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 2,9% pretstatā janvārī gaidītajam 2,7% pieaugumam.

Savā jaunākajā pārskatā ERAB paaugstināja arī abu pārējo Baltijas valstu IKP prognozes šim gadam. Tagad banka sagaida, ka Lietuvas ekonomikā pieaugums 2011.gadā sasniegs 6,5% un Igaunijas ekonomikā - 6,1% iepretim janvārī lēstajiem attiecīgi 2,5% un 3,6%.

«Visas trīs Baltijas valstis pārsniegs mūsu janvārī publiskotās prognozes par 2011.gadu, jo tās labvēlīgi ietekmē [ekonomiskās] vides uzlabošanās Eiropas Savienībā,» teikts ERAB pārskatā.

Tā autori secina, ka Latvija turpina veiksmīgi pildīt ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgto programmu. Latvijai atbalstu sniedz ERAB investīcijas šīs valsts finanšu sektorā, un šī Baltijas valsts 2014.gadā plāno ieviest eiro. Tomēr ekonomikas izaugsmi Latvijā turpina bremzēt pirmskrīzes kreditēšanas buma sekas un fiskālās taupības pasākumi.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, taču valsts ekonomikas pieaugums būs otrs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts novembrī.

Arī 2019.gadā ERAB Latvijai arī prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā.

Ekonomikas izaugsme prognoze šim gadam Centrāleiropas reģionā samazināta vēl tikai Lietuvai.

Salīdzinājumā ar novembri Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,2% apmērā. Nākamgad banka Lietuvai prognozē ekonomikas izaugsmi 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,8%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā novembrī lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), ieguldot naudu Latvijas bankrotējušajā Parex bankā, līgumā iekļāvusi slēptu pārdošanas opciju, atsaucoties uz Nīderlandes Finanšu ministru Jeroenu Diselboemu, raksta Bloomberg.

Pārdošanas opcija ir tāds līgums, kas ļauj tā pircējam pārdot pārdevējam kādu konkrētu aktīvu par noteiktu cenu noteiktā termiņā.

«Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju ERAB ar Privatizācijas aģentūru ir pārdošanas opcijas līgums,» norāda ministrs. Pārdošanas opcija gan nav iekļauta Latvijas nacionālajos kontos, jo tā ir garantija, piebildis ministrs, norādot, ka par to slēgta vienošanās 2009. gadā.

Latvija 2008. gadā pēc Parex bankas pārņemšanas lūdza 7,5 miljardu eiro finansiālu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem. Vēlāk Parex banka tika sadalīta divās daļās – Citadele bankā un Revertā.

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.