Parex bankas prezidentam Nilam Melngailim piederošās firmas Riga Capital (RC) kļūšana par vienu no bankas konsultantiem bijis viens no N.Melngaiļa nosacījumiem, piekrītot kļūt par bankas vadītāju, raksta laikraksts Diena.

"Tas bija viņa nosacījums, ka viņš nāk ar savu komandu," jautāts, kāpēc N.Melngailim piederošā RC kļuvusi par Parex konsultantu, laikrakstam teicis FM valsts sekretārs, Parex īpašnieces valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka valsts pilnvarnieks Mārtiņš Bičevskis. Tas arī esot pamats RC piesaistīšanai, kuras pienākumos ir gan palīdzība bankas stabilizācijas programmas izstrādē, gan bankas sagatavošanā pārdošanai. RC pakalpojumus apmaksās Parex. Līgums ar firmu vēl nav noslēgts, jo neesot panākta vienošanās par samaksu. M.Bičevskis prognozēja, ka tas varētu notikt šonedēļ. Taujāts, vai tas nebūs interešu konflikts, ja N. Melngailis kā bankas prezidents slēgs līgumu ar sev piederošo firmu par konsultāciju pakalpojumu pirkšanu, M. Bičevskis teica, ka par līgumu lemšot Parex padome, "ja vajadzēs, arī Hipotēku banka". Līguma nosacījumus un RC pakalpojuma cenu M. Bičevskis līdz tā noslēgšanai nav atklājis.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

«Neuzskatu, ka sindicētā kredīta devēji Parex bankai prasīs uzreiz atdot visu parādu, taču neparedzu arī iespēju, ka Parex banka varētu parādu neatdot,» to intervijā Latvijas Radio norādīja Parex bankas prezidents Nils Melngailis.

«Būtībā jau tajā brīdī, kad valsts pārņēma Parex banku, sindicētā kredīta devēji varēja pieprasīt atdot visu aizdoto summu. Viņi to nedarīja, jo pretējā gadījumā banka būtu kļuvusi maksātnespējīga. Tas nav viņu interesēs, viņiem ir pietiekami liels iegansts vienoties ar mums, jo pretējā gadījumā naudas atgūšana varētu būt problemātiska,» tā N. Melngailis. Viņš piebilda, ka nekas pašlaik arī neliecina par to, ka sindicētais kredīts varētu tikt atprasīts pirms termiņa. N. Melngailis arī paziņoja, ka sarunām ar sindicētā kredīta devējiem ir noslēgts līgums arī ar investīciju fondu Blackstone, lai uzlabotu Parex kredītnosacījumus.

Balstoties uz esošajām prognozēm Parex banka jaunus līdzekļus šogad no valsts neprasīšot.

To intervijā Latvijas Radio norāda Parex bankas vadītājs Nils Melngailis. N. Melngailis izteica gandarījumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ienākšanu Parex bankā, uzsverot, ka tā esot viena no retajām Latvijas ekonomikas labajām ziņām kopš krīzes sākuma. ERAB ienākšana stabilizēs banku, ļaus atgūt ieguldītāju uzticību un sākt atdot valsts ieguldījumus, norāda N. Melngailis. Tas varētu notikt jau gada laikā.

Latvijas puses bijusi ieinteresēta, lai ERAB iesaistās pēc iespējas ātrāk, tāpēc ERAB ieguldījumi bankā tikšot aizsargāti ar valsts garantijām.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/03/39d6b041-81e0-4510-8fda-7bf2c643982f.jpg

Nils MelngailisSavukārt jautāts par iespēju, ja sindikāts nepiekrīt pārkreditēšanai, N. Melngailis norādīja, ka neredz sindikāta interesi vērsties pret banku agresīvi.

Nekāds lēmums par Parex bankas sadalīšanu labajā un sliktajā bankā pagaidām nav pieņemts, ir vērtēta citu valstu pieredze, sacīja intervijā N. Melngailis. Esot gadījumi, kad šāds lēmums ir nepieciešams, taču tas jālemj valdībai, nevis bankas vadībai.

Jautāts par to, cik lieli valsts līdzekļi būs jāiepludina bankā, lai nodrošinātu sindicētā kredīta atmaksu, bankas vadītājs atzina, ka 3. februāra valdības sēdē tikšot runāts par summām, taču tas, cik lieli valsts līdzekļi būs nepieciešami, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kā pirmo N. Melngailis nosauca noguldītāju uzticību bankai, otrs faktors - cik ātri izdosies atrast bankai pircēju. Jo ātrāk bankai atradīšot investoru, jo lielākas iespējas būšot piesaistīt sindicētā kredīta atmaksai investora līdzekļus.

Valstij banka Citadele bija jāpārdod un to pašu vajadzētu darīt ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts daļām, šādu viedokli pauda bijušais Lattelecom vadītājs un savulaik par AS Parex banka sadalīšanu atbildīgais Nils Melngailis.

Viņš atzina, ka patlaban nedzīvo Latvijā un visiem procesiem neseko padziļināti, tāpēc arī par Citadeles pārdošanas procesu viņš nevar spriest objektīvi, taču Melngailis uzsvēra: «Zinu tikai to, ka banka Citadele bija jāpārdod, kā to paredzēja Eiropas nosacījumi.»

Pēc eksperta domām, Citadeles pārdošanas process, iespējams, netika efektīvi skaidrots, kā arī šis jautājums kļuva par Saeimas vēlēšanu laika «politisku futbolu». Tajā pašā laikā Melngailis mudina atcerēties, ka Eiropas Savienības atbalsts bankrotējušajai Parex bankai bija būtisks, jo tolaik neviens Latvijā nebūtu ieguldījis ne centa.

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Latvijas tirgus atgūsies, ja tiks samazinātas izmaksas, uzlabotas valsts budžeta pozīcijas un stabilizēts Parex, uzskata Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) organizētajā apspriedē Ekonomiskā un finanšu krīze Latvijā: izaicinājumi un iespējas viņš norādījis, ka, izmantojot Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un veicot ilgtermiņa ieguldījumus, kas to tuvinās eiro zonai, nākošā krīzes viļņa sekas nebūs tik smagas.

„Ekonomiskā krīze var ilgt mēnešiem, gadiem, bet Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, kas arī palīdzējis attīstīties un augt Parex, nemainīsies. Paredzams, ka ekonomiskās krīzes rezultātā konsolidēsies Latvija, Lietuva un Igaunija, un, attīstot transportu un loģistiku, Baltijas valstis kļūs par centrālo tirdzniecības ceļu, kas savienos austrumu un rietumu tirgus,” norādīja N. Melngailis. Tā kā ekonomiskā situācija Austrumeiropā nav ievērojami labāka par Latvijas, sagaidāms, ka kvalificētais darba spēks, kas masveidā emigrēja uz Apvienoto Karalisti un Īriju, atgriezīsies Latvijā un ar savām prasmēm un valodu zināšanām vairos valsts labklājību un pievilcību investoru acīs. N.Melngailis arī pauda pārliecību, ka valdībai ir jādeleģē funkcijas citiem resoriem, jāsamazina izmaksas un jāpalielina aktīvi. „Tomēr vislielākā problēma ir komunikācija, lai radītu izpratni sabiedrībā par to, ka ilgtermiņa ieguldījumi netiek pārprasti ar budžeta izmaksām. Ārvalstu investoriem ļoti svarīgi rādītāji ir tieši valsts veiktie ilgtermiņa ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā un veselības aprūpē, jo tas norāda, ka valstiski svarīga ir attīstība,” tā N.Melngailis.

Visus valsts noguldījumus, kas noguldīti Parex bankā, lai nodrošinātu tās stabilitāti, banka varētu atmaksāt piecu gadu laikā.

To šodien Saeimas Publiskās un revīzijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, uzsverot, ka ieguldījumus būtu iespējams atmaksāt ātrāk, ja bankai izdosies atrast pircējus, kas ir gatavi aizvietot valsts izvietotos depozītus ar privātu finansējumu.

Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka patlaban valdībai kopīgi ar Privatizācijas aģentūras piesaistīto konsultantu Nomura International būtu jāizstrādā Parex bankas cenas noteikšanas metodi un aktīvi jāstrādā pie tā, lai banku pēc iespējas ātrāk pārdotu. «Cena varētu būt simboliska, pats svarīgākais patlaban ir atgūt noguldījumus, kas ir aptuveni 640 milj. Ls, ko varētu novirzīt Latvijas ekonomikas atveseļošanai,» pauda centrālās bankas prezidents.

Eiropā banku situācija ir slikta, un Latvijas valdībai, visticamāk, neizdosies pārdot Citadele banku bez zaudējumiem, ja tā nav ar mieru gaidīt vairākus gadus un uzņemties sev piederošās komercbankas biznesa risku, norāda Nils Melngailis, kurš vadīja bijušās Parex bankas sadalīšanu no 2008.līdz 2010.gadam.

«Patlaban ir grūti bankas pārdot pat par bilances vērtību. Latvijas valdība Parex bankā ielika kapitālu, un tai būs grūti realizēt zaudējumus. No otras puses, jo ātrāk banka nonāk privātās rokās, jo labāk. Tiešām, ir grūti ko pateikt par Citadeli, jo pirms gada nevarēja prognozēt tik sliktu ekonomisko situāciju, kāda tā ir patlaban,» sacīja Melngailis.

Viņš esot bijis apmierināts ar situāciju, aizejot no toreizējās Parex bankas vadītāja amata, to sadalot Citadele bankā un tā sauktajā «sliktajā bankā» ar daļu Parex bankas aktīvu.

«Lielā mērā viss bija izdarīts pareizi, tomēr ir lietas, ko varēja darīt ātrāk. Jautājumu par bankas sadalīšanu ierosinājām divas nedēļas pēc tam, kad stājos amatā, taču pagāja 18 mēneši, iekams to īstenojam. Viss labi beidzās, bet varējām to izdarīt ātrāk. Grūti teikt, ka tas ietekmēja bankas pārdošanas iespējas. Patlaban situācija ir ļoti slikta visā banku tirgū," viņš sacīja.

Neskatoties uz ilgstošu krīzi Eiropā, Latviju uzņems eirozonā, kā iecerēts - 2014.gadā, norāda starptautiskās biznesa konsultāciju firmas Alvarez & Marsal banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis, skaidrojot, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm ir caurskatāmāka un vieglāk saprotama ekonomika nekā dažam labam eirozonas biedram Dienvideiropā.

«Vācija un citi eirozonas dalībnieki labprāt redzētu šādus veselīgākus biedrus savā starpā,» teica Melngailis, kurš jau gadu strādā Alvarez & Marsal Londonas birojā. Melngailis Latvijā pazīstams kā Parex bankas vadītājs laikā, kad notika bankas sanācija un sadalīšana, kā arī kā telekomunikāciju koncerna Lattelecom bijušais valdes priekšsēdētājs.

Tomēr finanšu un uzņēmumu restrukturizācijas eksperts teica, ka, iekams Latvijai paredzēts iestāties eirozonā, kopējās valūtas valstīm jātiek galā ar Grieķijas un, iespējams, citu Dienvideiropas valstu nopietnām parādu krīzēm. Tomēr Melngailis uzskata, ka tas izdosies.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Draugiem Group uzņēmuma Printful valdei pievienojies neatkarīgs valdes loceklis Nils Melngailis, tādejādi stiprinot uzņēmuma komandu ar ievērojamu starptautisku pieredzi pārmaiņu vadības un finanšu jomā, informē uzņēmumā.

“Mēs esam gandarīti uzņemt Nilu Melngaili Printful komandā. Esmu pārliecināts, ka viņa starptautiskā pieredze finanšu tirgos un tehnoloģiju nozarē palīdzēs mums turpināt uzņēmuma globālo izaugsmi. Neatkarīga valdes locekļa pievienošanās mūsu komandai palīdzēs vēl vairāk uzlabot korporatīvās pārvaldības principus,” komentē Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Turpmāk Printful Inc. valdē darbosies pieci valdes locekļi – uzņēmuma izpilddirektors Dāvis Siksnāns, ražošanas vadītāja Zane Levša, investora Bregal Sagemount pārstāvis Adams Fullers, valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un neatkarīgais valdes loceklis Nils Melngailis.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Ceturtdien panāktā vienošanās par a/s Parex banka sindicētā kredīta atmaksas jauno grafiku ir būtisks priekšnoteikums bankas pilnvērtīgas darbības atsākšanai. „Rīt mēs varam sākt jaunu dzīvi,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants teica Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Jau vēstīts, ka 19. martā Parex banka atmaksāja sindicētā kredīta devējiem 30 % no kopējās aizdevuma summas jeb 232.5 milj. eiro, kā arī vienojās par atlikušās pamatsummas atmaksas grafiku, kas paredz 40 % no kopējā kredīta atmaksāt 2010. gada februārī, bet atlikušos 30 % - 2011. gadā. Sindicētā kredīta atmaksai izmantots no Valsts kases ņemts aizdevums.

„Šobrīd situācija ir daudz labāka nekā pagājušā gada novembrī, kad nebija skaidrs, vai no bankas vispār būs iespējams kaut ko saņemt,” tā N.Melgailis.

Pārskaitot naudu Privatizācijas aģentūrai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) ir kļuvusi par Parex bankas 51.44 miljonu jeb 25 % un 1 akcijas īpašnieci.

Parex banka informē, ka aptuvena ERAB ieguldītā summa pamatkapitālā ir 51.444 miljoni latu.

Jau tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Db informēja, ka jebkuram, kurš vēlas iegūst būtisku līdzdalību bankā, ir jāsaņem FKTK atzinums, ka komisija neiebilst. «Un 26. augustā mēs neiebildām, ka ERAB iegūst pamatkapitālu, pārsniedzot 20 %, šo atļauju banka var izmantot pusgada laikā,» tā FKTK pārstāve Ieva Upleja.

ERAB investīcijas pamatkapitālā un subordinētais aizdevums līdz 22 miljonu eiro apmērā stiprinās Parex bankas kapitāla bāzi, sniegs atbalstu bankas restrukturizācijā un veicinās tās izaugsmi un iespējami ātrāku atgriešanos privātajā sektorā.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

«Iedomājaties, ja šogad varētu valstij atdot miljardu latu, kas šobrīd ieguldīti bankā. Tad būtiski uzlabotos valsts reitings, bet sāpīgās sarunas ar starptautiskiem aizdevējiem varētu tikt būtiski atvieglotas,» tā Dienas bizness rīkotajās biznesa brokastīs atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Mengailis.

Viņš kopumā secināja, ka šobrīd ir divi neatrisināti jautājumi Latvijā, kur viens ir Parex banka un otrs ir, kurā brīdī Latvija ieviesīs eiro.

Runājot par investoriem, baņķieris atzina, ka tiem joprojām galvenais jautājums ir tas, kas notiek ar lata vērtību un iespējamo lata devalvāciju. «Šie jautājumi ir par spīti tam, ka ekonomiskie rādītāji uzlabojas un samazinās devalvācijas riski. Tāpēc jānodrošina, ka Latvijā eiro ieviešana ir tik pat augsts stratēģisks mērķis kā iesaistīties NATO un ES. Spekulācija par lata vērtību – viens no pēdējiem neskaidriem jautājumiem, kas investoriem ir «uz mēles». Kamēr nevarēsim skaidri parādīt eiro ieviešanas datumu, vienmēr tiksim uzskatīti par salīdzinoši augstāka riska zonu nekā kaimiņvalstis,» tā N. Melngailis.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.