Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.
Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.
Jaunā un vecā jeb labā un sliktā
Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.
Cena, par kuru būs iespējams pārdot abas Parex daļas, būs atkarīga no tā, kurā brīdī darījums notiks - ja valsts ar to nesteigsies, tad ar gadiem, situācijai finanšu tirgos uzlabojoties, to būs iespējams pārdot dārgāk nekā patlaban. Pēc N. Melngaiļa domām, piemērotākais risinājums būtu piesaistīt bankai līdzinvestoru, kas varētu atbrīvot daļu no valsts ieguldītajiem līdzekļiem un ar laiku pārņemt to pilnībā. «Uzreiz pārdot pilnībā būtu neprāts, jo cenas ir ļoti zemas. Ja nedeg, prātīgāk būtu pagaidīt,» spriež N. Melngailis, kurš piesauc Zviedrijas pieredzi: dažos gadījumos valdība gaidīja pat 7-9 gadus, un šī apdomība attaisnojās.
Iespējamas jaunas sejas
Ja Parex jaunais īpašnieks būs kāds no esošajiem tirgus dalībniekiem, tam varētu būt ievērojama tirgus daļa banku sektorā un tam būs lielāka ietekme un konkurētspēja tieši lielo banku vidū, uzsver I. Krūmane. Jau vēstīts, ka, pēc neoficiālām ziņām, par Parex interesi ir izteikusi Nordea banka. Savukārt par Parex nerezidentu biznesu interesi izrādījusi starptautiska investoru grupa Lielbritānijas baņķiera un zelta ieguves kompānijas īpašnieka Pītera Hambro vadībā. «Varētu būt situācija, ka bankai būs divi pircēji - vienam interesēs privātpersonu bizness Baltijā, otram - privātbankas funkcijas,» neizslēdz N. Melngailis.
Viņa skatījumā ļoti iespējams scenārijs, ka kāda liela, Latvijā vēl nepārstāvēta banka, varētu uzskatīt Parex banku par labu bāzi, lai ienāktu mūsu tirgū. Taču jaunu spēlētāju ienākšanai varētu būt arī citi ceļi.
Kurš maksās?
Banku biznesu turpmākajos gados galvenokārt noteiks jaunie spēles noteikumi, ko tām izvirzīs uzraugošās iestādes, teic gan banku, gan regulatoru pārstāvji.
Pašreizējās krīzes daudzu problēmu cēlonis ir bijusi vienotu uzraudzības principu neesamība - ņemot vērā šīs mācības, turpmāk finanšu tirgiem būs daudz stingrāks regulācijas ietvars, brīdina I. Krūmane. Kā vienu no nozīmīgākajām pārmaiņām viņa min baņķieru atalgojuma ierobežošanu. Cita būtiska nākotnes reforma, ar kuru jārēķinās bankām, ir ierosinājums veidot vienotu fondu krīžu pārvarēšanai. Bijušais FKTK vadītājs, tagadējais Zviedrijas finanšu uzrauga pārstāvis Uldis Cērps skaidro: bankām tādā veidā tiks uzlikts par pienākumu finansēt savu iespējamu glābšanu nākotnē. Tiesa, pēdējā G20 sanāksmē priekšlikums par fonda izveidi vēl netika atbalstīts - kā galvenais arguments tika minēts tas, ka katrai valstij atsevišķi jāpieņem lēmums par šāda fonda dibināšanu un globālā mērogā tas nevar tikt uzspiests, stāsta I. Krūmane. Taču no dienaskārtības šis jautājums nav noņemts.
Pastāv arī daudzas citas iniciatīvas, kas vērstas uz banku uzraudzības uzlabošanu. «To galvenais mērķis ir padarīt bankas izturīgākas pret nākotnes krīzēm - gan padarot stingrākas prasības par kapitāla pietiekamību, gan ieviešot visaptverošo regulācijas ietvaru attiecībā uz likviditātes riskiem, gan arī paaugstinot standartus riska vadībai atsevišķās jomās,» uzskaita U. Cērps. Kā nopietnu pārmaiņu I. Krūmane min arī Eiropas sistēmisko risku padomes izveidošanu, kurā pārraudzīs visu Eiropas finanšu situāciju kopumā. Tikšot veidotas arī citas jaunas institūcijas.
Skaidrojot visu šo izmaiņu efektu, U. Cērps piebilst: to mērķis nebūt nav traucēt bankām pildīt savu galveno funkciju - kreditēt ekonomiku. Tas, vai jaunu prasību ieviešana ietekmēs banku kreditēšanas spējas, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādā veidā tās izmaksas, kas saistītas ar jaunu noteikumu pildīšanu, bankas pārnesīs uz gala patērētāju. Vienlaikus ir iespējams, ka daļa izmaksu tiks kompensēta ar to, ka bankas kļūs mazāk riskantas un tāpēc prasīs mazāku riska prēmiju gan no saviem akcionāriem, gan citiem finansējuma nodrošinātājiem.
Būs jākonsolidējas
Arvien stingrākās regulatoru prasības novedīs pie tā, ka universālo spēlētāju skaits banku sektorā samazināsies, prognozē N. Melngailis. «Regulatori šim biznesam pievērsīs arvien lielāku uzmanību. Tām bankām, kurām nav pieejami mātes banku resursi, arvien grūtāk būs konkurēt ar tām, kam šāda iespēja ir. Arī Zviedrijas tirgus ir salīdzinoši mazs, un es neizslēdzu, ka tur varētu notikt banku konsolidācija. Var sagaidīt, ka izveidosies tādas Paneiropas līmeņa bankas, kas pārņems arī kādu no Zviedrijas spēlētājiem un attiecīgi ienāks arī Latvijas tirgū,» iespējamo notikumu pavērsienu iezīmē N. Melngailis.
Kas attiecas uz kreditēšanu, kas līdz ar ekonomisko lejupslīdi ir apsīkusi, tās atdzīvošanās vēl būs jāpagaida, pārliecināta I. Krūmane. Pesimistisks SVF redzējums par Latvijas ekonomikas atgūšanās izredzēm, vēlēšanu tuvums, neprognozējama nodokļu politika - šie faktori nav labvēlīgi uzņēmējdarbībai un arī kreditēšanas atjaunošanai. Arī privātpersonām joprojām jārēķinās ar to, ka bankas viņu finanšu spējas vērtēs stingrāk; kredītņēmējiem mājokļa iegādei būs nepieciešami arī savi iekrājumi, ko vispārējs ienākumu samazinājums neveicina. Tajā pašā laikā privātpersonu hipotekārajā kreditēšanā pieaugums sāksies vēlāk un lēnāk nekā uzņēmumu kreditēšana, paredz FKTK vadītāja.
Kreditēšana arī turpmāk būs nozīmīgākais banku pakalpojums, un šajā ziņā nekas nemainīsies arī pēc vairākiem gadiem, papildina savukārt SEB Bankas prezidents Ainārs Ozols. Viņš uzskata, ka universālo banku darbības virzieni būs līdzīgi - atšķirības būs tikai taktikā, piemēram, izcenojumu noteikšanā.
Savukārt N. Melngailis sagaida, ka nākotnē bankas daudz vairāk uzmanības veltīs maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nekustamā īpašuma buma laikā, kad primārais bija nekustamā īpašuma ķīla, pazuda no banku prioritāro klientu rindām.
.jpg)
.jpg)
